"Skola2030" atbild uz skolotāju jautājumiem

Kuram ir jāplāno ziņa bērnam: iestādes metodiķim, lai tā būtu vienota visā izglītības iestādē un saglabātos pēctecība, pakāpeniskums, vai skolotājam?

Tematam atbilstošu, konkrētu un bērnam saprotamu ziņu formulē temata izziņā iesaistītie skolotāji (grupas, mūzikas, sporta), ņemot vērā sasniedzamos rezultātus un iepriekš apgūto. Visu grupu ziņas var apkopot kopīgā dokumentā, lai visi būtu informēti un nākamajā mācību gadā precīzāk zinātu, kādas ziņas bērni jau izpratuši. Ja izglītības iestāde izvēlas izzināt vienu tematu visās grupās vienlaikus, ieteicams visu grupu skolotājiem kopīgi formulēt ziņas dažāda vecuma bērniem. Iestādes metodiķis atbalsta skolotājus ziņu formulēšanā.

Par ziņas formulēšanu bērnam vairāk atradīsiet šādos
materiālos.

Temata plānošanas paraugi atrodami:

• metodiskajā līdzeklī “Mācību satura un pieejas plānošana” https://mape.skola2030.lv/,
• raksta Skola2030 ziņu izdevumā: http://bit.ly/planosanagadagriezuma
• pirmsskolas vebināros: http://bit.ly/pirmsskolas_programma , http://bit.ly/aktualitatespirmsskola

Kā nodrošināt darbu mācību centros / organizatoriskajās zonās? Vai bērni visu laiku darbojas tikai centros? Kā sniegt individuālu atbalstu grupā ar lielu bērnu skaitu?

Lai atbalstītu un virzītu katra bērna mācības, pilnveidotajā mācību saturā un pieejā uzsvērta pāreja no mācīšanas uz mācīšanos. Lai radītu bērnam iespējas pašam veidot izpratni, konstruēt zināšanas, apgūt un vingrināt prasmes atbilstoši plānotajiem bērnam sasniedzamajiem rezultātiem, skolotājs mērķtiecīgi plāno, kādas darbības virzīs bērnu uz konkrētā rezultāta sasniegšanu, kādi materiāli tam būs nepieciešami. Piemēram, lai radītu bērnam iespēju pašam vingrināt griešanas prasmes, skolotājs piedāvā bērna vecumam un individuālām vajadzībām atbilstošas šķēres (plaukstā turamās, ar pirkstu caurumiem, apaļiem vai spiciem galiem, labročiem vai kreiļiem), dažādus materiālus griešanai (piemēram, papīra strēmeles, papīra loksnes, audumu). Atbilstoši tematā sasniedzamajam rezultātam vai ikdienas aktualitātei skolotājs maina vai piedāvā papildu materiālus, lai bērns jēgpilnā kontekstā varētu patstāvīgi attīstīt prasmi griezt ar šķērēm dažādas kvalitātes tekstilmateriālus (piemēram, līmi, lentītes, pūkainās stieplītes, attēlus / fotogrāfijas ar aksesuāriem, lai gatavotu aksesuārus dejotājiem tematā “Padejosim”). Šos darbarīkus un materiālus izvieto bērnam pieejamā vietā (centrā / organizatoriskajā zonā) – plauktā vai uz galda – un kopā vienojas, kur ar tiem var darboties, kādi noteikumi darbojoties jāievēro.

Lai ierosinātu bērna patstāvīgu darbību, kas veicina mācīšanos, skolotājs izmanto gan telpu, gan āra vidi. Iekārtojot vidi bērnu patstāvīgai rotaļnodarbībai, nav jāaptver visas mācību jomas vienlaikus. Gan darbošanās vietu skaits, gan materiālu skaits tajās ir atkarīgs no bērnu mācību pieredzes un vajadzībām, telpu lieluma un citiem apstākļiem. Ieteicams sākumā veidot mazāku darbošanās vietu ar mazāka skaita un veida materiāliem (bet tā, lai visiem bērniem būtu iespēja darboties). Pakāpeniski, bērniem iepazīstot materiālus, izmēģinot dažādus to lietošanas veidus un iemācoties tos sakārtot, materiālu un darbošanās vietu skaitu var palielināt.

Mācību gada sākumā ieteicams atvēlēt pietiekami ilgu laiku, lai bērni varētu iepazīties ar mācību centriem un iemācīties patstāvīgi tajos darboties. Šajā laikā skolotājs kopā ar bērniem darbojas mācību centros, vajadzības gadījumā modelējot dažādus veidus, kā lietot piedāvātos materiālus, rosinot bērnus tos radoši izmantot un darboties ilgāku laiku, kā arī sakārtot savu darbavietu. Skolotājs mērķtiecīgi māca bērniem sadarbības prasmes, lai viņi vispirms meklētu palīdzību pie grupas biedriem un palīdzētu cits citam, nevis būtu atkarīgi tikai no skolotāja palīdzības. Protams, būs reizes, kad būs nepieciešama arī pieaugušā palīdzība.

