Konferences atklāšana
Ilga Šuplinska, Izglītības un zinātnes ministre
Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs
Inga Pāvula, Skola2030 I Mācību satura ieviešanas vecākā eksperte

Priekšlasījums: Valodu mācīšanās nozīmīgums (12:20-13:00)

Vada Sanita Lazdiņa,  Dr. philol., Skola2030 I Mācību satura izstrādes vecākā eksperte
Valoda ir radusies, lai cilvēks noteiktā sociālā grupā spētu izdzīvot. Saziņa jau pirms daudziem tūkstošiem gadu ir bijusi viens no izdzīvošanas priekšnoteikumiem, līdz ar to valodas vērtību nodrošina tās lietojums.

Mūsdienās mēs runājam par valodas mācīšanās vērtību, par jebkuru jaunu valodu kā vērtību, kā atslēgu uz jaunas kultūras, domāšanas veida izzināšanu, taču valodas mācīšanās saistās gan ar prieku un gandarījumu, gan arī ar bailēm un nemieru.

Priekšlasījumā Sanita Lazdiņa uzsvērs dažus konceptus, kas saistīti ar valodu izglītības procesu.

Priekšlasījums “Attiecības kā vērtība: skolas loma” (13:00-13:30)
Vada Baiba Martinsone, Dr. psych., LU asociētā profesore klīniskajā psiholoģijā, vadošā pētniece izglītības psiholoģijā, VISC projekta “Mācīties būt” vecākā eksperte – pētniece

Attiecībām ir primāra loma bērna attīstībā. To nozīme ir tikpat būtiska skolā, – papildus savstarpējām skolēnu attiecībām svarīgas ir skolotāja un skolēna attiecības, tās veidojas ne tikai stundās, bet visā laika posmā, ko bērns pavada skolā. Bērna akadēmisko izaugsmi ietekmē skolas gaisotne un klases kultūra. Baiba Martinsone runās par to, kā pārraudzīt un novērtēt bērna izaugsmi attiecību un vērtību kontekstā.

Vada Nīls Hokss, Dr. phil., (Neil Hawkes, Lielbritānija), organizācijas “Vērtībās balstīta izglītība” dibinātājs

Dalībnieki izzinās galvenos aspektus, kā skolotājam kļūt par piemēru bērniem un veidot atbilstošu vidi skolā un klasē. Nīls Hokss dalīsies pieredzē par to, cik svarīgi ir skolotājam apzināties, kā skolotāja domas un jūtas ietekmē attiecības ar skolēniem un mācīšanas kvalitāti, kā klasē uzlabot vidi, kā izvēlēties vērtības, ar kurām klasē strādāt, un kā skolotājam būt par vērtību iedzīvināšanas paraugu. Darbnīcā būs iespēja iepazīties ar dažādiem mācību stundu piemēriem. 

Darbnīca notiks angļu valodā bez tulkojuma.

Vada Sarmīte Berga, Rīgas 45. vidusskolas sākumsskolas skolotāja, un Zaiga Jemeļjanova, VISC projekta “Mācīties būt” skolu konsultante

Skolotāja un skolas psiholoģe dalīsies pieredzē, kā iespējams īstenot regulāru sociālo un emociju pārvaldības prasmju izvērtēšanu. Dalībnieki varēs praktiski izmēģināt un pārrunāt, kādus ieguvumus dod regulāra prasmju izvērtēšana.  Darbnīcā izmantojamie materiāli ir izveidoti un aprobēti VISC projektā "Mācīties būt".

Vada Laura Pope, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas matemtātikas skolotāja, Zinta Biseniece un Elita Šneidere, VISC projekta "Mācīties būt" skolu konsultantes

Apes vidusskolas skolotāja Laura Pope dalīsies pieredzē par savu personisko ceļu, mainot priekšstatu par skolēniem, mērķtiecīgi sadarbojoties grūtību pārvarēšanā, apzināti veidojot ar skolēniem tādas attiecības, lai veicinātu viņu mācīšanos. Savukārt VISC projekta “Mācīties būt” konsultantes Elita Šneidere un Zinta Biseniece reflektēs par faktoriem, kas ietekmēja šīs pārmaiņas, un prasmēm, kas skolotājas darbā izrādījās nozīmīgākās.

Vada Manuels Fernandezs (Manuel Joaquin Fernandez Gonzalez), Dr. paed., LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks, docents, un Jānis Bukins, Siguldas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs.

