Mācību saturs Īstenošana Jaunumi Biežākie jautājumi Par projektu Vakances
Skolotājiem Vecākiem un skolēniem Resursi Vērtēšana
Mācību saturs
Mācību saturs
Mācību satura pilnveide
Mērķi skolēnam
Mācību jomas
Īstenošana
Īstenošana
Mācību pieeja
Izglītības pakāpes
Aprobācija
Skolotājiem
Skolotājiem
Pirmsskola
Mācību jomas
Mācību līdzekļi
Atbalsts
Vecākiem un skolēniem
Vecākiem un skolēniem
Pirmsskola
Pamatizglītība
Vidusskola
Eksāmeni
Resursi
Resursi
Digitālie resursi
05.02.2019

Pamatizglītības standarts – mūsdienīgai izglītībai

“Mūsdienās skolas mērķis ir attīstīt skolēnu spēju mācīties visu mūžu, domāt un darboties kompleksās situācijās, dzīvot daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam pilsonim.” /Andreass Šleihers, OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs/

KĀPĒC?

Pasaule mainās, un sabiedrība attīstās. Mēs nezinām, kādu sabiedrību veidos mūsu bērni un kāda būs viņu nodarbošanās, bet mēs varam dot viņiem zināšanas, prasmes un vērtības, kas viņiem dzīvē palīdzēs īstenot savu potenciālu un atrast savu ceļu. 

PAMATIZGLĪTĪBAS STANDARTS – MŪSDIENĪGAI IZGLĪTĪBAI 

Lietpratīgam skolēnam apgūstamās zināšanas, izpratne, prasmes un vērtības nostiprinātas Valsts pamatizglītības standartā. Piedāvājam koncentrētu izklāstu par svarīgākajām pārmaiņām, kas sagaida skolas.

Pārmaiņas pamatizglītības mācību saturā un pieejā, lai ikvienā skolā nodrošinātu mūsdienām atbilstošu izglītību, nostiprinātas Valsts pamatizglītības standartā, ko 2018. gada 27. novembrī apstiprināja LR Ministru kabinetā. Pamatizglītības pakāpē skolas sāks strādāt saskaņā ar jauno standartu 1., 4., 7. klasē no 2020. gada septembra; 2., 4., 8. klasē – no 2021. gada septembra; 3., 5., 9. klasē – no 2022. gada septembra.

Valsts pamatizglītības standarts nosaka, ko un kā mācīsies bērni skolā no 1. līdz 9. klasei. Tas ir otrais no trim plānotajiem saistošajiem vispārējās izglītības dokumentiem pēc Pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kas nostiprina pārmaiņas mācību saturā un pieejā vispārējā izglītībā pēctecīgi visos līmeņos – no pirmsskolas līdz 12. klasei. 

“Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, dzīvo veselīgi un droši, mācās ar prieku un interesi, sociāli atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības norisēs un uzņemas iniciatīvu, ir Latvijas patriots.” (II nodaļas 1. punkts.) Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (Ministru kabineta noteikumi Nr. 747, https://likumi.lv/ta/id/303768 ).

Kas ir pamatizglītības standarts?

Pamatizglītības standarts attiecas uz mācību saturu un pieeju skolā no 1. līdz 9. klasei. Tas nosaka, kādas prasmes, zināšanas, izpratne un attieksmes skolēniem jāapgūst skolā, un ir vienīgais saistošais dokuments visiem skolotājiem un izglītības iestādēm. Atbilstoši noteiktajiem mūsdienīgas lietpratības izglītības mērķiem savu bērnu un jauniešu vajadzībām un vietējai situācijai skolas un skolotāji patstāvīgi plāno, kā tieši sasniegt skolēniem izvirzītos mērķus. Mācību satura apguves sasniedzamie rezultāti tajā ir formulēti trīs gadu posmiem: 1.–3. klase, 4.–6. klase, 7.–9. klase.

Pamatizglītības standarts ietver:  

  • pamatizglītības satura īstenošanas mērķus un uzdevumus,
  • saturā iekļaujamās vērtības,
  • obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās un īstenošanas principus,
  • mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtību,
  • pamatizglītības programmu paraugus.

