Tehnoloģijas

Pārmaiņas pamatizglītībā

Mērķis: tehnoloģiskā pratība

Skolēns

• praktiski rada sev un sabiedrībai noderīgus produktus, pakalpojumus, informācijas un vides risinājumus, dizaina procesā plānojot, projektējot un konstruējot, mērķtiecīgi, droši un atbildīgi izmantojot dažādus paņēmienus, darbarīkus un ierīces, to skaitā digitālās, izvēloties piemērotus materiālus un apgūstot atbilstošās prasmes un veidojot drošu un veselībai labvēlīgu darba vidi;
• atbilstoši rīkojas bīstamās sadzīves situācijās;
• izprot dizaina procesu un iegūst vienkārša tehnoloģiska procesa veikšanas un inženiertehnisku problēmu risināšanas pieredzi;
• spēj droši, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas dizaina procesā. (MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.6. apakšpunkts.)

Lielās idejas

Tehnoloģiju mācību jomas saturs ir strukturēts trīs lielajās idejās, kas aptver sasniedzamos rezultātus skolēnam šādos satura laukos: 1) skolēni iepazīst dizaina risinājumus, kas top dizaina procesā, 2) skolēni izvēlas risinājumam atbilstošus materiālus un tehnoloģijas, 3) izprot dizaina risinājuma (produkta, informācijas dizaina vai vides risinājuma) atbilstību konkrēta cilvēka vai sabiedrības vajadzībām, vēlmēm un iespējām. Plānojot dizaina risinājumu, jāņem vērā tā ilgtspējība, ietekme uz sabiedrību un dabu.

Mācību satura attīstība pamatskolā

Tehnoloģiju mācību jomas saturu skolēni apgūst trīs mācību priekšmetos: “Dizains un tehnoloģijas”, “Datorika” un “Inženierzinības”. Mācību priekšmets “Dizains un tehnoloģijas” paredzēts no 1. līdz 9. klasei. Mācību priekšmetā “Datorika” skolēni apgūs datora lietošanas iespējas, interneta pakalpojumu pārzināšanu un tiešsaistes informācijas apstrādi, sadarbības rīku lietošanu, kā arī programmēšanu. Datoriku paredzēts apgūt integrēti 1.–3. klašu posmā (skola var izvēlēties to mācīt arī kā atsevišķu priekšmetu), bet 4.–9. klašu posmā – kā atsevišķu mācību priekšmetu. Datorikas saturs veidots, ņemot par pamatu Start(IT) un VISC satura aprobācijā iegūtās atziņas un piemērus. Mācību priekšmeta “Inženierzinības” mērķis ir skolēnos stiprināt tādas tehniskās domāšanas prasmes kā konstruēšana un projektēšana, materiālu stiprības un saderības analizēšana, spriestspēja par nepieciešamību pēc konkrēta risinājuma un tā ietekmi uz sabiedrību un vidi. Inženierzinības paredzēts apgūt 7.– 9. klašu posmā, un to ir iespējams mācīt gan integrēti (iekļaujot citos mācību priekšmetos, piemēram, “Dizains un tehnoloģijas” vai “Fizika” un palielinot stundu skaitu konkrētu tematu apguvei un apguves dziļumam), gan arī kā atsevišķu mācību priekšmetu.

