Ar ko šī skola ir citāda skola? Pirmkārt, ar fokusu uz mācīšanos darot. Interese par tehnoloģijām šajā skolā ir bijusi jau sen, taču pēdējos astoņos gados daudz ieguldīts, attīstot jēgpilnu tehnoloģiju lietojumu mācību procesā, t. i., lai tās pilnvērtīgi un ar jēgu tiktu izmantotas mācībās – ikdienā, turklāt nevis piespiedu kārtā, bet tāpēc, ka tas ir ērti, efektīvi, jautri un ļauj ietaupīt laiku. Interaktīvās tāfeles, kas nu ir daudzās skolās, un citi gadžeti ir jaunums, ko iekāro daudzi, taču – ja iegādātā interaktīvā tāfele stāv klases aizmugurē, kur to nelieto, vai tai ir jēga?

Kopš 2014. gada skola vairākus gadus bijusi Microsoft Showcase[1] skolu programmā. “Tas nozīmē – ja jūs braucat uz Latviju un gribat redzēt skolu, kur ar jēgu izmanto tehnoloģijas un skolā tiek attīstīta līderība, tad šī ir tā skola, ko vajadzētu braukt skatīties,” paskaidro direktors Kārlis Strautiņš.

Pie bagātīga tehnoloģiskā nodrošinājumu skola laika gaitā ir tikusi ar dažādu  atbalsta programmu, sadarbības partneru, pašvaldības, Eiropas Savienības palīdzību. Katrā klasē ir skārienekrāni, līdz ar to skolotāji var strādāt aktīvi, interaktīvi, tostarp iesaistot telefonus kā balsošanas pultis, ātri saņemt un sniegt atgriezenisko saiti. Savstarpēji – gan skolēns skolēnam, gan skolotājs – skolēniem. Tas paver iespēju mācību procesā aktīvi izmantot dažādas lietotnes. Skolēni izmanto gan iPad ierīces, gan planšetdatorus. Skolā ir viena no lielākām 3D printeru klasēm Eiropā ar 10 printeriem. Vēl pirms inženierzinātnes ienāca vispārējā mācību saturā, šajā skolā tās ieviesa jau iepriekš – no 7. klases mājturība bija pārkārtota uz dizainu un tehnoloģijām, un skolēni mācījās rasēt, izmantojot datoru. Direktors neslēpj, ka bijuši arī klupšanas akmeņi. Reizēm tas, kas pirmajā brīdī liekas interesanti, praksē izvēršas citādi – tā bijis arī ar rasēšanu. Piemēram, 7. klasē skolēni ātri grib iegūt gala rezultātu, līdz ar to sākotnēji piedāvātā AutoCAD vietā, kas ir samērā sarežģīts, skolotāji bija spiesti meklēt vienkāršākus rīkus dizaina veidošanai, tādus kā Thinkercad un Blender, lai skolēns ātrāk tiktu pie rezultāta un sajustu radīšanas garšu. 

To, ka skola kopj ideju, ka darīt un zināt ir stilīgi, novērtē gan skolēni, gan vecāki. Šajā skolā mācās bērni no 5. līdz 12. klasei, un skolēnu skaits pēdējo gadu laikā audzis par 200, kas šī reģiona skolai ir ievērojami.

[1] Microsoft Showcase School statuss tiek piešķirts skolām, kas rada uz inovācijām un tehnoloģijām balstītu mācību vidi un ir ar skaidru attīstības vīziju. Tādas pasaulē ir ap pusotra simta. Latvijā šādu statusu ir izpelnījušās vēl arī tādas skolas kā Siguldas pilsētas vidusskola, Rīgas Angļu ģimnāzija un Tukuma 2. vidusskola.

Sākums ir sapnis ar skaidru redzējumu par lietojumu

Uz jautājumu, ar ko skolai sākt, lai skolu padarītu tehnoloģiski bagātāku, direktors atbild: “Ir ļoti svarīgi sākt ar sapni, un tad – skaidru vīziju, ko ar to savā skolā iesāksi. Nevis ar sapni par to, “ko es gribu”, bet “ko ar to darīsim”, kāpēc šo gadžetu vajag. Līdzīgi kā domājot par sasniedzamo rezultātu klasē. Plus – kurš to darīs? Jo tikai kopā ar kādu, kurš spēs, mācēs un gribēs šo ierīci lietot, ir jēga to iegādāties.”

