Direktor, kāds ir jūsu sniegums skolā?

Pētījumi pasaulē rāda, ka skolēna sniegumu ietekmē vairāki faktori.Skolēna sniegumu ietekmē gan pats skolēns ar savām prasmēm un zināšanām, gan viņa skolotāju darbības un profesionālās kompetences, skolas vadības darbības, ģimenes situācija. Vislielākā ietekme ir skolotājam un tam, kā notiek mācīšana (Hatty, u. c.), taču arī skolas vadība nozīmīgi iespaidoē visas skolas darbu, un to, kāda būs skola, ļoti ietekmē tas, kas kļūst par skolu vadītājiem un ko katrs šajā darbā vēlas izdarīt. Skolas vadītāja darbības lauki un ietekme ir aprakstīta pasaules prakses zinātniskajā literatūrā, pazīstamākais ir Filipa Holingera (Philip Hallinger) modelis.

LU SIIC padziļināti analizē šo dažādo faktoru ietekmi uz skolēnu sniegumu, lai atrastu efektīvākos risinājums snieguma uzlabošanai. Lai pētījuma rezultātus varētu izmantot praktiķi skolās, LU SIIC veido rīku komplektu vadītāju snieguma izvērtēšanai – snieguma līmeņu aprakstus. Topošie snieguma līmeņu apraksti kalpos kā rīks attīstības risinājumu veidošanai, lai ieraudzītu, cik tālu esam un kas ir nākamie soļi, ko vajadzētu darīt, ieviešot skolā pārmaiņas.

• Skolēnu līmenī dažādos griezumos tiek analizētas tās skolēnu prasmes, kas ir izšķiroši svarīgas turpmākajām mācībām, piemēram, tekstpratība un spēja atrast tekstā informāciju, matemātiskās pamatprasmes vai pamati dabaszinībās (izpratne par dabu, teiksim, 6. klasi beidzot), izmantojot pieejamo valsts datu analīzi par sniegumu 3., 6., 9., 12. klasē. Līdz ar to skolas jau tagad sadarbībā ar LU SIIC konsultantiem var saņemt atgriezenisko saiti, proti, kāds ir viņu rezultāts salīdzinājumā ar valstī vidējiem rezultātiem un ko vajadzētu darīt, lai tas būtu labāks.
• Skolotāja darba novērtēšanas rīki. Skolotāju līmenī – mācīšanas ietekme uz skolēnu rezultātiem un paša skolotāja profesionālās kvalitātes. Šeit ietilpst skolotāja izglītība, profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi un sertifikāti, profesionālās pilnveides portfelis, kas parāda, cik daudz skolotājs ir tālākizglītojies un kompensējis sākotnējās izglītības robus, cik daudz šī profesionālā pilnveide ir par to, kā mācīt konkrētās prasmes, un cik par, piemēram, bērnu audzināšanu, bērnu tiesībām, citiem jautājumiem. Šeit svarīgas ir arī skolotāja personiskās īpašības, pašefektivitāte jeb savas darbības lietderība, cik viņš pats par to domā, motivācija u. tml. (Sk. beigās – uzziņai par skolotāja snieguma kvalitāti.)
• Vide skolā. Ar skolas vidi tiek saprasta sociālā vide, ko galvenokārt veido attiecības starp iesaistītajiem, un tas, cik lielā mērā fiziskā vide veicina mācīšanos. Daudz ir rakstīts un runāts par to, kādai vajadzētu būt skolas videi, bet svarīgi ir – kā reāli saprast, cik lielā mērā tas, kas konkrētajā skolā ir, kas tur notiek, atšķiras no viņu pašu izvirzītās vīzijas, kas jādara, lai to īstenotu dzīvē.
• Skolas mērķi – izvirzīšana un sasniegšana. Svarīgi ir, lai mērķi kļūtu vajadzīgi pašiem skolu vadītājiem, lai tiešām veiktu pārmaiņas skolā, nevis atrādītu, teiksim, akreditācijas komisijai; tikai tad var sākt sarunu, kā uz šiem mērķiem virzīties.
• Direktors. Vai direktors redz sevi kā mācīšanās organizācijas vadītāju? Vai viņam ir izpratne par to, ko nozīmē skola kā mācīšanās organizācija? Jo skolai ir jābūt vietai, kurā māca un mācās, bet ideja, ka tā var būt, piemēram, arī multifunkcionāls centrs vai veikt sociālas funkcijas, – tas ir pakārtoti. Skolā iet tāpēc, lai mācītos. Nevar būt tā, ka direktors gadiem nav bijis nevienā mācību stundā un nezina, kas notiek viņa skolā, nezina, kā mācīšanās mūsdienās notiek citādi. Nevar būt tā, ka direktors saka: “Man nav jāzina, kas notiek stundā!” Latvijā tradicionāli ar mācīšanās lietām un attiecībām ar vecākiem nodarbojas direktora vietnieks, kuram arī ir nozīmīga loma. Ir dažādi direktoru un vietnieku attiecību modeļi.