Dalībniekiem būs iespēja dzirdēt Manuela Fernandeza pētījumos balstītu priekšlasījumu par to, kas ir vērtības un tikumi, kā tos izprast skolas kontekstā, kā praktiski apgūst šos morālos ieradumus? Ko pētījuma dati liecina par vērtību izglītību Latvijā? Jānis Bukins dalīsies pedagoģiskās prakses piemērā, kurā skolēni fizikas stundā, pilnveidojot savas sadarbības prasmes, nostiprina dažādus vērtībās balstītus ieradumus, kas ir būtiski ikdienas dzīvē un lēmumu pieņemšanā. Dalībniekiem būs iespēja analizēt mācību aktvitāšu piemērus un diskutēt par to, kā un kādus tikumus var saskatīt ikdienas mācību aktivitātēs gan no skolēna, gan skolotāja skatupunkta.

Vada Jaceks Staņiževskis (Jacek Staniszewski, Polija), skolas “Labas izglītības akadēmija”  (“Akademia Dobrej Edukacji”) vēstures skolotājs un direktors

Darbnīcā piemēri no vēstures un sociālo zinību mācību priekšmetiem rosinās dalībniekus domāt par to, kādas vērtības mēs vēlamies nodot skolēniem, paralēli izzinot mācību saturam svarīgos jautājumus. Vai vērtības ir globālas vai nacionālas? Vai vērtību apgūšana ir atkarīga no katra skolotāja, vai arī tam vajadzētu būt skolas vadības, pašvaldības vai ministrijas ietekmētam procesam? Kas ir vērtības, un cik atvērti mēs esam skolēnu viedoklim par tām? Vai vienīgais mērķis skolēniem vēstures mācību stundās ir iepazīstināt viņus ar pagātni?

Darbnīca notiks angļu valodā bez tulkojuma.

Vada Dina Gaide, Skola2030 I Mācību satura ieviešanas eksperte, PII "Viršu dārzs" vadītāja

Darbnīcā sarunāsimies par pieaugušā lomu dažādu vērtībās balstītu ieradumu veidošanā bērniem ikdienā. Dalībniekiem būs iespēja, praktiski darbojoties, aktualizēt konkrētas vērtības un tikumus atbilstoši apgūstamajiem tematiem pirmsskolā. Tiks piedāvāta iespēja iedziļināties dažādos piemēros.

Vada Valentīna Voiciša, Skola2030 I Mācību satura ieviešanas eksperte, Laurenču pamatskolas sociālo zinību un krievu valodas skolotāja

Nodarbībā akcentēsim tos audzinošos aspektus mācību priekšmetos (valodas, sociālās zinības, ģeogrāfija, fizika u. c.), kuri ietekmē skolēna personības veidošanos: atbildību, centību, drosmi, godīgumu, laipnību, līdzcietību, mērenību, savaldību, toleranci. Meklēsim atbildi uz jautājumu: ko darīt skolotājam mācību stundā, lai palīdzētu skolēnam attīstīt tieši sev nepieciešamos tikumus un vērtības?

Vada Danute Grīnfelde, vēstures un mantojuma izglītības projektu īstenotāja

Mūsdienās bieži uz jauniešiem cer kā uz pārmaiņu un labākas nākotnes veidotājiem, uz jaunu vērtību iemiesotājiem dzīvē. Bet tikpat svarīga ir arī vērtību kontinuitāte. Kā mūsdienu jauniešiem aktualizēt viņu vecāku un vecvecāku paaudzes vērtības?

Danute Grīnfelde dalīsies ar piemēru no savas muzejpedagoga prakses: kā, izmantojot Baltijas ceļa un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas gadadienas, izdevies gan aktualizēt izvēles personisko un sabiedrisko nozīmīgumu, gan veicināt sabiedriski kritiskas pozīcijas veidošanos, gan izraisīt aktīvu iesaistīšanos brīvprātīgā darbā sabiedrības labā.

Vada Ilze Saleniece, biedrība “GLEN Latvija”, globālās izglītības eksperte, Liene Ozoliņa, Skola2030 I Mācību satura izstrādes vecākā eksperte, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja.

Atbilstoši mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem, kas saistīti ar nenoteiktību, nedrošību un dažādām pretrunām, arī mācību saturs ietver aktuālus jautājumus, kas satur pretrunas un neskaidrību. Vienas klases ietvaros skolēniem var būt dažādas pozīcijas un attieksmes pret šiem jautājumiem, vienlaikus var būt skolēni, kas ir apjukuši sarežģītās realitātes skaidrojumos. Darbnīcā sarunāsimies par veidiem, kā skolotājam cieņpilni un efektīvi vadīt diskusijas par pretrunīgiem, neskaidriem un izaicinošiem jautājumiem, sniedzot iespēju skolēniem veidot aktīvu un atbildīgu dzīves pozīciju un stiprinot demokrātisku un iekļaujošu vidi klasē un skolā.