“Skolas bieži nesaprot – vispirms iegādājas dzelžus, un pēc tam domā, ko ar tiem darīt. Tā ir biežākā kļūda. Skola saka – mums vajag 3D printeri, jo tas ir trendīgi, bet neviens to neprot lietot un tas stāv putekļos,” saka direktors. Tāpēc, iegādājoties kādu tehnoloģisku rīku, svarīgi, lai skolotāji zina, ko ar to darīt.

“Kāpēc es to uzsveru? Jo pats esmu uzkāpis uz šī grābekļa. Proti, skolai bija iespēja iegādāties lāzergriezēju, kas man likās ļoti moderna iespēja – 5.–6. klasē nomainīt kā instrumentu tradicionālo zāģīti, attīstīt mūsdienīgāku dizaina domāšanu, lietu tapšanas procesu. Ar šo ierīci iepazīstināju mājturības skolotāju, bet pusgadu tā stāvēja nelietota, jo tas nebija stāsts par viņu. Tā stāvēja līdz brīdim, kamēr tai pieķērās informātikas skolotāja, kura bija vairāk uz programmēšanu vērsta, un – viss sāka notikt! Pārstrukturējām stundas, un bērni 5.–6. klasē sāka zīmēt un radīt lietas, izmantojot lāzergriezēju. Lielākajai daļai Ziemassvētkos bija pašu radītas dāvanas ģimenei,” stāsta direktors. Tagad skolēni var radīt visu, ko var redzēt gadatirgos – jostiņas, atslēgu piekariņus, pat gravēt uz suši, ja vēlas. Var radīt ne tikai vienkāršas lietas ar iegravētiem rakstiem, bet arī tādas, kas sastāv no vairākām daļām – lidmašīnu modeļus, lampas. Var griezt no dažādiem materiāliem – no kartona, finiera un citiem. Te vairs nav runa tikai par amatniecisku prasmi kaut ko izzāģēt, ko skolēni apgūst, bet par daudzveidīgu ideju īstenošanu. “Tas paver iespēju ārkārtīgi lielam radošumam. Un tieši to prasa nākotnes darba tirgus,” uzsver Strautiņš.

Skolas vīzija – radīt pozitīvas pārmaiņas pasaulē

Skolas vīzija ir kopīgi radīt pozitīvas pārmaiņas pasaulē. Iedvesmu šim direktors smēlies, savulaik apmeklējot vienu no ievērojamākajām mācību iestādēm pasaulē – Londonas Imperiālo koledžu. Tur uz žoga bijis rakstīts: “Aiz šīm sienām mēs iedvesmojam rītdienas paaudzi.” “Man patiešām dziļi iespiedās prātā šī doma, ka skola ir vieta, kur ne tikai mācām saturu – kas ir svarīgi, – bet kur iedvesmojam arī nākotnes līderus – ministrus, uzņēmējus, deputātus, ārstus – tos cilvēkus, uz kuriem nākotnē varēsim skatīties ar lepnumu, ka mums ir tādi vadītāji,” uzsver direktors.

“Mūsu mērķis ir  veidot jauniešos zinātkāri, līderību un līdzatbildību. Skolas vērtības ir cieņa, līdzatbildība, zinātkāre un prāta atvērtība, un ap tām veidojam skolu. Cilvēkiem, sabiedrībai, planētai. Vērstu uz produktivitāti. Tie būtu atslēgvārdi,” viņš saka. “Mērķis ir radīt vidi, kurā skolēni var darīt, radīt un augt –  skola atbalstīs.”

