Jaunākie metodiskie izdevumi – atbalsts visiem latviešu valodas skolotājiem no pirmsskolas līdz vidusskolai
Mācību satura pilnveides un ieviešanas gaitā izdevies aktīvāk iekustināt arī latviešu valodas mācīšanas metodikas teorētisko un praktisko domu, t. i., sākt sarunāties par idejām un metodēm, kā praktiski labāk mācīt latviešu valodu atbilstoši mūsdienu vajadzībām un prasībām. Iznākušas vairākas plašāka apjoma rokasgrāmatas, teorētiska un praktiska satura apcerējumi, kā arī veikti pētījumi, kuros aktualizēti nozīmīgi mūsdienu latviešu valodas apguves jautājumi – gan dzimtās valodas mācīšanā, gan latviešu valodas priekšmetā mazākumtautību izglītības programmās. Šajā apskatā lasītājus iepazīstināsim ar dažām nozīmīgākajām publikācijām šajā jomā.
Iesakām pievērst uzmanību skolotājiem adresētām trim rokasgrāmatām, kas atspoguļo nozīmīgus pilnveidotā mācību satura un pieejas akcentus pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmā. Tās tapušas Skola2030 un Latviešu valodas aģentūras (LVA) sadarbības partnerībā un atrodamas LVA vietnē “Māci un mācies latviešu valodu” https://maciunmacies.valoda.lv/ un Skola2030 mācību resursu krātuvē https:// mape.skola2030.lv/.
Tajā analizēts valodas apguves process pirmsskolas izglītībā, akcentējot skolēnu latviešu valodas apguves problēmas lingvistiski neviendabīgā vidē un mazākumtautību bērnu pirmsskolas mācību programmās. Līdztekus vispārīgiem bērnu runas un valodas attīstības jautājumiem uzmanība ir pievērsta bilingvāla un multilingvāla bērna valodas un runas attīstībai. Rokasgrāmatā atrodami arī praktiski ieteikumi latviešu valodas pamatprasmju apguvei: vingrinājumi valoddarbības prasmju attīstīšanai, idejas bērna runas un valodas veicināšanai, integrētu rotaļnodarbību plānošanai, ieteikumi mācību satura un caurviju prasmju apguves plānošanai pirmsskolā, kā arī dažādu mācību priekšmetu satura integrētai apguvei.
Tajā aplūkoti lietpratībā balstīta mācību satura jautājumi latviešu valodā sākumskolā. Īpaša uzmanība ir pievērsta tādiem nozīmīgiem mācību procesuālajiem jautājumiem kā prasmei mācīties, sevis izzināšanai latviešu valodas prasmju attīstības kontekstā, mācīšanās stratēģiju iz-vēlei un izmantošanai, kā arī teorētiskiem un praktiskiem padomiem, kā īstenot skolēnu mācīšanos iedziļinoties. Atsevišķas rokasgrā-matas nodaļas ir veltītas komplekso uzdevumu veidošanas un izmantošanas jautājumiem, formatīvajai vērtēšanai, informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām latviešu valodas apguvē. Skolotājiem vērtīgas ierosmes sniegs arī latviešu valodas mācību stundu labas prakses piemēri.
Rokasgrāmata sniedz skolotājiem teorētisku pamatojumu un praktiskus ieteikumus latviešu valodas apguvei no 7. līdz 12. klasei. Tajā aplūkoti svarīgākie pamatskolas beigu posma un vidusskolas mācību satura jautājumi, kas aptver lielās saturiskās grupas – saziņu kontekstā, tekstu un tekstveidi, valodas struktūras. Tekstpratības satura kontekstā detalizēti apskatīti dažādi lasīšanas paņēmieni, sniegti ieteikumi lasīšanas ieradumu veicināšanai. Atsevišķā nodaļā aplūkoti saziņas mutvārdu un rakstveida formas apguves jautājumi, aplūkotas saziņas un sadarbības kā caurviju prasmes īstenošanas iespējas mācību programmā, uzsvērts mūsdienās aktuālo valodas un saziņas normu jautājums elektroniskajā vidē. Samērā plaši ir aprakstīti tekstveides jautājumi – dažāda žanra tekstu veidošanas stratēģijas, tekstveides procesa plānošana, norise, atgriezeniskās saites veidošana.
Plaša nodaļa veltīta gramatikas apguves jautājumiem, saistot šo tēmu ar valodas izjūtas un valodas struktūras izpratnes veidošanu pamatskolas un vidusskolas posmā. Nodaļā sniegts teorētisks pamatojums un praktiski ieteikumi, kā veidot skolēnu lingvistisko un pragmatisko kompetenci (t. i., gan zināšanas un izpratni par valodu kā sistēmu un tās elementiem, gan valodu prasmīgā lietojumā), kā izmantot dažādus gramatiskos un stilistiskos uzdevumus prasmju automatizācijai valodas stundās.
Atsevišķā nodaļā aplūkoti arī latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanas jautājumi skolā, pieskaroties gan mācīšanas problēmām, gan organizatoriskiem un metodiskiem problēmu risinājumiem šajās mācību programmās, vienlaikus uzsverot divvalodības un daudzvalodības nozīmi izglītībā un personības attīstībā.
Grāmatas otrā daļa veltīta valodas lietpratības jautājumiem vidusskolā, pievēršoties dziļākam mācību satura aprakstam un metodiskiem ieteikumiem par pašlaik vēl samērā jauniem satura aspektiem – valoda un sabiedrība, medijpratība, stilistika.
Izdevums Portfolio mācību jomu satura un latviešu valodas integrētai apguvei.
