Atzīmes pilnveidotajā vērtēšanas sistēmā nepazudīs!

Pretēji bieži dzirdētajām bažām, ka atzīmju vairs nebūs, pilnveidotajā vērtēšanas sistēmā atzīmes paliks. “Jāuzsver: atzīmes ir, bija un arī pilnveidotajā vērtēšanas sistēmā būs. Taču atzīmēm jābūt vairāk objektīvām,” saka Pāvels Pestovs un paskaidro: “Atzīmes ir jāliek pēc noteiktiem kritērijiem, kas ir vienādi visās skolās. Un, ja skolēns pajautā, kāpēc viņam ir šāda atzīme, tad skolotājs spēj sniegt kritērijos balstītu atbildi.”

Speciālists uzsver, ka ir jānodala atzīme un atgriezeniskā saite, lai gan iepriekš tās ir tikušas viena otrai pielīdzinātas: “Daudzi pedagogi diemžēl joprojām mēdz uzskatīt šādi: ja esmu ielicis atzīmi, tātad esmu sniedzis atgriezenisko saiti. Šāds uzskats ir nozīmīga problēma.”

Kas ir atgriezeniskā saite

Atgriezeniskā saite ir mācību laikā skolēnam sniegtā informācija par to, kā viņam veicas ar vielas apgūšanu. Turklāt informācija kļūst par atgriezenisko saiti tikai ar nosacījumu, ja skolēns cenšas kaut ko sasniegt un informācija norāda, vai viņš ir uz pareizā ceļa. 

Efektīva atgriezeniskā saite atsaucas uz mērķi, tā ir skaidra, iedarbīga, saņēmējam draudzīga, savlaicīga, nepārtraukta un saturīga. Turklāt tai jāatbild uz trīs jautājumiem. Kāds ir mērķis? Kur es esmu ceļā uz šo mērķi? Kas man jādara, lai mērķi sasniegtu? 

“Ikvienu lietu, kuru vēlamies apgūt, daudz efektīvāk, labāk un ātrāk var iemācīties, ja mācību procesā tiek sniegta atgriezeniskā saite. Piemēram, braukt ar automašīnu vai velosipēdu ikviens var iemācīties bez atzīmēm. Bet atgriezeniskajai saitei šajā mācību procesā ir būtiska nozīme! Turklāt ir lietas, kuras bez atgriezeniskās saites iemācīties ir ļoti sarežģīti, – bez atzīmēm tās apgūt var, bez atgriezeniskās saites – nē,” skaidro VISC vecākais eksperts.

Ne vērtējums procentos, ne atzīme nav atgriezeniskās saites labie piemēri. Pētījumi liecina, ka klasē ir tikai aptuveni 5–10 % skolēnu, kuri, saņemot darbu, kas novērtēts ar atzīmi vai procentiem, uzreiz paši redz un saprot savas kļūdas un izprot, ko nākamreiz vajag darīt labāk. “Piemēram, šeit es biju neuzmanīgs, šeit lietoju nepareizu stratēģiju, šeit sajaucu formulu. Tātad, ja klasē ir 30 skolēni, tikai aptuveni 3–5 sapratīs, kur kļūdījās, un nākamajā reizē, saņemot līdzvērtīgu uzdevumu, šādas kļūdas nepieļaus. Taču pārējiem skolēniem ir ļoti nepieciešama atgriezeniskā saite.”

Atgriezeniskās saites piemēri

“Atgriezeniskās saites sniegšana visās Latvijas skolās jau notiek, tomēr, iespējams, ne visur efektīvi. Vērtējums ar procentiem vai atzīmi ir vienīgi fakta konstatācija, un tas ir tikai pirmais vērtēšanas solis. Piemēram, skolotājs secina – tu nepietiekami labi lasi. Un tad iesaka lasīt vairāk. Var šķist, ka tā ir atgriezeniskā saite, taču tas ir tikai komentārs. Bērns var nelasīt labi vismaz vairāku iemeslu dēļ: viņš nav apguvis dekodēšanas prasmes jeb tehniskās lasīšanas stratēģijas; viņam ir šaurs vārdu krājums vai nav izpratnes par konkrēto tēmu. Tātad, sniedzot atgriezenisko saiti, jādod bērnam uzdevums atbilstoši konstatētajam iemeslam. Tāpēc, ja skolotāja vienīgais ieteikums ir – lasi vairāk, bērns var lasīt no 1. līdz 9. klasei, bet rezultāti neuzlabosies.”