Standarts nosaka, kādus mācību priekšmetus skolēni attiecīgajās klasēs mācīsies un cik mācību stundu katram no tiem nepieciešams atvēlēt.

Mācību priekšmetu programmu paraugi, ko gatavo Skola2030 saskaņā ar jauno pamatizglītības standartu, būs pieejami pakāpeniski, sākot no 2020. gada pavasara.

Kādu gribam redzēt katru skolēnu?

Pilnveidotā mācību satura pamatā ir vīzija par to, kādu vēlamies redzēt katru skolēnu – atbildīgu un aktīvu sabiedrības dalībnieku, personību ar pašapziņu, kurš ciena un rūpējas par sevi un citiem, radošu darītāju un lietpratēju izaugsmē, kam mācīšanās kļuvusi par ieradumu, lojālu valstij.

Pamatizglītības standarts nosaka ietvaru un mācību organizāciju, lai šo vīziju īstenotu dzīvē un skolēnam dotu iespēju apgūt zināšanu pamatus kopā ar vispārīgām jeb caurviju prasmēm (tās ir: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes) un vērtībās balstītiem tikumiem (tādiem kā atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance). 

Vīzija par skolēnu:

KAS MAINĀS?

Skolēni tāpat kā līdz šim apgūs ierastos mācību priekšmetus, tādus kā latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, fizika, ķīmija u. c., kuriem pievienosies atsevišķi jauni mācību priekšmeti, tādi kā teātra māksla (iepriekš “drāma”) un dizains un tehnoloģijas. Atbilstoši mūsdienu prasībām paredzēts pastiprināt datorikas apguvi (jau no pirmās klases) un tradicionālo mācību priekšmetu saturā aktualizēt mūsdienīgus jautājumus, jēdzienus un prasmes, piemēram, medijpratību, kritisko domāšanu un prezentācijas prasmes.  

Mācību saturs veidots ar fokusu uz būtisko, kas jāapgūst skolēnam. Tāpēc tas ir organizēts atbilstoši katrā mācību jomā definētajām tā dēvētajām lielajām idejām jeb galvenajām atziņām, par kurām skolēns jāiegūst izpratne. No tām izriet skolēniem sasniedzamie rezultāti jeb apgūstamās pamatprasības, kas formulētas standartā. No šiem sasniedzamajiem rezultātiem savukārt ir atvasināti sasniedzamie rezultāti  mācību priekšmetu programmās un mācību stundas saturs – tā, lai ikkatrā mācību stundā tiktu apgūta noteikta sasniedzamā rezultāta daļa attiecībā pret plānoto. Skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas formulēti pamatizglītības standartā, ir kompleksi, tie ir noteikti nevis katrā mācību priekšmetā, bet visā mācību jomā kopumā. Katrā mācību jomā ir formulēts skaidrs, izmērāms rezultāts – pratība, ko veido zināšanas, izpratne un jomas pamatprasmes, kā arī caurviju prasmes, attieksmes un ieradumi, kas balstīti vērtībās. Skolēna mācīšanās rezultāts ir lietpratība.

Obligātais mācību saturs pamatizglītības standartā strukturēts septiņās mācību jomās, nevis atsevišķi katrā mācību priekšmetā, – lai mazinātu mācību satura sadrumstalotību, rosinātu mācību satura plānošanu skolas līmenī un skolēniem veidotos patiesi dziļa izpratne par mācību saturu. 

Katrā mācību priekšmetā un katrā tematā Skola2030 ietvaros un sadarbībā ar partneriem top mācību līdzekļu piemēri. Tie būs brīvi pieejami digitālajā resursu krātuvē. Ikviens tos varēs izmantot un pavairot pēc nepieciešamības vai pēc to parauga veidot savus. Taču skolas tāpat kā līdz šim varēs izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, mērķtiecīgi izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem.   

Mācību pieejā svarīga ir:

  • pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas kā pašmērķa uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā, pašizpausmi un jaunradi;
  • apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi;
  • starpdisciplināra pieeja, kas novērš satura sadrumstalotību un veicina skolotāju sadarbību mācību procesa organizēšanā;
  •  skolēnam nodrošināta iespēja mācīties iedziļinoties, izprast kopsakarības un attīstīt spēju pārnest zināšanas uz jaunām, nezināmām situācijām.