Inovatīvas mācību metodes

Daudzu gadu laikā skola ir izmēģinājusi dažādas radošas metodes, kas ļauj skolēniem saistošā veidā apgūt mācību saturu. Sākot no raidījumu veidošanas kā mācību metodes, kur skolēni veido intervijas – tās var būt pat ar taisni vai Pitagora teorēmu. (Jāpiebilst, ka pirms intervijas ir ļoti jāgatavojas, jāizpēta, jāizzina, turklāt ne vien intervētājam, bet arī pašam intervējamajam, pat ja tā ir Pitagora teorēma, ko intervē!) 

Angļu valodā, lai mazinātu valodas barjeru un skolēnus mudinātu šajā valodā runāt,  ir izmantotas dažādas lietotnes. Piemēram, lietotni a capella dziedājumu radīšanai. Skolēniem ir dots uzdevums lietotnē izveidot dziedājumu, bet savstarpēji sazināties drīkst tikai angliski. Izmantots arī Microsoft Kinect, kas līdzinās spēļu rīkam, ar ko skolēni, piemēram, spēlē šķēpu mešanu, pēc tam arī notiek saruna starp intervētāju un intervējamo – šķēpmetēju. Ar šiem paņēmieniem drošāki sajūtas arī tie skolēni, kuriem varbūt mācībās neiet tik raiti, kā gribētos, un viņi dabū līdzdalības un uzvaras garšu, atzinību, kas liek censties turpmāk. Ja skolēns jutīsies drošs, viņš labāk darbosies stundā un viņam veiksies labāk.

Mācīšanās efektivitātes nolūkos angļu valodā skolotāji izmato tiešsaistes platformu readtheory.org, kurā uzdevumi tiek pielāgoti katra skolēna individuālajai izaugsmei. Programma izmanto algoritmu, kas nosaka katra skolēna vārdu krājuma, teksta analīzes un lasītprasmes līmeni un pakāpeniski adaptē uzdevumus atbilstoši katra skolēna apguves tempam. Līdzīga programma tiek izmantota arī rakstītprasmes attīstībai.

Skolas pamatprincips ir attīstīties līdzi laikam un izprast arī jaunās paaudzes domāšanas veidu un intereses. Skolotāji mācību nolūkos izmanto arī datorspēles, kuras ir iecienītas jauniešu vidū, piemēram, Minecraft, Roblox. Spēles vidi skolotāji izmanto kā virtuālu mācīšanās līdzekli, kurā uzdevumi tiek doti, lai apgūtu sadarbības, izpētes, izziņas prasmi angļu valodā, ģeogrāfijā, ķīmijā, fizikā u.c. Tā ir viena no nākotnes darba tirgus prasmēm – mācēt komunicēt, sadarboties, novērot, secināt arī virtuālajā vidē.

“Ne viss izdodas tik gludi, kā gribētos, bet mēs iepazīstam un izmantojam jaunākās pasaules pedagoģiskās tendences, mēģinām integrēt un iedzīvināt Latvijas skolā,” saka direktors.  

Skaņu ierakstu studija – starpdisciplināru prasmju apgūšanai

Skolā ir skaņu ierakstu studija, kurā skolēniem viens no uzdevumiem ir bijis arī tulkot no angļu valodas latviešu valodā un dublēt filmiņu. Šī ir iespēja veidot starpdisciplināru mācīšanās procesu, jo, piemēram, dublējot filmiņu par putnu dzīvi, skolēns kopā ar angļu valodu apgūst arī bioloģijas saturu, medijpratību, un viņa darbam ir pievienotā vērtība. “Kad jaunietis aiziet uz darba tirgu, diez vai darba devējs viņam prasa, kāda viņam bija atzīme centralizētajā eksāmenā latviešu valodā vai matemātikā. Tas, ko vari celt galdā, ir prasmes! Ja jaunietis var pateikt, ka viņam ir pieredze dublēt filmas, patstāvīgi veidot labus video, ko var nodemonstrēt, tad tās ir būtiskas konkurences priekšrocības,” Kārlis Strautiņš uzsver.   

Skaņu ierakstu studija tika ierīkota, pateicoties pašvaldības izglītības konkursiem kopā ar papildu ziedojumiem un skolas pašas ieguldījumu.

