“Atvērtība, uztverot skolēnu dažādību kā normu, ne izņēmumu, ir viens no lielākajiem šodienas skolu izaicinājumiem. Tas nozīmē laikus pamanīt bērnu un jauniešu stiprās puses, sniegt daudzveidīgu atbalstu katram, kur tas nepieciešams. Unificēta pieeja mācīšanai, kāda veidojusies vēsturiski līdz ar skolas kā institūcijas radīšanu, neatbilst ne mūsdienu realitātei, ne skolēnu vajadzībām. To labi apzinās arī vairums skolu vadītāju un skolotāju. Personiski nozīmīga, ikvienu iekļaujoša izglītība ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem skolēnu iespējami kvalitatīvākai izaugsmei,” uzsver Zane Oliņa, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja.

Šobrīd skolās mācās bērni un jaunieši ar arvien atšķirīgāku iepriekšējo pieredzi un mācīšanās vajadzībām. Dažādības avoti ir daudzveidīgi – bērni un jaunieši skolā var būt ar valodas barjeru, viņiem var būt atšķirīga no vairākuma etniskā piederība vai sociālais slānis, bērniem var būt fizisko spēju ierobežojumi, mācīšanās vai garīgās attīstības traucējumi, atšķirīgs uztveres ātrums, viņu ikdienā var strauji mainīties ģimenes apstākļi. Bērniem joprojām bieži vien nav vienlīdzīgu iespēju iekļauties skolas vidē un saņemt atbilstošu intelektuālo izaicinājumu un atbalstu, kā arī iegūt Latvijā labāko iespējamo izglītību neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.

Lai gan Latvijas skolēnu rezultāti starptautiskos pētījumos atbilst OECD valstu vidējam līmenim, tomēr Latvijas skolēnu procents ar augstu kompetenci (5. un 6. līmeni no pavisam sešiem līmeņiem) ir uz pusi mazāks nekā Eiropā vidēji, turklāt katrs piektais piecpadsmitgadnieks Latvijā ir ar vāju kompetenci. Tas nozīmē, ka šo skolēnu tālākās akadēmiskās un profesionālās iespējas ir būtiski ierobežotas. Lai to mainītu, jāmainās mācību pieejai, mācību videi un darba organizācijai skolās un pirmsskolās Latvijā.

Lai arī Latvijas gadījumā skolu priekšlaikus pametušo jauniešu skaits ir 8 %, kas ir pat mazāk nekā EK noteiktais mērķis (EK viens no mērķiem līdz 2020. gadam ir, lai izglītības un apmācības sistēmu priekšlaikus pametušo 18–24 gadus veco jauniešu īpatsvars nebūtu lielāks par 10 %), būtiski ir, ka lielākie riski (74% gadījumu) pārtraukt mācības saistīti tieši ar skolas vidi pretstatā ģimenes, sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem, – gandrīz pusē (48 %) gadījumu tās ir “grūtības mācību satura apguvē”, 17 % gadījumu “zemi mācību sasniegumi, 15% gadījumu – “iekavēta mācību satura apguve iepriekšējā izglītības posmā”. (Kraģe, G., Ivanova, I., 2018, Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanas atbalsta sistēmas veidošana un vadība; IKVD īstenotā ESF projekta “Pumpurs” pētījuma gala ziņojums)

Turklāt starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2015 pētījuma rezultāti par skolēnu labklājību plašā nozīmē, ar to saprotot ne tikai materiālo, bet arī par psiholoģisko, sociālo un fizisko labklājību, liecina, ka Latvijas skolēnu piederības izjūtas skolai indekss ir mazāks par OECD vidējo. Piecpadsmitgadīgie skolēni visbiežāk no visām pētījuma dalībvalstīm min, ka piedzīvojuši pāridarījumus no vienaudžiem skolā. Tādi pārinodarījumi kā izsmiešana, draudēšana, fiziska ietekmēšana no citu skolēnu puses ievērojami pasliktina skolēnu dzīves kvalitāti un līdz ar to arī mācību sniegumu.

Konferences 25 darbnīcās, priekšlasījumos un labās prakses stāstos runāsim par to, kā skolotāji un skolu vadītāji var veidot skolu katram bērnam. Tostarp piedāvāsim darbnīcas “Latviešu valodas apguve lingvistiski neviendabīgās klasēs”, “Skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanas paņēmieni”, “Kā plānot atbalstu skolēniem, izmantojot diagnosticējošos darbus?”, “Mācību darba organizācija skolā katra skolēna mācīšanās atbalstam”. Kopā ar ekspertiem un praktiķiem pārrunāsim atbildes uz jautājumiem: Ko darīt skolas un klases līmenī, lai sasniegtu katru bērnu? Kā pamanīt un noteikt skolēnu dažādās prasmes un mācīšanās vajadzības, lai atbilstoši pielāgotu mācīšanu? Kā mācīšanos dažādot? Kā līdz ar mācību priekšmeta saturu skolēni var mācīties domāšanas un darīšanas stratēģijas? Kā veidot klases sistēmu, kas rosina skolēnus attīstīt un nostiprināt pašvadītas mācīšanās prasmes? Kā vērtēt un sniegt noderīgu atgriezenisko saiti tā, lai tas neprasītu pārāk daudz skolotāja laika un piepūles?

Konferencē dzirdēsiet Kanādas Britu Kolumbijas provinces izglītības satura pārmaiņu arhitekta, plānotāja un ieviešanas vadītāja Roda Alena stāstu par nesenajām izglītības satura pārmaiņām, kas īstenotas laika posmā no 2009. līdz šim brīdim. Kāpēc Britu Kolumbija – viena no provincēm Kanādā, kuras izglītības sistēma pēc daudzveidīgiem rādītājiem tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē, tostarp pēc OECD/PISA rezultātiem, – tomēr mainīja mācīšanos? “Var teikt, ka šobrīd mums ir laimīgāki un veselīgāki bērni un skolotāji,” jautāts par rezultātu, saka Rods Alens īsā intervijā pirms konferences.

Konferencē runās arī Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore, vadošā pētniece Dace Namsone, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas angļu valodas skolotājs Jānis Zeimanis, Skola2030 vecākā eksperte, Rīgas pilsētas sākumskolas direktore Solvita Lazdiņa, Skola2030 vērtēšanas satura izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore Mārīte Rozenfelde, Skola2030 matemātikas mācību jomas vadītājs Jānis Vilciņš un citi.

Konferences programma

Konference tiek rīkota Valsts izglītības satura centra ESF projekta Nr. 8.3.1.1/16/I/002 “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) ietvaros.

Konference top sadarbībā ar Ogres novada domi, AS "Swedbank" un British Council pārstāvniecību Latvijā.

Informācijai par pilnveidoto mācību saturu un tā īstenošanu var sekot mūsu YouTube kanālā: https://www.youtube.com/skola2030, kā arī Facebook: https://www.facebook.com/Skola2030/ un mājaslapā: www.skola2030.lv. Pierakstīties jaunumu saņemšanai epastā var, reģistrējoties te: http://skola2030.lv/piesakies-jaunumiem.