Katrā stundā: 

  • formulēti skaidri mērķi jeb sasniedzamais rezultāts;
  • izvēlēti jēgpilni uzdevumi un atbalsta materiāli;
  • sniegta attīstoša atgriezeniskā saite un tiek veicināta domāšana par savu mācību procesu;
  • vērtību, attieksmju, vispārīgu (caurviju) prasmju un iemaņu attīstīšana, kas skolēnam palīdzēs apgūto izmantot dzīvē turpmāk, paturot prātā zināšanu mainību;
  • īstenota sociāli emocionālā dimensija;
  • lietota formatīvā vērtēšana jeb vērtēšana snieguma uzlabošanai mācību procesā. 
     

Metodiskie paņēmieni, ko nostiprina pilnveidotais mācību saturs, ir praksē pārbaudīti, daudziem skolotājiem jau pazīstami. Pārmaiņu mērķis ir šo praksi mērķtiecīgi ieviest katrā skolā un klasē ikdienā.

Vairāk par mācību pieeju uzziniet šeit:

Vērtēšana

  1. Skolēnu snieguma vērtēšana ikdienā, lai uzlabotu mācīšanos, jeb formatīvā vērtēšana. Tā paredz laikus un regulāri sniegtu attīstošu atgriezenisko saiti (ko var sniegt gan skolotājs, gan citi skolēni), lai uzlabotu mācīšanos. Formatīvās vērtēšanas ietvaros nepieciešams attīstīt arī skolēnu pašvērtēšanas prasmes.
  2. Skolēnu snieguma novērtēšana jeb summatīvā vērtēšana. Skolotājs novērtē un dokumentē skolēna mācīšanās rezultātu attiecībā pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, temata, mācību gada vai pamatizglītības noslēgumā. Vērtējumu summatīvās vērtēšanas ietvaros izsaka:
    • 1.–3. klasē rakstiski četros apguves līmeņos,
    • 4.–9. klasē 10 ballu skalā.
  3. Diagnosticējošā vērtēšana. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu, lai atbilstoši un efektīvi plānotu turpmāko mācību procesu. 
  4. 4 obligātie valsts pārbaudījumi, pamatskolu beidzot:
    • trīs  eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā;
    • ceturtais – starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un  tehnoloģiju mācību jomu saturu.

Skola2030 ietvaros tiek izstrādāti metodiskie materiāli un piemēri kompleksu  sasniedzamo rezultātu vērtēšanai katrā mācību jomā. Vērtējums izteiks skolēnu sniegumu pret katras mācību jomas sasniedzamajiem rezultātiem un mācību jomā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Būtiska loma tiks piešķirta tā dēvētajai formatīvajai vērtēšanai jeb vērtēšanai, kuras nolūks ir uzlabot skolēna mācīšanos un sniegumu. Formatīvajā vērtēšanā ļoti svarīga ir regulāra un laikus sniegta attīstoša, pozitīva atgriezeniskā saite, lai palīdzētu skolēnam tuvināt savu sniegumu plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Turklāt skolēni apgūst un izmanto arī pašvērtēšanas un savstarpējās vērtēšanas stratēģijas. 

Diagnosticējošo darbu loma ir atbalstīt skolotājus ikdienas darba plānošanā, lai uzlabotu mācīšanās procesu un skolēna sniegumu, kā arī tie sniedz skolēniem vērtīgu atgriezenisko saiti par viņu mācīšanās nepieciešamajiem uzlabojumiem. Diagnosticējošie darbi vairs nebūs jāīsteno vienā noteiktā laikā, skolotājs pats varēs tos ieplānot. Projektā tiek izstrādāti un pakāpeniski tiks piedāvāti 20 diagnosticējošie darbi dažādās mācību jomās atbilstoši jaunajam mācību saturam.