Svarīgākais ir cilvēki, nevis gadžeti

“Svarīgākais skolā ir nevis gadžeti, bet cilvēki, kas šeit strādā,” direktors atzīst.  Skolā ir laba, saliedēta komanda, bet tāda neradās uzreiz, pie tā ir piestrādāts. Pirmais vadības izaicinājums  – atrast skolā tos cilvēkus, kuriem mirdz acis, kuri var būt iedvesmotāji, kam kolēģi un skolotāji grib sekot. “Tam ne vienmēr ir jābūt direktoram, bet svarīgi, lai tas ir cilvēks, kuram kolēģi uzticas, kurš pats ir praktiķis un strādā sazobē ar vadību,” viņš saka.  Šajā skolā direktora liels palīgs un atbalsts ir kolēģes Laura Katkeviča un Līga Šeidlere–Šuste, jomu vadītāji, kam kolēģi seko un ieklausās. “Tikai tad, kad skolotājs redz, ka viņa kolēģim jaunais strādā, ka tas patīk, tad arī pārējie ir gatavi sekot.” Daudz strādāts pie kopīgu skolas vērtību izpratnes un iedzīvināšanas, kas dod skaidru ideju par skolas attīstību un izaugsmi. Ir skolotāji, kuri ir pārnākuši no citām skolām, jo sajutuši vilkmi, ieraudzījuši veidu, kā var strādāt radošāk, efektīvi un vienlaikus sasniegt arī labu rezultātus.

Skolotāji regulāri tiekas – klātienes mācību laikā zālē katru nedēļu uz 15 minūtēm, lai pārrunātu aktuālo, noskaidrotu jautājumus, kam steidzami jāpievēršas, reizēm kādam vajadzīgs atbalsts – tehnisks vai darbā ar skolēniem. Šīs tikšanās skolotājiem dod sajūtu, ka viņi ir uzklausīti, sadzirdēti. Patlaban attālinātajā laikā direktors ar skolotājiem regulāri tiekas Zoom – vidē, kas iedevusi jaunas iespējas, lai satiktos. Skolotāji tiekas arī grupās pa mācību jomām, strādā pie dažādiem aktuāliem jautājumiem, spriež par mācīšanos un vērtēšanu.

Pēdējos trīs gados ir izveidojusies iekšēja tradīcija, ka vismaz reizi nedēļā skolotāji paši dalās ar kolēģiem noderīgo informāciju, rīko nodarbības, veido video, dalās un kopā mācās. Ierakstītās videonodarbības tiek ieliktas iekšēji lietojamā YouTube kanālā. Šādi video ir gan par Zoom lietošanu, grupu veidošanu, balsošanas rīku lietošanu; par Calsskick lietotni, ko labprāt lieto skolotāji, par iespēju redzēt vairākos ekrānos, ko skolēni dara, sniegt viņiem atgriezenisko saiti u. c. “Šo rīku izmantojām jau pirms kovida laika, piemēram, skolotāji brauca uz kursiem Rīgā un pa ceļam savā ierīcē tiešsaistē vēroja, kā skolēni mācās, varēja uzreiz rakstīt komentāru un sniegt atgriezenisko saiti,” saka direktors.

Fokuss uz efektīvu stundu

Stundu saraksts blokos šajā skolā ir jau deviņus gadus, un ieguvums ir acīmredzams – mazāks skolas somas svars, kompaktāka satura apguve un mazāka sadrumstalotība ikdienā. “Par šo jau tagad nav vairs jāstāsta, tam ir noticējuši daudzi,” saka direktors. Stundas tiek veidotas ar dažādotu struktūru, paredzot dinamiskās pauzes, lai bērniem nebūtu grūti nosēdēt. Skola izmanto arī ideju par stundas sadalīšanu minūšu posmos 20–10–20–10–20, tātad, tā ir 80 minūšu stunda, kurā mijas dažāda veida aktivitātes, taču pie tā, lai tas izdotos tik labi, kā gribētos, vēl esot jāpiestrādā.   

