Mācību saturā skolēni ar medijpratību saistītās zināšanas un prasmes sāk attīstīt jau sākumskolā, visvairāk valodu un sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā. Vidusskolas optimālā līmeņa pamatkursā Latviešu valoda I, kuru apgūst visi skolēni, medijpratība izcelta kā atsevišķs modulis kursa saturā. Digitālajā platformā Tavaklase.lv ir pieejami mācību video 5.–12. klašu skolēniem par medijpratību un ar to saistītajiem tematiem (avotu ticamība, viltus ziņas, domāšanas kļūdas u. c.), ko vada Latvijas debašu asociācijas “Quo Tu Domā?” valdes loceklis, debašu treneris Edgars Klētnieks. Uzdevām viņam dažus būtiskus jautājums par medijpratību.

Kādas prasmes ir saistītas ar medijpratību? Ko šīs prasmes dod skolēnam un dzīvē ikvienam?

Minēšu tikai četras, manuprāt, svarīgākās prasmes saistībā ar medijpratību.

• Informācijas avota novērtēšana. Esam jaunajā interneta laikmetā, kur iespējas un nepieciešamie resursi publicēt informāciju ir būtībā identiski starp “tradicionālajiem” medijiem un jebkuru indivīdu bez žurnālistikas pieredzes/izglītības. Informācijas trūkuma problēmu (kādu piedzīvojām senāk) ir nomainījusi uzticamības problēma, kad ir svarīgi saprast – vai publiskotajai informācijai visdrīzāk var ticēt vai nevar. Medijpratība māca atpazīt uzticamus avotus.
• Zemteksta uztveršana jeb “lasīšana starp rindām”. Līdz ar daudzajiem jaunpienācējiem interneta mediju telpā ir mainījies arī formāts, kā informācija tiek pasniegta. Objektivitāte un neitrāla vārdu izvēle tagad ir retums. Skolā pievēršot uzmanību medijpratībai, skolēni mācās saprast to, kas daudzos medijos nav pateikts tieši, bet ko var “nolasīt” netieši pēc piemēru/ vārdu/ilustrāciju izvēles. Angliski šo sauc par “biased reporting (informācija, kas veidota no kāda konkrēta/ vienpusēja/”iekrāsota” skatpunkta, balstīta aizspriedumos, tendencioza).
• Niansētāka izpratne par apkārt notiekošo. Diemžēl esam situācijā, kur sarežģītām problēmām tiek piedāvāti triviāli risinājumi. Medijos valda uz emocijām balstīti, vienkāršoti izskaidrojumi par politiskiem notikumiem un ekonomiku. Medijpratība nozīmē mācēt atpazīt loģikas kļūdas publicētajā informācijā, neiekrist pārliecībā par to, ka “viss ir vai nu melns, vai balts”.
• Zināšanas par sociālo mediju algoritmiem. Aptuveni kopš 2012. gada ASV prezidenta vēlēšanām esam nonākuši jaunā teritorijā – sociālo mediju ietekme uz noteikta satura rādīšanu. Vienkārši izsakoties, katram savā Facebook profilā informācija tiek rādīta unikālā kārtībā un saturs tiek “personalizēts. Medijpratība nozīmē izprast, ko tieši dara šie algoritmi, kas ir sīkdatnes un kā atpazīt, vai esi nonācis informācijas burbulī. Jau ir zināms, ka iespējams izmantot sociālo mediju algoritmus, lai ietekmētu vēlēšanas un uzticību valdībai.

Kāda loma medijpratībā ir kritiskajai domāšanai?

Būtībā viss iepriekš aprakstītais balstās uz kritiskās domāšanas principiem, mēs lietojam un nostiprinām kritiskās domāšanas prasmes mediju un mediju sagādātās informācijas kontekstā.

Mēdzam minēt tādus jēdzienus kā medijpratība un informācijas pratība. Kāda ir atšķirība?