Vairāk par vērtēšanu uzziniet šeit:

Pārmaiņas mācību organizēšanā skolās  

Skolām lielāka brīvība un atbildība mācību darba plānošanā. Skolas atbildība ir plānot un organizēt mācību procesu tā, lai katram bērnam būtu nodrošināta iespēja sasniegt standartā noteiktos rezultātus, kas ietver zināšanas, izpratni, prasmes, attieksmes un vērtības. Lai to īstenotu, skolām paredzēta lielāka patstāvība mācību darba plānošanā un organizēšanā saskaņā ar konkrētās skolas skolēniem un viņu vajadzībām. 

Stundu plānošana

Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā būs noteikts trim gadiem, nevis nedēļai, kā tas ir bijis līdz šim, un skola tādējādi varēs elastīgāk organizēt mācības, pavadīt visu mācību dienu, veicot apjomīgāku pētījumu kādā mācību priekšmetā vai dodoties mācību ekskursijā, –integrēt mācību priekšmetus, lai sekmētu skolēnu iedziļināšanos mācību tematos.

Skolai iespēja mainīt stundu skaitu 10 % un 20 % robežās

Standartā paredzēts, ka skolas būs tiesīgas mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10% robežās, bet ģimnāzijās pat 25 % ietvaros no standartā  noteiktā mācību stundu skaita un brīvāk plānot  ikdienas mācību darbu, lai sasniegtu izglītības mērķus, un pielāgot saviem skolēniem atbilstošu mācību plānu katram posmam.

Šīs izmaiņas dod iespēju skolām ieplānot lielāku stundu koncentrāciju mācību gada vai semestra ietvaros vienā mācību priekšmetā vai mācību jomā, lai mācību nolūkos skolēni varētu doties uz muzejiem, apmeklēt vēsturiskus objektus, veikt pētījumus un īstenot projektus, kas prasa ilgāku laiku. Šāda pieeja ļauj ieplānot konkrētus tematus atbilstoši gadalaikam ārpus telpām dabaszinībās. Skolās ar nelielu skolēnu skaitu, kurās vienas mācību jomas priekšmetus reizēm māca viens skolotājs, var ieplānot vairāku mācību priekšmetu apguvi integrēti. Dažādos apvidos skolēnu vajadzības apgūt pastiprināti kādu mācību priekšmetu var atšķirties. Tā, piemēram, vidē, kur skolēniem ir pieejams mazāks atbalsts un resurss pirmās svešvalodas apguvei, skola var mērķtiecīgi ieplānot lielāku svešvalodas stundu skaitu.     

Laiks sadarbībai

Ikdienas mācību procesa organizēšanā liela nozīme ir skolotāju savstarpējai sadarbībai stundu plānošanā un tematu saskaņošanā. Tā skolēns veido padziļinātu, starpdisciplināru izpratni, pēctecīgi un pamatīgi attīsta prasmes. Tādēļ skolu vadītāji ir aicināti rūpēties par apstākļu nodrošināšanu, kas rosinātu skolotājus sadarboties ikdienā. 

Atbalsts

Skola2030 rūpējas par to, lai skolotājiem būtu pieejams vajadzīgais atbalsts mācību procesa organizēšanā atbilstoši pilnveidotajai pieejai, rosina skolotāju sadarbību un pieredzes apmaiņu.

Tiek gatavota digitālo mācību resursu krātuve (pakāpeniski pieejama no 2019. gada pavasara), kurā plānots ievietot mācību priekšmetu programmu paraugus, brīvi pieejamus projektā tapušos mācību līdzekļus skolēniem, metodiskos materiālus, kolēģu mācību stundu paraugus, kas rosinātu ideju un pieredzes apmaiņu. 

Kādi būs mācību līdzekļi?

Skola2030 gatavo mācību un metodisko līdzekļu paraugu komplektus, kas aptvers visus tematus katrā mācību priekšmetā pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē, un tie top  sadarbībā ar partneriem, kuru vidū ir Latvijas vadošās augstskolas. Mācību līdzekļu paraugi pamatizglītībā top sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Tie būs pieejami pakāpeniski, sākot no 2020. gada pavasara.

Mācību līdzekļi katrā mācību priekšmetā top no skolēna perspektīvas un ar formulētiem vērtēšanas kritērijiem: “Es zināšu”; “Es pratīšu”. Tie ietver temata atsegumu, dažāda līmeņa uzdevumus skolēniem, snieguma līmeņa aprakstus un citus materiālus izmantošanai mācību darbā. Mācību līdzekļos ietverti mūsdienīgi un ar reālo dzīvi saistīti uzdevumi.

