Atklājot kopsakarības un saikni ar dzīvi
Senās Ēģiptes temats vēsturē, latviešu valodā, ķīmijā un bioloģijā
Par radošo darbu 10. klasē – vēstule skolotājai no Ēģiptes – stāsta Jēkabpils 3. vidusskolas skolotāja Astrīda Vidējā: “Vēlējamies, lai skolēni izjūt, ka apgūtais neattiecas tikai uz vienu noteiktu mācību priekšmetu, bet tāpat kā reālajā dzīvē ieskanas te vienā, te otrā, te trešajā stundā.
Jau vairākus gadus, mācot 10. klases skolēniem par senās Ēģiptes vēsturi un sabiedrību, viņiem sava izpratne jādemonstrē, rakstot vēstuli no Ēģiptes. Piedāvāju kolēģiem iesaistīties šajā tematā. Sākumā domājām, ka sadarbosimies visi aprobācijā iesaistītie vidusskolas skolotāji, bet esošajā tematiskajā plānā visi tomēr nevarēja iekļaut elementus, kas saistītos ar seno Ēģipti. Tāpēc 2017./2018. m. g. 1. semestrī tēmu “Senā Ēģipte” savos mācību priekšmetos konkretizēja un iekļāva vēstures, latviešu valodas, ķīmijas un bioloģijas skolotājas, bet fizikas skolotāja aktualizēja 2. semestrī (sk. kalendārajā plānā). Projektā iesaistījās Astrīde Vidējā, Ingūna Ūbele, Lita Krūmiņa, Tatjana Smirnova un Ineta Raubiška.
Visas mācām 10. a klases skolēnus, tāpēc nolēmām sadarboties projekta īstenošanā šajā klasē, paralēlo klasi, 10. b, atstājot salīdzināšanai (bez skolotāju sadarbības).
Sasniedzamais rezultāts. Skolēns saredz saikni dažādu mācību (vēstures, dabaszinātņu un latviešu valodas) jomu starpā senās Ēģiptes kontekstā un spēj to izmantot, lai uzrakstītu vēstuli, kas atbilst latviešu valodas kritērijiem.
Uzdevums skolēniem. Iztēlojies, ka ir pagājuši apmēram 15 gadi kopš skolas beigšanas. Tu esi Ēģiptē (izdomā, kas tu tagad esi, kādā veidā tur esi nokļuvis, ko dari Ēģiptē). Uzraksti vēstuli bijušajai vēstures skolotājai! Vēstulē ietver informāciju ne tikai par mūsdienām, bet vairāk uzsver vēstures faktus. Ievēro vēstules rakstīšanas un noformēšanas nosacījumus. Radoši izmanto citos mācību priekšmetos uzzināto par seno Ēģipti. Apjoms – viena A4 lapa rokrakstā.
Skolēni tika iepazīstināti ar vērtēšanas kritērijiem. Katru darbu lasīja un novērtēja trīs cilvēki. Pirmais lasītājs bija klasesbiedrs pēc izlozes, viņš arī rakstīja atsauksmi – PPP (paslavēja, pajautāja kaut ko vēstules autoram, piedāvāja jeb ieteica). Tad neatkarīgi viena no otras vērtēja vēstures un latviešu valodas skolotāja. Vēstules autors par savu radošo darbu saņēma divas atzīmes, katru savā mācību priekšmetā.
Katra skolotāja izdomāja savam mācību priekšmetam nozīmīgus sasniedzamos rezultātus, kurus skolēns apgūs ar šī temata palīdzību, un atbilstošus metodiskos paņēmienus. Piemēram, ķīmijā, lai ieinteresētu par tematu “Dispersās sistēmas”[1], izmantots žurnāla “Ilustrētā Zinātne” raksts “Taksometra šoferis ļauj atklāt mūmijas noslēpumu” (2017. g. oktobris, Nr. 143). Tajā aprakstīti mumificēšanā izmantotie disperso sistēmu veidi. Skolēni papildināja zināšanas par mumificēšanu senajā Ēģiptē. Pāru darbā skolēni atbildēja uz jautājumiem par tekstā minētajām dispersajām sistēmām, to sastāvu un ietekmi uz cilvēka audu šūnām. Bioloģijā savukārt uzzināja par to, kādi mikroorganismi ir sastopami piramīdas. Skolēni strādāja ar tekstu un darba lapām saistībā ar to.
