12.04.2019

Rakt dziļāk! Četri vidusskolas pieredzes stāsti

Mācību priekšmetu izvēle, mazāks apgūstamo priekšmetu skaits un padziļināti kursi starptautiskajās vidusskolās un ārvalstu skolās jau ir ierasta lieta. Četri jaunieši, kuri ir mācījušies vai mācās vidusskolā pēc šādas sistēmas, laipni piekrita dalīties savā pieredzē.

Kārlis Briedis pašlaik mācās Latvijas Starptautiskās skolas 11. klasē, kur izvēlējies padziļināti apgūt matemātiku, ekonomiku un vēsturi, bet standarta līmenī apgūst bioloģiju, angļu valodu kā pirmo valodu un krievu – kā svešvalodu. Kārlis par savu pieredzi skolā stāsta: “Manā skolā mācības ir strukturizētas citādi nekā parastā skolā, un arī pieeja mācībām atšķiras. Mācībās fokuss ir vairāk uz analīzi, nevis faktu vai informācijas zināšanu. Mācību priekšmetus skolēni izvēlas pēc savām interesēm. Parastajā Latvijas izglītības programmā skolā man bija jāmācās 14 priekšmeti, tagad man ir tikai 6. Ārpus izvēlētajiem priekšmetiem nav vajadzības apgūt citus, izņemot gadījumos, ja universitātes prasa kādu specifisku kursu. Padziļinātajos kursos skolēni var dziļāk izpētīt priekšmetu tematus, kuri viņus patiešām interesē. Skolēns, kurš iztēlojas savu nākotni, izvirza sev mērķi, un viņam vajag izanalizēt, kādi soļi jāsper, lai tiktu līdz mērķim. Līdz ar to būtu jābūt iespējai mācīties paša izvēlētus tematus un priekšmetus, kuros notiek dziļa analīze un ir manāms apgūtā lietojums reālajā dzīvē.

Manuprāt, labā vidusskolā galvenā uzmanība ir pievērsta nevis atzīmēm, bet gan cilvēku krietnai audzināšanai ar vērtībām, t. i., rūpēties par apkārtējiem, pašdisciplīnu, iekšēju motivāciju un cieņu. Labas atzīmes sekos, ja šīs vērtības būs iemācītas.

Jau tagad jūtu, ka skolā apgūto vērtību dēļ dzīvē arī iet vieglāk, it īpaši dibinot attiecības ar citiem cilvēkiem, kas ir svarīgi, lai gūtu panākumus. Man mācības ir palīdzējušas saprast, kādas īpašības man ir vajadzīgas iecerētajā nākotnes karjerā, un es pamazām redzu, kā kļūstu par cilvēku, par kuru vēlos būt, un par cilvēku, par kuru man vajag būt, lai sasniegtu savus mērķus.”

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studente, topošā angļu valodas un sporta skolotāja Anna Holberga ir absolvējusi Kembridžas A līmeņa programmu, kas ir starptautiska vidējās izglītības programma, kuras laikā divos gados vidusskolēni apgūst 3 līdz 5 mācību priekšmetus padziļināti. Šāda pieeja nodrošina dziļu apgūstamo priekšmetu izpratni, labu sagatavotību augstskolai, kā arī attīsta skolēnos kritisko domāšanu. Šo programmu Anna apguva Rīgas Starptautiskajā skolā, kas strādā ar starptautiski atzītām mācību programmām un kurā mācās dažādu nacionalitāšu skolēni. 11.-12. klasē skolēni atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem izvēlas 3 mācību priekšmetus, kurus apgūs padziļināti jeb augstākajā līmenī. Anna padziļināti apguva angļu valodu, vēsturi un ekonomiku.

Atskatoties uz savu vidusskolas pieredzi, Anna stāsta, kas no vidusskolā apgūtā viņai visvairāk noderējis gan akadēmiskajā, gan ikdienas dzīvē: “Mēs Rīgas Starptautiskajā skolā varējām izvēlēties kursus, kur iegūt padziļinātas zināšanas un augstākas prasmes. Manuprāt, visnozīmīgākā priekšrocība ir tā, ka skolēns jūtas motivēts, jo ir izvēlējies mācību priekšmetus, kas patīk un interesē. Šajos kursos es iemācījos veikt adekvātu pašnovērtējumu un attīstīju savu kritisko domāšanu. Es sapratu, kas ir manas stiprās un vājās puses. Skolā mūs nesodīja, ja kļūdījāmies, mūs iedvesmoja mācīties no savām kļūdām.

Manuprāt, skolēniem vidusskolās Latvijā ir jāapgūst pārāk daudz mācību priekšmetu. Skolēniem ir svarīgi mācīties visus priekšmetus pamatskolā, lai apgūtu dažādas prasmes un saprastu, kas visvairāk interesē, taču vidusskolā skolēni ir sapratuši, kas padodas, kas ne, ko viņi vēlas darīt nākotnē. Es uzskatu, ka vidusskolā būtu jāmācās obligātie mācību priekšmeti (matemātika, latviešu valoda un viena svešvaloda) un trīs izvēles padziļinātās apguves kursi.”