Tāpat tipisks uzdevums svešvalodā ir iemācīties desmit jaunus vārdus par noteiktu tematu. Taču nereti skolotājs nepasaka, kā to vislabāk izdarīt. Atgriezeniskā saite nozīmē, ka mācību procesā tiek domāts, kā mācīties, nevis tikai – ko mācīties. “Tātad nereti uzdod iemācīties vārdus, bet skolotājs neiedod metodes, kā to vislabāk izdarīt,” skaidro skolotājs Pāvels Pestovs. Viņš dalās metodē, kuru, sniedzot atgriezenisko saiti, var ierādīt skolēniem: ir divas kastītes, no kurām viena ir tukša, bet otrā ir apgūstamie vārdi. Skolēns paņem vienu vārdu – ja zina tam tulkojumu, liek tukšajā kastītē; ja nezina, atliek atpakaļ pilnajā. Darbu turpina, līdz vajadzīgie vārdi ir apgūti. 

Skolotājs labi māca tad, ja bērni iemācās

Skolotājam ir jādomā par to, kā aizvien precīzāk skolēnam sniegt atgriezenisko saiti, lai tā būtu cieņpilna, skolēnam noderīga, aktīvi izmantojama un rosinātu skolēnu domāt.

“Mācīšana nav atrauta no mācīšanās. Es labi kā skolotājs mācu tad, ja bērni iemācās. Īsti nederēs uzskats – es esmu foršs skolotājs, bet bērni neko negrib darīt un tāpēc neiemācās. Jā, var būt situācijas, kad kāds bērns savu personīgo pārdzīvojumu dēļ tiešām nemācās, tomēr kopumā bērni ir gatavi mācīties,” norāda Pāvels Pestovs. 

VISC vecākais eksperts Pāvels Pestovs uzskaita atgriezeniskās saites labos principus:

1. Iemācīt stratēģijas. Piemēram, ja skolotājs secina, ka bērns slikti atceras mehāniskas lietas, viņš iemāca vieglākas iegaumēšanas stratēģiju – mnemonikas metodi. Tātad – iedod ļoti konkrētu padomu. 

2. Dot konkrētus uzdevumus. Skolotājam ar skolēnu ir jāpārspriež: kāda tava mācīšanās darbība nākamajā reizē novedīs pie tā, ka līdzīgā situācijā tu demonstrētu labāku sniegumu? Kāda stratēģija jāiemācās, kāda papildu informācija jāiegūst, kādi noteikti likumi jāiegaumē? Skolotājs, visticamāk, redz, kur bērnam rodas problēmas vielas apguvē.

3. Papildu informācijas iegūšana. Ja skolēns kādu tēmu nezina, informācija vienkārši ir jāiegūst, jāpārlasa. 

4. Domāšanas veicināšana. Skolotājiem ir dažādi uzdevumi skolēnu domāšanas veicināšanai. Piemēram, izdala pārbaudes darbus bez atzīmēm, bez labojumiem. Sadala bērnus grupās un uzdod uzdevumu: salīdzinot visus darbus, izveidot vienu perfektu darbu. Kāds no šāda uzdevuma ir ieguvums? Tas liek domāt, salīdzināt, meklēt kļūdas, sarunāties savā starpā. Caur šādām darbībām notiek mācīšanās process. 

Vairāk par atgriezeniskās saites sastāvdaļām, kā arī efektīvas atgriezeniskās saites pazīmes var uzzināt šeit.

Atgriezeniskā saite nenozīmē vienmēr darbu ar katru skolēnu individuāli

“Tas ir mīts, ka atgriezeniskā saite nozīmē skolotājam izrunāties ar katru skolēnu individuāli. Skolotājs parasti zina sagaidāmās tipiskās problēmas un tās var novērst, savlaicīgi sniedzot konkrētu informāciju visiem. Savukārt, ja tiek gatavots individuāls komentārs, to var ierakstīt audiofailā – tas ietaupa laiku,” skaidro skolotājs. 