“Šobrīd mūsu fokuss ir tieši uz efektīvu stundas dizainu, skolotāji ļoti piedomā pie tā, kā uzkonstruēt efektīvu stundu. Lai nenotērētu laiku lieki, aizraujoties ar gadžetiem, kā mums ir gadījies,” stāsta direktors. Piemēram, tiek veidotas dažādi kontrolsaraksti jeb čeklistes. Lai katram pēc stundas būtu skaidrs, ko viņš ir apguvis, uzzinājis un kas ir viņa nākamie rīcības soļi, ko ar apgūto darīt tālāk. Tādas ir gan skolēnam, gan mēdz būt arī skolotājiem.

Čeklistes palīdz arī attālinātas mācīšanās laikā, kad īpaši svarīgas ir pašvadītas mācīšanās prasmes, kas iet roku rokā ar organizētu struktūru un ritma, regularitātes veidošanu.    

Pasākumi zinātkāres rosināšanai

Skola daudz uzmanības ir veltījusi zinātkāres veidošanas pasākumiem. Tā dēvētā citādā zinātne te tika popularizēta jau tālajā 2012. gadā, kad šādi pasākumi vēl nebija skolās populāri. Skolēni paši organizēja, veidoja mārketinga stratēģiju, vadīja darbnīcas, domāja eksperimentus, tostarp virtuālu peles klonēšanu un saldējuma taisīšanu,  izmantojot šķidro slāpekli, un pat ķirurga iemaņu apgūšanu, šujot vistas. “Ar to dabūjām gan skolēnos, gan vecākos, gan pašos skolotājus zinātkāres garšu – ka pētīt un darīt ir forši,” saka direktors. “Ka te ir skola, kurā dara citādāk.”

Skolēni tiek mudināti iesaistīties arī dažādos konkursos, kas neformālā veidā efektīvi padziļina jauniešu izpratni par dažādām jomām. (Skolēni ir piedalījušies, piemēram, LR Patentu valdes konkursā par intelektuālā īpašuma tiesībām, Swedbank un LIAA Biznesa skiču konkursā, Latvijas datu valsts inspekcijas konkursā personas datu aizsardzības jomā, Junior Achievement un daudzos citos).

Rītdienas tehnoloģijas jau tagad - 3D papildinātā realitāte un haptiskās rokas

Skolā ir ierīce, kas strādā 3D papildinātajā realitātē, ar 3D skeneri un haptiskajām (tautes, pieskares sajūtu) rokām, – skolēni var apskatīt un pētīt dažādas lietas “gaisā”, gandrīz kā hologrammu no dažādiem rakursiem. Jau trešo gadu to izmanto bioloģijā, mācoties, piemēram, anatomiju, bet plānots  integrēt arī fizikā. Skolēni bioloģijā klasē mēdz strādāt grupās – viena grupa strādā ar mācību grāmatām, otra dodas, piemēram, izpētīt sirdi. Ar speciālu irbulīti, kas darbojas kā kursors, to var preparēt, turklāt pirkstu galos jūt sirds pulsēšanu. Var sajust pulsa maiņu, piemēram, kad sportists skrien, un sekot sirds vārstuļu darbībām. Iekārta nāk kopā ar mācību materiāliem, kas iedod jaudīgu pieredzi skolēniem.

Teleskops – zvaigžņu vērošanai reālā vidē

Teleskops nestāv tikai fizikas kabineta plauktā, skola mēdz rīkot ar astronomiju saistītus pasākumus pilsētas vidē. Nesenās komētas vērošanas pasākums vasaras beigās ar teleskopu notika jūrmalā, kur tika izmantotas arī planšetes ar lietotnēm, kurās var pētīt zvaigznājus. Šis piedzīvojums skolēniem deva iespēju iegūt klātbūtnes efektu un realitātes garšu – saprast, ka, piemēram, tas, kā planētas tiek attēlotas ekrānierīcēs, atšķiras no tā, kā ir dzīvē (“Iegūt mazo vilšanos,” kā saka direktors), kā arī prātot par to, kāpēc kāds zvaigznājs ir ieguvis tieši šādu nosaukumu.

