Dabaszinātnes

Pamatizglītība

Mērķis: dabaszinātniskā izpratība

Skolēns

  • atpazīst, piedāvā un izvērtē skaidrojumus noteiktām dabas parādībām un procesiem;
  • izmanto pētniecības prasmes problēmu risināšanā, pētījumu veikšanā, izvērtējot riskus un ievērojot drošības nosacījumus;
  • analizē un izvērtē datus, izsaka viedokli un argumentus dažādos veidos un secina no datiem;
  • rīkojas personiski atbildīgi savas un citu veselības veicināšanā, vides kvalitātes saglabāšanā un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā. (MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.4. apakšpunkts.)

Lielās idejas

Dabaszinātņu mācību jomas saturs ir strukturēts 13 lielajās idejās, kas aptver skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas saistīti gan ar izpratnes veidošanu par dabas parādībām un procesiem – viela, lauks, kustība un spēki, enerģija, Zeme, Saules sistēma, dzīvie organismi, ekosistēma un mijiedarbība, ģenētika, evolūcija (1.–10. ideja) –, gan arī ar zinātnes pētniecības procesu, zinātni un tehnoloģiju attīstību un zinātnes ētiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem kontekstiem (11.–13. ideja).

Mācību satura attīstība pamatskolā

Pamatizglītības 1.–6. klašu posmā skolēns apgūst dabaszinātnes vienotā dabaszinību mācību priekšmetā, bet, sākot ar 7. klasi, atsevišķos mācību priekšmetos – ķīmijā, fizikā, bioloģijā un ģeogrāfijā. Visiem dabaszinātņu mācību jomas priekšmetiem ir kopīgas lielās idejas. Tādējādi ir būtiski, ka dažādu mācību priekšmetu skolotāji sadarbojas, lai veidotu vienotu mācīšanās koncepciju dabaszinātņu mācību jomā un, piemēram, vienotos par to, kā tiks mācīti vairākiem mācību priekšmetiem kopīgie jēdzieni un kā tiks sekmēta zināšanu pārnese no viena mācību priekšmeta uz citu. Salīdzinot ar esošo situāciju, gan mācību priekšmeti, gan katram no tiem atvēlētais stundu skaits saglabājas.

Būtiskākie uzsvari pilnveidotajā mācību saturā un pieejā

  • Strukturējot mācību saturu lielajās idejās, vislielākās pārmaiņas attiecas uz bioloģijas un ģeogrāfijas mācību satura plānošanu – skolēni apgūst bioloģiju nevis kā atsevišķu bioloģijas zinātnes nozaru secīgu un saīsinātu izklāstu (botānika, zooloģija, cilvēka anatomija), bet gan kā vienu mācību priekšmetu “Bioloģija”, uzsverot dzīvo organismu (augu, dzīvnieku, cilvēka) uzbūves un dzīvības procesu vienotību, kā arī organismu un vides mijiedarbību un savstarpējo attīstību; ģeogrāfijā – nevis pēc secīga kontinentu apguves principa (Āfrika, Austrālija, Antarktīda, Amerika u. c.), bet gan sistēmiski skaidrojot un analizējot Zemes apvalku mijiedarbību, mijiedarbības ietekmi uz dabas teritoriju (arī kontinentu) veidošanos un Zemes virsmas izmaiņām.
  • Tiek turpināts iepriekšējos gados aizsāktais virziens mācību pieejas pilnveidošanā dabaszinātņu jomā, uzsverot skolēna pētniecības prasmju attīstību un padziļinātas izpratnes veidošanu, praktiski darbojoties, eksperimentējot, modelējot un meklējot likumsakarības.
  • Palielinās komplekso uzdevumu īpatsvars – skolotājs piedāvā jēgpilnus kompleksus uzdevumus, kā arī ilgtermiņa starpdisciplinārus projektus, lai skolēni varētu risināt kompleksas, autentiskas dabaszinātniskas un tehnoloģijas problēmas. Būtiski, lai iegūtās prasmes tiktu darbinātas visos dabaszinātņu mācību priekšmetos un pārnestas uz reālām situācijām jebkurā cilvēku darbības jomā.
  • Pastiprināts uzsvars uz inženiertehnisko domāšanu un dabaszinātņu likumsakarību pārnesi, lai iepazītos ar inženiertehniskiem risinājumiem.

Papildresursi

  • Aktualitātes dabaszinātņu mācību jomā, Pāvels Pestovs (2018. gada februāris): https://ej.uz/te8o

Vidusskola

Dabaszinātņu mācību jomā formulētos sasniedzamos rezultātus skolēni varēs apgūt integrētā pamatkursā “Dabaszinības” vai trīs pamatkursos: “Fizika I”, “Ķīmija I”, “Bioloģija I”, vai četros pamatkursos “Fizika I”, “Ķīmija I”, “Bioloģija I” un “Ģeogrāfija I”. Mācības var turpināt padziļinātajos kursos “Fizika II”, “Ķīmija II”, “Bioloģija II” un “Ģeogrāfija II” atbilstoši skolēnu apgūtajiem pamatkursiem optimālajā līmenī.