No 2019. gada rudens skolotājiem būs pieejami arī citi atbalsta materiāli, tostarp par skolotāja lomu mācību procesā, skolēna lomu, metodiskajiem paņēmieniem, caurviju prasmju attīstību, skolēna snieguma vērtēšanu, sadarbību, mācību vides iekārtošanu u. c.

Izglītojoši pasākumi

  • Konferences (“DOMĀT”, “VĒRTĒT, lai mācītos”, “Lietpratība SĀKUMizglītībā”, “Lietpratība pamatizglītībā”).
  • Semināri pašvaldību mācību jomu koordinatoriem, izglītības pārvaldēm.
  • VISC kursi.

Profesionālā pilnveide

  • Mācības pilotskolu komandām (Skola2030).
  • Mācības visu skolu vadības komandām (1600 skolotāji no skolām, kas nav pilotskolas, LU).
  • Mācības pedagogiem par iekļaujošo izglītību (240 skolotāji, LiepU).
  • Mācības tehnoloģiju mācību jomas skolotājiem (1200 skolotāji; no 2019. gada rudens, Skola2030). 
  • E-pašmācību moduļi (no 2019. gada rudens, Skola2030).
  • Mācības pedagogiem, īstenojot mācību procesu lingvistiski neviendabīgā vidē ( 4710 skolotāji; no 2018.gada rudens, LVA).
  • Citi VISC apstiprināti un augstskolu īstenoti kursi – mācīšanās konsultantiem, tālākizglītotājiem, pašvaldību mācību jomu koordinatoriem atsevišķās mācību jomās.

Sekojiet informācijai www.skola2030.lv un Skola2030 Facebook lapā.

Izglītojoši un informatīvi materiāli

  • Video par aktualitātēm mācību saturā un pieejā Skola2030 Youtube kanālā www.youtube.com/skola2030 .
  • Tīmekļsemināri jeb vebināri par aktualitātēm mācību jomās – līdz šim notikuši pieci šādi semināri (par aktualitātēm latviešu valodā un literatūrā, par tehnoloģiju mācību jomu, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomu, datoriku. Šo semināru laikā, kā arī pēc tam, iespējams uzdot jautājumus un noskaidrot atbildes. https://www.youtube.com/playlist?list=PLLls_n2ybYppLnAFX6iqkxKcAz3m2MyNu
  • E-ziņu izdevums skolotāju atbalstam “Darīt.Domāt.Zināt.”,  kuru var lejuplādēt Skola2030 mājaslapā un izdrukāt lasīšanai vai saņemt e-pastā elektronisko versiju, piesakoties jaunumiem www.skola2030.lv mājaslapā.

KĀ?

Mācību satura pilnveides priekšvēsture un gaita  

Mācību satura pilnveide un virzība uz mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību pamatskolā tiek turpināta kopš 2006. gada, kad pirmoreiz uzsvērta doma par vispārīgo prasmju jeb tā dēvēto caurviju nozīmi bērnu un jauniešu izglītībā. Jau toreiz izvirzīti līdzīgi izglītošanas aspekti – pašizpausme, radošums, analītiski kritiskā domāšana, morālais un estētiskais aspekts, saziņa un sadarbība, mācīšanās kā process un praktiska darbošanās – un atsevišķi – matemātiskā domāšana. Daudzās skolās šos aspektus jau īsteno, tā ir kļuvusi par ikdienas praksi, un pilnveidotais pamatizglītības standarts dos iespēju to nostiprināt un veicināt.  

Mācību satura un pieejas pilnveide ir likumsakarīgs solis, lai īstenotu  Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” izvirzīto uzdevumu: izglītībai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai, orientētai uz radošumu, lai reaģētu uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem. Nacionālajā attīstības plānā 2014–2020 minēta nepieciešamība attīstīt daudzveidīgas kompetences jeb lietpratību. 

