Patlaban Saeima strādā pie likumdošanas izmaiņām, lai varētu pilnveidot mācību saturu. Kādas ir būtiskākās ierosinātās izmaiņas?

 Ja runājam par konkrētajiem grozījumiem likumdošanā, kas šobrīd tiek izskatīti Saeimā, tad viens no ierosinājumiem ir pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos iekļaut sasniedzamos rezultātus skolēnam septiņās mācību jomās, nosakot, ko skolēns zinās un pratīs katras izglītības pakāpes (3.klases, 6.klases, 9.klases un 12.klases) noslēgumā, atsakoties no mācību priekšmetu standartiem, kā tas ir pašlaik.

Šāda izmaiņa nenozīmē atteikšanos no mācību priekšmetiem. Skolā, tāpat kā līdz šim, tie saglabājas. Tas, kā standarts ir strukturēts, vairāk attiecas uz skolotājiem un stundu plānošanu. Piemēram, bērni jau sākumskolā matemātikā mācās, kā aprēķināt procentus, un nākamreiz viņiem procenti jāaprēķina ekonomikā un ķīmijā 8. klasē. Ir ļoti svarīgi, lai bērni saprot, ka paņēmieni, ko viņi bija mācījušies matemātikā, ir tādi paši arī ekonomikā un ķīmijā.
Šīs izmaiņas nozīmē skaidrāku deleģējumu valdībai lemt par skolēniem nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un zināšanām katra izglītības posma noslēgumā, bet izpildinstitūcijām – Valsts izglītības satura centram, kas ir IZM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un skolām plānot veidus, kā šos rezultātus sasniegt.

Otra nozīmīgākā izmaiņa šajā likumdošanas paketē attiecībā uz mācību saturu ir ierosinājums atcelt 40 minūšu stundu 1.- 6. klasei, lai skolām būtu lielāka brīvība plānot tādas mācības, lai bērniem tas būtu interesanti un vērtīgi.
Trešais būtiskais ierosinājums ir atcelt šobrīd noteiktos 4 vispārējās vidējās izglītības virzienus, tādējādi pieļaujot izglītības satura priekšmetu apguvi trīs līmeņos un dodot lielāku elastību skolām piedāvāt skolēniem dažādus priekšmetu izvēles grozus padziļinātai apguvei.

Vai ir kādas būtiskas pārmaiņas mācību priekšmetu piedāvājumā?

Mācību priekšmetos būtiskas izmaiņas ir trīs. Pirmā – mēs piedāvājam otro svešvalodu sākt mācīties jau no 4. klases, kamēr šobrīd tas ir no 6. klases. Pirmo svešvalodu mācās jau no 1. klases. Otrā – piedāvājam atgriezties pie Latvijas un pasaules vēstures mācīšanas kopā. Trešā saistīta ar jaunu priekšmetu – “Dizains un tehnoloģijas”, pašreizējā “Mājturības un tehnoloģiju” mācību priekšmeta vietā ar nedaudz mainītiem akcentiem un papildinātu saturu – rosinot bērniem pašiem pieņemt vairāk lēmumu par to, ko izgatavot – kas tas būs, vai to vispār kādam vajag, kādēļ tas būs tieši tāds.

Daudz tiek runāts par latviešu valodas un literatūras mācību priekšmetiem. Kādas izmaiņas plānotas šajos priekšmetos?

Latviešu valodas loma pilnveidotajā mācību saturā tiek pastiprināta, ne samazināta: latviešu valodas stundu skaits nemainās, taču papildu - arī citās stundās skolotāji vairāk kā līdz šim pievērsīs uzmanību darbam ar tekstu, piemēram - jomas terminu lietošanai, zinātnisku tekstu lasīšanai, domas izklāstīšanai kādā konkrētā jomā, tās strukturēšanu.

Tāpat kā līdz šim latviešu valoda ir iekļauta valodu jomā, taču tai sasniedzamie rezultāti ir formulēti atsevišķi, svešvalodās – atsevišķi.

Gramatika no satura nepazūd - latviešu valodas stundās, tāpat kā šobrīd, bērni mācīsies vārdu pareizrakstību, lielo sākuma burtu lietojumu, divdabja teicienus, vienkāršos un saliktos laikus, vienkāršos un saliktos teikumus, savrupinājumus un iespraudumus, atbilstošo pieturzīmju lietojumu, u.tml. Visi gramatikas pamata likumi ir iekļauti piedāvātajā standartā.

