Vecākiem
Pārmaiņas radām kopā
Šobrīd pirmsskolā, bet ar nākamo mācību gadu arī pamatizglītībā un vidusskolā Latvijā pakāpeniski sāk ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju. Lai pilnveidotā pieeja mācībām skolās Latvijā sasniegtu savu mērķi – veidotu skolēnu kā zinošu un domājošu darītāju –, būtiska ir ne vien skolas un skolēna sadarbība, bet arī vecāku iesaiste. Pārmaiņas radām mēs visi kopā: skolēni, skolotāji, vecāki. Vidusskolas mērķis – palīdzēt jaunietim apzināties savas intereses un spējas, sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālai darbībai.
Kādu atbalstu var sniegt vecāki?
Uzturēt jaunietī interesi par mācībām, par to, ko viņš ir iemācījies un apguvis
- Ikdienā ģimenē veidot pozitīvu attieksmi pret mācīšanos un skolu. Iedrošināt un atbalstīt jaunieti jaunu zināšanu apguvē.
- Uzturēt interesi nevis par vērtējumu, bet par zināšanām, prasmēm, vērtībām. Vecāki var palīdzēt veidot attieksmi pret pārbaudes darbiem kā daļu no mācīšanās procesa – kā iespēju novērtēt, kā veicas, cik tālu esi ticis, lai dotos tālāk.
Proaktīvi iesaistīties skolas dzīvē, apmeklēt vecāku sapulces un sarunāties.
- Veidot konstruktīvas attiecības ar skolotājiem, citiem skolas darbiniekiem un vecākiem. Sarunāties, risināt jautājumus un problēmas, ja tādas rodas.
- Apmeklēt vecākiem domātos pasākumus.
- Interesēties par sava bērna individuālo progresu un runāt par to ar skolotājiem.
Izrādīt patiesu interesi un sarunāties par jaunietim svarīgo dzīvē
- Būt klātesošiem un atbalstošiem, sarunāties par jaunieša dzīvē notiekošo, piedzīvoto, izdošanos, pārsteigumiem, grūtībām.
- Pārrunāt nesaprašanos, tostarp vienaudžu vidū, palīdzēt bērnam izprast dažādu pušu viedokli un meklēt risinājumus.
- Palīdzēt bērnam attīstīt tādas prasmes, kas ļauj dzīvē kļūt patstāvīgākam un neatkarīgam, apzināties savas stiprās puses, mācīties pārvarēt grūtības, nesaskaņas un konfliktus.
- Palīdzēt bērnam apgūt paņēmienus, kā pārvarēt stresu, trauksmi, neizdošanos.
- Palīdzēt plānot un ievērot dienas režīmu, sabalansēt mācīšanos ar ārpusstundu aktivitātēm.
⇒ Lejupielādē bukletu vecākiem par vidusskolu šeit!
Mācības vidusskolā
Skolēniem
Biežākie jautājumi Citi jautājumi
Kādēļ vidusskolā maina mācību darba organizāciju un ievieš jaunu modeli? Kāds ir vidusskolas padziļināto kursu komplektu (izvēļu grozu) ieviešanas mērķis?
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi panākt, lai visi skolēni, kas mācās vidusskolā, to darītu ar lielu motivāciju, interesi, iedziļinoties. Tas ir brīdis dzīvē, kad cilvēki visvairāk var atļauties mācīties. Tāpēc svarīgi palielināt izvēles iespējas, dot iespējas skolēniem vairāk mācīties to, kas viņus interesē. Gandrīz visā pasaulē tieši pēc šādiem principiem ir veidoti vidējās izglītības pakāpes modeļi.
Otrkārt, pašlaik vidusskolā mums ir ļoti sadrumstalots mācību process. Skolēniem jāmācās vairāk nekā 18 mācību priekšmetu vienlaikus ik nedēļu, līdz ar to grūti panākt jēgpilnu mācīšanos.