Vada Ilze Dalbiņa, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izglītības sektora vadītāja

Akcijā “Pasaules lielākā mācību stunda”* tika stiprināta pilsoniskās līdzdalības kompetence, kas ir neatņemama vērtību izglītības sastāvdaļa. Tā visā pasaulē noris katru gadu un rosina diskutēt par cilvēci vienojošām vērtībām un izaicinājumiem, kas ietverti ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos. 2018. gadā akcijas vadmotīvs bija pilsoniskā līdzdalība (civic participation).

Šajā darbnīcā uzzināsiet “Pasaules lielākajā mācību stundā” gūtās atziņas un pieredzi vērtību aktualizēšanā un pilsoniskās līdzdalības veicināšanā dažāda vecuma bērniem. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar pieejamajiem resursiem, tostarp mācību stundu plāniem, lai mudinātu izprast globālos mērķus un domāt par katra indivīda iesaisti un atbildību to sasniegšanā, aplūkot 2019. gada akcijas materiālus, iesaistīties radošā procesā – nākotnes pasaules modelēšanā, apzinot savu un iepazīstot citu kolēģu izpratni par vērtībām, viedokļus un redzējumu par dabas un cilvēces ilgtspējīgu attīstību.

*Starptautiska izglītības akcija, kuras mērķis ir iepazīstināt gan bērnus un jauniešus, gan pieaugušos ar 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko ANO valstis ir kopīgi apņēmušās sasniegt līdz 2030. gadam un iesaistīt ikvienu to sasniegšanā.

Vada Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre

Piedalās Daiga Kalniņa, Dr. paed., Alsungas novada domes priekšsēdētāja, Ineta Anspoka, Riebiņu vidusskolas direktore, Madara Kosolapova, Skola2030 I Mācību satura izstrādes vecākā eksperte, Roberts Ķipurs, Rīgas Valsts 1. ğimnāzijas un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājs, tīmekļa vietnes www.latvijaspieminekli.lv veidotājs, Māra Mellēna, VISC folkloras projektu koordinatore.

Kultūras mantojums iemieso kopienas vērtības un spēj tās nest arī tālākām paaudzēm. Līdz ar to mūsdienās aktuāli ir jautājumi par tā saglabāšanas un tālāknodošanas iespējām un izaicinājumiem. Šajā diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par kultūras mantojuma vietu izglītībā gan skolas organizācijas, gan mācību satura līmenī. Kāda nozīmē ir tradīciju kopšanai un uzturēšanai skolā? Kā kultūras mantojums var tikt iedzīvināts skolu ikdienā? Kāpēc būtiski mācību saturu saistīt ar kultūras mantojumu? Kāda ir izglītības loma kultūras mantojuma saglabāšanas un tālāknodošanas procesā?

Vada Edgars Plētiens, Raunas vidusskolas direktors

Piedalās Jānis Pleps, LU Juridiskās fakultātes docents, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos, Ilze Vilkārse, Jelgavas Valsts Spīdolas ģimnāzijas direktore, Nils Klints, Rīgas 155. Skautu vienības priekšnieks, āra dzīves apmācību centra “Pelēkais Vilks” treneris, un Ansis Nudiens, Skola2030 | Mācību satura izstrādes vecākais eksperts

Globālisma laikmetā, kad daudz runājam par citu kultūru izpratni un iekļaušanu sabiedrībā, aktuāls kļūst jautājums, kā nepazudēt Latvijas valsts un latviešu nācijas identitāti. Diskusijā spriedīsim par to, vai un kā skolā var iemācīt izpratni par valsti kā vērtību un kāda ir tās nozīme mūsu identitātes veidošanā. Kopā ar diskusijas dalībniekiem rosināsim domāt, kā runāt par valsti un patriotismu skolā.

Vada Sandra Lāce, Swedbank akadēmijas Latvijā vadītāja

Kopā ar izglītības iestāžu un izglītības jomas vadošajiem darbiniekiem priekšlasījuma – darbnīcas laikā ieskatīsimies izglītības iestāžu un izglītības jomas vērtību būtībā un priekšnosacījumos to veiksmīgai dzīvošanai organizācijā – kā tās rodas un aug, un attīstās, kā tās kļūst par mūsu nemanāmo ikdienas daļu, atbalstot ikvienu mūsu darba procesu:

• kurp “dodas” vērtības, kādas ir šodienas tendences un ko ir vērts mācīties no dažādu organizāciju vērtību formulēšanas un iedzīvināšanas pieredzes;
• izglītības jomas izaicinājums – kāds ir mērķis vērtību eksistencei, kā tās lietos pieaugušie un kā tās vēl tikai mācīsies un piedzīvos skolēni;  
• ar kādām savām vadīšanas kompetencēm azotē mēs veidosim skolas, novada un visas valsts izglītības vērtības.

