Nr.15/2020 - Mācīties brīvību

Ja man dažos vārdos vajadzētu raksturot mūsu izglītības sistēmā pēdējos gados notiekošo, es teiktu, ka mēs mācāmies brīvību. Tas, manuprāt, ir pats galvenais, skolās pakāpeniski ieviešot pilnveidoto mācību saturu un pieeju. Brīvībā, kas, manuprāt, pašsaprotami ietver atbildību, nebaidoties kļūdīties (tik ļoti to liekam pie sirds skolēniem!), plānot mācību satura apguves secību, izvēlēties metodes un mācību līdzekļus, izraudzīties piemērus. Tas īpaši svarīgi šajā neierastajā laikā, pēc vajadzības samazinot mācību saturu, mainot tematu secību un stundu sarakstu...

Skolotāja lomu, veidojot mācīšanās vidi, uzsver Valsts izglītības satura centra vadītāja Līga Lejiņa, novēlot emocionāli atbalstīt citam citu šajā nenoteiktajā laikā.

VISC projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) vadītāja Santa Prancāne, atskatoties uz aizvadāmo gadu, ar gandarījumu atzīmē visu izglītības sistēmā iesaistīto spēju ātri lemt un rīkoties. Ārkārtējā situācija gan izgaismoja problēmas, gan ļāva novērtēt skolotāju sadarbības, sasniedzamā rezultāta, skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmju nozīmi.

Skolotāju brīvība lielā mērā nosaka to, kas klasē notiek. Vai bērni piedzīvo vilšanos ar tālejošām sekām vai, gluži otrādi, tiek pamanīta katra bērna savdabība un viņa mācīšanās atbilstošā brīdī bagātināta vai paātrināta. Lai bērnu pamanītu un atbilstīgi viņā ieguldītu, “nevajag nekādas pavēles, nevajag Ministru kabineta noteikumus. Ja būs pavēles, tad gan var rasties jaunas problēmas,” saka Dr. paed. Anita Skalberga, kas ir vadījusi projekta darba grupu, kura izzinājusi bērna talanta noteikšanas un veicināšanas iespējas. Savukārt matemātikas skolotāja Henrieta Bola (Henrietta Ball) no Lielbritānijas, konferencē “Skola katram bērnam” daloties pieredzē darbā ar bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, pauž – augsti sasniegumi jāgaida no katra skolēna. Stāsts (paradoksāli!?) nav tik daudz par skolēniem, tas galvenokārt ir par pieaugušo spēju saredzēt un palīdzēt skolēniem noticēt sev.

“Ja gribam veicināt katra bērna izaugsmi, nav citas izvēles kā atbilstoši pielāgot, tātad diferencēt mācības jau pirmsskolā.” Par to lasāms Gintas Kārkliņas rakstā “Diferenciācija – liels vārds maziem bērniem”.

Vidusskolas kursi “Vēsture un sociālās zinātnes I” un “Sociālās zinības un vēsture” aktualizē vairākus jautājumus. Kas skolēniem jāiemāca vēsturē? Pēc kādiem principiem jāizraugās saturs? Kas ir svarīgāks – prasmes vai zināšanas? Četri vēstures skolotāji, daloties pieredzē, atklāj gan skolotāju sadarbības, plānošanas, gan skolēnu pašvadītas mācīšanās lomu sekmīgā mācību procesā.

Mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu skolās nomaina dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmets. Kā mainījusies izpratne par dizainu laika gaitā, kāpēc apgūt “dizaina domāšanu” ir svarīgi vispārējā izglītībā un kā skolasbērni aizrautīgi darbojas interešu izglītības pulciņos? Par to intervijās stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Barbara Ābele un mākslas izglītības centra TRĪS KRĀSAS dibinātāja Ilze Kupča. Savukārt rakstā par Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas pieredzi atklājas skolotāju gudras vadības loma, rosinot skolēnu aizrautību, vēlmi personiski iesaistīties un it kā spēlējoties kāpt katram pa savām izaugsmes kāpnēm.

Kāpēc mainīt izcilu izglītības sistēmu? To intervijā atklāj Rods Alens (Roderick (Rod) Allen), Kanādas Britu Kolumbijas provinces izglītības satura pārmaiņu arhitekts, uzsverot nepieciešamību koncentrēties uz skolēnu, uz personalizētu mācīšanos, padarot mācības bērncentrētas, lai sagatavotu skolēnus rītdienas pasaulei.

Skola2030 dabaszinātņu mācību jomas satura izstrādes vadītāja Mihaila Basmanova pārraudzītie bērni šajā reizē izauguši līdz pusaudžu vecumam, kuriem jau ir savs viedoklis. Un viedoklis ir tāds: man, skolēnam, vērtējums ir svarīgs, bet tam katrā ziņā nav jābūt atzīmei.

Šajā izdevumā meklējiet arī atbildes uz skolotāju jautājumiem un Skola2030 aktualitātes.

Labas sekmes iekšējās brīvības pilnveidē ikvienam novēlu es, šī numura redaktors:

Alnis Auziņš,
Skola2030, Domāt.Darīt.Zināt. redaktors

⇒ Ziņu izdevumu arhīvs - http://skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums