Pamatizglītība

Pamatizglītībā jāapgūst pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, caurviju prasmes, ieradumi, lai varētu tālāk mācīties visu mūžu, lai skolēni saprastu, ko darīs tālāk savā izglītībā.

Pamatskolā skolēni tāpat kā līdz šim apgūs ierastos mācību priekšmetus, tādus kā latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, fizika, ķīmija u.c., kuriem pievienosies atsevišķi jauni mācību priekšmeti, tādi kā teātra māksla (iepriekš “drāma”) un dizains un tehnoloģijas. Atbilstoši mūsdienu prasībām paredzēts pastiprināt datorikas apguvi (jau no pirmās klases) un tradicionālo mācību priekšmetu saturā aktualizēt mūsdienīgus jautājumus, jēdzienus un prasmes, piemēram, medijpratību, kritisko domāšanu un prezentācijas prasmes.

Mācību saturs veidots ar fokusu uz būtisko, kas jāapgūst skolēnam. Tāpēc tas ir organizēts atbilstoši katrā mācību jomā definētajām tā dēvētajām lielajām idejām jeb galvenajām atziņām, par kurām skolēnam jāiegūst izpratne. No tām izriet skolēniem sasniedzamie rezultāti jeb apgūstamās pamatprasības, kas formulētas standartā. No šiem sasniedzamajiem rezultātiem savukārt ir atvasināti sasniedzamie rezultāti mācību priekšmetu programmās un mācību stundas saturs – tā, lai ikkatrā mācību stundā tiktu apgūta noteikta sasniedzamā rezultāta daļa attiecībā pret plānoto. Skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas formulēti pamatizglītības standartā, ir kompleksi, tie ir noteikti nevis katrā mācību priekšmetā, bet visā mācību jomā kopumā. Katrā mācību jomā ir formulēts skaidrs, izmērāms rezultāts – pratība, ko veido zināšanas, izpratne un jomas pamatprasmes, kā arī caurviju prasmes, attieksmes un ieradumi, kas balstīti vērtībās.

Skolēna mācīšanās rezultāts ir lietpratība. Obligātais mācību saturs pamatizglītības standartā strukturēts septiņās mācību jomās, nevis atsevišķi katrā mācību priekšmetā, – lai mazinātu mācību satura sadrumstalotību, rosinātu mācību satura plānošanu skolas līmenī un skolēniem veidotos patiesi dziļa izpratne par mācību saturu.

Pārmaiņas mācību priekšmetu sarakstā

• Otrās svešvalodas apguve agrāk – no 4. klases.
• Latvijas un pasaules vēsture kā vienots mācību priekšmets no 7. klases.
• Latviešu valodas loma ir pastiprināta skolās ar mazākumtautību izglītības programmām.
• Jauns mācību priekšmets “Teātra māksla” līdzās citiem mākslas veidiem (literatūra, vizuālā māksla, mūzika).
• Mācību priekšmets ar nosaukumu “Dizains un tehnoloģijas” un jaunu saturu aizstās līdzšinējo “Mājturība un tehnoloģijas”.
• Jauns mācību priekšmets 7.–9. klašu posmā “Inženierzinības”.
• Datorika no 1. līdz 9. klasei (integrēti 1.–3. klasē).
• “Sportu” turpmāk sauks “Sports un veselība” – ar mainītiem satura uzsvariem, kam atvēlētas 3 stundas nedēļā.