- Domājot par jaunā vidusskolas modeļa ieviešanu – ar ko būtu jāsāk mācību iestādes direktoram? Kā plānot savu darbu un kādus lēmumus pieņemt? 

Savā skolā sāksim ar diskusiju par to, cik un kādus padziļinātos kursus piedāvāsim mūsu nākotnes skolēniem. Aptaujāsim skolēnus – gan pamatskolas pēdējo klašu skolēnus, gan vidusskolēnus, gan nesenos skolas absolventus, lai iegūtu arī jauniešu skatījumu. Domāju, ka saruna par katras skolas padziļināto kursu piedāvājumu notiks arī pašvaldības vai reģiona līmenī, jo ir nozīmīgi reģiona skolēniem piedāvāt iespējami plašu padziļināto kursu klāstu. Tiklīdz iegūsim pārliecību par padziļinātajiem kursiem, varēsim plānot pamatkursu piedāvājumu. Līdztekus kursu piedāvājuma plānojumam lūgšu direktora vietniecei mācību darbā modelēt mācību stundu sarakstu, kas atbilstu mūsu iecerēm. Vērtēsim modeļa ietekmi uz skolas finansēm. Katrā gadījumā 2020. gada pavasarī jau būsim gatavi uzsākt informatīvu kampaņu par Ogres 1. vidusskolas piedāvājumu topošajiem vidusskolēniem.

- Kādi ir būtiskākie ieguvumi, īstenojot jauno vidusskolas modeli? 

Pirmkārt, vidusskolēnam būs mazāk mācību priekšmetu. Līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība apgrūtināja mācību satura apguvi. Otrkārt, skolēni no skolas piedāvājuma izvēlēsies mācīties to, kas viņiem ir nozīmīgāks. Es ceru, ka tas palielinās vidusskolēnu motivāciju mācīties un atbildību par savu izvēli. Priecājos, ka tiek pārskatīts mācību saturs – vairākās mācību jomās skolotāji novērtēs atjauninātu saturu un mācību materiālus. Visbeidzot, katras ārējas izmaiņas prasmīga vadītāja rokās kļūst par instrumentu nepieciešamo izmaiņu veikšanai skolā. Mums atkal ir dota iespēja veikt kvalitatīvu lēcienu savā darbā, un mums šī iespēja ir jāizmanto.

- Kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai jauno vidusskolas modeli varētu veiksmīgi iedzīvināt? 

Pirmkārt, jābūt lēmumam par vispārējās vidējās izglītības standarta ieviešanu. Tiklīdz ieceres ir pārtapušas normatīvajā aktā, skolu direktoru domāšanas un rīcības ātrums būtiski pieaug. Pēc standarta pieņemšanas katram no mums ir jāizdara viss, ko vien viņš spēj, lai izmaiņas būtu pozitīvas. Skola2030, VISC un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālistiem jāskaidro jaunais regulējums. Skolu kolektīviem jāplāno modeļa īstenošana, bet pašvaldībām jālūko, lai to reģionā esošajiem skolēniem tiktu nodrošināts iespējami plašs padziļinātās apguves kursu piedāvājums. Izglītības sistēmā strādā daudzi zinoši, spējīgi un enerģiski cilvēki, un esmu pārliecināts, ka darba kopums nesīs augļus.

- Vai jaunā modeļa īstenošana varētu atšķirties dažāda lieluma skolās? 

Vidusskolām ar paralēlām klasēm jauno modeli īstenot būs vieglāk, jo modeli var ieviest bez būtiska izmaksu pieauguma. Arī skolotāju, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu padziļinātu mācīšanu, lielajām vidusskolām ir vairāk. Skolām, kurās nav paralēlu klašu, ieviest jauno modeli būs grūtāk. Pirmkārt, izmaksu pieaugums būs lielāks, jo divpadsmitajā klasē padziļinātos kursus skolēni mācīsies mazākās grupās, un šīs grupas nepieciešams finansēt. Otrkārt, mazas vidusskolas izmaksu dēļ spēs piedāvāt ierobežotu padziļināto kursu skaitu.

- Kā jaunā vidusskolas modeļa īstenošana ietekmēs skolas – skolotāja, skolas vadības un skolēnu – ikdienu? 

Skolotājam vispārējās vidējās izglītības standarta izmaiņas nozīmē nepieciešamību iedziļināties jaunajā mācību priekšmeta saturā, apgūt jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas. Arī skolas vadību gaida spraiga darba periods – jādomā par savas skolas piedāvājumu un tā vietu citu vidusskolu vidū, jāmaina skolas darba organizācija, jāvēstī par izmaiņām gan kolektīvā, gan vecākiem. Vairākumam skolēnu jaunās vidusskolas pieredze būs pirmā un vienīgā viņu dzīvē, un skolēni šai pieredzei noteikti ir gatavi.

- Ko tas nozīmē pašvaldības, reģiona kontekstā? 

Šis ir ļoti būtisks jautājums. Svarīgi, lai pašvaldības koordinētu padziļināto kursu piedāvājumu reģionā. Ir izšķirīgi, lai katra Latvijas reģiona skolēniem tiktu piedāvāts iespējami plašs padziļināto mācību priekšmetu klāsts. Tikai tad mēs varēsim runāt par vienlīdzīgu kvalitatīvas izglītības pieejamību visā valstī. Pašvaldībām ir rīki skolu darbības koordinēšanai, un tie ir jāizmanto. Pašvaldību rokās pašlaik ir arī vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana. Lielākas skolas ir ne vien efektīvākas izmaksu ziņā un spēj nodrošināt augstāku atalgojumu pedagogiem, bet arī spēj nodrošināt lielāku padziļināto kursu izvēli skolēniem.

- Kādi ir riski, kas būtu jāņem vērā?

Kādi ir ieteicamie pasākumi to novēršanai? Ir ļoti nozīmīgi, lai jaunajam mācību standartam iespējami drīz sekotu kvalitatīvi izstrādāti mācību materiāli un pedagogu mācības. Ir jāpaveic daudz darba īsā laikā. Tas man šķiet lielākais izaicinājums jaunā izglītības satura ieviešanai.

Skola2030 YouTube kanālā, atskaņošanas sarakstā "Skola2030 vebināri" iespējams noskatīties Igora Grigorjeva vadīto vebināru "Aktualitātes mācību saturā: Mācību satura plānošanas principi vidusskolā" http://ejuz.lv/ofl