Vada Sarmīte Berga, Rīgas 45. vidusskolas sākumsskolas skolotāja, un Zaiga Jemeļjanova, VISC projekta “Mācīties būt” skolu konsultante

Skolotāja un skolas psiholoģe dalīsies pieredzē, kā iespējams īstenot regulāru sociālo un emociju pārvaldības prasmju izvērtēšanu. Dalībnieki varēs praktiski izmēģināt un pārrunāt, kādus ieguvumus dod regulāra prasmju izvērtēšana.  Darbnīcā izmantojamie materiāli ir izveidoti un aprobēti VISC projektā "Mācīties būt".

Vada Anda Laķe, Skola2030 I Mācību satura izstrādes vecākā eksperte, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore (Dr. sc. soc.), prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja, un Ieva Švarca, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja

Darbnīcas mērķis ir aktualizēt kultūras vērtību un mantojuma daudzveidību, kā arī mantojuma klātbūtni ikviena cilvēka ikdienas kultūras praksē. Īpaši tiks pievērsta uzmanība kultūras vērtībām un jaunu mantojuma elementu dzimšanai mūsdienās skolās un  digitālajā vidē.

Dalībniekiem būs iespēja iepazīt kultūras mantojuma saglabāšanas un jaunrades līdzdalības formas, reflektējot par savu personisko pieredzi, Latvijas iedzīvotāju un mantojuma ekspertu vērtējumiem par kultūras mantojumu. Tāpat dalībnieki gūs jaunas metodisko paņēmienu idejas mantojuma apzināšanā un komunicēšanā, kā arī dalībniekiem būs iespēja labāk izprast, ko mūsdienu sabiedrība izvēlēsies par mantojumu nākotnes paaudzēm, kas ir vērtības bērniem un jauniešiem un kā viņi uz tām raugās.

Vada Daiga Hercberga, Ropažu PII “Annele” skolotāja

Pirmsskolas izglītības pakāpes mērķis ir sniegt bērniem iespēju apgūt dzīvē nepieciešamo lietpratību pamatus, gūt pirmo pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību. Šī mērķa sasniegšanā ļoti noderīga ir vides izglītība, kas palīdz attīstīt atbildīgu attieksmi un motivāciju rīkoties atbilstoši vērtībām. 

Šajā darbnīcā, iepazīstot Ropažu PII “Annele” pieredzi, kā mācību procesā īstenot tematu “Pārtika”, un interaktīvi darbojoties, noskaidrosim, kā pirmsskolas vecuma bērni, izzinot, pētot, aktīvi darot un piedzīvojot, apgūst pilsoniskās līdzdalības un sadarbības prasmes un kā vides izglītības īstenošana palīdz attīstīt pirmsskolā aktualizējamās vērtības un tajās balstītus ieradumus.

Vada Jānis Čilipāns, Smārdes pamatskolas matemātikas, fizikas un infromātikas skolotājs, un Iveta Čilipāne, Smārdes pamatskolas vēstures un angļu valodas skolotāja

Darbnīcā būs iespēja iepazīties ar praktiskiem piemēriem no dažādiem stundu fragmentiem un mācību aktivitātēm.  Vērtību jautājumi tiks apskatīti gan eksakto, gan humanitāro mācību priekšmetu kontekstā. Dalībnieki varēs iepazīties, kā vērtības var akcentēt starpdisciplināri. Būs pieejami pedagoģiskās prakses materiāli par vēstures, dabas un vides jautājumiem, tostarp klimata pārmaiņām, vides piesārņojumu un cilvēka ikdienas rīcības ietekmi uz to.

Vada Jaceks Staņiževskis (Jacek Staniszewski, Polija), skolas “Labas izglītības akadēmija”  (“Akademia Dobrej Edukacji”) vēstures skolotājs un direktors.

Darbnīcā piemēri no vēstures un sociālo zinību mācību priekšmetiem rosinās dalībniekus domāt par to, kādas vērtības mēs vēlamies nodot skolēniem, paralēli izzinot mācību saturam svarīgos jautājumus. Vai vērtības ir globālas vai nacionālas? Vai vērtību apgūšana ir atkarīga no katra skolotāja, vai arī tam vajadzētu būt skolas vadības, pašvaldības vai ministrijas ietekmētam procesam? Kas ir vērtības, un cik atvērti mēs esam skolēnu viedoklim par tām? Vai vienīgais mērķis skolēniem vēstures mācību stundās ir iepazīstināt viņus ar pagātni?

