Jaunā ikdiena: kā krīze mainīs skolu?
Jaunā ikdiena: kā krīze mainīs skolu?
Četros tiešsaistes forumos aicinām izglītības praktiķus, vecākus, skolēnus uz sarunu par to, ko iemācīties krīzē, lai vērtīgākās pārmaiņas skolā būtu paliekošas. Pēkšņa pāreja uz attālinātu mācīšanos bijis izaicinājums visiem – skolēniem, vecākiem, skolotājiem, skolu vadītājiem, izglītības politikas veidotājiem. Vienlaikus – mobilizācija ārkārtējās situācijas laikā palīdzējusi katram no mums īsā laikā mācīties daudz jauna. Forumos analizēsim – kuras no pieredzēm vērts skolās pārņemt paliekoši.
Aicinām praktiķus, skolēnus, viņu vecākus, vērotājus "no malas" dalīties savā pieredzē par izaicinājumiem skolā attālināto mācību laikā, lai visi kopā vērtētu ieguvumus un apkopotu labāko, kas var noderēt turpmākajām pārmaiņām.
Tiešsaistes forumi
- 8. jūnijs: Ko vērts mācīties skolā: augsti akadēmiskie sasniegumi vs. gatavība doties nezināmajā,
- 9. jūnijs: Skolas sols un mācību grāmata – vai joprojām dominējošais veids, kā mācīties,
- 16. jūnijs: Kā sasniegt katru bērnu – viens ritms visiem klasē vs. katram savs – attālināti mājās,
- 17. jūnijs: Kurš kuru – ekrāns skolotāju vai otrādi jeb kā viens otram var palīdzēt labāk.
Līdzdalība
Dalība forumā ir bez maksas, taču ar iepriekšēju reģistrāciju. Lūdzam reģistrēties, jo tikai reģistrētie dalībnieki saņems e-pastu ar norādēm un saites, lai pievienotos konkrētajam forumam. Forumi notiks Zoom platformā un tiks translēti arī Skola2030 Facebook laika joslā. Forumu atstāstījumus apkoposim nākamajos Skola2030 ziņu izdevuma Domāt.Darīt.Zināt. numuros.
Tiešsaistes forumus organizē Skola2030 (Valsts izglītības satura centra (VISC) ESF projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā”).
Saturs
Krīzes uzspiestā mācīšanās pārkārtošana un ar to saistītā spriedze bieži lika pārvērtēt svarīgo un izvēlēties – ko noteikti mācīties un ko, iespējams, atlikt. Skolēni un viņu vecāki šajā laikā pastāvīgi izvērtēja – kā nonākt pie konkrētām zināšanām, apgūt jaunas prasmes. Skolotāji mācījās citādi vērtēt, apzinoties, ka nav bijuši vienmēr klāt, lai mācīšanos vadītu. Visas puses mācījās sadzīvot ar klātesošu stresu, atbalstīt cits citu, mācījās lietot tehnoloģijas, izvērtēt svarīgāko un mazāk svarīgo, mācījās mācīties patstāvīgi.
Daži no jautājumiem pirmajā forumā
- Kas svarīgāks – augsti akadēmiskie sasniegumi vai laiks un iespēja doties nezināmajā, iedziļināties, mēģināt un kļūdīties, iemācīties mācīties?
- Cik svarīgi turpmāk skolā akadēmiskas zināšanas papildināt ar sociālo, emociju pārvaldības un mācīšanās prasmju mērķtiecīgu attīstību?
- Ko vissvarīgāk mācīties laikā, kad pasaule aizturētu elpu gaida, kāda būs tās nākotne? Vai turpināt šķirt nākamo grāmatas lappusi vai izmantot iespēju un mācīšanos pielāgot atbilstoši pārmaiņām, kas notiek tieši šobrīd?
- Varbūt skolēna labbūtībai (labsajūtai) ir lielāka nozīme, nekā iepriekš tam piešķirta, lai jauno apgūtu ar interesi un prieku?
Sarunas dalībnieki
- Dace Jaundaldere - Dātava, Privātās pamatskolas DOMDARIS dibinātāja
- Mārcis Mārtiņš Rubenis, Ādažu vidusskolas 12.klases skolēns
- Edīte Kanaviņa, Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja
- Lāsma Krastiņa, Bauskas Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe
- Paulīna Latsone, Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija, Valmieras 4. skautu vienība, skautu un gaidu vadītāja
- Romans Alijevs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors
Sarunu vadīs
Inga Pāvula, Skola2030, Mācību satura ieviešanas vecākā eksperte
Līdz ar ārkārtējo situāciju nepilnas nedēļas laikā mainījās paaudzēm ierastā lietu kārtība – skolas solu nomainīja jebkura piemērota un skolēnam pieejama vieta mājās, bet mācību grāmatu papildināja, bieži arī aizstāja citi zināšanu un informācijas avoti – televīzijas raidījumi, YouTube video, mācīšanās, darot darbus mājās, pieredze mājas darbos, vecāku skaidrojumi. Mācību kvalitāte kļuva par vienu no aktuālākajiem jautājumiem ikdienā. Nenoliedzami, kamēr bērni un viņu vecāki, skolotāji adaptējās jaunajām saziņas formām, ierastais mācīšanās temps uz laiku palēninājās. Tomēr galvenais jautājums paliek: ja atmetam ārējās izpausmes formas – kas veicina mācīšanos, rosina interesi un vēlmi izzināt vairāk?
