Pašvērtējums 1. klases skolotājam.

Mēģini atbildēt sev uz tālāk uzdotajiem jautājumiem! Un tikai pēc tam izlasi skaidrojumu!

1. Kas mainījies skolēna snieguma vērtēšanā un vērtējuma izlikšanā?

Saskaņā ar pamatizglītības standartu no 1. līdz 3. klasei ir mainīts skolēnu snieguma vērtējuma izteikšanas veids gan mācību procesā, uzsverot formatīvo vērtēšanu, gan mācību gada beigās. Vērtējums mācību gada beigās tiek izteikts kā nozīmīgāko sasniedzamo rezultātu apguves apraksts katrā mācību priekšmetā četros apguves līmeņos, kuri ir definēti pamatizglītības standartā, un katrā līmenī ir aprakstīts skolēna sniegums. Tiek vērtēts apgūtais, nevis norādīts uz kļūdām. Arī tad, ja skolēns  sācis plānotā sasniedzamā rezultāta apguvi, demonstrē sniegumu ar skolotāja atbalstu un regulāru apstiprinājumu uzdevuma izpildei,  viņš saņem vērtējumu “sācis apgūt”. Lai izliktu formatīvos vērtējumus, katrā skolā skolotāji vienojas, kā izteiks formatīvos vērtējumus, piemēram, apguves līmeņos (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti, saīsināti – STAP), izmantojot punktus vai procentus un i un ni, ja to lietošanai nosaka kritērijus. Formatīvā vērtēšana notiek skolēna mācīšanās laikā, bet summatīvā vērtēšana – tad, kad sasniedzamais rezultāts ir apgūts, tāpēc formatīvie vērtējumi neveido summatīvos vērtējumus.

2. Kāpēc lielāks uzsvars ir uz formatīvo vērtēšanu?

Pamatizglītības standartā noteikts, ka skolēns mācās iedziļinoties, ka skolotājs plāno un vada viņa mācīšanos. Formatīvā vērtēšana palīdz plānot un uzlabot mācīšanu, iesaistīt mācību procesā ikvienu skolēnu, padarot mācīšanās procesu viņam nozīmīgu un personalizētu, dod viņam iespēju sasniegt iespējami labākus rezultātus. Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas vērtēšana skolēna snieguma uzlabošanai. Ja skolēnam ir skaidrs, saprotams sasniedzamais rezultāts, snieguma kritēriji, snieguma līmeņu apraksti sava darba novērtēšanai, ar skolotāja atbalstu viņš saprot, cik tālu ir ticis mācīšanās procesā (kas izdodas, kas pagaidām vēl neizdodas) un kā viņam rīkoties tālāk, lai sniegumu uzlabotu. Izvēloties konkrētos formatīvās vērtēšanas un atgriezeniskās saites došanas paņēmienus, izšķirošais ir – cik tie būs precīzi, cik noderīgi skolēnam, vai viņam būs iespēja tūlīt šo informāciju izmantot sava darba uzlabošanai. Tikpat svarīgi, kā novērtēt sniegumu, ir pārrunāt arī procesu, stratēģijas, kuras skolēns izmantoja. Formatīvā vērtēšana ir saziņas veids, kurā, virzoties uz sasniedzamo rezultātu, skolēni nebaidās kļūdīties, ir ieinteresēti, mērķtiecīgi, palīdz klasesbiedriem ar noderīgiem ieteikumiem.

3. Kāpēc bez atgriezeniskās saites nav iespējama formatīvā vērtēšana?

Ja ar formatīvās vērtēšanas palīdzību skolēns var uzlabot savu sniegumu, tad tas ir iespējams, tikai izmantojot attīstošu atgriezenisko saiti. Atgriezeniskā saite ir pati svarīgākā formatīvās vērtēšanas daļa. Tās laikā skaidro plānotos sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas kritērijus, tiek dotas un saņemtas atbildes uz jautājumiem ne tikai par konkrēta uzdevuma izpildi, bet arī par mācīšanās procesu kopumā un iespējām sevi vadīt uz izvirzīto mērķi (sasniedzamo rezultātu). Atgriezeniskā saite ir starp skolēnu un skolotāju vai starp pašiem skolēniem. Atgriezeniskās saites kvalitāte visbūtiskāk ietekmē turpmāko mācīšanos. Pozitīvu un konkrētu atgriezenisko saiti veido vairākas daļas. Piemēram, 1. klasē latviešu valodā 2. tematā, apgūstot  prasmi rakstos pareizi lietot diennakts daļu nosaukumus, pēc diennakts daļu nosaukšanas, nosaukumu lasīšanas skolēni tos raksta.  Pēc rakstīšanas skolotāja apstiprina, ka katrs skolēns ir strādājis čakli un rūpīgi, bet nepieciešams pārbaudīt, vai uzrakstīts pareizi. Skolēniem ir uzdevums salīdzināt uzrakstīto ar paraugu. Tad kopā visi noskaidro, kurus vārdus ir izdevies uzrakstīt pareizi, bet kuru rakstībā ir kļūdas. Skolotāja jautā, kā varētu iemācīties pareizi uzrakstīt vārdus, kuros bija kļūdas. Skolēni izsaka savas idejas, piemēram, vairākas reizes rakstīt vārdu pareizi, skatoties paraugā, tad mēģināt bez parauga, tad – rakstīt ar klasesbiedra palīdzību (viens diktē pa burtiem, otrs raksta) u. c. Skolotāja aicina izvēlēties vienu no minētajiem veidiem un mācīties uzrakstīt vārdus. Skolēnus, kuri vārdus uzrakstījuši, skolotāja aicina vienu nosaukumu iesaistīt teikumā ar noteikta skaita vārdiem vai piedāvā izrakstīt no teksta, kurā minēti dienu nosaukumi, tādu teikumu, kurā ir, pēc skolēnu domām, visgrūtāk uzrakstāms diennakts daļas nosaukums.

