Ko mēs saprotam, kad sakām “domā dziļāk!”? Ko mācīšanās un kritiskās domāšanas kontekstā nozīmē “domāt dziļi”?

Dažādus domāšanas aspektus varam apskatīt no psiholoģijas un kognitīvo zinātņu puses un no pedagoģiskās jeb mācīšanās un mācīšanas perspektīvas. Kritiskās domāšanas jēdziens mācīšanās un mācīšanas kontekstā ir saistīts ar konstruktīvisma teoriju.1 Attiecībā uz pedagoģiju runa ir par domāšanas dažādiem aspektiem, ko un kā mēs mācām domāt skolā. Vērtējošā jeb izvērtējošā domāšana un analītiskā domāšana jeb spriešana, spēja saskatīt atšķirības, ir vieni no domāšanas aspektiem, kam piešķiram nozīmi mācību saturā. Vēl cits aspekts ir radošā domāšana. Tādējādi viens no veidiem, kā domāt par domāšanas dziļumu izglītības kontekstā, attiecas uz šiem dažādajiem domāšanas aspektiem, ko apgūst skolēns.

Vēl varam domāt – vai mācīšanās laikā priekšplānā izvirzās situācija, kas ir jau pazīstama, vai tomēr jauna un nezināma, un mums jādomā, ko darīt tad, ja nezinām, ko darīt? Šajā gadījumā ar problēmrisināšanas prasmēm mēs šai situācijai varam rast risinājumu. Otrs aspekts – cik mēs mākam izmantot iepriekšējo pieredzi, lai pārnestu apgūto uz citu situāciju – kur to esmu guvis, kā tas ir bijis un kā tas man noder šajā situācijā? –, vai protam pārnest apgūto no viena temata uz citu, no viena mācību priekšmeta uz citu – no ķīmijas uz latviešu valodu, no latviešu valodas uz vēsturi, no vēstures uz literatūru utt.

Ar domāšanas dziļumu pedagoģijā saistīts arī uzdevumu kompleksums – kā skolēnam, veidojot atbildi, tikt līdz jēgai, sadalot un saliekot atsevišķos domas elementus noteiktā struktūrā, tāpat arī – cik spējam domāt vispārināti, abstrakti. Lai skolēniem un skolotājiem palīdzētu, ir izstrādāti dažādi rīki, kā ieraudzīt domas “dziļumu”. Piemēram, skolēnu atbilžu dziļumu palīdz ieraudzīt SOLO taksonomija. Cits skolotāja instruments ir tādas sarunas, kura veicina iedziļināšanos, veidošana.

Ja mēs tā padomājam, piemēram, kāpēc daudzi mūsu valstsvīri ir bijuši fiziķi? Fizika labi iemāca un uztrenē gan analītisko domāšanas modeli, gan izvērtējošo domāšanu – datu ticamības izvērtēšanu. Pats zinātniskās domāšanas veids jau nozīmē izvērtēt datu ticamību, apšaubīt to, ko dari, pat nesaucot to šajā vārdā.

SOLO taksonomiju izmantojam, lai mācītu skolēnus saskatīt atbildes dziļumu, tādējādi attīstītu augstākās domāšanas prasmes un veidotu izpratni.

Piemērs

Uzdevums. Istabā kļuvis karsti. Kāpēc, atverot ledusskapja durvis, nevar ilgstoši atdzesēt istabu?

Dziļa ir tāda atbilde, kurā skolēns spēj saistīt struktūrā vairākus zinātniskus faktus, pamatojumus par ledusskapja darbības principu, siltuma procesiem.

• Tāpēc, ka ledusskapis dzesē gaisu, bet pats uzsildās, jo motoram vairāk jāstrādā.
• Tāpēc, ka atdzišanas pamatā ir gaisa saspiešanās un izplešanās; dzesējot ledusskapja iekšpusi, siltums tiek novadīts ārpus ledusskapja iekšpuses, t. i., istabā. Atverot durvis, notiek siltā un aukstā gaisa apmaiņa. Ledusskapja motors vairāk strādā, vairāk siltuma arī istabā.

Virspusēja ir atbilde, kurā skolēns apraksta vienu vai vairākus faktus, idejas, pieredzi par to, kāpēc, atverot ledusskapja durvis, nevar ilgstoši atdzesēt istabu.

• Jo ledusskapis pats ātri sasilst, jo tas nav paredzēts istabas atdzesēšanai.
• Jo ledusskapja tilpums ir mazāks par istabas tilpumu, tāpēc siltā gaisa ir vairāk un ledusskapis piepildīsies ar siltu gaisu.