Vernera Heizenberga ģimnāzijā skolēniem ir jāizvēlas 2-3 padziļināti kursi, kas tiks apgūti pamatīgāk nekā pārējie, un stundu plāns katram skolēnam ir individuāls. 11. klasē ir jāizvēlas, vai tu mācīsies matemātiku vai vācu valodu, un atkarībā no tā ir jāizvēlas vismaz viens vai, iespējams, divi padziļinātie kursi. Turpmākais plāns tiek veidots tā, lai varētu apmeklēt pēc grafika šos kursus. Padziļināti gan matemātiku, gan vācu valodu mācīties nav iespējams, bet visus pārējos padziļinātos kursus gan var savienot tā, kā jaunietis vēlās. Vācijā es padziļināti apguvu angļu valodu, kas man dzīvē jau sniedza daudz priekšrocību, jo kursā attīstīju ne tikai savas sarunvalodas prasmes, bet arī iemācījos diskutēt par pasaulē nozīmīgām tēmām, problēmām, kam nepieciešams plašāks vārdu krājums un specifiski termini. Kursā apguvu arī prasmi analizēt valodu un izprast tās uzbūvi.

Manuprāt, liels faktors, kas motivē skolēnus mācīties, ir nopietnība pret mācībām un izpratne par to, ka viņi mācās sev, nevis vecākiem vai skolotājiem, jo šī loģika ir pavisam ačgārna. Šo uztveri, protams, var mainīt tikai ilgu gadu laikā, taču Latvijā tas būtu ļoti nepieciešams. Latvijas izglītības sistēmā vēl ir daudz vietas izaugsmei, un to noteikti ir iespējams attīstīt, ņemot piemēru no citu valstu izglītības sistēmām, arī Vācijas. Es vēlētos Latvijā vidusskolā redzēt galvenokārt mācību priekšmetu skaita samazināšanu un vairāk brīvās izvēles, kurus no priekšmetiem apgūt tikai vispārīgi un kurus padziļināti, un kurus vispār neapgūt.”

Līga Astra Kalniņa, kas pašlaik studē bioloģiju un filozofiju Sv. Džona Fišera koledžā Ņujorkas štatā, bet iepriekš 11. klases laikā mācījusies Bruklainas vidusskolā Masačūsetsā, ASV, atzīst, ka, pateicoties iespējai rakt dziļāk jeb mācīties padziļināti noteiktā sfērā, piemēram, matemātiku, kā tas bija Līgas gadījumā, skolēni ne vien padziļināti apgūst attiecīgās jomas zināšanas un prasmes, bet arī izpratni – “to, kā pareizi mācīties un no kurienes atbilde rodas”, un ļauj šīs zināšanas pārnest uz ikdienas dzīvi. “Piemēram, matemātikā jāzina ne tikai pareizā atbilde, bet kā process, lai nokļūtu līdz atbildei, strādā, kā tas veidojas. Tas palīdz arī dzīvē, jo, ja kādam procesam ir cits iznākums, tu esi iemācījies meklēt un atrast risinājumu.

Liels uzsvars ir uz strādāšanu kopā ar saviem kursabiedriem. Skolotājs mazāk lasa lekcijas, daudz vairāk ir jādara pašiem. Matemātikā sēdējām pie apaļiem galdiem pa četri. Skolotājs izstāstīja ievadu – to, kāpēc problēma radusies un kā nonāca pie formulas, kas jālieto. Parasti stundās kopā grupā kādu problēmu risinājām, tad kādā brīdī problēmas bija jārisina pašiem, bet varējām ar savu grupu konsultēties. Tā arī es iemācījos izvērtēt, kas kurā solī ir jādara un kāpēc kādam ir nepareiza atbilde. Iemācījos izvērtēt sava darba procesu, izteikt savu viedokli, strādāt komandā, iemācījos pati meklēt risinājumu. Turklāt ir daudz lielāka iespēja, ka reizēm klausies vairāk savos vienaudžos nekā skolotājā. Protams, kamēr skolēni strādā grupās, skolotājs apstaigā skolēnus, vedina uz pareizā ceļa, bet nedod atbildi. Mudina domāt, kāpēc tas nav pareizi un kas būtu jāmaina.

Ja skola piedāvā šādus padziļinātos kursus, tad vari savienot zināšanas, saprast, kā tās konkrētā jomā veidojas. Ja tās izkaisa pa trim gadiem, tad nerodas saikne starp notikumiem. Tu nevari piecpadsmit mācību priekšmetiem atdot visu savu dvēseli.”