Vispārējā vidējā izglītība

Vidusskolas loma ir individuāla iedziļināšanās atbilstoši mērķiem, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatus (10./11. klase), tad mācoties dziļāk, šaurākā jomu lokā (11./12. klase).

Vispārējās vidējās izglītības pakāpes mērķis ir palīdzēt jaunietim apzināties savas intereses un spējas un sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā vai profesionālai darbībai.

Projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), turpinot satura un pieejas pilnveidi vispārējā izglītībā, ir izstrādājis un piedāvā izglītības satura plānošanas principus vispārējā vidējā izglītībā, kas dos skolēniem iespēju vairāk mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem, – to nodrošina mazāks mācību priekšmetu skaits un iespēja 30 % mācību laika veltīt padziļinātiem un specializētiem kursiem. Rezultātā skolēniem veidosies dziļāka izpratne un labākas prasmes apgūstamajos mācību priekšmetos, lielāka motivācija mācīties un spēcīgāka savu interešu apzināšanās. Kvalitatīvas izglītības piedāvājums un augstas prasības visās mācību jomās nodrošinās absolventu labāku kopējo sagatavotību turpmākajām gaitām.

Jaunais vidusskolas modelis paredz:

• samazinātu mācību priekšmetu skaitu, lai dotu iespēju skolēniem mērķtiecīgi izvēlēties un specializēties izraudzītajos mācību priekšmetos;
• mācību satura apguvi 3 līmeņos (vispārīgajā, optimālajā un augstākajā) un valsts pārbaudījumus atbilstoši mācību satura apguves līmenim. Mācību satura apguve optimālajā līmenī ir pietiekama, lai iestātos augstskolā;
• satura apguvi kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos; ir noteikts stundu skaits katram kursam, ko skola var elastīgi plānot ilgākā vai īsākā laika periodā;
• katra vidusskola piedāvā 2 kursu komplektus ar vismaz 3 padziļinātajiem kursiem;
• padziļināto kursu apguve pielīdzina Latvijas skolēnu iespējas labākajām pasaules izglītības sistēmām.

Mācību slodze. Plānots, ka vispārējās vidējās izglītības posmā stundu skaits mācību satura apgūšanai paliek nemainīgs – ar 36 stundu maksimālo skolēna slodzi nedēļā jeb 3360–3780 mācību stundām trīs gados (vakara un neklātienes izglītības programmās mazāks mācību stundu skaits). Mācību stundas ilgums joprojām būs 40 minūtes.

Izvēle. Arī turpmāk vispārējās vidējās izglītības ieguve būs brīvprātīga.

Plānotie sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trīs mācību satura apguves līmeņos.

• Vispārīgais līmenis. Šajā līmenī skolēns risina problēmas pazīstamās situācijās, nostiprina, vispārina un sistematizē pamatizglītībā apgūto mācību saturu, veido domāšanas paradumus. Mācību saturs šajā līmenī ir katras mācību jomas obligāti apgūstamā satura daļa.
• Optimālais līmenis. Šajā līmenī skolēns nostiprina prasmes plānot un īstenot patstāvīgu izziņas un problēmu risināšanas darbību, identificē un risina problēmas vienkāršās, nepazīstamās situācijās, veido padziļinātu konceptuālo izpratni mācību jomā ar starpdisciplināriem elementiem, demonstrē kompleksas prasmes, iegūst produkta radīšanas pieredzi. Mācību saturs šajā līmenī ir svarīgs vispusīgai vispārējai vidējai izglītībai.
• Augstākais līmenis. Šajā līmenī skolēns apzināti, atbildīgi, radoši un patstāvīgi plāno un pārrauga savu izziņas darbību, patstāvīgi risina problēmas nepazīstamās, sarežģītās situācijās, veido dziļu konceptuālo izpratni mācību jomā, saskata starpdisciplināras likumsakarības, mācās patstāvīgi plānot, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt produktu radīšanas procesu. Mācību saturs šajā apguves līmenī ir padziļināts un paplašināts, un svarīgs skolēna iecerēto studiju profila specializācijas virzienam.

Vidusskolas posmā skolēni mācību saturu apgūst saskaņā ar jomās plānotajiem rezultātiem kursu veidā:

• pamatkurss sniedz vispārīgā vai optimālā līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes;
• padziļinātais kurss sniedz augstākā līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes;
• specializētais kurss sniedz specifiskas jebkura līmeņa zināšanas, izpratni un prasmes.