Visi skolēni, kuri nodeva darbu, ieguva pozitīvu vērtējumu. Projektā iesaistītās klases skolēni savās vēstulēs biežāk izmantoja informāciju vai atsaucās uz ķīmijā un bioloģijā apgūto (13 no 18 vēstulēm) un veiksmīgi izmantoja latviešu valodas stundā apgūtās prasmes.
Šajā mācību gadā 10. klasē temata apguvē sadarbojās vēstures, bioloģijas un ķīmijas skolotājas, bet latviešu valodā atkārtoja vēstules rakstības principus, un skolotāja iesaistījās vērtēšanā. Agrāk vērtēšanas kritērijus pārrunājām ar skolēniem, tagad sākām tos iedevām katram skolēnam izdrukātus, kas palīdzēja viņiem sekot darba gaitai, izvērtēt, vai darbs ir pilnīgs.
Skolēni ar aizrautību veica darbu, bija ieinteresēti, lasot klasesbiedra vēstuli, visu acis mirdzēja. Dažs nesaudzīgi pat balsī norādīja uz pamanīto vēstules rakstīšanas nosacījumu pārkāpumu. Tikpat svarīgi viņiem bija uzzināt vienaudža viedokli un ieteikumus. Jāpilnveido skolēnu prasme savstarpēji vērtēt (PPP), tieši māka argumentēt. Vēstules rakstīšanas principi jāaktualizē latviešu valodas skolotājai.
Angļu valoda + ģeogrāfija + ķīmija
Skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā Iveta Čilipāne ar kolēģiem Smārdes pamatskolā izvirzīja mērķi panākt skolēnu lielāku sapratni par mācību procesa viengabalainību, lai to, ko mācās vienā mācību priekšmetā, spētu izmantot arī citā un saprastu to kopsakarību. Kopīgās stundas tika veidotas vēsturē un informātikā 7. klasē, literatūrā un vizuālajā mākslā 6. klasē, Latvijas vēsturē un matemātikā 6. klasē, angļu valodā, ģeogrāfijā un ķīmijā 8. klasē un citas. Šo stundu veidošana bija atkarīga no tematiem un skolotāju līdzīgā skatījuma par to jēgpilnu izmantošanu. To Smārdes pamatskolā redz šādu.
- Mācību priekšmetu skolotāji kopā plāno, apskatot tematus un analizējot, kuras prasmes un jēdzieni veiksmīgāk ir apgūstami katrā mācību priekšmetā, katrā priekšmetā paralēli māca savu daļu un beigās veic kopīgu pārbaudes darbu; jēga – tiek ietaupīts laiks vienas tēmas mācīšanai, un skolēni saprot attiecīgās tēmas iespējamās lietošanas plašāku kontekstu.
- Tiek veidots kopīgs komplekss produkts, tiek iesaistīti vairāki mācību priekšmeti, katrs ar savu pienesumu.
- Starppriekšmetu saikne parādās kā spēja lietot iegūtās kompetences ārpus mācību priekšmeta “rāmja”. Skolotājs saprot, ka nav jāiemāca viss, ka var paļauties uz kolēģiem, veidojas kolektīva līdzatbildība par kopīgi plānoto sasniedzamo rezultātu. To panāk ar savstarpēju komunikāciju gan plānošanā, gan īstenošanā un darba izvērtēšanā, diskusijām, dalīšanos pieredzē par darba metodēm, paņēmieniem, veiksmēm un neveiksmēm.
Iveta Čilipāne ar mums dalījās savā pieredzē, kā ar kolēģiem apvienoja angļu valodu, ģeogrāfiju un ķīmiju: “Stunda angļu valodā un ģeogrāfijā, kam pievienojās arī ķīmija, veidojās no tā, ka angļu valodā tēmā par dabu, apkārtējo vidi un globālo sasilšanu bija jautājums par ekoloģisko pēdu, kas skolēniem bija maz zināma. Tāpēc aicināju ģeogrāfijas skolotāju sadarboties kopīgu stundu izveidošanai. Lai gan temats konkrētajā brīdi nebija paredzēts plānā, to varēja pielāgot, lai saistītos ar to, ko bērni apgūst. Jau pašā sākumā nolēmām, ka bloka stundas būs abās valodās un stundas vadīsim abas divas kopā. Stundas 8. klases skolēniem izplānojām piecās pēcpusdienās un kopā novadījām divas mācību stundas. Izvirzījām šādus stundu sasniedzamos rezultātus: 1) skolēni saskata ekoloģiskās problēmas un nosaka to cēloņu un seku sakarības savā pilsētā un skolā, 2) skaidro, kādi resursi dabai nepieciešami tās atjaunošanai, veicot savas skolas vides izvērtējumu, 3) pilnveido sadarbības un līdzdalības prasmes.
