Veidojot kopsavilkumu par foruma laikā izskanējušajiem viedokļiem, ir izkristalizējušās vairākas atziņas.

1. Kas jāmaina mācību priekšmeta “Veselība un sports” mācību saturā?

• Jāpalielina apgūstamo sporta veidu dažādība un daudzveidība.
• Jāiekļauj tādas fiziskās aktivitātes, kas mainās līdzi laikam un ir aktuālas jauniešu vidū, piemēram, skrituļslidošana, braukšana ar skrituļdēli.
• Sporta stundās jāizmanto arī viedtālruņu lietotnes, kas saistītas ar sportu un kas piedāvā dažādas funkcijas saistībā ar veselīga dzīvesveida aktivitātēm.
• Mācību priekšmetā “Veselība un sports” pirmsskolā un skolā nodarbībām/ mācību stundām ir jābūt orientētām uz bērna/skolēna personisko izaugsmi atbilstoši katra bērna veselības stāvoklim, nevis uz salīdzināšanu ar normatīviem. Ikdienas rezultātu mērīšana un pierakstīšana nesekmē skolēna fizisko attīstību un sagatavotību.
• Jāveido izpratne un paradumi būt fiziski aktīviem ne tikai sporta stundās, bet arī pārējā laikā skolā, ārpus skolas, jāparāda iespējas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā ar ģimeni, draugiem.
• Skolas sporta stundas noteikti ir jāpapildina ar ārpusskolas aktivitātēm, tādēļ svarīga ir arī vecāku iesaiste, veidojot ģimenes fizisko aktivitāšu paradumus, lai pozitīvi ietekmētu gan bērna fizisko, gan garīgo attīstību.

2. Kas jāmaina pašā mācību procesā?

• Skolotājam jārada skolēnam veselīga, droša un draudzīga mācīšanās vide (skolēni fiziskās aktivitātes vieglāk apgūst, ja ir pozitīvas emocijas draudzīgā vidē un atmosfērā; skolotājiem jābūt pozitīviem un draudzīgiem).
• Jāmazina plaisa starp skolēnu un skolotāju (skolotājs nav vienīgais visu zinošais un varošais).
• Skolotājam jāgatavojas katrai stundai, jāizvirza skaidri sasniedzamie rezultāti skolēniem.
• Uzdevumiem jābūt daudzveidīgiem un jēgpilniem.
• Jāformulē skaidri kritēriji skolēna snieguma vērtēšanai.
• Jānodrošina regulāra atgriezeniskā saite.
• Jārosina skolēniem domāt par savu mācīšanos un domāšanu.
• Sadarbība ar citu mācību priekšmetu skolotājiem jāplāno tā, lai tā veidotos organiski (tematu līmenī u.tml.), nevis sadarbība kā pašmērķis.

3. Kas jāmaina mācīšanas pieejā? 

• Jāsaprot, ka mācību priekšmeta “Veselība un sports” mērķis un uzdevumi atšķiras no sporta treniņa sporta skolā (augstu rezultātu sasniegšana). Skolā mācību priekšmets ir vērsts uz veselības nostiprināšanu, fizisko aktivitāšu daudzveidību un veselīga dzīvesveida paradumu veidošanos ilgtermiņā. 
• Katram skolēnam ir nepieciešama individualizēta pieeja atbilstoši viņa veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai.
• Sporta stundas ir orientētas uz skolēna izaugsmi, nevis salīdzināšanu ar normatīvu.
• Jābūt atbalstam skolēnu papildu iesaistei skolā veselības stiprināšanā un fiziskajās aktivitātēs:
• pirmsskolas un skolas vide, kas aktivizē bērnu kustīgumu (piemēram, kustību aktivitāšu pauzes mācību priekšmetu stundās; āra kustību pauzes starp stundām līdz 30 minūtēm; veselības un fizisko aktivitāšu starpbrīži; aktīvās atpūtas zonas skolas iekštelpās; daudzfunkcionālas āra fizisko aktivitāšu zonas; kustību aktivitāšu /interešu izglītības /fakultatīvo pulciņu nodarbības skolā pēc mācību stundām).

4. Skolotāju sagatavošana.

• Iestājoties pedagoģijas augstskolā, studenti varētu pildīt arī psiholoģisko testu, ar kura palīdzību izvērtētu viņu atbilstību pedagoga profesijai.
• Jābūt efektīvākai pedagogu atlasei, lai skolās ienāktu skolotājs entuziasts.
• Uzsvars uz digitālo rīku apguvi. (Skolotāji, izmantojot dažādus digitālus rīkus, var iesaistīt un ieinteresēt skolēnus mācību procesā.)
• Forums “Vai skolā sports ir iespējams bez normatīviem?” bija sestais no septiņiem diskusiju pasākumiem, kuros dažādu profesionālās darbības jomu eksperti diskutēja par jautājumiem, kas ir aktuāli jaunā mācību satura un pieejas kontekstā.
• Forumā izskanējušie viedokļi un atziņas ir būtiski Skola2030 komandai un Valsts izglītības satura centram, strādājot pie mācību satura un pieejas pilnveidošanas un domājot par sekmīgu tā ieviešanu. Paldies ikvienam foruma dalībniekam par aktīvu līdzdalību!