Aicinām dalīties pārdomās!

Atzinīgi vērtējam DDZ uzbūvi – sākumā vairāk teorētiski, zinātniski pamatoti teksti, tad seko arī piemēri, un, mūsuprāt, tie ir labā līdzsvarā. Labi ir tas, ka izdevumi ir tematiski, un virsraksti jau atspoguļo raksta būtību. To var teikt par visiem līdzšinējiem žurnāliem. Arī jaunākais, jau 18., numurs mums šķita interesants kā skolas vadības komandai, varbūt mazāk aktuāls tas bija skolotājiem.

Vienmēr pievēršam uzmanību Ingas Pāvulas un Daces Namsones aktuālajiem rakstiem. Intervija ar Rolandu Ozolu palīdz saprast un mazina satraukumu, domājot par akreditāciju. Vērtīgs un pārdomu vērts ir Zanes Oliņas raksts. Autore prot uzdot jautājumus, kas liek anali-zēt
katram savu skolu – kā ir pie mums, tāpat vai citādi? Kas varbūt jāmaina? Kas jāuzlabo? Kam pievērst vairāk uzmanības? No kā varbūt atteikties? Līdztekus teorētiskiem, zinātniskiem rakstiem noteikti vajadzīgi arī emocionāli, motivējoši un iedvesmojoši teksti.

Mūsuprāt, skaidrojošs un profesionāli pasniegts bija raksts kādā no iepriekšējiem DDZ numuriem – par vērtēšanu.

Ko gribētos turpmāk? Saglabāt līdzsvaru – teorija un prakse. Skolotāji ir praktiķi, viņi vienmēr ar prieku izlasīs rakstus, kuros ir kaut kas tāds, ko uzreiz var likt lietā. Tāds noteikti bija materiāls par kritisko domāšanu, par motivāciju.

Varbūt būtu vērtīgi, ja pieredzē dalītos ne tikai skolu direktori un viņu vietnieki, bet arī skolas atbalsta personāls – psihologi, logopēdi, protams, skolotāji praktiķi.

Sarunu temats – kā organizēt savu darbu šobrīd?

Varētu iekļaut sarunas ar vecākiem. Ar skolas tehniskajiem darbiniekiem, piemēram, dežurantiem, šefpavāriem utt. Kāpēc viņi strādā skolā? Vai viņi uz skolu nāk ar prieku? Tas būtu cits redzējums no cita skatapunkta.

Interesanti ir lasīt un gūt priekšstatu arī par to, kā dažādi pašvaldības atbalsta savas skolas, tādēļ šo sadaļu būtu vēlams turpināt.

Noteikti nepieciešams skaidrojošs materiāls par eksāmeniem. Tas ir tas, par ko skolotāji pašlaik satraucas. Varbūt varētu izveidot rubriku TOP–5 vai TOP–3 aktualitātes?

Mūsuprāt, būtu labi, ja žurnāls iznāktu reizi mēnesī, mazākā apjomā, arī ar īsākiem tekstiem.

Vēl arī tāds tehnisks ierosinājums. Rakstos ir izcelti svarīgākie vārdi, atziņas, bet šādu izcēlumu varētu būt vairāk, samazinot attēlu lielumu. Tematisko ievirzi gan būtu labi saglabāt.

Ja tas būtu iespējams, tad DDZ vajadzētu sevi reklamēt e-klasē. Šo platformu vairums skolotāju lieto ikdienā, un tas padarītu DDZ daudz pamanāmāku.

