Trenēt prasmi spriest un secināt, lasot tekstu 5 dažādos veidos

"Lai mācītos un trenētu prasmi lasīt ar izpratni, spriest un secināt, skolēniem mēdzu uzdot uzdevumus, kas šo prasmi attīsta, – vienu un to pašu tekstu uzdodu lasīt 5 dažādos veidos jeb izmantojot piecas dažādas stratēģijas. Tādējādi iedodu skolēniem algoritmu, kā veidot spriedumus un secinājumus. Izmantoju šo pieeju sociālajās zinībās un vēsturē.

Turklāt ar vienu tekstu iespējams sasniegt dažādus sasniedzamos rezultātus, uzdodot dažādus uzdevumus, kā strādāt ar informāciju, un tas noder jebkurā mācību priekšmetā.

Lai šādi uzdotu skolēniem lasīt tekstu, skolotājam ir jāveic priekšdarbi – iepriekš rūpīgi jāsagatavojas: zini, ko tu skolēniem gribi iemācīt, kāds ir sasniedzamais rezultāts; jāpielāgo uzdevumi. Sasniedzamais rezultāts var būt, piemēram, galvenās domas izteikšana (1). Ja mani skolēni to jau prot, izvēlos citu lasīšanas uzdevumu – stundā parasti vienu – ar citiem kritērijiem. Līdzīgus principus izmantoju 8. klasē un 11. klasē.

Piemērs.

Uzdevums: izlasīt doto tekstu par lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem vēsturē (7. klase).

1. Meklē atslēgvārdus (pasvītro) un ar to palīdzību formulē galveno domu.
   • Kādas ir lielo ģeogrāfisko atklājumu radītās sekas?
   • Kāda ir katras rindkopas galvenā domā?
2. Izvērtē, kas un kāpēc no tekstā minētā ir aktuāli mūsdienās; pasvītro tekstā, kur to saskati, un pamato, kāpēc tu tā uzskati!
   • Kāpēc ir aktuāli mūsdienās?
   • Kāpēc nav aktuāli mūsdienās?
3. Izvērtē sekas/ietekmi – kuras sekas var vērtēt kā pozitīvas un kuras – kā negatīvas? Pasvītro atšķirīgās krāsās.
   • Kuras lielo ģeogrāfisko atklājumu radītās sekas ir vērtējamas pozitīvi? Kāpēc?
   • Kuras lielo ģeogrāfisko atklājumu radītās sekas ir vērtējamas negatīvi? Kāpēc?
4. Izraksti sekas, pie katrām no tām izskaidro, kāpēc tās ir vērtējamas pozitīvi vai negatīvi!
   • Kādas ir lielo ģeogrāfisko atklājumu radītās sekas?
   • Kāpēc šīs sekas ir vērtējamas pozitīvi pasaules vēsturē? Tās ir vērtējamas pozitīvi, jo…
   • Kāpēc šīs sekas ir vērtējamas negatīvi pasaules vēsturē? Tās ir vērtējamas negatīvi, jo…
5. Atzīmē tās sekas, kas attiecas uz politiku (“P”), tās, kas uz ekonomiku (“E”, pamato, kāpēc tās attiecas uz ekonomiku), un kultūru (“K”)!
   • Uz kuru jomu attiecas?
   • Pēc kā tu secini, ka attiecas tieši uz šo jomu?

Pēc šādi iegūtas informācijas no lasīšanas uzdevuma dodu nākamo, radošo, uzdevumu – no iegūtās informācijas un secinājumiem radīt savu tekstu.

Kā veidot secinājumu?

Par secinājumu veidošanu es domāju argumentācijas teorijas ietvarā, kādu izmanto klasiski debatēs: ir kāds apgalvojums, tad ir skaidrojums, uz kāda pamata tu to esi apgalvojis, un tad pierādi, ka tā ir.

Argumentācija ir plašāks jēdziens, kas ietver 3 daļas un kurā ietilpst arī secinājums, kas var būt kā hipotēze vai pieņēmums: spriedums (apgalvojums, secinājums), skaidrojums (uz kā pamata šādi secinu?) un pierādījums.

Argumentācijas piemērs.

Apgalvojums: Es apgalvoju, ka 7. a klase ir gudrākā klase skolā.

Secinājums: Vidējā atzīme ir augsta, nekavē stundas.

Pierādījums: Nekavēto stundu ir… Vidējā atzīme ir… (konkrēti, pārbaudāmi fakti).

Secinājums veidojas no dotajiem faktiem, kas veido pierādījumu. Atbildē faktu uzskaitījums vien nevar būt secinājums.

Domāšana sākas tad, kad notiek kognitīvā piepūle. Fakti vēsturē – dotais – ir izejas materiāls, uz kā būvēt spriedumus, argumentāciju, secinājumus, pamatojumu utt. Izejas materiālu sagatavo un dod skolotājs. Ir maldīgi domāt, ka šāda veida domāšana notiek pati no sevis, loģiski.