Atgriezeniskās saites veidi, ko var kombinēt
1. Atgriezeniskā saite visai klasei. Ja liela daļa klases pieļauj vienādas kļūdas, atgriezeniskā saite jāsniedz visai klasei – tas ir ļoti produktīvi. 

2. Pašnovērtējums. Ir nozīmīgi, ja arī skolēns pats pēc noteiktiem kritērijiem spēj sniegt atgriezenisko saiti. Gribēdams, lai skolēns reflektē mācību procesu, skolotājs var pajautāt: vai šīs dienas stundā tev viss bija skaidrs? It kā labs jautājums, taču bērns var atbildēt: jā, es labi sapratu. Bet vai tiešām saprata? Cik lielā mērā saprata? Ja runājam par atgriezenisko saiti, ir vajadzīgi zināmi pierādījumi. Piemēram, ja pēc mācību procesa skolotājs iedod trīs jautājumus, parāda pareizo atbildi un tad pajautā, cik lielā mērā esi apguvis šodienas sasniedzamo rezultātu, skolēns patiesi ir savas atgriezeniskās saites devējs. Taču tas ir skolotāja vadīts process.

3. Savstarpējā atgriezeniskā saite. Pašnovērtējums un citu vērtēšana tāpat kā ikviena prasme skolēnam ir jāmāca. “Bieži redzu, ka skolotājs saka: sniedziet cits citam atgriezenisko saiti! Jāteic, ka nekas labs šādā veidā nesanāk, jo arī šīs prasmes ir mērķtiecīgi jāmāca,” uzsver Pāvels Pestovs un min labās prakses piemēru. Skolotājs izdala cita mācību gada skolēnu anonīmus esejas darbus – vienu ļoti augsta līmeņa, otru vidēja, trešo zema. Skolēniem iedod esejas vērtēšanas kritērijus un uzdod, piemēram, strādājot pāros, atrast vislabāko eseju un pēc kritērijiem pamatot, kāpēc tieši tā ir vislabākā. “Šādā it kā vienkāršā uzdevumā tiek apgūti ne vien paši kritēriji, bet arī to izmantošana, un tas ir ļoti nozīmīgi.”

4. Individuāla atgriezeniskā saite. Ja skolēnam ir iedota individuāla atgriezeniskā saite, ir jādod laiks tās izmantošanai. Piemēram, skolotājs saka: es redzu, ka tavā esejā ir nepietiekams vārdu krājums, tu izmanto vienus un tos pašus īpašības vārdus, visu laiku lieto tikai “skaists”. Nepietiek vien ar fakta konstatāciju, jāseko konkrētai skolotāja darbībai, uzdevumam. Piemēram, skolotājs var aicināt pārrakstīt eseju, ņemot talkā sinonīmu vārdnīcu un aizvietojot katru īpašības vārdu. Līdz ar šo uzdevumu fakta konstatācijai nāk klāt reāla darbība, kuras rezultātā skolēns, visticamāk, iemācīsies kādu jaunu sinonīmu jau zināmiem vārdiem. “Ja ir iedots tik konkrēts komentārs, nevajag to atstāt kā mājasdarbu; jādod laiks šo uzdevumu izpildīt klasē. Jo ne jau komentārs iekustina mācīšanas procesu, bet gan skolēna reālā darbība,” skaidro speciālists.

Veiksmīga mācīšanās nav iespējama bez vērtēšanas. Taču gan skolēniem, gan skolotājiem un arī vecākiem ir jāsaprot, ka vērtēšana (galvenokārt atgriezeniskā saite) un vērtējums (piemēram, atzīme) nav viens un tas pats. Vērtēšanas galvenā sastāvdaļa ir efektīva atgriezeniskā saite, kas liek skolēnam domāt un apgūt nepieciešamās zināšanas, lai uzlabotu savu sniegumu. Savukārt atzīme katra temata noslēgumā parāda, cik labi ir apgūts konkrētais mācību saturs. Turklāt vērtēts var būt tikai tas, ko bērni apgūst mācību procesā. Apzinoties un iedzīvinot šos snieguma vērtēšanas principus, mēs varēsim palīdzēt bērniem ne tikai apgūt nepieciešamās prasmes un iemaņas skolā, bet arī veiksmīgi lietot tās reālajā dzīvē.

Kampaņas informatīvais atbalstītājs – “Kurzemes radio”