Darbnīca notiks angļu valodā bez tulkojuma.

Vada Nelda Jaunzeme, Rūjienas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā.

Rūjienas vidusskolā lielu nozīmi piešķir mācību vides veidošanai, kas veicina skolēnu vispusīgu izaugsmi – akadēmiskos sasniegumus, sociālās prasmes, emociju, domu un uzvedības pārvaldību. Lai to sekmīgi īstenotu, skolā tika pieņemts lēmums strādāt ne tikai ar visiem skolēniem un skolotājiem, bet arī ar administrāciju un vecākiem. Pieredzes stāstā dzirdēsiet, kādas idejas tika īstenotas un kādu ietekmi tās atstāja.

Vada Danute Grīnfelde, vēstures un mantojuma izglītības projektu īstenotāja.

Mūsdienās bieži uz jauniešiem cer kā uz pārmaiņu un labākas nākotnes veidotājiem, uz jaunu vērtību iemiesotājiem dzīvē. Bet tikpat svarīga ir arī vērtību kontinuitāte. Kā mūsdienu jauniešiem aktualizēt viņu vecāku un vecvecāku paaudzes vērtības?

Danute Grīnfelde dalīsies ar piemēru no savas muzejpedagoga prakses: kā, izmantojot Baltijas ceļa un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas gadadienas, izdevies gan aktualizēt izvēles personisko un sabiedrisko nozīmīgumu, gan veicināt sabiedriski kritiskas pozīcijas veidošanos, gan izraisīt aktīvu iesaistīšanos brīvprātīgā darbā sabiedrības labā.

Vada Ilze Saleniece, biedrība “GLEN Latvija”, globālās izglītības eksperte, Liene Ozoliņa, Skola2030 I Mācību satura izstrādes vecākā eksperte, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja

Atbilstoši mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem, kas saistīti ar nenoteiktību, nedrošību un dažādām pretrunām, arī mācību saturs ietver aktuālus jautājumus, kas satur pretrunas un neskaidrību. Vienas klases ietvaros skolēniem var būt dažādas pozīcijas un attieksmes pret šiem jautājumiem, vienlaikus var būt skolēni, kas ir apjukuši sarežģītās realitātes skaidrojumos. Darbnīcā sarunāsimies par veidiem, kā skolotājam cieņpilni un efektīvi vadīt diskusijas par pretrunīgiem, neskaidriem un izaicinošiem jautājumiem, sniedzot iespēju skolēniem veidot aktīvu un atbildīgu dzīves pozīciju un stiprinot demokrātisku un iekļaujošu vidi klasē un skolā.

Vada Daina Zelmene, Izglītības attīstības centra (IAC) programmu autore un pasniedzēja, Smiltenes vidusskolas vēstures skolotāja, un Ingūna Irbīte, IAC programmu autore un pasniedzēja, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un tiesību skolotāja.

Mediji būtiski ietekmē to, kā mēs redzam pasauli un kādus lēmumus pieņemam.  Mūsu mediju izvēle jeb mediju “ēdienkarte” sakņojas mūsu vērtībās. Vienlaikus mediji ir arī tie, kas veido mūsu vērtības. Mediju izglītība ir klātesoša visos mācību priekšmetos un audzināšanas darbā.

Vada Solvita Lazdiņa, Skola2030 I Mācību satura izstrādes vecākā eksperte, VISC projekta “Mācītes būt” vecākā eksperte – pētniece,  Rīgas pilsētas sākumskolas direktore, piedalās Astra Aukšmuksta, VISC interešu izglītības un audzināšanas darba vadītāja, un Dzintars Dvinskis, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas ekonomikas, biznesa ekonomisko pamatu un sociālo zinību skolotājs

Skolēniem skolā, apgūstot ne tikai zināšanas, bet arī dažādas prasmes, tostarp sociālas prasmes, ir svarīgi saņemt atbalstu un veiksmīgu virzīšanu šajā procesā. Šī skolas uzdevuma izpildē ir iesaistīts viss kolektīvs, taču vadošā loma šajos jautājumos parasti ir klases audzinātajam. Par to, ko nozīmē būt klases audzinātājam, kādas ir tā svarīgākās funkcijas, runās VISC pārstāve Astra Aukšmuksta. Savukārt praktiskā pieredzē par audzinātāja lomu Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā dalīsies skolotājs un klases audzinātājs Dzintars Dvinskis.