Būtiskākie uzsvari pilnveidotajā mācību saturā un pieejā

• Mācību priekšmets ar nosaukumu “Dizains un tehnoloģijas” aizstās līdzšinējo mācību priekšmetu “Mājturība un tehnoloģijas”. Saturā uzsvars no konkrēta priekšmeta izgatavošanas ir pārcelts uz dizaina domāšanas izkopšanu un dažādu prasmju apguvi. Apguvis prasmes, skolēns var plānot lietu tapšanas procesu un īstenot savu ideju par jaunas lietas radīšanu.
• Skolēns izvēlas jēgpilnu risinājumu kādai problēmai un spēj praktiski radīt sev un sabiedrībai vajadzīgus produktus un digitālus risinājumus. Skolēns noskaidro, ko ir vērts izgatavot, – vai tas ir nepieciešams, vai nav jau pieejamu analogu, vai un kādi resursi tiks patērēti, kādu ietekmi tie atstās uz vidi, veselību.
• Mācību saturs veidots tā, lai visi skolēni apgūtu visu satura piedāvājumu un ikkatram skolēnam būtu iespēja strādāt ar plašu materiālu un tehnoloģiju klāstu, īstenojot paša plānotus un projektētus risinājumus. Šāda pieeja no skolotāja prasa spēju pielāgoties skolēniem un veltīt laiku individuālai pieejai, tāpēc ir vēlams šīs jomas mācību priekšmetos skolēnus turpināt dalīt divās pēc skaita līdzīgās grupās, nešķirojot skolēnus pēc prasmēm vai dzimuma, lai skolotājam būtu iespēja konsultēt katru skolēnu.
• Skolēniem plānots apgūt arī programmvadāmo ierīču lietošanas iespējas – tādas kā 3D printēšana, lāzergravēšana, izšūšana –, lai skolēns izprastu arī tehnoloģisko procesu rūpnieciskā produktu ražošanā. Uzsvars tiek likts uz skolēna darbu ar modelēšanas programmatūru, lai izveidotu modeli vai sagatavi, ko pēc tam varētu izmantot programmvadāmā ierīcē. Skolu rīcībā būs pieejamas vadlīnijas par satura īstenošanai nepieciešamajiem materiāliem un tehnoloģijām. Ja skolai nav kādu konkrētu ierīču, piemēram, 3D printera, bet sasniedzamajos rezultātos ir paredzēts to izmantot, tad modelēt skolēni var savā skolā, darbojoties tīmeklī pieejamā modelēšanas programmā, bet drukāt sadarbībā ar citu skolu vai iestādi, kurā ir šāds printeris, jo uzsvars mācībās ir uz skolēna prasmēm modelēt trīsdimensionālu modeli un telpiskās domāšanas attīstību, kas ir iespējams jebkurā skolā, bet nospiest printera pogu ir vienkāršākais no darbiem. Ja skolā nav izšūšanas vai lāzergravēšanas iekārtas, tad iespējams rīkot mācību ekskursiju uz skolu, kur šādas iekārtas ir, lai skolēns ieraudzītu modelēšanas procesa gala iznākumu kā reālu izstrādājumu.
• Mācību priekšmetā “Datorika” tiks apgūts vērienīgs programmēšanas modelis, sākot no vizuālās programmēšanas līdz pat programmēšanas valodu izmantošanai.

Pārmaiņas vidusskolā

Visos mācību jomā plānotajos kursos skolēni turpinās pamatskolā apgūtās dizaina procesa prasmes un radīs risinājumus sev un citiem nozīmīgām problēmām, ievērojot laba dizaina un ilgtspējības principus.

Vidusskolā uzsvars tiek likts uz lietotāju padziļinātu izpēti un analīzi, lai risinājumu izstrādē varētu ņemt vērā dažādu mērķauditoriju vēlmes, vajadzības, iespējas, kā arī vērtību sistēmas un padarītu risinājumu pieejamu un nozīmīgu sabiedrībai kopumā.

Skolēni iepazīst prototipēšanas un iterāciju izveides posmu, kurā viņi strādā ar materiāliem un tehnikām, modelējot iespējamos risinājumus un atsevišķas detaļas, īpašības, funkcijas, un iegūst lietotāju viedokli par tām, lai ieviestu uzlabojumus galaproduktā.

Tiek apgūta produkta tirgū virzīšanas stratēģija, kas ir svarīgs process uzņēmējdarbībā un ļauj izveidot un īstenot produkta vai uzņēmuma mārketinga plānu, apgūt produkta monetizācijas principus.

Skolēni attīsta prasmes patstāvīgi izgatavot produktus un papildus tam apgūst vadības prasmes – plāno un organizē resursus, materiālu sagādi un patēriņu, tehnoloģiskos procesus produkta izstrādei un izplatīšanai, paredz iesaistīto cilvēku atbildības un veido atbilstošus darba apstākļus.