Treškārt, pašlaik pēc viena standarta, pēc vienām prasībām, viena satura pamata jaunieši mācās ar ļoti dažādu iespēju šo saturu apgūt. Kāpēc? Ievērojami atšķiras stundu skaits vairākos mācību priekšmetos, piemēram, profesionālās izglītības iestādēs un valsts ģimnāzijās. Lai to mainītu, tiek ieviests princips, ka visi skolēni apgūst vispusīgu pamata izglītību, taču, diferencēti apgūstot mācību saturu dažādos līmeņos, skolēniem ir iespēja nozīmīgi vairāk mācīties to, kas viņus tiešām interesē, kas viņiem būs svarīgi tālāk profesionālajā dzīvē, savukārt kaut ko citu mācoties mazāk.
Vai 9. klases skolēni spēs pieņemt pamatotu izvēli?
Vidusskolas modelis ir veidots tā, lai skolēnam "visas durvis" atstātu vaļā.
Pirmkārt, esam rūpīgi izvērtējuši agrāko Latvijā īstenoto vidusskolas modeļu pieredzi, lai mazinātu riskus. Aptuveni 70 % jeb divas trešdaļas no mācību laika visi skolēni apgūs līdzīgu saturu. Tas nozīmē, ka visi iegūs vispusīgu izglītību, kas viņam pavērs daudzveidīgas nākotnes izvēles iespējas. Aptuveni 30 % laika, un tas lielākoties būs 12. klasē, skolēns mācīsies noteiktus tematus padziļināti un vairāk nekā pašlaik, kad visi mācās līdzīgu saturu.
Otrkārt, skolēns, stājoties vidusskolā, pieņem pirmo svarīgo lēmumu, pasakot: es gribu mācīties šajā skolā un pašlaik domāju, ka mācīšos šos kursus no skolas piedāvātā. Tāpēc mūsu ieteikums ir skolēniem iet pakāpenisku ceļu, vispirms apgūt kursus optimālajā līmeni un tad pieņemt gala lēmumu par augstākā līmeņa kursu izvēli. Ir būtiski, ka saturs ir veidots trīs līmeņos, tāpēc tieši pakāpeniska izvēle var nodrošināt, ka skolēns saprot labāk, ko vēlas mācīties kā augstākā līmeņa kursu. Protams, skolēniem vajag atbalstu izvēļu izdarīšanā. Tāpēc jāstiprina karjeras izglītība, karjeras vadības prasmes mācību saturā. Pedagogi karjeras konsultanti, kas jau darbojas daudzās skolās, arī klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji būtu labi palīgi skolēnu izvēlēs.
Un visbeidzot, treškārt, pilnveidotā pieeja veidota tā, lai no pirmās klases gan mācību saturā un pieejā, gan individuālās sarunās bērnam palīdzētu saprast, kas viņu visvairāk interesē, proti, skolēni ikdienā vairāk darbosies paši, gūs tiešu pieredzi gan dažādās darbības jomās, gan mācoties arī ārpus skolas sienām. Šādam darbam noteikti jāpastiprinās un jāturpinās līdz pat 12. klasei.
Ko darīt, ja skolēnam tuvumā neviena no skolām nepiedāvā viņa interesējošo profilu?
Lai šo risku mazinātu, esam aptaujājuši skolas. Te parādās būtiska pašvaldību loma, kas ir skolu dibinātāji. Gan IZM, gan mēs runājam ar pašvaldībām un rosinām tās izvērtēt, ko viņu dibinātās skolas plāno piedāvāt. Pašvaldībām būtu jāpārliecinās, ka tuvākajā apkārtnē skolēnam ir pieejami visi padziļinātie kursi vai lielākā daļa no tiem.