Tas, ko piedāvājam atšķirīgi - mācīt gramatiku, rosinot skolēnus domāt par atsevišķo gramatikas formu un kategoriju nozīmi (funkcionalitāti) valodā: kāpēc valodā ir vairākas darbības vārdu izteiksmes, kāpēc īpašības vārdiem ir noteiktā galotne u.tml.

Piemēram, 5.klases temata kontekstā – izrakstot no literāra darba dažādus teikumus ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, vari aicināt zīmēt formulas vai citādi vizualizēt, kuros gadījumos ir liekams komats, kuros – nē un kāpēc.

Papildu - viens no pamatuzdevumiem, mācoties latviešu valodu, ir gan lasīt un dziļi izprast lasīto, gan pašiem kļūt par lietpratīgiem tekstu veidotājiem.

Kāpēc atgriežamies pie savulaik bijušās prakses mācīt pasaules vēsturi un Latvijas vēsturi kopā?

Atsevišķi Latvijas un pasaules vēsture ir mācītas tikai pēdējos gados, un vēstures skolotāji atbalsta ideju, ka Latvijas un pasaules vēsture jāmāca kopā. Skolotāji atzīst, ka priekšmetu sadalīšana nav nekādā veidā uzlabojusi skolēnu zināšanas un prasmes. Bērna izpratne par Latvijas vēstures notikumiem būs daudz pamatīgāka un dziļāka, ja to skatīsies kopsakarībās ar pasaules vēstures notikumiem. Tas ir tas galvenais iemesls.

Otrs – šobrīd mēs mācām Latvijas vēsturi no 6. klases. Mūsu piedāvājums mācību priekšmetu – “Sociālās zinības un vēsture” mācīt jau no 4. līdz 6. klasei. Tādējādi mēs vēstures īpatsvaru palielinām – jau no 4. klases sākam ar vēstures tematiku, sevišķi saistībā ar vēsturiskajiem notikumiem, kas ir saistīti ar to vietu, kur skolēns dzīvo. Tā varam palīdzēt bērniem sasaistīt mūsdienu notikumus ar vēsturi. Vēl būtisks uzsvars, ko vēlamies panākt vēstures mācīšanā, ir mācību norise ārpus klases telpas – rosinot doties uz vēsturisku notikumu vietām, pieminekļiem un muzejiem, lai tiešajā pieredzē saskartos ar artefaktiem, cilvēkiem, vietām.

Kā izmaiņas saturā ietekmētu pašu skolnieku?

Tas, ko skolās vēlamies nostiprināt, ir lielāka bērna iesaiste mācību procesā. Lai bērns visu labāk saprastu, viņam pašam ir vairāk jādomā un jāiedziļinās. Piemēram, mācot latviešu valodas gramatiku, mēs nepasakām, kādos gadījumos jālieto komats, bet piedāvājam teikumu komplektu, kurā bērnam pašam ir jāsaskata, kāpēc tas komats ir likts. Šādā veidā bērns pats nonāk pie definīcijas, ko viņš pēc tam var salīdzināt ar skolotāja definīciju. Šāda mācīšanās prasa vairāk laika, bet jēga ir lielāka. Bērniem, iespējams, pirmajā brīdī būs sajūta, ka ir grūtāk, jo daudz vairāk būs jādara pašam. Otra ļoti nozīmīga lieta ir panākt , lai mācīšanās bērniem ir personīgi nozīmīga. Tas nozīmē, ka mums skolā vairāk “ir jāieved” reālā dzīve. Piemēram, latviešu valodā mums ir jāstrādā gan ar literārajiem tekstiem, gan ar klasiķu darbiem, gan tiem tekstiem, ko jaunietis ikdienā redz sociālajos medijos vai uz ielas. Vai mainīsies arī vērtēšanas sistēma?

Jā, taču ar to mēs saprotam ne tikai vērtēšanu eksāmenā vai kontroldarbos. Vērtēšanai jābūt tādai, lai skolēnam būtu iespēja saņemt atgriezenisko saiti – vērtējumu par savu darbu ikdienā tā, lai būtu iespēja to pilnveidot procesā. Tematu noslēgumu pārbaudes darbi paliks, bet vērtēšana visvairāk notiks tieši mācīšanās procesā, kur mācīšanās no kļūdām notiks nekavējoties. Bērns to sāks uzskatīt par daļu no mācīšanās, nevis par kaut ko, kas notiek beigās. Atzīmes būs un saglabāsies, bet mēs vēlamies mazināt atzīmju likšanas ietekmi uz to, kā skolēns ikdienā domā par savu mācīšanos. Vēlamies, lai viņš domātu nevis par atzīmi, bet par to, ko viņš šodien ir iemācījies. Protams, vienlaikus ar saturu gaidāmi mainīti eksāmenu uzdevumi, taču tas notiks pakāpeniski un atbilstoši pilnveidotā satura un pieejas ieviešanas grafikam.