Ventspils 4. vidusskolas direktores vietniece 1.–6. klašu posmā Aiga Felš-Milberga un direktores vietniece 7.–12. klašu posmā Laila Freiberga

Mūsu skolā izdrukātā veidā ir pieejami visi “Domāt.Darīt.Zināt.” izdevumi. Man patīk, ka ziņu izdevuma sākumā ir nosaukts, kādiem jautājumiem konkrētajā izdevumā būs pievērsta pastiprināta uzmanība. Es iedziļinos tajā rakstā vai rakstos, kas man pašai tajā brīdī ir svarīgi kā skolotājai vai kā direktora vietniecei. Pēc nosauktajiem virsrakstiem ātri varu atrast sev vajadzīgo izdevumu, kurā ir atrodamas atbildes uz man interesējošo tā brīža jautājumu. Manuprāt, noderīga arī ir informācija par gaidāmajiem vebināriem, saites uz jaunākajiem metodiskajiem materiāliem, pasākumiem, ko varu nodot tālāk skolotājiem sapulcēs, nosūtīt e-klasē.

Droši vien kā daudzus, arī mani uzrunā tie raksti, kas uzreiz ir reāli izmantojami, piemēri par konkrēto tēmu, ko varam pielāgot savas skolas ikdienai. Sev interesējošo informāciju iegūstu arī, klausoties vebinārus (tos es varu klausīties sev ērtā laikā un vietā, piemēram, braucot automašīnā).

Jaunākajā ziņu izdevumā īpašu uzmanību pievērsu rakstam “Laba skola – kāda tā ir? Priekšstati, mīti un pārmaiņas!”. Rakstā tiek apskatīti svarīgi jautājumi, kas saistīti gan ar skolas akreditāciju, gan skolas pašvērtēšanas kārtību. Ar interesi lasīju, kā sokas Andai Priedītei kā Mežciema pamatskolas direktorei (biju šīs skolas kuratore, īsu brīdi arī Andas kolēģe projektā).

Manuprāt, nevajadzētu izdevumu piesātināt ar divām ļoti līdzīgām tēmām (skolo.lv, DigiKlase). Kolēģiem jau radies apmulsums, vai tas ir viens un tas pats? Tad tam var veltīt atsevišķu izdevumu par to, kā izmanto, kādi secinājumi utt.

Aiga Mikasenoka, Ādažu vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā metodiskajā darbā

Ziņu izdevumu katru reizi izpētu. Pēdējā numurā ik katrā rakstā atradu kādu atbildi uz sev interesējošu jautājumu, kā sadarbība ar vecākiem dažādos vecumposmos (paņēmu idejas, kuras piedāvāju skolotājiem, īpaši kolēģiem bez pieredzes, izmēģināšanai – aptaujas anketa, pieredzes stāsts). Pašai bija saistošs skaidrojums par mentoriem un jomu koordinatoriem (ilgu laiku īsti nesapratu katra lomu, pienākumus). Šobrīd, kad skolu direktoriem ir jāatbild par visu, īpaši uzrunāja raksti “Direktor, kāds ir tavs sniegums skolā?” un “Direktors – galvenais skolēns skolā”. Lasot saproti, ka nav neērtu jautājumu, nepieciešama tikai drosme jautāt vai izteikt savu viedokli – dalīties ar citiem par to, ko jau esi atklājis, izmēģinājis vai arī kur esi kļūdījies, jo tā ir lielāka iespēja ekonomēt laiku, iegūt labāko rezultātu. Bieži vien, izlasot kādu rakstu, rodas ideja kārtējai skolotāju sanāksmei, diskusijai (piemēram, ““Kā attīstīt caurviju prasmes?” – metodiskais līdzeklis skolotājiem sistemātiskai prasmju attīstīšanai” – šajā gadā skolotāji plānos savus sadarbības projektus). Labi, ka ir pieejamas saites uz konkrētiem dokumentiem un ir iespēja ātri iepazīties ar sev interesējošo, nemeklējot papildus tīmeklī. Tāpat ērta lietošanai ir sadaļa izdevuma noslēgumā par jaunumiem, kas arī ļauj ietaupīt laiku. Domāju, ka izdevums ir atbalsts ikvienam, kurš to lasa.

Danija Kundziņa, Ādažu vidusskolas sākumskolas skolotāja