Fakts ir neapgāžama patiesība, par kuru lielākoties var pārliecināties, viena pareizā atbilde, vēsturē atbild uz jautājumiem Kas? Kur? Kad? Tiek konstatēts, kā ir, izslēdzot jebkādu subjektīvu interpretāciju. Fakti kā īstenības atspoguļojums dažādās jomās var būt dažādi – notikums, konkrēts piemērs, pieredze, pazīme u. c., par ko ir iespējams pārliecināties, ka tā ir.

Kur parādās secinājums, tur parādās interpretācija, var būt vairākas pareizas atbildes, to nevar viennozīmīgi pārbaudīt, pievienojas subjektivitāte, līdz ar to secinājumi nevar būt visiem vienādi. Secinājums ir argumentēts spriedums, balstoties uz kādu izejmateriālu, faktiem. Fakti kalpo kā pierādījums domai, ko secini.

Ja ir dots piemērs par Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, un es gribu izdarīt secinājumu, tad varu teikt: “Manuprāt, pozitīvākās sekas ir…”, minu šajā tekstā atrodamo faktu un tam klāt dodu savu skaidrojumu, kāpēc, pēc manām domām, tas ir pozitīvi. Šādi veidojas secinājums – izmantojot savu iepriekšējo pieredzi, zināšanas, iespējams, no citām jomām.

Šo secinājuma veidošanas algoritmu var izmantot vai pielāgot arī citās jomās, taču svarīgi, ka ikvienā jomā skolotāji vienojas, ko ar katru jēdzienu saprot – kas kurā jomā ir fakts, uz kā pamata veidosim spriedumus, secinājumus, pamatojumu? Kas ir pietiekams un kvalitatīvs pamatojums, secinājums? Un ļoti svarīgi ir, lai skolēniem būtu skaidri snieguma kritēriji – ko skolotājs savā jomā sagaida no skolēna kā kvalitatīvu secinājumu, argumentāciju.

Mācīties izvērtēt doto secinājumu kvalitāti

Lai mācītu veidot kvalitatīvus secinājumus, ar skolēniem mēdzam analizēt labus un sliktus gatavus, formulētus secinājumus. Analizējam katru secinājumu saskaņā ar algoritmu – meklējam, vai tajā ir visas vajadzīgās daļas, cik kvalitatīvas tās ir, vai un kā varam pārveidot tā, lai to uzlabotu. Ar šāda uzdevuma palīdzību mācību priekšmeta ietvaros skolēnos var veidot labu izpratni par to, kas ir labs sniegums – kādam ir jābūt labam secinājumam.

Skolotājs demonstrē secinājuma veidošanu

Lai skolēnu iemācītu spriest un veidot secinājumus, ļoti labi darbojas arī tas, ka skolotājs modelē jeb rāda paraugu skolēniem, kā viņš pats veido secinājumu, skaļi domājot. Kā viņš domā, kad grib kaut ko secināt? Piemēram, es skatos uz faktiem, salieku plusiņus un mīnusiņus, sagrupēju un uz tā pamata veidoju secinājumu.

Iemācīt uzdot sev jautājumus, lai formulētu secinājumu

Skolotājs var iedot skolēniem jautājumus, kas iedotu viņiem pamatu izpratnes veidošanai par to, kā nonākt līdz secinājumiem, aicinot izvērtēt dotos faktus. Kādus jautājumus var uzdot, lai formulētu secinājumus par pozitīvām sekām/ietekmi? Un kādus jautājumus var uzdot, lai formulētu secinājumus par negatīvām sekām/ ietekmi? Sk. attēlu

Jēdzieni

Fakts – jebkurš reāls notikums vai parādība (piemēram, Latvijā internets ir pieejams kopš 1992.gada).

Secinājums (arī spriedums, apgalvojums) – domāšanas procesa rezultāts, izvērtējot faktus par noteiktu jautājumu.

Skaidrojums – padarīt skaidrāku kaut ko, kas kādam ir neskaidrs; mācību uzdevumos – aprakstīt domāšanas un darbības ceļu līdz rezultātam.

Pamatojums – fakti, avotu informācija, autoritāšu secinājumi, priekšstati un citi argumenti, kas pamato viedokli par kādu tēmu.

Pārspriedums – rakstu darba veids ar noteiktu struktūru, kura saturā ietverts autora viedoklis un tā pamatojums.

Viedoklis – cilvēka personiskās domas, uzskats par notikumu, faktu vai kādu tēmu. Viedoklis var būt pamatots, veidots uz pārbaudāmas informācijas pamata, un var būt balstīts stereotipos vai aizspriedumos, vienpusīgs, personiskās sajūtās vai šķietamībā, nepārbaudāmā informācijā balstīts (“man tā šķiet…” vai “visi tā domā…”).