Mēs redzam, ka ir lielās pilsētas, kuru pašvaldības jau ir vienojušās ar skolām, kā tās specializēsies. Taču noteikti būs gadījumi, kad skolēnam tuvumā viņa vēlamais piedāvājums nebūs pieejams. Tas nozīmē, ka skolēns dosies uz kādu citu skolu. Vidējās izglītības pakāpē skolām ir jābūt relatīvi lielām, lai spētu nodrošināt gan izvēles, gan kvalitatīvu padziļināto kursu saturu tādā mērā, lai skolēni tur gribētu mācīties.
Vai vidusskolas modelis sniegs lielākas priekšrocības studijām ārvalstīs?
Šī modeļa veidošanas viens nozīmīgs mērķis ir bijis piedāvāt Latvijas skolēniem konkurētspējīgu izglītību. Tas tādēļ dod viņiem lielākas iespējas iestāties arī pasaules labākajās augstskolās. Latvijas skolēni reizēm nevar sekmīgi konkurēt ar citu valstu vienaudžiem ne tāpēc, ka viņi būtu slikti mācījušies, bet tāpēc, ka mācījušies nedaudz no visiem priekšmetiem. Mūsu skolēniem bieži pietrūcis dziļuma tajos mācību priekšmetos, kuros viņi grib profilēties. Tādēļ ir veidots kursu komplekts, lai, nonākot līdz augstākajam līmenim, pietiktu dziļuma un stundu skaita, lai sekmīgi iestātos pasaules labākajās augstskolās.
Vai skolēns var izvēlēties vairāk par 3 padziļinātajiem kursiem, ja viņš ir spējīgs un grib iegūt iespējami vairāk?
Aizliegts tas nav, taču jautājums ir, vai to vajag. Ir ļoti svarīgi, lai skolēni mācītos ar interesi un prieku. Mācīties padziļinātos kursus trīs dienas nedēļā, veselu dienu vienu priekšmetu, tas prasa lielu intelektuālo slodzi un emocionālo enerģiju. Tāpēc jautājums ir, cik dažādos virzienos skolēns spēj strādāt vienlaikus. Svarīgi skolēnam arī plānot laiku apjomīgam patstāvīgam darbam padziļināto kursu pamatīgai apguvei un pārējās nedēļas dienās dot iespēju jaunietim strādāt citādā darba ritmā. Nebūtu pareizi pārblīvēt visas piecas dienas. Jāatceras arī, ka skolēnam jāveic patstāvīgais projekta darbs saistībā ar vienu vai vairākiem no padziļinātajiem kursiem. Tāpēc rosinām šādi bērnus nepārslogot, drīzāk piedāvāt specializētu kursu, kas ļautu skolēnam iet vairāk dziļumā savā profilējošā jomā. Ieteiktu vispirms izvērtēt programmu paraugus un tad izlemt.
Vai un kādai jābūt vecāku iesaistei, lai atbalstītu skolēnus?
Ir trīs veidi, kā vecāki var palīdzēt jebkurā vecumā:
Pirmkārt.
Veidojiet pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, padarot to par ikdienas daļu. Lemiet kopā, ko gatavot vakariņās, kurp doties brīvdienās, sarunājieties par animācijas filmu varoņiem, attiecībām, par bērna neveiksmēm un zaudējumiem. Ļaujiet bērniem darīt un kļūdīties – pašam aizpogāt mēteli, uzvilkt zeķes, arī tad, ja tās būs atšķirīgas.
Otrkārt.
Palīdziet bērniem kļūt patstāvīgākiem un neatkarīgākiem, mācot, kā pašam plānot skolas un brīvo laiku, kā atrast laiku hobijiem un draugiem, kā arī, kā pārvarēt grūtības un neizdošanos.
Treškārt.
Veidojiet konstruktīvas attiecības ar skolu un skolotājiem, jo tieši kopā rodams labākais veids bērna atbalstam. Svarīgi neveidot nepatiku pret skolā notiekošo. Interesējieties vairāk nekā tikai par atzīmēm – biežāk jautājiet, ko bērns iemācījies.