Pirmo reizi Latvijā vispārējās izglītības mācību saturs un pieeja pārskatīta vienotā sistēmā un pēctecīgi visās bērnu un jauniešu formālās izglītības pakāpēs – no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz pat vidējās izglītības 12. klasei.

Pilnveidotā mācību satura un pieejas versija ar sasniedzamajiem rezultātiem visās mācību jomās no pirmsskolas  līdz vidusskolai  (16 mācību gadi) tapa 9 mēnešu laikā – no 2016. gada novembra līdz 2017. gada augustam. Mācību satura izstrādē bija iesaistīti vairāk nekā 300 ekspertu – praktizējoši skolotāji, augstskolu mācībspēki un pētnieki. Četrus mēnešus ilgajā sabiedriskā apspriešanā –  no 2017. gada septembra līdz 2018. gada februārim –  pilnveidotais mācību saturs un pieeja tika plaši apspriesta gan ar skolotājiem, gan ar dažādu nozaru ekspertiem un tika saņemti 887 priekšlikumi no dažādām sabiedrības grupām un indivīdiem, kurus ņēma vērā, sagatavojot Valsts pamatizglītības standartu.

Pašlaik noris aktīvs darbs, izstrādājot Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta un sasniedzamo rezultātu formulējumus, konsultējoties un saskaņojot darbu ar nozaru speciālistiem un iesaistītajām pusēm, lai šā gada martā IZM virzītu Valsts vispārējās vidējās izglītības standarta projektu apstiprināšanai valdībā.

Ieviešana

Pilnveidoto mācību saturu un pieeju vispārējā izglītībā paredzēts ieviest pakāpeniski, sākot no

a) 2019. gada 1. septembra pirmsskolā,

b) 2020. gada 1. septembra 1., 4., 7. un 10. klasē,

c) 2021. gada 1. septembra 2., 5., 8. un 11. klasē,

d) 2022. gada 1. septembra 3., 6., 9. un 12. klasē.

Pilnveidotā mācību satura un pieejas aprobācijai 2016. gada beigās tika izraudzītas 100 pilotskolas Latvijā, kuru skolotāji divu gadu laikā regulāri piedalās mācībās un apmainās pieredzē, izmēģina satura un pieejas efektivitāti, sniedz savus ierosinājumus par uzlabojumiem. Pilotskolu pieredze būs noderīga pilnveidotā satura un pieejas īstenošanā citās skolās.

Skola2030 turpina informēšanas, izglītošanas un skaidrošanas pasākumus, lai pilnveidotā satura un pieejas ieviešana skolās sasniegtu gaidīto rezultātu – zinošus skolotājus ar mācību procesa vadīšanai nepieciešamajām prasmēm un iemaņām, motivētus un aktīvi izzinošus skolēnus, kas būs sagatavoti nākotnes izaicinājumiem un konkurētspējīgi starptautiski, pārliecinātus un mierīgus vecākus un bērnu pilnvarotos pārstāvjus. 

Izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām

Valsts pamatizglītības standarts attiecas arī uz speciālo izglītību – par mācību saturu un pieeju, par prasībām mācību satura apguvei, mācību darba organizēšanu skolā.

Saskaņā ar iekļaujošās izglītības principu bērns ar speciālām vajadzībām var mācīties vispārizglītojošā klasē pēc individuāla plāna, kas pielāgots viņa traucējumu veidam,  jebkurā skolā, kurā ir licencēta speciālās izglītības programma un nodrošināti atbilstoši resursi – pielāgota vide, atbilstoši mācību materiāli un atbalsta personāls. Pilotskolu vidū 54 skolās ir licencētas speciālās izglītības programmas.

Projektā top mācību un metodiskie līdzekļi bērniem ar speciālām vajadzībām, to skaitā mācību līdzekļi bērniem un jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem gatavo mācību līdzekļus Braila rakstā, top DIBEL NEXT lasītprasmes novērtēšanas testa rokasgrāmata.

Īsumā

Jauno Valsts pamatizglītības standartu pieņēma, pilnveidojot vispārējās izglītības mācību saturu un pieeju, lai pielāgotos mūsdienu sabiedrības prasībām un vajadzībām.  Mācību satura un pieejas izmaiņu mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst satura sadrumstalotību, dubultošanos un informācijas pārmērību, nodrošināt mācību satura pēctecību, veicināt skolēnos kopsakarību izpratni un spēju zināšanas lietot.