3D printera klase. Skolēni mācās un rada produktus.

3D printera klase skolā ir ierīkota pirms vairākiem gadiem. Skola ir atvērta sadarbībai, ņemot vērā, ka jaunais saturs paredz izmantot 3D printeri tehnoloģiju mācību jomā. Jau sākotnēji tika drukāti arī citu skolu projekti, kā arī – skola bija gatava atbalstīt uzņēmējus, kuri radījuši izprintējamus produktus. Šī ierīce ir iedevusi skolēniem papildu jaudu produktu prototipu veidošanai. Viņi ne tikai mācās, bet arī rada reālus, sabiedrībā noderīgus produktus.

Skolēnu radīti produkti un projekti

Skolēni strādā ar robotiem un mikrokontrolieriem Arduino.  Tas ir ir ērts veids, kā attīstīt programmēšanas prasmes, vienlaikus apgūstot un nostiprinot fizikas zināšanas, un uzskatāmi pārliecināties, kā dažādi vienkāršāki vai sarežģītāki programmrisinājumi spēj darbināt elektronikas ierīces, sākot no vienkāršiem gaismu diožu iedegšanās risinājumiem, līdz pat robotizētai plaukstas modeļa izveidei.  Fakultatīvajās nodarbībās datorikā jau 5. klases skolēni mācās kontrolēt dažādus Arduino projektu risinājumus, izmantojot Scratch vizuālās programmēšanas valodu. Savukārt Arduino tekstuālā programmēšana spēj veiksmīgi ieinteresēt arī vidusskolēnus, un to radītie elektronikas risinājumi apvienojumā ar 3D modelēšanā veidotajām detaļām ir uzskatāmi piemēri, ar kuriem skolēni var lepoties.

Izmantojot zināšanas programmēšanā, fizikā un bioloģijā, skolēni ir radījuši visdažādākos projektus un produktus. Ierīce, kas mēra skaņu, lai veidotu pareizu akustisko telpu, 3D drukāts elektroģenerators, kas veido elektrību no viļņu enerģijas, saules panelis, kas seko līdzi saules gaismai, viedo siltumnīcu un viedo māju aprīkojums, rokas atbalsts cilvēkam ar karpālā nerva sindromu (ar 3D skeneri noskenēja roku un veidoja atbilstošu atbalsta mehānismu) – tie visi ir skolēnu radīti. Tāpat arī akmens infrasarkanais sildītājs, ko radījis skolēns 11. klasē un pēc gada jau ir sācis pārdot Norvēģijā. Kāda skolniece kā projektu veidoja monoizrādi – īstu izrādi ar īrētām telpām. Skolā ir bijuši dzejas slama (dzejas lasījumu sacensību) vakari.

Daļa no darbiem ir tapuši, izstrādājot ZPD, un kā projekti, bet interese un zinātkāre kaut ko veidot – tā rodas tieši stundā. Turklāt pēc vidusskolas skolēni jau ir guvuši praktisku pieredzi lietu vai projektu radīšanā, kas viņiem noderēs darba tirgū. Viņi ir iemācījušies pārvarēt grūtības, pabeigt lietas līdz galam. “Jā, ir gadījies, ka skolēns bija tik aizrāvies ar sava produkta panākumiem, ka viņam zuda motivācija nākt uz skolu, jo ar radīto produktu jau sācis pelnīt,” stāsta direktors.

Skolēnu līderības programma

Skola ir arī viena no skolām, kas īsteno Frenklina Koveja (Franklin Covey) programmu “Līderis manī”, kas ir veidota uz grāmatas un dzīves filozofijas par ļoti veiksmīgu cilvēku septiņiem paradumiem bāzes. Skola pievērš uzmanību, lai mācību procesā iekļautu metodes un paņēmienus, lai skolēni apzinātos savu atbildību, dzīves nozīmīgumu, veidotu to, būtu darītāji. “Var jau atrunāties, ka viss nāk no ģimenes, bet tieši skola var kļūt par to vidi, kas palīdz veidot, augt un celt ģimeni uz augšu, un tieši bērni var kļūt par pārmaiņu “aģentiem” ģimenē,” direktors saka, atsaucoties uz pieredzi, ko guvis, viesojoties vairākās skolās Eiropā un ASV. Skolā bērnu polarizācija ir acīmredzama – ir ļoti motivēti bērni, kas nāk no ģimenēm ar tikpat motivētiem vecākiem, un ir otra daļa – bērni no ģimenēm ar finansiālām grūtībām, demotivāciju. Izaicinājums ir abos galos.