Tehnoloģiju mācību jomā formulētos sasniedzamos rezultātus apgūst trīs atšķirīga apjoma pamatkursos: “Datorika” (īsais pamatkurss), “Programmēšana I” vai “Dizains un tehnoloģijas I” (garie pamatkursi). Skolēni var turpināt mācības divos padziļinātajos kursos: “Programmēšana II” un “Dizains un tehnoloģijas II”. Skola var piedāvāt arī specializētos kursus: “Robotika” un “Digitālais dizains”.

Pamatkursā “Datorika” (vispārīgais līmenis) skolēni turpinās attīstīt pamatskolā iegūtās prasmes darbā ar datoru un dažādām produktivitātes lietojumprogrammām, kā arī darbu ar datu apstrādi un informācijas sistēmām, kas nodrošina skolēnu digitālo pratību tādā līmenī, lai patstāvīgi veiktu darbu ar digitālām ierīcēm ikdienas situācijās.

Pamatkursā “Programmēšana I” (optimālais līmenis) skolēni veidos izpratni par galvenajām programmēšanas tehnoloģiju iespējām un ierobežojumiem, programmatūras izstrādes plānošanas un izstrādes posmiem un tajos iesaistītajām personām. Skolēni gūs praktisku pieredzi, izstrādājot risinājumu konkrētā programmēšanas valodā.

Pamatkursā “Dizains un tehnoloģijas I” (optimālais līmenis) skolēni turpinās izmantot pamatskolā iegūtās zināšanas par dizaina procesu, lai iepazītos ar vairākām dizaina jomām (produkta, modes, vides un interjera dizains) un to specifiskām iespējām, prasībām un izmantošanas iespējām. Skolēni izmēģinās darbu ar dažādiem materiāliem un to apstrādes tehnikām un tehnoloģijām, izpētīs aktuālās tendences katrā no dizaina jomām un radīs savus risinājumus dažādās dizaina jomās.

Padziļinātajā kursā “Programmēšana II” skolēni iegūs papildu zināšanas un prasmes par programmēšanas procesiem, domāšanas veidu, dažādām programmēšanas valodām un tehnoloģijām, kas ļaus skolēniem pēc vidusskolas turpināt mācības Latvijas vai ārvalstu augstskolās IT jomā vai strādāt IT nozarē.

Padziļinātajā kursā “Dizains un tehnoloģijas II” skolēni padziļināti apgūs un palielinās izpratni par konkrētas dizaina jomas produktu izstrādes procesu, gūs praktisku pieredzi un zināšanas par uzņēmējdarbību, vadību un materiālu un tehnoloģiju izmantošanu. Šī pieredze būs īpaši noderīga skolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar tehnoloģiju un dizaina jomu un uzsākt praktisko darbību uzņēmumā vai turpināt mācības ar dizainu vai uzņēmējdarbību saistītās studiju programmās kādā no Latvijas vai ārvalstu augstskolām.

Specializētajā kursā “Robotika” skolēni iegūs praktisku pieredzi ierīces/robotu risinājumu izstrādē. Kurss attīstīs skolēnu inženiertehnisko domāšanu, izpratni un praktiskās iemaņas mehānikā, elektronikā, mehatronikā un darbā ar programmvadāmām iekārtām.

Specializētajā kursā “Digitālais dizains” skolēni veidos priekšstatus par multimediju un dizaina procesiem, pilnveidos prasmes darbā ar multimediju elementiem (audio, video, attēls, animācija, 3D modelis) un praktizēs to izmantošanu dažādos digitālos dizaina risinājumos. Šis kurss paredzēts skolēniem, kuriem ir interese par mākslu, kultūru, komunikāciju, dizainu un tehnoloģijām un kuri vēlēsies savu nākotni saistīt ar komunikāciju, multimediju dizainu un izstrādi, t. sk. programmēšanu, strādāt vai iegūs augstāko izglītību attiecīgajā jomā.