Skola izglītības programmā iekļauj vai nu integrēto kursu “Dabaszinības”, vai trīs pamatkursus: “Ķīmija I”, “Fizika I”, “Bioloģija I”, vai visus četrus iespējamos pamatkursus: “Ķīmija I”, “Fizika I”, “Bioloģija I”, “Ģeogrāfija I”. Taču visām skolām noteikti jāpiedāvā skolēnu izvēlei “Fizika I”, “Ķīmija I”, “Bioloģija I”, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem apgūt dabaszinības optimālajā līmenī.

Turpinot pamatskolā iesākto, vidusskolā visos kursos īpašs uzsvars tiek likts uz iespējām skolēniem attīstīt un nostiprināt pētnieciskās prasmes, risinot kompleksas starpdisciplināras problēmas, radot un piedāvājot pamatotus ilgtspējīgus risinājumus cilvēka un vides mijiedarbības izraisītajām problēmām dažādos mērogos/līmeņos individuālu un/vai grupas pētniecības projektu ietvaros. Skolēni izstrādā pētniecisko darbu par konkrētu tēmu, risinot savas vai sava novada aktuālās problēmas, vai apkopo jau veiktos pētījumus un teorijas par šo tēmu un izstrādā savu praktisko eksperimentu, lai paplašinātu vai papildinātu atrasto informāciju.

Integrētajā pamatkursā “Dabaszinības” skolēni apgūs vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus ar iekļautiem sasniedzamajiem rezultātiem fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā, pilnveidos izpratni par dabas vienotību, izzinās dabas parādības un procesus, to cēloņus un likumsakarības, sekmēs līdzatbildīgas attieksmes veidošanos vides kvalitātes uzlabošanai.

Izvēloties pamatkursus “Fizika I”, “Ķīmija I”, “Bioloģija I” un “Ģeogrāfija I”, skolēni apgūs optimālā līmeņa sasniedzamos rezultātus un padziļinās izpratni par dabas procesu un parādību daudzveidību un likumsakarībām dabā, pilnveidos komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes, veicinās aktīvu līdzdalību vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

Padziļinātajos kursos “Fizika II”, “Ķīmija II”, “Bioloģija II” un “Ģeogrāfija II” skolēni apgūs sasniedzamos rezultātus, kuru ietvaros:

  • iedziļināsies dabaszinātņu jēdzienos un teorijās, risinās kompleksas starpdisciplināras problēmas, mērķtiecīgi izmantojot daudzveidīgus matemātiskos modeļus ķīmijas, fizikas vai/un bioloģijas kontekstā, lietos pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes jaunās situācijās, t. sk. arī zinātniskās metodes, pēc paša iniciatīvas atbildīgi rīkosies vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā;
  • padziļinās un paplašinās teorētiskās zināšanas par jēdzieniem un teorijām mācību priekšmetā, kas ir nepieciešams izglītības turpināšanai noteiktā profila augstskolās vai studiju programmās. Piemēram, bioloģijā padziļināti apgūs organismu uzbūvi un procesus (cilvēka smadzeņu uzbūve un darbība, mutāciju izraisošie faktori, vienkāršas bioķīmiskās reakcijas dzīvajos organismos), iepazīs bioloģijas zinātnes nozares (ekoloģija, epiģenētika u. c.);
  • izmantos matemātisko analīzi un matemātiskos modeļus ķīmijas, fizikas, bioloģijas un/vai ģeogrāfijas kontekstā, kā arī iegūto datu ticamības novērtēšanai, rezultātu kļūdu aprēķiniem un analīzei. Piemēram, atvasināšanu fizikas praktisko uzdevumu risināšanā;
  • strādās padziļināti ar zinātniskajiem rakstiem, publikācijām, lietos zinātnisko valodu, veidos priekšstatu par profesiju izvēli zinātnē, pēc iespējas darbosies mūsdienīgās laboratorijās vai zinātniskajos centros, veiks lauka darbu. Piemēram, ģeogrāfijā padziļināti apgūs jaunākās teorētiskās idejas par Zemes fizikālajām sistēmām un cilvēka veidotajām sistēmām, kā arī to savstarpējo mijiedarbību, kā arī apgūs un lietos dažādus tradicionālos un modernos ģeogrāfiskās informācijas analīzes rīkus (ĢIS tehnoloģijas).

Papildu resursi

  • Aktualitātes dabaszinātņu mācību jomā, Pāvels Pestovs (2018.gada februāris): http://ejuz.lv/od7
  • Vebinārs “Aktualitātes mācību saturā: dabaszinātnu mācību joma” (Mihails Basmanovs) http://ejuz.lv/od8