Kas ir tā domāšana, ko var iemācīt skolā? Viena no caurviju prasmēm ir kritiskā domāšana, kas ir iestrādāta pilnveidotajā mācību saturā. Sakot “kritiski”, pirmais, kas nāk prātā, ir – atrast trūkumus. Taču – cik bieži aizmirstam, ka tas nozīmē arī izcelt labo, pētīt un analizēt, raksturot un apspriest? Kritiski domāt nozīmē izvērtēt un spriest – ne tikai atsijāt nepilnības, bet arī ieraudzīt vērtīgo.

Es teiktu – ne kritizēt, bet drīzāk domāt krietni – no senvārda kriet jeb krejot, atdalīt, atsijāt labo, vērtīgo. Kā būtu, ja par kritisko domāšanu domātu kā par krējuma jeb vērtīgākās daļas nosmelšanu? Vēl pazīstamāka līdzība vērtīgā atdalīšanai no nevērtīgā ir graudu atsijāšana no pelavām – auglīgās, augtspējīgās daļas atdalīšana no tās, no kā nekas neizaugs. Gan jau ka var izsijāt domu par tādu tehnoloģiju, lai pelavas par graudiem pārtaisītu, taču svarīgi paturēt prātā nodomu jeb mērķi un vērtības, saskaņā ar kurām kaut ko vēlamies darīt.

Ar vārdu “kritiski” arī iezīmējam svarīgu brīdi, aiz kura seko pavērsiens, kritiens jaunā kvalitātē. Kritiskā domāšana pilnveidotā saturā ir kopā ar problēmrisināšanas prasmēm, kas šai izvērtējošai, atsijājošai domāšanai piešķir izaugsmes vektoru – no domāšanas uz darīšanu, uz risinājuma būvēšanu ar stabiliem pamatiem. Šis ir domāšanas veids, ko vēlamies iemācīt skolēniem, lai kāda būtu viņu turpmākā nodarbošanās.  

Kā iemācīt kritiski domāt? Var iemācīt uztvert un skaidri, loģiski izteikt domu, var iemācīt paust šaubas un uzdot jautājumus, analizēt informāciju, priekšstatus, viedokļus, pārliecības, izzināt faktus, spriest, atrast argumentus, veidot secinājumus, lai veiktu izmaiņas, pieņemtu lēmumu (kaut ko darīt vai nedarīt). Mācīt kritiski domāt ir veidot iztaujājošu attieksmi pret pasauli. Vai šis domāšanas veids pārtaps gudrībā vai viedumā, vai tā vedīs pie sabiedrībai vai pašam veidota laba risinājuma, – tas katrā gadījumā droši vien būs individuāli. Reizēm pat lielāki atklājumi notiek nejauši. Taču svarīgi ir iedot bērniem instrumentus, lai viņi tos varētu izmantot šajā meklējumu un atklājumu ceļā.

Apjomīgajā rakstā “Domāt un rīkoties, lai iemācītos labāk” Liena Hačatrjana iepazīstina ar kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas caurviju mācību saturā. Savukārt Ginta Kārkliņa rakstā “Mazs bērns, liels domātājs” stāsta par to, kā prasmi domāt un spriest var attīstiet jau no agrīnā vecumposma, pirmsskolā.

Kritiskās domāšanas pamatā ir prasme uzdot jautājumus. Taču skolēni nejautā. Ko darīt? Par to stāsta Evi Daga-Krūmiņa. Jautājumi ir svarīgi arī skolotāju profesionālajās sarunās – kādus jautājumus jūs uzdodat kolēģiem, lai izveidotos vērtīga saruna? Par to aicina aizdomāties Inga Pāvula.

Par prasmi spriest un veidot secinājumus, kas noder citos mācību priekšmetos, un tās mācīšanu vēsturē – pieredzē un ieteikumos dalās Oskars Kaulēns. Pieci citi dažādu skolu un priekšmetu skolotāji – Ēriks Močāns, Ineta Amoliņa, Laura Katkeviča, Katrīna Kūkuma, Ineta Lielkalne – stāsta, kā viņi rosina savus skolēnus domāt, jautāt, sarunāties. Varbūt kāda ideja noder arī jums? 

Mācīt orientēties mūsdienu piesātinātajā informācijas telpā – tas ir viens no skolas uzdevumiem un mācīšanās mērķiem. Par prasmi izvērtēt informāciju medijos jeb medijpratību stāsta Edgars Klētnieks.

Vārdus “matemātika”, “domāšana” un “grūti” bieži dzirdam kopā. Vai tas ir pašsaprotami? Kā nepazaudēt procesā skolēnus, kuri kādā brīdī vai nu netiek līdzi, nesaprot vai zaudē motivāciju mācīties matemātiku? Par to pārdomās dalās Jānis Vilciņš.

Dziļa doma, domāt dziļi – ko tas nozīmē? Un ko skolotājs var gribēt sagaidīt no skolēna, sakot, ka vajag domāt dziļāk? Stāsta Dace Namsone. Savukārt Pāvels Pestovs papildina par ieskatu SOLO taksonomijās skolēna domāšanas dziļuma mērīšanai. 

Nobeigumā – informācija par jaunākajiem metodiskajiem izdevumiem latviešu valodas skolotājiem, Skola2030 atbildes uz skolotāju jautājumiem, ieteikumi noderīgiem uzziņu resursiem – pārdomām par spēju uztvert informāciju un viedokļa veidošanos, par ko vairāk nekā faktiem – , kā arī ieskats projekta aktualitātēs. 

Lai jūs vada patiesa vēlme izzināt, drosme nezināt un šaubīties! 

Inese Tamsone,
Skola2030, Domāt.Darīt.Zināt. redaktore