Ir vadības funkciju lauki, un tad ir jautājums – vai vadītājs redz šo laukumu kopumā un pats saprot – kur viņš dara kaut ko vairāk un kuri laukumi paliek nenosegti. Vadītājam ir jābūt redzējumam par to, kā jābūt skolā un uz kādu mērķi tā iet. Ja jūs esat skolas vadītājs – administratora tips, pedants, kurš priekšplānā izvirza dokumentus, tad ir jautājums, kas skolā kompensē pārējos vadības darba pienākumus (kur ietilpst vides un komandas veidošana), kas to izdara skolā jūsu vietā. Vai otrādi – tam vadītājam, kuram personāla vadības jautājumi un darbs ar cilvēkiem ir stiprā puse, līdzās vajadzētu atrasties tam cilvēkam, kas izdara administratīvo pusi. Direktora uzdevums ir nodrošināt skolā komandu, lai visi ietu vienā virzienā uz skolas izvirzīto mērķi.

“Te ir jautājums vispār par to, KAS kļūst par skolu vadītājiem un KĀDS ir viņu kopējais REDZĒJUMS, un cik tas ir virzīts uz attīstību. Ja skola vienkārši darbojas, vietnieks saliek stundu sarakstu un stundas notiek, ikdienas process notiek, neko vairāk skolā nedarām, – skola bez direktora varētu arī iztikt. Jo skola jau neaprobežojas tikai ar ikdienas procesa organizēšanu. Pie mums izpratne par to, kas kļūst par direktoru un par viņu lomu, ļoti atšķiras no rietumu prakses. Un pat no Lietuvas prakses. Par direktoriem būtu jākļūst cilvēkiem ar attīstības redzējumu un ar vēlmi mainīt lietas, ar atbilstošu izglītību, spēju visu laiku mācīties un sarunāties ar citiem cilvēkiem,” uzsver D. Namsone.

• Faktori, kas ir saistīti ar pašu skolēnu un ģimeni, tā dēvētais ģimenes sociāli ekonomiskā snieguma indekss ( vecāku n odarbošanās, i zglītība u n ģ imenes materiālais stāvoklis). Noskaidrojot šo indeksu, būtu jāanalizē līdzīgu skolu grupas un tad jāskatās, vai šajā grupā skolas atšķiras. Pat vienā pilsētā, raugoties pēc šī indeksa, skolas ļoti atšķiras, un tam ir cieša saikne ar skolēnu snieguma rezultātu. Latvijā tam pievēršam maz uzmanības. Kāpēc tas tomēr ir svarīgi? Bieži vien skolai jākompensē tās darbības, kas nav izdarītas ģimenē, un tas prasa vairāk resursu – skolotāju darba, finansiālos. Šis indekss tiek noskaidrots aptaujās – vecāku un skolēnu (15 gadu veci skolēni sniedz atbildes paši). Šo faktoru mēra arī OECD/PISA pētījumos, bet Latvijā tas ir jaunums un tāpēc vispirms jāiemācās to izmērīt, tad – saprast soļus, ko darīt un kas ir kompensējošie mehānismi, par ko skolai vajadzētu domāt, un kādus lēmumus varētu pieņemt pašvaldība un valsts. Svarīgi ir sākt par to sarunāties.

Skolas vadība un tās skolas vadības darbības, kurām ir ietekme uz skolēnu mācīšanās rezultātu

Ne visas darbības, ko skola dara, ietekmē rezultātu. “Kurām skolas vadības darbībām ir ietekme uz rezultātu, mēs tās mēģinam atvērt, aprakstīt, detalizēt un uzbūvēt instrumentus pret šiem kritērjiem – kā to var izmērīt. Šie mērīšanas rīki veidojas no padziļinātām vadības komandas intervijām, no aptaujām – vecāku un skolotāju, prakses vērojumiem un ekspertu piezīmēm dažādās situācijās. Tādējādi veidojas kopaina. Tas ir plašs pētījumu lauks, sākot no skolēnu snieguma diagnosticējošos darbos salīdzinājumā ar vidējo valstī,” stāsta D. Namsone.

