Tāpat foruma laikā tika aktualizēts jautājums, kas ir izglītības «pasūtītājs» skolām Latvijā un kāds ir sabiedrības redzējums par skolā iegūstamās izglītības pieredzes mērķi, proti, vai skolas svarīgākais uzdevums ir sagatavot skolēnus veiksmīgai studiju turpināšanai augstskolā, darba gaitu uzsākšanai uzņēmumā, veidot skolu absolventus par sociāli atbildīgiem un patstāvīgiem sabiedrības locekļiem vai kāds cits mērķis.   No sabiedrības redzējuma un «pasūtījuma» izriet arī tas, kādi ir skolēniem sasniedzamie rezultāti skolā un kāds profesionālais atbalsts ir nepieciešams skolotājiem, lai sagatavotos šāda satura mācīšanai gan no akadēmisko zināšanu, gan no mācīšanās prasmju viedokļa.

Viedokļu atšķirības iezīmējās jautājumā par to, vai augstskolām Latvijā ir jākļūst par skolās apgūstamā mācību satura tiešajām noteicējām, proti,  pārredzot mācību priekšmeta satura lauku un aktualitāti un veicot «pasūtījumu» skolēnu sagatavošanai. Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja, ka augstskolu primārais mērķis ir nodarboties ar pētniecību un studentu izglītošanu, nevis veidot skolām paredzētās mācību programmas un noteikt skolā izmantojamās mācību metodes veiksmīgai satura apguvei.

Foruma dalībnieki bija līdzīgās domās, ka skolas galvenais uzdevums ir nodrošināt skolēniem nepieciešamās pamatzināšanas dažādās mācību jomās un pamatprasmes šo zināšanu lietošanā. Taču jautājumā par to, kas tiek saprasts ar pamatprasmēm, viedokļi atšķīrās.

Tā, piemēram, uzņēmēju pārstāvji vairāk norādīja uz nepieciešamību skolēniem apgūt patstāvīgas mācīšanās prasmes, kas ļautu veiksmīgi apgūt jebkuru jaunu saturu, izvēloties sev piemērotāko mācīšanās stratēģiju. Tāpat uzņēmēju pārstāvji norādīja, ka skolas uzdevums būtu mācīt skolēniem pielāgoties dažādām dzīves situācijām, risināt ikdienas problēmas un attīstīt skolēnu iekšējo motivāciju mācīties ne tikai skolas prasību izpildei, bet arī savu individuālo mērķu sasniegšanai. Savukārt augstskolu pārstāvji norādīja uz stabilas akadēmisko zināšanu bāzes nepieciešamību, lai skolas absolventi varētu uzsākt studijas un īstenot savu potenciālu sevis izvēlētajā jomā.

Tāpat vairāki diskusijas dalībnieki norādīja, ka nav vienas un nepārprotamas atbildes uz jautājumu, kas būs svarīgāk skolas beidzējiem 2030. gadā – zināšanas vai prasmes –, jo vienlīdz svarīgas ir abas, taču jautājums ir par samēru un satura daudzumu, kas skolā būtu apgūstams. Turklāt iegūt atbildi uz šo jautājumu apgrūtina  fakts, ka ar mūsu esošajām zināšanām, prasmēm un pieredzi sabiedrībai ir jāspēj modelēt skolēnu mācīšanās pieredze turpmāko 12 gadu laikā.

Vairāki diskusijas dalībnieki piekrita viedoklim, ka skolas mācību saturā ir jāiekļauj tāds mācību saturs, kas veicina skolēnu kritisko un analītisko domāšanu, pilnveido skolēnu prasmi izvirzīt personiskās izaugsmes mērķus, attīsta jēgpilnu lasītprasmi, loģisko domāšanu un prasmi formulēt un izteikt savu viedokli, lai jaunieši aktīvi iesaistītos un ietekmētu sabiedrībā notiekošos procesus, nevis pasīvi tiem pakļautos.

Forums "Kas skolas beidzējam ir nepieciešams vairāk – zināšanas vai prasmes?" bija pirmais no septiņiem diskusiju pasākumiem, kuros dažādu profesionālās darbības jomu eksperti – augstskolu mācībspēki, uzņēmēji, skolu vadītāji, studentu organizāciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju dalībnieki u.c. – tika aicināti izteikt savu viedokli, kādu viņi redz skolas absolventu 2030.gadā un kādas zināšanas un prasmes skolas beidzējam būtu nepieciešamas, lai viņi gūtu panākumus un īstenotu savus individuālos mērķus.

Forumā izskanējušie viedokļi un atziņas ir būtiski Skola2030 komandai un Valsts izglītības satura centram, strādājot pie mācību satura un pieejas pilnveides un domājot par sekmīgu tā ieviešanu. Paldies ikvienam foruma dalībniekam par aktīvu līdzdalību!