Ar kādu papildus atbalstu skolas un skolotāji varēs rēķināties?

Pirmā un svarīgākā ir atbalsta materiālu “paka” skolotājiem. Standarts (tāpat kā šobrīd) ir vienīgais dokuments, kas ir saistošs skolotājiem likuma līmenī – proti, vienīgais, ko likumdošana noteiks – kas konkrētā vecumposmā noteiktā jomā jāiemāca katram bērnam. Mēs katrā klašu grupā veidojam mācību priekšmeta programmas paraugu, līdz ar to, tāpat kā šobrīd,  skolotājs varēs izmantot šo programmas paraugu un strādāt tieši pēc tās un viņam nevajadzēs pašam veidot programmu no nulles vai – varēs veidot to pats. Skolotājiem ir brīvība izvēlēties, kā viņš māca. Tāda brīvība viņiem ir jau no 90to gadu vidus, un mēs šo brīvību gribam atstāt, bet vienlaikus arī piedāvāt versiju, kā var darīt. Mācību priekšmetu programmas skolotājiem būs pieejamas pakāpeniski sākot no 2019.gada pavasara.

Otrs – katrā priekšmetā, katrā tematā veidojam mācību līdzekļu piemēru komplektu. Skolotājiem tas būs starta materiāls, ar ko viņš varēs sākt uzreiz strādāt. Papildus veidojam metodiskos materiālus, kuros būs skaidrots, kādā veidā mācīt, kā arī – 20 diagnosticējošos darbus, kuru mērķis ir piedāvāt skolotājiem instrumentus, ar kuriem var saprast, vai viņš ir uz pareizā ceļa. Esam sākuši veidot digitālo materiālu krātuvi, kurā visi šie materiāli būs pieejami elektroniski ikvienam skolotājam.

Trešais atbalsta veids  ir mācības skolotājiem. Projekta ietvaros šobrīd mācās 1700 skolotāju, kas strādā 100 pilotskolās. Projekta ietvaros  mācības notiek arī pilnīgi visu Latvijas skolu un pirmskolu vadības komandām – tas nozīmē, ka katrā Latvijas skolā un pirmsskolā vismaz 2 cilvēki šī un nākamā gada laikā būs piedalījušies projekta mācībās par to, kā pilnveidotais saturs un pieeja var izskatīties. No nākamā gada ir plānotas mācības 1200 skolotājiem, kuri mācīs 5 un 6 gadus vecus bērnus obligātajā sagatavošanas programmā pirmsskolā. Projekta ietvaros notiks mācības arī tehnoloģiju mācību jomas skolotājiem.

Mēs ikdienā strādājam arī ar pašvaldībām, jo skaidrs, ka šobrīd un nākotnē skolotāju metodisko atbalstu lielā mērā nodrošinās pašvaldības, kuras ir skolu “īpašnieces”. Pašlaik strādājam ar katras mācību jomas pārstāvjiem katrā pašvaldībā – tieši viņu uzdevums būs šo informāciju nodot saviem skolotājiem. Tas ir tas pirmais ieviešanas vilnis, taču ar to pedagogu profesionālā pilnveide nebeidzas.

Skolotājiem mācības un kursus piedāvā gan augstskolas, gan arī turpmākajos gados finansējumu šim mērķim novirzīs Izglītības un zinātnes ministrija. Es gribu uzsvērt – mācību satura ieviešana, ja tiks pieņemti likuma grozījumi pašreizējā redakcijā, notiks pakāpeniski, sākoties pēc gada 2019. septembrī pirmsskolās. Tikai pēc diviem gadiem, no 2020.gada 1.septembra tā sāksies – vispirms  1., 4., 7. un 10. klasē, bet vēl pēc gada 2., 5., 8. klasē, un tā uz priekšu. Tā piecu gadu laikā no šī brīža pakāpeniski jaunais mācību saturs būs ieviests visās klasēs. Skolām Latvijā ir divu gadu periods, lai šīm pārmaiņām sagatavotos, kas, manuprāt, ir ļoti pietiekošs laiks.