4. Kā izmantot Skola2030 pieejamos diagnosticējošos darbus?

Diagnosticējošā vērtēšana palīdz plānot mācību procesu atbilstoši skolēnu vajadzībām. Tāpēc mācību gada vai temata sākumā skolotājs noskaidro, ko katrs skolēns zina un prot (noteiktas prasmes un/ vai zināšanas par tematu).  Zinot skolēnu iepriekšējo pieredzi, skolotājs var plānot tematā apgūstamo  zināšanu, izpratnes un prasmju attīstīšanas iespējas katram skolēnam vai klasei kopumā un nepieciešamo atbalstu.

Skola2030 izveidotie diagnosticējošie darbi paredzēti kā atbalsta rīks skolotājam, lai saprastu un pārliecinātos, vai skolēns ir apguvis pamatizglītības standartā noteiktas prasmes, vai viņam ir izveidojusies izpratne. Diagnosticējošajiem darbiem nav noteikts konkrēts norises laiks, skolotājs tos varēs izmantot klasē ar saviem skolēniem tajā brīdī, kad tas viņam visvairāk nepieciešams, lai izvērtētu nozīmīgu prasmju apguvi un līdz ar to varētu labāk atbalstīt skolēnus mācībās.

Skola2030 digitālajā krātuvē ir pieejams diagnosticējošais darbs, uzsākot 1. klasi “Rēķinpratība, tekstpratība un pašvadība”, sk. https://mape.skola2030.lv/materials/SGgPuwtRux4LkK55sCNBwk.

5. Kā jāplāno vērtēšanu?

Vērtēšana jāplāno, lai precīzi varētu sekot līdzi sasniedzamo rezultātu apguvei. Vērtēšanu plāno, atbildot uz šādiem jautājumiem: Kas ir plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts? Kādi pierādījumi būs atbilstoši? Kā es iegūšu šos pierādījumus? Kādas darbības sekos?

Skolotājam pašam jāsaprot, ko viņš grib iemācīt un kādus sasniedzamos rezultātus vērtēt. To zinot, kļūst skaidrs, kā vērtēt, kādus uzdevumus izvēlēties, kā izmantot iegūto informāciju. Piemērs 1. klasē 1. temats latviešu valodā “Mana raibā ikdiena. Kā raksturot  literāros tēlus un reālus cilvēkus?”

1. apakštemata “Mana diena”  stundu plānojums un vērtēšana

6. Kāpēc ieteicams samazināt summatīvo vērtējumu skaitu?

Skolēnam skolā ir jāmācās: jāvingrinās, jākļūdās, jāmeklē risinājumi, jāpriecājas par katru mazo sasniegumu. Mācīšanos veicina formatīvā vērtēšana. Summatīvā vērtēšana ir mācīšanās gala rezultāts. Tā parāda, cik lielā mērā un apjomā sasniegts kompleksais sasniedzamais rezultāts temata vai vairāku tematu nobeigumā. Līdz tam skolotājs darījis visu iespējamo, lai skolēns pakāpeniski apgūtu plānotos sasniedzamos rezultātus, virzoties uz kompleksa sasniedzamā rezultāta apguvi.  Nosakot vērtējumu, skolotājs uzņemas lielu atbildību, jo katrs summatīvais vērtējums ietekmē vērtējumu mācību gada nobeigumā. Bet galvenais – pēc tā var spriest par skolēna apgūtajām zināšanām, izpratni un prasmēm attiecībā pret mācību gadā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Tas nozīmē, ka summatīvajai vērtēšanai ļoti nopietni jāgatavojas. Pārbaudes darbā jāiekļauj uzdevumi visiem domāšanas līmeņiem, ietverot svarīgāko zināšanu, izpratnes un prasmju pārbaudi. Summatīvā vērtēšanas darba forma ir atkarīga no sasniedzamiem rezultātiem, ietverot daudzveidīgas formas, to skaitā gleznojumu, modeli, pētījumu u. c.

7. Kā jāizliek mācību gada nobeiguma vērtējumi mācību priekšmetos?

Izliekot vērtējumus apguves līmeņos mācību gada beigās, vērtējumu izsaka pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem attiecīgajā mācību priekšmetā. Mācību gada vērtējumu izlikšanai skolotājs var izmantot Skola2030 ieteicamos sasniedzamos rezultātus visos mācību priekšmetos, kuri atrodami digitālajā krātuvē https://mape.skola2030.lv/materials/weMJSxussvXHLfbRhYcG8G. Skolotājs detalizētākus sasniedzamos rezultātus un kritērijus mācību gada laikā sasaista ar ieteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, lai varētu pamatot mācību gada summatīvos vērtējumus. Mācību gada vērtējumus izliek saskaņā ar mācību gadā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem attiecībā uz ieteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, un pieņem lēmumu par attiecīgo apguves līmeni, kas vislabāk raksturo skolēna sniegumu.

Skolēna snieguma vērtēšana un snieguma izlikšana prasa no skolotāja iedziļināšanos, laiku, enerģiju, bet arī sniedz gandarījumu, ja skolēnam sniegums uzlabojas, jo to ir sekmējis skolotāja rūpīgs vērtēšanas un plānošanas darbs.

Ticu, ka izdevās atbildēt uz  iepriekš uzdotajiem jautājumiem un lasītājiem gūt izpratni par to, kas jau ir saprotams, bet kas vēl neskaidrs. Svarīgākais – saprast, kas vērtēšanā jāmaina, kāpēc jāmaina un kā to var izdarīt.  Ja tas ir saprotams, tad agrāk vai nedaudz vēlāk viss izdosies.