Pārmaiņas pamatskolas mācību saturā un pieejā izstrādātas Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotajā ESF projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) un ir balstītas pētniecībā un pasaules labāko izglītības sistēmu pieredzē. Desmit mēnešos mācību satura izstrādē piedalījušies gandrīz 300 ekspertu – skolotāji, augstskolu mācībspēki un izglītības jomas speciālisti.

Vairāk par kompetenču pieejas teorētisko pamatojumu lasiet šeit: https://www.siic.lu.lv/skolam/petnieciba/monografija-macisanas-lietpratibai/

Vārdnīca

Mācību saturs – apgūstamo zināšanu, prasmju un vērtību kopums noteiktā laika posmā,  formulēts kā skolēnam sasniedzamie rezultāti. Ietver arī mācību procesā  izmantojamos materiālus un metodes skolēnu snieguma novērtēšanai.

Sasniedzamie rezultāti – prasības mācību satura apguvei; izmērāms mācību procesa iznākums. Pilnveidotajā standartā formulēti katrā mācību jomā un sasniedzami skolas un skolotāju plānošanas un savstarpējas sadarbības ietvaros. 

Pratība – noteiktu zināšanu, vispārīgu un specifisku prasmju un iemaņu kopums, kas skolēnam jāapgūst mācību jomā.

Formatīvā vērtēšana –  vērtēšana ikdienas mācību procesā, lai uzlabotu skolēna sniegumu un tuvinātu izvirzītajam mācīšanās mērķim jeb sasniedzamajam rezultātam. “Formēt” jeb mērķtiecīgi vadīt skolēna mācīšanās procesu un palīdzēt viņam iegūt zināšanas un prasmes. Tā ietver regulāru un laikus sniegtu pozitīvu atgriezenisko saiti, ko sniedz gan skolotājs, gan pārējie skolēni, un skolēna iespēju pašam novērtēt savu sniegumu. Šāds vērtējums palīdz skolēnam uzlabot savu sniegumu un mācīšanos, kā arī attīstīt pašvērtējumu, savukārt skolotājam tas palīdz apzināties skolēnu sniegumu līmeni un atbilstoši uzlabot mācību procesu.

Summatīvā vērtēšana – ar atzīmi dokumentēts skolēna mācīšanās rezultāta novērtējums izglītības posma (temata, kursa, mācību gada) noslēgumā.

Mācīšanās iedziļinoties – augstākā līmeņa domāšanas prasmju (analizēt, sintezēt, izvērtēt, risināt problēmas) lietošana mācību procesā. Nozīme ir ne tikai konkrētu zināšanu un faktu  uzkrāšanai, bet arī apziņai par zināšanu iegūšanas procesu, spējai vispārināt un apgūto izmantot jaunās situācijās. Šādas mācīšanās rezultāts ir lietpratība.  

Lietpratība jeb kompetence – spēja izmantot zināšanas un prasmes un paust attieksmes, kas nepieciešamas uzdevuma izpildīšanai un problēmu risināšanai mainīgās un reālās dzīves situācijās. Skolā – skolēna spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personiskā vai sabiedriski politiskā).

Mācību līdzekļi – skolēnam paredzēti atbalsta materiāli mācīšanās procesā mācību satura apgūšanai. Tie ietver mācību literatūru, uzskates līdzekļus, atbalsta materiālus u. c. vienības.

Caurviju prasmes (pratības) – vispārīgs/plašs zināšanu, iemaņu un attieksmju kopums, kas ir būtiski nepieciešams, lai veiksmīgi darbotos mūsdienu pasaulē, izglītības un darba sfērā. Tādas caurviju prasmes kā, piemēram, kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālā pratība, tiek lietotas visās mācību un dzīves jomās. Dēvētas arī par starpdisciplinārām, transversālām prasmēm, arī par “21. gadsimta prasmēm”.

Atpakaļ

Lietvedība: atbalsts@visc.gov.lv

Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV 1050, Latvija

+371 66051908

Privātuma politika

© 2019 Skola2030