Ar ko formatīvā vērtēšana atšķiras no summatīvās? 

Vērtēšana ir process, kurā tiek iegūti un interpretēti dati, lai izdarītu secinājumus par to, ko skolēns zina, prot vai spēj izdarīt. Tiek novērtēts skolēna mācīšanās rezultāts kāda mācīšanās posma – temata, kursa, moduļa, mācību gada, izglītības posma u. c. – noslēgumā. Būtiska ir arī vērtējuma izteikšanas forma – summatīvās vērtēšanas gadījumā tās ir atzīmes, punkti u. tml. 

Tomēr, tiklīdz skolēns saņem atzīmi, mācīšanās apstājas. Ja skolotāja patiesais nolūks ir uzlabot skolēnu sniegumu, ne tikai to novērtēt, tad būtiski ir nepalikt pie rezultāta konstatācijas. Tāpēc ir vajadzīga formatīvā vērtēšana – pierādījumu iegūšana par skolēna sniegumu mācīšanās laikā, to interpretēšana un izmantošana, lai pieņemtu lēmumu par turpmākajiem mācību procesa soļiem. 

Īsāk sakot, summatīvās vērtēšanas mērķis ir izmērīt sasniegumus ballēs vai līmeņos un sniegt par tiem atskaiti kāda mācību posma beigās, bet formatīvā vērtēšana sniedz informāciju, kuru var izmantot mācīšanās uzlabošanai, skaidri definē sasniedzamo rezultātu, precīzus kritērijus un snieguma aprakstus paša mācību procesa laikā.

Būtiski palielinās formatīvās vērtēšanas loma 

Mūsdienu situācijā esam vienisprātis par skolēnu prasmes mācīties (jeb vadīt savu mācīšanos) nozīmi, un tā pamatoti kļuvusi par skolā apgūstamā mācību satura daļu. Formatīvās vērtēšanas procesā skolēns gūst pieredzi, kā plānot un pārraudzīt mācīšanos, iegūt un izmantot atgriezenisko saiti, lai savu mācīšanos uzlabotu. 

Formatīvā vērtēšana ir cieši saistīta ar mācību saturu un procesu. Skolotājam sev pašam precīzi jāatbild, ko tieši viņš grib iemācīt un kādus sasniedzamos rezultātus vērtēt. Atbildot uz šo jautājumu, kļūst skaidrs, kā vērtēt un izmantot iegūto informāciju, vai ar standartizētām atbildēm ir iespējams novērtēt, piemēram, prasmi skaidrot vai analizēt. 

Tāpēc ir svarīga ne tikai “vērtēšana, lai mācītos”, bet arī “vērtēšana kā mācīšanās”, uzsverot skolēniem noderīgas, izmantojamas atgriezeniskās saites lomu. Vērtēšana ir integrēta mācību procesā, tā ir nepārtraukta, panāk skolēnu aktīvu, mērķtiecīgu iesaisti savstarpējā vērtēšanā un pašnovērtējumā, kas nozīmē mācīt skolēniem prasmi dot, pieņemt un izmantot atgriezenisko saiti. 

Formatīvā vērtēšana un atgriezeniskā saite 

Nepārtraukta ikdienas vērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam uzlabot mācīšanu un skolēnam – mācīšanos un sniegumu. Formatīvo vērtēšanu īsteno skolotājs un skolēni partnerībā. 

Skolēnam ir skaidri snieguma kritēriji, un viņš mācās izvērtēt savu darbu atbilstoši snieguma līmeņu aprakstiem, sekot progresam atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Tā ir iespēja skolēnam saprast, cik tālu viņš ir ticis mācīšanās procesā (kas izdodas, kas pagaidām vēl neizdodas), kurp jānokļūst, kā tur nokļūt, un rīkoties tūlīt, lai sniegumu uzlabotu. 

Savukārt atgriezeniskā saite ir pats informācijas apmaiņas process, formatīvās vērtēšanas svarīgākā daļa. Tās laikā tiek dotas un saņemtas atbildes uz jautājumiem ne tikai par uzdevuma izpildi, bet arī par mācīšanās procesu un iespējām sevi vadīt uz izvirzīto mērķi, skaidroti plānotie rezultāti un vērtēšanas kritēriji. Atgriezeniskā saite ir abpusēja starp skolēnu un skolotāju vai pašiem skolēniem. Tāpēc būtiska ir skolēnu iesaiste – mācīšanās dot un saņemt atgriezenisko saiti, izmantot to turpmāko mācīšanās mērķu noteikšanai. 

Kāda ir noderīga un izmantojama atgriezeniskā saite? 

Tā dod skaidru atbildi uz jautājumiem, kas skolēnam izdodas un ko viņš jau labi prot, kas pagaidām vēl neizdodas un kāpēc, ko un kā darīt turpmāk. Atzīme un citi simboli nedod atbildes uz šiem jautājumiem, tāpēc pilnvērtīga formatīvā vērtēšana prasa aprakstošu atgriezenisko saiti. Realitātē nav iespējams vienmēr visiem dot detalizētu vērtējumu, tāpēc pakāpeniski skolēniem jāattīsta pašnovērtēšanas prasmes. Šos jautājumus var uzdot gan par konkrēto uzdevumu (cik tas labi izpildīts?), gan par procesu (kas nepieciešams, kas jādara, lai saprastu, izpildītu?), gan par pašregulāciju (kā labāk sevi kontrolēt, kā virzīt un regulēt savu darbību?). 

Savas mācīšanas vadīšanai, situācijas izvērtēšanai un turpmāko sasniedzamo rezultātu formulēšanai noderīgi ir snieguma līmeņu apraksti pret apgūstamajām prasmēm. Tie palīdz saprast pazīmes, kas raksturo labu darbu, dod skaidrību par snieguma kritērijiem. 

Jaunzēlandes Izglītības ministrija jau 2009. gadā abus vērtēšanas veidus salīdzināja šādi: “Ja mēs domājam par mūsu bērniem kā par augiem... Tad augu summatīvā vērtēšana ir vienkārši augu izmērīšana. Tas var būt interesanti un noderīgi, lai augus salīdzinātu un mērījumus analizētu, bet tas nedod nekādu efektu augu augšanai. Formatīvā vērtēšana atbilst augu barošanai un laistīšanai, ievērojot katra auga vajadzības, tā ļoti tieši ietekmē augu augšanu.” Patiešām cerams, ka šī vērtēšana ļaus Latvijas izglītības sistēmai zaļot un augt.