Šeit svarīgi ir šādi faktori un jautājumi.

• Kāds atbalsts skolēniem ir pieejams skolā? Piemēram, kādā veidā tiek kompensēts ģimenes zemais sociāli ekonomiskais stāvoklis, kas tiek raksturots ar sociālo indeksu? Ko skola dara? Cik lielā mērā skolas vadībai ir skaidrs, kas notiek ar katru bērnu, un kā tiek būvēti atbalsta pasākumi?
• Kāda veida atbalsts ir pieejams skolotājiem, un kā notiek skolotāju profesionālā pilnveide?
• Kā vadība strādā ar skolotājiem kā kopienu? Piemēram, kā vadība panāk, ka skolotāji izvirza līdzīgas prasības vienā klašu grupā, dod līdzīga veida uzdevumus un ir saskaņojuši saturu? Kā tiek veidots darbs tā, lai katrs no šiem skolotājiem nedarītu ko pilnīgi citu? Ja katrs no šiem skolotājiem izvizītu savas prasības, tad process nebūtu efektīvs, jo, kamēr bērni pielāgojas katram skolotājam, tiek pazaudēts daudz laika.
• Kā skola strādā uz attīstību? Kā tiek izmantoti dati, kā izvirzīti mērķi un tie sasniegti? Kā tiek izmantotas finanses, kur tās iegulda, kā tās saistās ar izvirzītajiem mērķiem? Cik fokusētas ir darbības uz mērķi – kā panāksim, lai skolēnu sniegums kādā konkrētā klasē jomā, teiksim, tekstpratībā, būtu labāks?

Skolas vadība vai pašvaldība, redzot, ka šāds skolas darba efektivitātes izvērtējums ir nepieciešams, var var vērsties LU SIIC. Pašlaik šāds izvērtējuma pakalpojums ir pieejams pētniecības projektiem. Taču vairākas mazākas un lielākas pašvaldības, arī tās, kuras nav pētniecības projektā, ir izmantojušas šo iespēju un saņēmušas LU SIIC ieteikumus, ko vajadzētu darīt, lai veiktu uzlabojumus.

Efektīvas skolas pārvaldības modelis

Skolas efektīvas pārvaldības modeļa filozofija ir iekļauta Skola2030 mācību satura dokumentos un m etodiskajos līdzekļos un valsts vispārējās izglītības standartos, izglītības iestāžu akreditācijas noteikumios. Taču jautājums ir – ko tas nozīmē praksē, kā tas, kas tur uzrakstīts, izpaužas dzīvē, kā izskatās efektīvas skolas vadības darbības? Balstoties uz pasaules teorētiķu modeļiem par efektīvu skolas vadības komandas darbu/ skolas pārvaldību un kam jānotiek skolā, lai ikviens skolēns sasniegtu savu potenciālu, un pētījumiem par šo modeļu līdzīgo ietekmi Latvijā, LU SIIC ir izveidojis skolu vadītāju snieguma izvērtēšanas rīkus – snieguma līmeņu aprakstus par nozīmīgākajām skolu vadītāju darbības jomām. Iepriekš minētais ir sadalīts pa kritērijiem, un katrs no tiem ir aprakstīts kā vēlamā prakse, ļoti detalizēti pret konkrētu kritēriju, līdzīgi kā skolēniem ir snieguma līmeņa apraksti. Šie snieguma līmeņa apraksti ir kā lielas tabulas, kurās var izlasīt, kā izskatās, ja nav vajadzīgās prakses, gan pakāpeniskos soļus, lai tiktu pie darbībām, kam skolā būtu jānotiek. patlaban šie snieguma līmeņi apraksti tiek aprobēti.