Daži no jautājumiem otrajā forumā
- Vai mācīšanās notiek, skolēns sēž skolas solā vai pie datora ekrāna? Vai mācās, klausoties skolotāju, skatoties YouTube video? Ja katru dienu piedalās divās tiešsaistes stundās vai nevienā nedēļas garumā – vai viņš mācās?
- Kas ir svarīgās sastāvdaļas mācību procesā – skolotāja stāstījuma klausīšanās stundā? Mājasdarbu pildīšana mājās? Jauna skaidrojuma izlasīšana/noklausīšanās mājās? Vai tomēr uzdevumu veikšana klasē kopā ar citiem?
Sarunas dalībnieki
- Gunta Lāce, Limbažu novada ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja
- Ivars Bleidelis, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 12.klases skolēns
- Gatis Narvaišs, Edurio skolu izaugsmes vadītājs Latvijā
- Liene Millere, eTwinning projektu koordinatore
- Jānis Zeimanis, Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotājs
- Iveta Ratinīka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Sarunu vadīs
Oskars Kaulēns, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktores vietnieks
Līdz ar mācību pārcelšanos no vienotās skolas vides katram uz savu, mācīšanās dažādojās. Tam bija objektīvi iemesli – atšķirīgās tehnoloģiju iespējas, apstākļi mājās, kad "skolas sols" jādala ar brāļiem vai māsām, taču arī subjektīvi – bērni vairāk varēja izvēlēties vietu un laiku, kad mācīties, pielāgoties savam tempam. Mācīšanās attālināti piešķīra jaunu jēgu idejai un uzsvērti aktualizēja jautājumu – kādai būt skolai, kas aizsniedz katru bērnu?
Šie būs daži no jautājumiem trešajā forumā.
- Vai arī turpmāk mācīsimies visi vienā tempā, vienā laikā, vienā modalitātē?
- Cik svarīgi vienādie termiņi dažādiem bērniem?
- Varbūt svarīgs ir dažāds ritms, dažādi ceļi un veidi, kā demonstrēt apgūto?
- Cik svarīgs ir atšķirīgs pieejamais atbalsts, lai katrs bērns nonāktu līdz rezultātam?
Sarunas dalībnieki:
- Solvita Lazdiņa, Skola2030 mācību satura izstrādes vecākā eksperte, Rīgas pilsētas sākumskolas direktore;
- Sarmīte Balode, Elejas vidusskolas direktore;
- Ieva Plēsuma, Iecavas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja;
- Indra Siksaliete, Rīgas 93.vidusskolas sākumskolas skolotāja;
- Kristīne Jozauska, Projekta "PuMPuRS" vecākā eksperte.
Sarunu vadīs:
Inese Vilciņa, Skola2030 eksperte, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas metodiķe
Tehnoloģiju nozīmi pēdējo mēnešu laikā grūti pārvērtēt – ne tikai mācīšanās vidē ienāca attālinātas videokonferences, televīzijas raidījumi, YouTube, koplietošanas dokumentu vietnes, bet attālināti strādāja vecāki, pat Latvijas valdība, notika koncerti, individuāli sacentās sporta entuziasti, rezultātus salīdzinot virtuālajā vidē. Īsā laikā izaicinošā situācija ļāvusi apgūt neskaitāmas jaunas tehnoloģiju iespējas, kas palīdzējušas kā skolēniem, tā skolotājiem turpināt apgūt zināšanas un prasmes. Mācīšanās attālināti bijusi izaicinoša, taču bieži arī – tehnoloģijas padarījušas darbošanos efektīvāku. Ceturtajā forumā runāsim, par to lomu skolā – vai iespējams, ka "ekrāni" aizstās skolotāju?
Daži no jautājumiem forumā.
- Kādu lomu piešķiram tehnoloģijām – izmantojam tās, lai imitētu ikdienā klasē notiekošo vai tomēr tām lielāka nozīme ir kā papildu resursam?
- Vai tehnoloģijas ir atsevišķs satura veids, iespēja paplašināt redzesloku? Kā orientēties daudzajās tehnoloģijās? Varbūt tā ir unikāla iespēja izpausties radoši?
- Kā tehnoloģijas var palīdzēt kļūt produktīvākiem ikdienas darba uzdevumu veikšanā skolu vadītājiem, skolotājiem, skolēniem, atbrīvojot laiku svarīgākajam?
Sarunā piedalīsies:
- Linda Daniela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne;
- Valdis Zuters, Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs;
- Kristaps Auzāns, eTwinning projektu koordinators;
- Aivars Gribusts, Izglītības uzņēmuma "Lielvārds" vadītājs;
- Māris Kalējs, datorspeciālists (laboja un piegādāja datorus skolēniem ārkārtējās situācijas sākumā);
- Māris Brieze, Ādažu vidusskolas 3. un 6.klases skolēnu vecāks.