Šie jēdzieni lielā mērā pārklājas. Informācijas pratība ir plašāks jēdziens, kas ietver visa veida informācijas apstrādi. Tā ļauj saprast, kā atrast “pareizo” informāciju, kā to izvērtēt un izmantot, kā to pārveidot, lai labāk saprastu pats, strukturēt uzskatāmā veidā, lai to varētu uztver citi, kad ir nepieciešama papildinformācija, lai pieņemtu lēmumu. Medijpratība ir kas līdzīgs, bet tieši mediju kontekstā. Būtībā mēs runājam par to pašu kritisko domāšanu, tikai noteiktā lietojumā. Mans Tavaklase mācību video komplekts, kas sastāv no vairākām daļām, ir par kritisko domāšanu, bet ar pastiprinātu uzmanību medijiem. Galvenie principi nāk no kritiskās domāšanas, tikai konteksts ir specifisks – mediji.

Kā šīs prasmes noder citur dzīvē un citos mācību priekšmetos/jomās? Vēsturē, sociālajās zinībās, valodās, kultūras pamatos u. c.?

Par “citur dzīvē” jau izteicos iepriekš, bet papildus vēl ir svarīga arī viedokļu apmaiņa sociālajos tīklos, kas izteikti notiek jauniešu vidū. Sociālie mediji nodrošina gana lielu anonimitāti, lai tā kļūtu par “ideoloģisku melno kasti”. Ir grūti no malas pateikt, vai jaunietis sāk radikalizēties noteiktai ideoloģijai. Medijpratība un kritiskā domāšana ļauj atpazīt “netīros” trikus, ko izmanto vervētāji internetā.

Esmu pārliecināts, ka kritisko domāšanu var iekļaut jebkurā priekšmetā, kur skolēnam ir jāraksta esejas/domraksti. Par specifiskiem piemēriem esmu gatavs parunāt.

Kā izmantot šos Tavaklase mācību video sēriju/komplektu par medijpratību un informācijas pratību skolā stundās? Ko skolotājiem ar tiem iesākt?

Piedāvāšu šos trīs:

• secīgi iet cauri Tavaklase mācību video sērijai, rādot tos skolēniem mācību stundu laikā. Kā mājasdarbus/ satura saprašanas diagnostiku var lietot manis teikto šajos video, kur saku: “šo varat paši pameklēt savos sociālajos tīklos”;
• skolotājs pats(-i) padziļināti iepazīst, izvērtē visu mācību video sēriju kā kopumu un to pielāgo savam mācību saturam. Ja rodas kādi jautājumi, droši rakstiet mums quotudoma@gmail.com, esam atvērti sarunai. Šo veidu es sauktu par holistisku, jo šeit galvenais ir saprast šajā mācību video sērijā ietvertos pamatprincipus un izvēlēties attiecīgus piemērus;
• šo mācību video sēriju secīgi piedāvāt kā patstāvīgi apgūstamu saturu/mājasdarbu skolēniem. Piemēram, reizi nedēļā noskatīties vienu mācību video (~20 min). Izveidot kā mājasdarba uzdevumu apkopojumu par to, ko skolēns iemācījies, un atbildēt uz jautājumu: kāda jēga bija šo informāciju apgūt? Mani visvairāk uzrunā tieši šis veids, jo tajā ietverta nepieciešamība skolēnam pašam) apkopot galvenos mācību video ietvertās informācijas ieguvumus un domāt par to, kā šis viss ir praktizējams. Es jau pirms gada apzināti visos Tavaklase mācību video to sākumā, vidū un beigās sniedzu apkopojumu par iekļauto informāciju, lai skolēniem pašiem, neatkarīgi no vecuma, būtu viegli izsekot un izdarīt savus secinājumus.

Debates kā metode – kā skolā tās izmantot?

Latvijas debašu asociācija “Quo Tu Domā?” ir izveidots mācību materiālu kopums https://www.quotudoma.lv/macibu-materiali, tieši iekļauta debašu mācības rokasgrāmata (latviski un krieviski). Šo vien var izmantot skolotāji kā rīku, ieviešot debašu prasmes savās mācību stundās vai ārpusstundu aktivitātēs.

Es domāju, ka debatēm nekad nevajadzētu būt par atsevišķu mācību priekšmetu, bet ka jebkurā mācību priekšmetā var iekļaut debašu prasmes. Došu divus piemērus.

• Matemātikas stunda. Pieņemsim, ka mēs runājam par vidusskolas mācību saturu matemātikā, kur tiek mācīta kombinatorika. Specifiskāk, tiek dots jautājums par permutāciju aprēķinu. Skolotājs var sniegt skolēniem jautājumu, kur ir nepareizs aprēķins, un prasīt pierādīt, kāpēc tā ir. Šeit tiktu izmantoti debašu pamatprincipi – kritiski jāizvērtē sniegtā informācija, jāsniedz sava argumentācija, kas balstās pierādījumos (mācītā permutācijas formula, piemēram).
• Literatūras stunda. Es vidusskolā mācījos Cēsu Valsts ģimnāzijā, kur mana literatūras skolotāja Ina Gaiķe prasmīgi mācību saturā iekļāva debašu prasmes. Man bija jāpiedalās lomu spēlē par Džordža Orvela “Dzīvnieku fermas” romāna saturu. Bija jāargumentē, kāpēc mans romāna tēls nebija vainīgs par “neizdevušos revolūciju”. Lai sagatavotos, man bija jāiepazīstas ar romāna saturu un jāveido savi argumenti tādā kā tiesas prāvas kontekstā. Šī bija izcila ideja – daudz labāka par domraksta rakstīšanu. Varēja redzēt, ka klasesbiedri sagatavojās daudz labāk, jo tika iekļauts šāds spēles elements mācību stundā. Mēs nevis selektīvi izmeklējām citātus no grāmatas, lai domrakstā gūtu punktus, bet paši domājām, kā no romāna satura formulēt galvenās idejas, citu tēlu motīvus utt. Un šis ir tikai viens piemērs

Par Edgaru Klētnieku

Kembridžas Universitātes maģistra grāds skaitļošanas ķīmijā, Latvijas debašu asociācijas “Quo Tu Domā?” valdes loceklis. Debatējis vairāk nekā 10 gadus, debašu treneris Latvijas izlasei pasaules čempionātā un Rīgas Biznesa skolas debašu klubā. Pasniedzis vairāk nekā 100 mācības par kritisko domāšanu un publisko runu.

E-pasts saziņai: quotudoma@gmail.com

Tavaklase.lv video par medijpratību

Tavaklase.lv skatāmi Edgara Klētnieka vadītie mācību video par medijpratību (rakstiet meklētājā “medijpratība”) un informācijpratību 5.–12. klasei, kopumā 12 sērijās. Tajos izklāstīts gan par avotu ticamības izvērtēšanu, gan viltus ziņām, sociālo tīklu algoritmiem un sociālajiem burbuļiem, gan par domāšanas kļūdām, pierādījumu veidiem un maldināšanu: https://www.tavaklase.lv/programma/. Turpat Tavaklase.lv atradīsiet arī E. Klētnieka 6 video par publisko runu un prezentēšanas prasmēm (prezentācijas veidošanu un argumentāciju).

IESAKĀM

Citi resursi par medijpratību un kritisko domāšanu (apkopoti 2021. gada maijā) 