Tā mērķis ir pilnveidot mācību priekšmetu skolotāju profesionālo kompetenci, lai viņi sekmīgāk varētu palīdzēt mazākumtautību skolēniem dažādos mācību priekšmetos apgūt arī latviešu valodu. Teorētiskajā daļā ietverti jautājumi par valodas nozīmi un vērtību sabiedrībā, tās nozīmi izziņas un domāšanas procesā. Aktualizēti arī pirmās un otrās valodas apguves un bilingvālās izglītības jautājumi. Atsevišķā nodaļā ir aplūkotas aktuālas problēmas otrās valodas apguvē, piemēram, attiecībā uz skolēnu labjūtību, kā arī valodas trauksme, argumentācijas un argumentētās rakstīšanas organizācijas jautājumi dažādu jomu mācību priekšmetos.
Izdevuma otrajā daļā ir ietverti labās prakses apraksti dažādu mācību priekšmetu satura un valodas integrētai apguvei, piemēram, par vārdu krājuma pilnveidi, funkcionālo frāžu izmantošanu runas apguvē, diskusiju un lomu spēlēm, komiksu izmantošanu, bukletu veidošanu. Atsevišķā apakšnodaļā doti latviešu valodas un vēstures mācību priekšmetu satura integrācijas piemēri.
S. Berras grāmatā “Autentiski teksti valodas apguvē: teorijas, pieejas un pieredzes stāsti” aprakstītas tekstu izmantošanas iespējas mācību procesā, analizējot tekstpratības jautājumus gan tradicionālās, gan mūsdienu lingvodidaktikas teorijās. Autore uzsver autentisku tekstu izmantošanas nozīmi latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvē, lai pilnveidotu valoddarbības prasmes. Autentiski teksti palīdz ne tikai attīstīt skolēnu komunikatīvo kompetenci, bet arī apgūt gramatiku un pilnveidot valodas lietpratību kopumā. Grāmatā plaši teorētiski un ar praktiskiem piemēriem izklāstīts arī iepriekš latviešu valodas mācību praksē maz aplūkots jautājums par lingvistiskās ainavas (jeb konkrētā vietā, apkārtējā vidē lietotā valoda, galvenokārt rakstiski, kas atspoguļo iedzīvotāju identitāti) nozīmi valodas apguvē.
Divi pēdējie zinātniski metodiskie rakstu krājumi izdevumā Tagad veltīti pilnveidotā mācību satura apguves jautājumiem skolā. Pirmajā no izdevumiem ir publicēti raksti par aktuāliem latviešu valodas un literatūras mācību priekšmeta jautājumiem jaunā izglītības satura kontekstā. Piecpadsmit publikācijas izkārtotas četrās sadaļās: “Caurviju prasmes un vērtēšana”, “Valodu mācību joma”, “Latviešu valodas mācību priekšmets” un “Literatūras mācību priekšmets”. Valodas jomas vispārīgo jautājumu sadaļā plaši skaidrots jēdziens lielā ideja, aplūkojot šo jautājumu gan dažādu ārvalstu izglītības programmu kontekstā, gan tā nozīmi Latvijas jaunajos izglītības standartos. Pievērsta uzmanība stilistikas un valodas stila mācīšanas saturam latviešu valodā, uzsverot tekstu stilistiskās daudzveidības ideju mūsdienu valodā un norādot uz nepieciešamību pārvērtēt atsevišķus valodas stila apguves jautājumus skolas mācību programmā. Starp dažādiem specifiskiem latviešu valodas mācību priekšmeta jautājumiem jāizceļ raksts par latviešu valodas mācību priekšmeta metodikas jautājumu vēsturisko attīstību no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsu dienām. Žurnālā ievietoti arī raksti par multimodālo tekstu nozīmi latviešu valodas apguvē, parādot to daudzveidību un iespējas, lai paplašinātu skolēnu zināšanas, prasmes un bagātinātu emocionālo pasauli. Sniegti arī praktiski ieteikumi lasīšanas prasmju attīstīšanai sākumskolā un valodas apguves plānošanas jautājumiem skolā un ārpus tās.
Otrais žurnāla Tagad izdevums veltīts pedagogu profesionālās lietpratības jautājumiem. Izdevumā plaši ir runāts par skolotāju profesionālās kompetences jautājumiem, viņu darbības novērtējumu, pieskaroties arī pedagoga digitālās pratības un medijpratības tēmai, prasmēm strādāt tālmācības programmās un attālināti, kā arī aprakstītas psiholoģiskās un profesionālās grūtības, ar ko sastopas skolotāji, pārejot uz kompetenču pieejā balstītu izglītību. Žurnālā var iepazīties ar Latviešu valodas aģentūrā veiktā pētījuma rezultātiem par skolotāja profesionalitāti un tā pilnveidošanas iespējām.
No 2017. līdz 2020. gadam Latviešu valodas aģentūrā veiktā pētījuma Attieksme pret latviešu valodu mērķis bija izzināt skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu, tā norisi, kvalitāti, mācību kvalitāti veicinošiem un kavējošiem apstākļiem. Pētījumā iegūtās atziņas atbilstoši dažādiem virzieniem ir apkopotas 15 bukletos. Tajos var iegūt bagātīgu informāciju par tādiem valodas apguves aspektiem kā gramatika, teksts, vārdu krājums, diskusija, arī citiem mācību organizācijas jautājumiem – vērtēšanu, metodēm, mācību stundas fokusu, prasmi mācīties u. c. Atsevišķi ieteikumi sniegti valodas un valodu izglītības politikas veidotājiem, skolēnu vecākiem, skolotājiem, mācību līdzekļu veidotājiem, universitāšu mācībspēkiem un pedagogu profesionālās pilnveides kursu veidotājiem, kā arī turpmāko pētījumu veicējiem.