Dalība programmā dod rīkus, ko izmantot līderības apziņas veidošanā gan audzināšanas stundās, gan praktizēšanai ikdienā. “Vai tas ikdienā sanāk nevainojami? Nē, bet tas ir ceļš, ko esam sākuši iet,” viņš uzsver. “Svarīgi ir ne tikai noklausīties izglītojošu stundu, bet arī praktizēt apgūto, lai veidotu paradumus ikdienas rīcībā.” 

Starptautiski projekti – jauniem mācību resursiem

Skola aktīvi iesaistās starptautiskos projektos, kas paver plašāku redzesloku, iespējas un rosina izmēģināt ko jaunu. Pašlaik skolā ir vairāki aktīvi ERASMUS+ projekti, kas lielākoties saistās ne tikai ar mobilitāti un starpkultūru pieredzes gūšanu, bet vairāk ar mācību metodisko līdzekļu izstrādi un mācību metodēm. Selfie – skolēnu uzņēmējspējas veicināšanas projekts. Steamer – kā skolā izmantot izlaušanās spēli (escape room) kā mācību metodi – gan pielāgojot klasi, gan izmantojot kā elementu stundā. Materiāli par to tiks tulkoti un būs pieejami visiem skolotājiem. SteamUp – par vienkāršo mehānismu lietošanu fizikā un to mācīšanu. IdeaPitch – interneta platforma pēc jaunuzņēmumu prezentēšanas principa skolām, kurā skolēni pičo savas idejas, – skolotāji uzdod uzdevumu, kurā skolēniem jārod risinājums problēmai, un pēc tam prezentē savas idejas, pārējie skolēni virtuāli balso. Dalība projektā Reflective teaching/learning in a modern European digital classroom ir iespēja starptautiskā sadarbībā izpētīt dažādas mācību metodes un salīdzināt to efektivitāti vēsturē, angļu valodā, informācijas tehnoloģiju un dabaszinību priekšmetos.

Par attālinātu mācīšanos

Direktors arī atzīst, ka līdz šim ieguldītais tehnoloģiju virzienā tagad, attālinātu mācību laikā, ļoti atmaksājas. “Pērn februārī skola jutās gatava pārejai uz attālināto mācīšanās procesu, jo mēs ikdienā arī pirms tam lietojām tehnoloģijas, dažādas lietotnes, kā uzdevumi.lv un soma.lv . Bijām pie tā pieraduši,” viņš uzsver. Grūtības sagādāja pārbaudes darbu veidošana un pārliecība, ka darbu ir veicis skolēns pats un tas nav plaģiāts. “Domāju, ka visas skolas meklē šim risinājumu.” Piemēram, ir prasība, lai skolēns strādā ar ieslēgtu kameru, lai būtu redzams, ka skolēns pats pilda uzdevumu, un lai skolotājs pamanītu skolēnu noskaņojumu un brīžus, kad kādam nepieciešams atbalsts. Tad, ja skolēns pēkšņi uzrāda pārsteidzoši augstu rezultātu, skolotājs attālinātā individuālā konsultācijā var uzdot kontroljautājumus, lai gūtu pārliecību par skolēna zināšanu kvalitāti.

Otrs fokuss, kam risinājums vēl tiek meklēts, – kā atvieglot skolotāju darbu mācību materiālu veidošanā, lai darbs būtu produktīvs.

