- Mammu, es protu saskaitīt un atņemt naturālos skaitļus līdz 1000! Varēju patstāvīgi izpildīt skolotāja dotos uzdevumus un vēl palīdzēju izskaidrot klasesbiedram! Arī dabaszinībās varēju atrisināt uzdevumu, kurā vajadzēja rēķināt! Bet kas tie par naturāliem skaitļiem?
- Nu kā, tie taču ir skaitļi, ar kuriem mēs skaitām priekšmetus mums apkārt!

Šāda varētu būt saruna, kad skolā primārais ir nevis vērtējums ar atzīmi, bet tas, ko skolēns ir iemācījies skolā. Viņš prot aprakstīt vārdos, ko tieši ir iemācījies, un prot to lietot jaunās situācijās, citā mācību priekšmetā, kā arī ir izrādījis vēlmi sadarboties un izskaidrot apgūto citam skolēnam, kas vēl jo vairāk nostiprina viņa paša zināšanas un prasmes. Līdz ar to var teikt, ka šim skolēnam ir izveidojusies dziļāka izpratne par mācību saturu. Lai šāda saruna varētu notikt, liela nozīme ir tam, ka sasniedzamie rezultāti skolēnam ir pilnīgi skaidri un viņš zina, kas viņam jāapgūst, un viņš saņem kvalitatīvu atgriezenisko saiti mācību procesā, lai sasniegtu plānoto.

Saskaņā ar pamatizglītības standartu no 1. līdz 3. klasei ir plānots mainīt skolēnu snieguma vērtējuma izteikšanas veidu gan mācību procesā, uzsverot formatīvo vērtēšanu, gan mācību gada beigās. Vērtējums atbilstoši pamatizglītības standartam mācību gada beigās tiks izteikts kā nozīmīgāko sasniedzamo rezultātu apraksts katrā mācību jomā apguves līmeņos. Noteikumos ir definēti četri mācību satura apguves līmeņi, un katrā līmenī ir aprakstīts skolēna sniegums.

Vērtējuma izteikšanas veida izmaiņas nozīmē arī izmaiņas komunikācijā gan ar citu mācību priekšmetu skolotājiem vienas mācību iestādes ietvaros, gan skolēnam pārejot uz citu izglītības iestādi. Informācija par skolēna zināšanām, izpratni un prasmēm būs raksturota daudz konkrētāk. Tāpat jaunais vērtējuma izteikšanas veids ietekmēs komunikāciju ar vecākiem. Sabiedrībā joprojām ir izplatīts uzskats, ka vērtība ir skolēna atzīmēm un reitingam klasē – skaitliski izmērāmam rezultātam kontroldarbā vai eksāmenā. Savukārt paši skolēni mēdz uzskatīt, ka uzdevumi skolā ir tikai tāpēc, lai saņemtu par tiem atzīmi, – ja par tiem atzīmi neliek, tad kāpēc tos pildīt? Mainot šo priekšstatu un priekšplānā izvirzot to, ko skolēns ir apguvis, iemācījies un sapratis, mainīsies arī mācību vērtība gan vecāku, gan pašu skolēnu izpratnē. Ja vērtēšanas mērķis ir skolēna izaugsme, snieguma uzlabošana un motivācija sasniegt vairāk, tad skaitliski izteiktajam vērtējumam gada beigās nevajadzētu aizēnot prieku par pašu mācīšanos un jauniem atklājumiem mācību procesā.

Tā kā pirmajās trīs pamatskolas klasēs paredzēts ieviest vērtējuma izteikšanas veidu tikai apguves līmeņos, tad mainīsies arī liecības izskats, kuru saņems skolēns mācību gada beigās. Tajā tabulas veidā būs redzami nozīmīgākie sasniedzamie rezultāti visās septiņās mācību jomās un līmenis, kurā skolēns ir apguvis plānotos sasniedzamos rezultātus. Sasniedzamie rezultāti ietver gan apgūtās zināšanas, gan pamatprasmes mācību priekšmetos, gan caurviju prasmes un vērtības.

Mācību procesā, plānojot kompleksus sasniedzamos rezultātus, īpaši svarīgi ir jau sākumā šos rezultātus izskaidrot skolēniem. Jāpārliecinās, vai viņiem ir izveidojusies izpratne par tiem, kā arī par vērtēšanas kritērijiem. Mācību saturs, mācību process un vērtēšana ir mācīšanās elementi, kas ir savā starpā saistīti un ietekmē cits citu. Mācību saturs nosaka, kāds būs mācību process, bet vērtēšanā tiek iegūti pierādījumi, vai plānotie sasniedzamie rezultāti ir sasniegti un vai var virzīties tālāk. Vērtēšana palīdz gan skolotājam, gan skolēnam. Skolotājam – lai izvērtētu mācīšanās procesu un plānotu nākamos soļus. Skolēnam – lai izvērtētu mācīšanās stratēģiju, iegūtu informāciju par savu progresu un par nākamajiem soļiem, lai progresētu tālāk. Tāpēc tieši saskaņotība starp vērtēšanu, mācību procesu un mācību saturu ir ļoti nozīmīga.

Mācību procesā, plānojot kompleksus sasniedzamos rezultātus, īpaši svarīgi ir jau sākumā šos rezultātus izskaidrot skolēniem. Jāpārliecinās, vai viņiem ir izveidojusies izpratne par tiem, kā arī par vērtēšanas kritērijiem. Mācību saturs, mācību process un vērtēšana ir mācīšanās elementi, kas ir savā starpā saistīti un ietekmē cits citu. Mācību saturs nosaka, kāds būs mācību process, bet vērtēšanā tiek iegūti pierādījumi, vai plānotie sasniedzamie rezultāti ir sasniegti un vai var virzīties tālāk. Vērtēšana palīdz gan skolotājam, gan skolēnam. Skolotājam – lai izvērtētu mācīšanās procesu un plānotu nākamos soļus. Skolēnam – lai izvērtētu mācīšanās stratēģiju, iegūtu informāciju par savu progresu un par nākamajiem soļiem, lai progresētu tālāk. Tāpēc tieši saskaņotība starp vērtēšanu, mācību procesu un mācību saturu ir ļoti nozīmīga.

Tālāk iespējams iepazīties ar daļu no matemātikas mācību jomas sasniedzamajiem rezultātiem 3. klases beigās (1. tabula). Savukārt 2. tabulā apkopoti apguves līmeņu apraksti, pēc kuriem skolotājs vērtēs skolēna sniegumu. Skolēna snieguma apraksti līmeņos ir izveidoti pēc šādiem kritērijiem: demonstrētās zināšanas un izpratne, mācību jomas pamatprasmju, caurviju prasmju un attieksmju kvalitāte, atbalsta nepieciešamība skolēnam un spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.

1.tabula

2.tabula

Skola2030 gatavo līdzīgi aprakstītus sasniedzamos rezultātus skolēna snieguma novērtējumam arī 1. un 2. klases beigās katrā mācību jomā. Piedāvātos sasniedzamos rezultātus katrā mācību jomā skolotājs varēs arī papildināt.

Tradicionāli mācību procesā rezultāta novērtējumam ir bijusi galvenā loma, kas izpaudās temata nobeiguma darbos ar vērtējumu, valsts pārbaudes darbos u. c.

Jaunajā mācību pieejā vērtēšanas loma mainās – svarīgāka kļūst vērtēšana mācīšanas uzlabošanai un efektīvas atgriezeniskās saites un atbalsta sniegšanai skolēnam ikdienā.