Stundu sākām ar iesildīšanās spēli, kuras laikā katram skolēnam, veicot izvēli spēles laukumā, bija jāatbild uz jautājumu latviešu vai angļu valodā. Tās rezultātā skolēni saprata, ko attiecīgajās stundās apgūs.
1. aktivitāte “Tekstu analīze”. Skolēniem tika izdalīti līdzīgi teksti latviešu un angļu valodā par dabas problēmām, kurus sagatavoju kopā ar ģeogrāfijas skolotāju. Tekstos bija jāatrod līdzīgie vārdi abās valodās un jāatrod trīs problēmas pasaulē, kuras jāuzraksta uz līmlapiņām (drīkstēja rakstīt abās valodās) un jāpieliek pie sienas. Aktivitātes beigās tās tika sagrupētas, paskaidrojot savu izvēli.
2. aktivitāte “Cēloņu, seku un risinājumu atpazīšana”. Sadaloties grupās pa 3, katram skolēnam tika iedots numurs. Nesarunājoties savā starpā, no maisiņa bija jāizņem lapiņas un jāsagrupē cēloņi (1), sekas (2) un risinājumi (3). Katrs numurs meklēja tikai sev atbilstošās lapiņas. Pēc 7 minūtēm grupa drīkstēja apspriesties un, ja bija vajadzīgs, 2 minūtēs pārgrupēties. Stundas turpinājumā skolēni noskatījās 3 minūšu video par ekoloģisko pēdu.
3. aktivitāte “Ekoloģiskās pēdas vizualizēšana”. Katram skolēnam bija jāuzzīmē (jāapvelk) uz lapas sava pēda un uz tās jāuzraksta, kas viņa mājās izraisa CO2 veidošanos. Kopīgi ar skolēniem pārrunājām, kas ir ekoloģiskā pēda un kāds ir Latvijas nospiedums.
4. aktivitāte “Risinājuma meklēšana”. Ko mēs varam darīt šādā situācijā? Skolēni lasīja tekstu angļu valodā par Anglijas skolu un veica uzdevumus. Uzdevumus izvēlējos saistībā ar vārdu krājumu, ar skolēniem iepazinām anglicismus, kādus lieto latviešu valodā saistībā ar šo tēmu, meklējām jauno vārdu tulkojumus un pārrunājām teksta nozīmi.Secinājums – ja par globālo sasilšanu uztraucas Anglijā, vai tā ir problēma arī mums? Skolēni pētīja karti par prognozējamo situāciju Latvijā 2050. gadā un izteica savus viedokļus, analizējot, kā tas varētu ietekmēt viņu dzīvi.
5. aktivitāte “Skolas vides izvērtēšana”. Skolēni grupās veica skolas vides izvērtējumu un saskaitīja novērtējuma punktus. Vairāki jautājumi skolēnos izraisīja pārdomas, piemēram, skolotāji un skolēni parasti apraksta papīru no abām pusēm, vairākums skolotāju un skolēnu nokļūšanai uz skolu izmanto sabiedrisko transportu vai velosipēdu u. c.
6. aktivitāte “Ieteikumu veidošana”. Skolēniem bija jāuzraksta blogs abās valodās par to, kā visi kopā varētu padarīt mūsu skolu un pagastu videi draudzīgāku. Blogu skolēni rakstīja pirmo reizi, tādēļ stundās reflektējām par veiksmēm un neveiksmēm tā tapšanā, un šoreiz skolotājas bija vienīgās lasītājas.
Noslēgumā skolotājas rosināja skolēnus kopā ar vecākiem internetā aizpildīt anketu (ekoloģiskās pēdas kalkulatoru) un noteikt, cik liela ir viņu ģimenes pēda. Stundu beigās pārrunājām, ko jaunu skolēni bija uzzinājuši, kuras aktivitātes likušās nozīmīgākās, un skolēni kopīgi izanalizēja, vai rezultāts tika sasniegts un kas vēl būtu jādara, lai zināšanas padziļinātu. Nobeigumā skolēni veica savu individuālo izvērtējumu grupā pēc dotajiem kritērijiem, lai novērtētu sadarbības prasmes.
