Mācību jomas

Mācību saturs veidots, saglabājot fokusu uz skolēnam būtiskāko, tāpēc tas ir organizēts atbilstoši katrā mācību jomā definētajām tā dēvētajām “lielajām idejām” jeb galvenajām apgūstamā satura idejām, no kurām izriet skolēniem sasniedzamie rezultāti.

Saskaņā ar pilnveidoto pamatizglītības standartu skolēnam sasniedzamie rezultāti jeb apgūstamās pamatprasības tiek noteiktas nevis katrā mācību priekšmetā, bet visā mācību jomā kopumā. Katrā no mācību jomām ir noteikts skaidrs, izmērāms mērķis jeb pratība – kas ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes, kā arī caurviju prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās.

Latviešu valoda. Latviešu valoda tāpat kā līdz šim spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos,  iekļauta valodu mācību jomā, kurā ietilpst arī mazākumtautību valodas un svešvalodas, ar kopīgu struktūras un satura plānojumu, kas veicina dziļāku izpratni par valodas sistēmu, sociālo lomu, attīsta valodas izjūtu un valodu prasmes salīdzinājumā ar citām valodām. Mācību priekšmeta programmā saglabāta visu nozīmīgāko gramatikas likumu apguve, taču būtiska vieta ir atvēlēta valodas žanru izpratnei un daudzveidīgu informācijas avotu iepazīšanai un izvērtēšanai, kā arī digitālajai pratībai. Latviešu valodas stundu skaits nemainās, taču valodas apguve turpinās arī citās stundās kā tekstpratība, jomas terminu apgūšana, zinātnisku tekstu lasīšana, domu izklāsts par konkrētu jautājumu u.c. Literatūra iekļauta kultūras un mākslas pašizpausmes mācību jomā kā mākslas un radošas pašizpausmes veids.

Otrā svešvaloda. Otrās svešvalodas apguvi paredzēts sākt agrāk – no 4. klases (līdz šim – no 6. klases). Daudzi zinātniski pētījumi liecina, ka līdz 10 gadu vecumam bērni citas valodas uztver un apgūst dabiski – līdzīgi kā dzimto valodu, tāpēc šīs bērnu spējas valodu apguvē plānots izmantot. Jo agrāk tiek sākta valodas apguve, jo veiksmīgāk bērni uztver un atdarina specifiskās citas valodas skaņas, ritmu un citas īpatnības. Izglītības programmā noteikts kopējais stundu skaits pirmās un otrās svešvalodas apguvei, lai skolai būtu iespējams stundu skaitu pielāgot savu skolēnu vajadzībām.

Vēsture. Latvijas vēstures un pasaules vēstures mācīšana, sākot ar 7. klasi, apvienota mācību priekšmetā  “Latvijas un pasaules vēsture” sociālās un pilsoniskās mācību jomas ietvaros.  Šo pārmaiņu īpaši atbalstījuši jomas profesionāļi – vēstures skolotāji. Vēstures skolotāju biedrība atzīst, ka Latvijas vēsture pasaules kontekstā ļauj labāk izprast cēloņsakarības mūsu valsts vēsturē un nav novērotas pazīmes, ka dalītajā vēstures mācībā skolēni Latvijas vēsturi apgūtu labāk (saskaņā ar Skolotāju biedrības 2015.gadā veiktās aptaujas rezultātiem (http://www.vsb.lv/reforma2011/pedagogu-aptauja).

Dizains un tehnoloģijas. Datorika. Inženierzinātnes. Jaunums mācību satura piedāvājumā ir tehnoloģiju mācību joma, kurā skolēns apgūs pieredzi praktiski radīt sev un sabiedrībai vajadzīgus produktus un digitālus risinājumus. Šīs mācību jomas sasniedzamos rezultātus pamatā īstenos tādos mācību priekšmetos kā dizains un tehnoloģijas, datorika un inženierzinātnes. Mācību priekšmets ar jaunu nosaukumu “Dizains un tehnoloģijas” aizstās līdzšinējo mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu, un to  piedāvās no  1. līdz 9. klasei. Tas kā izvēles priekšmets būs arī vidusskolā. Mācību saturs ir veidots tā, lai visi skolēni apgūst visu satura piedāvājumu un netiek dalīti, piemēram, grupās pēc dzimuma. Mācības var īstenot, izmantojot dažādus instrumentus un iekārtas, kas vairumā skolu jau ir, tādas kā mācību virtuve, kokapstrādes darbnīca, rokas instrumenti un citi piederumi. Datoriku piedāvāts apgūt jau no 1. klases. Uzsvars uz skolēnu digitālajām prasmēm ir pastiprināts, ko apliecina arī palielinātais stundu skaits  datorikas apgūšanai visā pamatskolas posmā. Datorikas saturs veidots, ņemot par pamatu START IT un VISC satura aprobācijā iegūtās atziņas un piemērus, lai katrs skolēns iegūtu plašas iemaņas darbā ar programmvadāmajām ierīcēm. Visos vecuma posmos tiek apgūtas arī programmēšanas valodas un pieejas.  1.– 3. klasē datoriku paredzēts apgūt integrēti, bet 4.–9. klasē – kā atsevišķu mācību priekšmetu.

Savukārt inženierzinību pamatu apguve plānota 7.–9.klasē. Lai palīdzētu skolotājiem labāk sagatavoties Skola2030 no 2019. gada rudens piedāvās profesionālās pilnveides mācības 1200 tehnoloģiju mācību jomas skolotājiem visā Latvijā.

Teātra māksla. Šis ir jauns mācību priekšmets, kurā skolēniem būs iespēja attīstīt saskarsmes un empātijas prasmes, gūt  skatuvisku priekšnesumu un publiskās uzstāšanās pieredzi. Stundās paredzēts izmantot aktiermeistarības un drāmas metodē balstītus vingrinājumus. Iegūtās prasmes būs noderīgas gan pētniecisku darbu aizstāvēšanā, gan diskusijās un debatēs. Teātra māksla kā mācību priekšmets veidots tā, lai to varētu mācīt pašreizējie literatūras, sociālo zinību vai citi skolotāji gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, gan integrēti – kopā ar literatūru, sociālajām zinībām, sportu un veselību. Teātra māksla papildina tādus tradicionālos radošās pašizpausmes veidus kā literatūra, mūzika un vizuālā māksla. Teātra mākslas mācību saturu paredzēts integrēt 1.–3. klasē literatūrā, sociālajās zinībās un citos priekšmetos, bet no 4.–9. klasei tai atvēlēts noteikts stundu skaits.

Sports un veselība. Mainās sporta nodarbību mērķis un nozīme – uzsvars no fiziski izmērāmiem normatīviem un sacensību ir pārnests uz sportu kā aktīva un veselīga dzīvesveida ieradumu veicināšanu. Stundās vērība tiks pievērsta arī drošumspējai –  spējai atpazīt riskantas dzīves situācijas un pieņemt lēmumu aktīvai rīcībai. Sākot no 2. klases, sportam un veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. Pirmajā klasē nav noteikta papildus stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes.

Latviešu valoda skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Latviešu valodas loma ir pastiprināta skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Kā zināms, šā gada 22. martā Saeima atbalstīta grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā, un plānots, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Līdz ar to pamatskolā paredzēts ne mazāk kā 50% mācību īstenot latviešu valodā 1.–6. klasē un ne mazāk kā 80%  – 7.–9. klasē, līdz ar to jau pamatskolas līmenī skolēni varēs lietot valsts valodu saziņā un būs gatavi turpināt izglītību valsts valodā.