Kā novērojuši LU SIIC pētnieki, piedāvājot konsultāciju pakalpojumus skolām, snieguma līmeņu aprakstos ietvertā filozofija ļoti atšķiras no pašreizējās prakses. “Ar līdzīgu problēmu mēs jau sastapāmies, strādājot ar skolēniem. Liela daļa domā, ka “sācis apgūt”, “turpina apgūt”, “apguvis” ir atzīmes. Un skolas vadītāji ir pieraduši cilvēkiem no ārpuses atzīmēt visaugstāko līmeni, kad viņi vērtē paši. Viņi grib parādīt, ka viss ir visaugstākajā līmenī. Jo viņi nerāda uz ārpusi un domā, ka nevienam nav jāredz, ka skolā kaut kas nav kārtībā,” atzīst Dace Namsone. Lai ar šiem snieguma līmeņa aprakstiem varētu strādāt, ir jāpaveic milzīgs sarunu darbs ar skolām, lai uzbūvētu uzticēšanos, un tas iet lēni un ilgi. Jo tikai uzticēšanās modelī šīs lietas strādā. Tikai pēc ilgāka laika, kad izdodas izveidot uzticēšanās attiecības, skolu vadītāji ir gatavi atzīt – kādas darbības viņi dara pirmajā līmenī, ko nedara. Sākuma fāzē visi atzīmē visaugstāko.

Kāpēc tā ir? “Pierastā skolu vērtēšanas prakse un gadu desmitu senas tradīcijas nevar mainīt viena pētniecības projekta laikā. Ceram, ka ar laiku domāšana mainīsies un būs cita veida motivācija vērtēšanai – zināt nākamo soli, kas būs jādara, nevis dabūt labu atzīmi. Snieguma līmeņa apraksti nav pašmērķīgi, mēs mēģinam sarunāties risinājuma valodā, un doma ir tos izmantot, lai izvēlētos risinājumus – maksimāli konkrētus pret konkrētās skolas situācijas,” skaidro Dace Namsone.

Uzziņai

Profesionālā pilnveide skolu vadītājiem un vietniekiem, ko piedāvā LU SIIC:

• Skolotāju sadarbība un personalizēta profesionālā pilnveide
• Pārmaiņu ieviešanas izaicinājumi skolā
• Skolas izaugsmes iespējas https://www.siic.lu.lv/skolam/profesionala-pilnveide/vaditajiem/

Ir iespēja organizēt nodarbības sava novada skolu vadītājiem, individuālu stundu analīzi vai sadarbības grupas! Lūdzam rakstīt uz epastu: dace.rutina@lu.lv vai zvanīt pa tālr.: 67033740. Par vietu un laiku iespējams vienoties individuāli.

• Skolas vadības darbību ietekmējošie faktori. I . Saleniece; D. Namsone. Konferences Society. Integration. Education. 2020. materiāli; pētījuma apraksts (latviešu valodā); pētījuma prezentācija (angļu valodā)
• Atsauces par skolotāja snieguma kvalitāti. 
  • Goe, L. (2007). The link between teacher quality and student outcomes: A research synthesis. National comprehensive center for teacher quality.
  • Blömeke, S., Olsen, R.V., and Suhl, U. (2016). Relation of Student Achievement to the Quality of Their Teachers and Instructional Quality. In Teacher quality, instructional quality and student outcomes: relationships across countries, cohorts and time Nilsen, T., Gustafsson, J. E., (Eds.). Springer Nature
  • Teacher quality, instructional quality and student outcomes: relationships across countries, cohorts and time Nilsen, T., Gustafsson, J. E., (Eds.). Springer Nature.

Konkrēti jautājumi, kas ļauj izvērtēt skolas darba efektivitāti. Piemēram.

Par skolotāju profesionālo pilnveidi

• Skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību diagnosticēšana. Izvērtējam – cik personalizēta ir profesionālā pilnveide skolā? Cik skolas vadītājam ir skaidrs katra skolotāja – vai tie būtu desmit vai simts skolotāju – individuālās profesionālās pilnveides vajadzības: kas katram būtu jāmācās, lai skolēnu mācīšanās būtu labāka?
• Domājam, kā šī profesionālā pilnveide tiek organizēta. Cik lielā mērā tā notiek pašā skolā (stundu vērošanas iespējas, skolotāju sadarbības grupas)? Vai skolotāji ārpus skolas tiek sūtīti tieši uz tiem kursiem, kas palīdzēs sasniegt mērķi?
• Cik regulāri un apjomīgi ir profesionālās pilnveides pasākumi? Piemēram, cik skolotāju, cik bieži un ar kādu mērķi tiekas?

Par mērķu izvirzīšanu: pēc dokumentiem skatāmies, vai skolas izvirzītais mērķis ir konkrēts, izmērāms un virzīts uz skolēnu labāku rezultātu, nevis ir vienkārši lozungs, ko nav iespējams ne izmērīt, ne sasniegt.

Aptaujājam vecākus un skolotājus un analizējam, kā tas saskan ar to, ko domā skolas vadība.

Pēc Daces Namsones stāstītā sagatavoja Inese Tamsone, Skola2030