Skolēnu atzinumi stundu beigās.
“Uzzināju, kā nepiesārņot dabu ar sliktajām gāzēm, kas ir eko pēda, kā labāk pasargāt vidi.”
“Es sapratu, ka grūti ir darīt tā, lai viss būtu ekoloģiski.”
“Man patika grupu darbs, patika veikt skolas vides izvērtējumu.”
Bloka stundu otrajā daļā piedalījās arī ķīmijas skolotāja, kurš turpināja skolotāju iesākto darbu nākamajā ķīmijas stundā, rosinot skolēnus dziļāk domāt par dabā notiekošajiem ķīmiskajiem procesiem.
Pēc stundu novadīšanas secinājām, ka šim piemēram var piešķirt jēgu, ja priekšplānā izvirza ģeogrāfijas tēmu par “ekoloģisko pēdu” un to apgūst, izmantojot tekstus angļu valodā un padziļinot izpratni ar ķīmijas palīdzību. Gala rezultāti – blogi – būtu publicējami konkrētai mērķauditorijai, jākomunicē ar šo mērķauditoriju un jātrenējas komunicēt angļu valodā par ekoloģijas tēmām, piemēram, rakstot komentārus cits citam. Aktivitātes saglabājas tās pašas, vienīgi mainās uzsvari.
Es novēroju, ka skolēni ļoti labprāt izsakās angliski, aktīvi piedalās stundās. Īpašs prieks ir par tiem skolēniem, kuriem parasti mācībās neveicas. Šāds stundu formāts tiem šķiet interesants, viņi labāk izprotot kontekstu, rodas lielāka vēlme par to arī izteikties, komunicēt klasē un lielāka vēlme iesaistīties klases un grupu darbos, līdz ar to arī rezultāts vērtējumā ir cits, pozitīvs. Skolēni, vairāk darbojoties, kļūst atvērtāki, nāk ar savām radošajām idejām, kļūst atraisītāki.”
Smārdes pamatskolas skolotāji ir secinājuši, ka šādu, divu skolotāju vadītu, apvienotu stundu veidošana vairākkārt semestrī skolēniem dod iespēju domāt par mūsu dzīves problēmām un to iespējamiem risinājumiem ne tikai tajos mācību priekšmetos, kas ar tiem ir cieši saistīti. Šādas stundas dod iespēju skolēniem saprast, ka arī viņi mācās kopveselumā, nevis atsevišķi angļu valodu, ķīmiju, ģeogrāfiju, vēsturi vai matemātiku.
Skolas pieredze ir tāda – lai šādas stundas īstenotu, skolotājiem svarīgākais ir atrast un saskaņot laikus. Taču, ja ir vēlme, tad nekādu grūtību nav. Katrs skolotājs pats vislabāk pārzina savu tematu, un, ja viņš nāk ar ierosinājumu un aicina otru pievienoties, tad šis process notiek organiski un plūstoši. Ar kolēģa atbalstu var labāk iemācīt – otrs skolotājs kaut ko zinās labāk un tāpēc varēs dot vairāk no savas puses, un es tajā saskatu jēgu. Šāda sadarbība padara mācīšanās procesu labāku un efektīvāku. Tāpēc šādu stundu veidošana nav atsevišķs pasākums un pašmērķis, tai jākļūst par mācīšanās procesa neatņemamu sastāvdaļu. Tas prasa laiku plānošanai, taču, sadarbojoties regulāri, ir jau iestrādātas sistēmas un darbs rit uz priekšu raitāk.
Iveta Čilipāne secina: “Patiesa, sistemātiska starppriekšmetu saikne ir jāplāno mācību gada sākumā visam mācību gadam, nevis atsevišķu tematu vai stundu apjomā. To nevar darīt universāli visas valsts mērogā. Katrā skolā tomēr ir sava individuāla pieredze darbā ar noteiktiem tematiem, tāpat katrā skolā ir savs skolotāju loks. Šādas sadarbības jāplāno organiski, tajos tematos, kas vienas klases ietvaros tiek apgūti dažādos mācību priekšmetos, vai arī jāskatās uz prasmju apgūšanas pēctecību – kā tajā piemērā, kad matemātikā mācās par mērogu, bet iemācīto izmanto vēsturē, zīmējot apmetnes shēmu.”
Asnāte Morozova, Astrīde Vidējā, Iveta Čilipāne
[1] Divu vielu maisījums, kurā viena viela lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā.