• Medijpratība skolām, Izglītības attīstības centra (IAC) projekta “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai” izdevums, 2019. Tajā atradīsiet medijpratības mācību programmu, aktivitāšu aprakstus un darba lapas, ieskatu jauniešu medijpratības novērtējumā, projekta skolu pieredzes aprakstus, projekta ekspertu un dalībnieku ieteikumus, informāciju par aktuāliem medijpratības resursiem. Paredzēts izmantošanai darbā ar skolēniem pamatskolas un vidusskolas posmā. Materiāli noderēs valodu jomas, sociālās un pilsoniskās jomas, kā arī citu jomu mācību priekšmetu skolotājiem, klašu audzinātājiem, fakultatīvo un interešu izglītības nodarbību pedagogiem un citiem interesentiem. Krājumā pieejami arī medijpratības materiāli krievu un angļu valodā. IAC tikko aprobēta arī jauna programma “Atbalsts mediju izglītībā skolām un sabiedrībai”.
• Tikko kļuvis pieejams Kritiskās domāšanas tests latviešu, angļu un krievu valodā, ko izveidojusi Latvijas debašu asociācija “Quo Tu Domā?” ar British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Tajā izmantotas jauniešiem aktuālas popkultūras atsauces un slengs, lai kritisko domāšanu padarītu mazāk teorētisku, vieglāk, praktiskāk uztveramu jauniešiem. Tests ir brīvi pieejams, un to var izmantot kā diagnostikas rīku klasēs vai arī individuālos nolūkos.
• eTwinning tiešsaistes semināri par medijpratību. Lai veicinātu skolotāju izpratni par medijpratību un palīdzētu šīs prasmes mācīt skolēniem, Eiropas skolu sadarbības tīkls eTwinning šā gada martā pievērsās medijpratībai un organizēja sešus vebinārus par medijpratības tēmām (informācijas meklēšana tiešsaistē un avotu uzticamība; informācijas burbuļi, domāšanas kļūdas, digitālais nospiedums, pusaudžu emocijas tiešsaistes vidē, medijpratība skolā – pieredzes stāsti), kurus vadīja dažādi profesionāļi. Tie ir pieejami eTwinning mājaslapā https://etwinning.lv/etwinning-medijpratibas-vebinaru-video-vienuviet/.
• PilnaDoma, kas atrodas LSM.lv: https://www.lsm.lv/pilnadoma; medijpratības resursi – lekcijas, testi, izzinoši materiāli bērniem (jau sākot no pirmsskolas vecuma) un jauniešiem, skolēniem un skolotājiem – Baltijas Mediju izcilības centra iniciatīva ar British Council un ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.
• Seminārs skolotājiem “Medijpratība: tendences un izaicinājumi” (2020. gada 17. decembrī, Baltijas Mediju izcilības centrs).
  • Facebook atrodams semināra pilns ieraksts (3h 55 min) https://fb.watch/58RFyGsV7N/
  • YouTube: Medijpratība izglītības kontekstā (Liene Valdmane, Latvijas Drošāka interneta centrs)
  • Youtube: Digitālā pratība un kiberdrošība (Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra
    vadītāja)
  • YouTube: Medijpratība: jēdziena izpratne (Jānis Buholcs, Vidzemes augstskolas asociētais profesors)
• Vilks manipulators, video mazajiem bērniem par viltus ziņām, kas tapis pēc Solvitas Denisas-Liepnieces grāmatas “CAPS un CIET jeb Vilks manipulators” motīviem. 11 minūtes ilgajā video apmēram 9 līdz 11 gadus veciem bērniem izstāstīta aina no Vilka dzīves, kā viņš sagroza ierakstu Vikipēdijā un citā veidā manipulē ar informāciju. Izglītojošs un izklaidējošs video stāsts bērniem, lai rosinātu apzināties riskus informatīvajā vidē un mācītu kritiski izvērtēt redzēto vai dzirdēto.
  • Saite uz grāmatu https://lasamkoks.lv/lat/visi_jaunumi/2920-vilks-manipulators
  • Saite uz YouTube video https://youtu.be/3NA-KjbzpAw
  • Lasāms turpinājumos arī portālā LSM.lv https://www.lsm.lv/zinas/medijpratiba/berniem
• Raksts “Sarežģītais gadījums ar viltus ziņām” par teātra trupas “Kvadrifrons” izrādi “Fake News!” portālā Satori.lv. Par viltus un patiesām ziņām, par faktiem, ziņām un viedokļiem.

Sagatavoja Jolanta Mote un Inese Tamsone, Skola2030