Attālināto mācību process šeit tiek veidots tā, ka vairāk nekā puse mācību stundu notiek tiešsaistē – tā, lai nepārslogotu skolēnu un lai nav visu laiku jāpavada pie ekrāna. Stunda tiek veidota pēc principa: sākumā skolotājs sazinās ar bērniem, tiek dots aktuālais jaunais saturs, ko skolotājs ar bērniem pārrunā, tad ir ieplānots laiks patstāvīgi veicamam darbam, bet tie bērni, kuriem nepieciešams atbalsts, šajā brīdī var to saņemt, un tad stundas beigās skolotājs rezumē, kā visiem ir gājis. “Šāds hibrīdmodelis ir apliecinājis sevi kā viens no efektīvākajiem attālinātu mācību procesā,” uzsver direktors. “Nav tikai darba lapas ar atgriezenisko saiti pēc nedēļas, kad neviens vairs neatceras, ko rakstījis. Nav tikai skolotāja monologs tiešsaistē. Notiek aktīva mijiedarbība.”

Dators skolēniem vairs nav luksus lieta, tas arī nākotnē būs vajadzīgs katram kā individuāls mācību līdzeklis, līdzīgi kā klade un pildspalva, it īpaši vidusskolā. “Ir jādomā par atbalsta mehānismiem, lai to nodrošinātu,” uzsver direktors, “jo ne visas ģimenes to var atļauties, it īpaši daudzbērnu. Esam iedevuši un no klases izkomplektējuši datorus skolēniem, lai viņi var strādāt,” stāsta direktors. Microsoft Showcase skolu statistika rāda, ka britu skolās 80 % skolēnu ir savi datori, bet 20 % strādā ar datoru, ko sagādājusi skola. “Dodam skolēniem arī tās lietas, kas citkārt stāvētu skolā, lai uz tām nekrājas putekļus, bet tiek lietotas. Arī paturot prātā riskus,” atzīst direktors.

Efektīvu mācību organizēšanai liela nozīme ir plānošanai. Pašlaik skolotāji izmanto Google kalendāru, kas ir galvenais savstarpējas informācijas apmaiņas rīks un kanāls. Tajā ir gan stundas tēma, gan sasniedzamais rezultāts, gan pieejamā stundas tiešsaistes saite. “Turklāt vadībai ir viegli pārskatīt, kas notiek mācību procesā skolā kopumā, jo vienlaikus var redzēt visas klases, un skolotājiem tas palīdz veidot saiknes starp priekšmetiem, starpdisciplināras stundas,” saka direktors.

Aizdegt zinātkāres dzirksti 

Aizdegt zinātkāres dzirksti – tas ir jebkura skolotāja gardākais mirklis, uzsver direktors. Skolotāj, es tagad sapratu!, Vakar kopā ar tēti līdz diviem runājām un domājām par uzdevumu, un izdomājām! vai Tagad esmu redzējis Jupiteru! Man būs ko draugiem pastāstīt! – dzirdot šos vārdus un redzot mirdzošās acis, prieks un gandarījums motivē darīt vairāk.  Savukārt citus direktorus viņš aicina veidot apziņu par spēka atrašanu sevī – par to, ka “es esmu tas, kurš pasauli var padarīt labāku. Tie nav ne ministrija, ne deputāti, bet mans redzējums, darbi un rezultāts”.

Liepājas Raiņa 6. vidusskola

• www.citadaskola.lv
• Dibināta 1922. gadā. Direktors: Kārlis Strautiņš (kopš 2012. gada). Skolēnu skaits (uz šo brīdi): 670 skolēni no 5. līdz 7. klasei. Skolotāju skaits: 66.
• Vidusskolā novirzieni un padziļināto kursu komplekti: Cilvēkresursu vadība; Organizāciju vadība, Inženierzinātnes, AI sistēmas
• Skolas devīze:  “Zinātkāre, kas iedvesmo!”
• Svarīgākās atbalsta programmas, kas palīdzējuši skolai attīstīties tehnoloģisko inovāciju virzienā: Microsoft Showcase School, Erasmus+ 

Autors: Inese Tamsone, Skola2030

⇒ Šis ir raksts no ziņu izdevuma NR.16/2021. Lejupielādē visu ziņu izdevumu PDF formātā ŠEIT.