Tad, kad bērni ir iemācījušies paši atrast, ar ko nodarboties, patstāvīgi darboties mācību centros, var sākt plānot skolotāja vadītas rotaļnodarbības bērnu grupām ar līdzīgām mācību vajadzībām, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt individuālu atbalstu. Ja bērni būs iemācījušies patstāvīgi darboties, skolotājam būs vieglāk strādāt ar mazu bērnu grupu, jo pārējie bērni tajā laikā patstāvīgi darbosies. Jo lielāks ir kopējais bērnu skaits grupā, jo svarīgāk ir izvietot materiālus tā, lai bērni tiem varētu patstāvīgi piekļūt, palīdzēt bērniem iemācīties izvēlēties, ar ko nodarboties, un konstruktīvi darboties.

Skolotājs plāno, kad un kuri bērni darbosies patstāvīgi un kad – kopā ar skolotāju. Skolotājs arī paredz laiku, kad vērot bērnus un kad iesaistīties viņu izvēlētajās rotaļdarbībās, jo tas sniedz vērtīgu informāciju par bērnu prasmēm, zināšanām, interesēm. Skolotājs ikdienā izvērtē katra atsevišķā mācību centra efektivitāti. Vai bērni tajā darbojas? Cik daudz bērnu vēlas katrā centrā darboties? Ja kāds no mācību centriem ir ļoti populārs, var palielināt tam atvēlēto vietu telpā vai arī palielināt piedāvāto mācību materiālu skaitu un daudzveidību. Ja kādam mācību centram bērni nepievērš uzmanību, vispirms skolotājs pats sāk tajā darboties un vēro, vai un kā bērni iesaistās, ieinteresējas par piedāvātajiem mācību materiāliem. Ja bērnus nevar ieinteresēt kādā no mācību centriem, nomaina tajā piedāvātos mācību materiālus.

Mācību gada laikā vides iekārtojums mainās atbilstoši tematiem un bērnu mācību vajadzībām. Skolotājs var piedāvāt jaunos materiālus tā, lai tie būtu uzreiz pamanāmi (piemēram, noliek uz galda lielu koka bļodu ar dažādām pogām; jaunas krāsas, otas un papīru noliek uz galda, nevis mākslas materiālu plauktā), pievienot kaut ko jaunu, kas bērnus rosinātu izmantot esošos materiālus jaunā veidā (piemēram, būvniecības centrā pieliek attēlus ar augstceltnēm vai tiltiem; lomu spēļu centrā – nesen izlasītu grāmatu, kuras saturu bērni varētu attēlot).

Skola2030 senākos materiālos ieteica norādīt lielās idejas – lielos jautājumus (Kas es esmu? Kas mēs esam? Cik daudzveidīgā pasaulē es dzīvoju? utt.). Vai lielie jautājumi ir obligāti jānorāda?

Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā. Veidojot pirmsskolas mācību programmu, Skola2030 eksperti meklēja veidus, kā organizēt mācības, lai sasniegtu šo mērķi. Lielie jautājumi tika piedāvāti kā viens no veidiem, lai panāktu līdzsvarotu gada plānu. Sākotnēji izveidotā mācību programma tika nodota publiskajai apspriešanai, to vērtēja dažādos līmeņos, un pēc tam Skola2030 strādāja ar ieteikumiem, lai programmu uzlabotu un pilnveidotu. Ja mācību iestāde ir iepazinusi lielos jautājumus un tie palīdz plānot mācības bērniem, tos var turpināt lietot, bet tā nav obligāta prasība.

Kā skolotājiem palīdzēt izprast kompetences būtību?

Kompetence jeb lietpratība ir indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās. Lietpratība ir kompleksa, tā ietver zināšanas, prasmes un ieradumus, kas saistīti ar motivāciju un gribu. Lietpratības būtību skolotājs var saprast, izzinot, pētot kādu lietpratēju / kompetentu personu, – kādas prasmes, zināšanas un attieksmes šis cilvēks pauž, risinot dažādas situācijas, piemēram, kompetents ārsts, pavārs, amatnieks u. c. Līdzīgi skolotājs var pētīt, izvērtēt un pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Piemēram, lietpratīgs jeb kompetents pirmsskolas skolotājs:

• ir zinošs, tātad viņš pārvalda mācību saturu un kā to prasmīgi mācīt: pārzina pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pirmsskolas izglītības programmu un pirmsskolas mācību programmu, bērna attīstību atbilstoši vecumposmam;
• prasmīgi lieto savas zināšanas, mērķtiecīgi plānojot mācības un paredzot bērnam sasniedzamo rezultātu, radoši risinot reālas dzīves izaicinājumus;
• grib un spēj mācīties visu mūžu, tātad ir motivēts profesionāli attīstīties, meklē un izmanto iespējas lasīt profesionālu literatūru, gūt pieredzi no kolēģiem, vērot un analizēt video, diskutēt, izmēģināt, kļūdīties un meklēt jaunus risinājumus.

Svarīgi arī izveidot izglītības iestādē mācīšanās kopienu, lai atbalstītu cits citu, kopīgi meklētu atbildes uz jautājumiem, analizētu praksi savā iestādē (gan to, kas izdevies, gan to, kas nav izdevies, par ko ir šaubas un jautājumi) un veidotu izpratni par kompetences jeb lietpratības jēdzienu. Nepieciešams ir vadības atbalsts mainīt ieradumus kļūdu un meklējumu procesā. Tāpat kā bērni mācās darot, arī skolotāji pilnveido savu izpratni pakāpeniski, nebaidoties izmēģināt jauno, turpinot attīstīties.