Kas ir metakognīcija?
Pirms vairāk nekā 50 gadiem izglītības teoriju vidū tika aktualizēta ideja par metakognīciju jeb spēju domāt par savu domāšanu. Viens no pirmajiem šīs idejas attīstītājiem bija amerikāņu izglītības psihologs Džons Flavels (John H. Flavell), kurš metakognīciju skaidroja kā spēju apzināties savu mācīšanās procesu (Flawell, 1970), ar to domājot mācīšanos ne tikai formālās izglītības līmenī, bet arī apzinātu mācīšanos visu dzīvi, t. i., mācoties valodu, spēles noteikumus, ēdiena gatavošanu vai jaunu sportiskās aktivitātes veidu.

Labas metakognitīvās spējas ietver gan zināšanas par domāšanas saturu, gan spēju vadīt savas domāšanas procesus. Piemēram, skolēns zina, ka ar ģeometrijā apgūtas formulas palīdzību var aprēķināt trijstūra malas garumu (deklaratīvās zināšanas), viņš zina, kā aprēķināt (procedurālās zināšanas), un viņš zina, kad un kāpēc jālieto viena vai cita formula (nosacījuma zināšanas). Turklāt skolēns spēj vadīt savus domāšanas procesus, pareizi plānojot aprēķinu secību, uzraugot savu rēķināšanu, laikus pamanot kļūdas un novērtējot savas darbības iepriekš minētajā ģeometrijas piemērā, lai nostiprinātu pieredzi.

Citā piemērā skolēns zina, ka visi lasāmie mācību teksti nav vienādi. Teiksim, vēstures mācību grāmatas nodaļas teksts atšķiras no oriģināla dokumenta par kādu notikumu. Tādējādi, lasot un analizējot šos divus atšķirīgos tekstus, jālieto divas dažādas piezīmju stratēģijas. Tāpat jāzina, kā tieši rakstīt piezīmes, analizējot pirmo un otro tekstu. Turklāt jāzina, ar ko dažādie pierakstu veidi atšķiras un kā tie uzlabos izpratni. Arī šajā piemērā skolēns vada savu domāšanu, plānojot, kādā secībā lasīs tekstus, cik daudz laika tam veltīs un lasīšanas un piezīmju izdarīšanas laikā sev vaicās, vai sasniedz ieplānoto mērķi. Pēc darba pabeigšanas skolēns spēs reflektēt par to, kas viņam ir labi izdevies šajā uzdevumā, un ar dažu pašpārbaudes jautājumu palīdzību noskaidrot, vai visu ir pilnībā sapratis. Savu domāšanas vadību skolēns realizē, regulāri sevi iztaujājot jeb ar reflektēšanas palīdzību.

Metakognitīvās prasmes ir vienas no prasmēm, kas veido skolēna spēju pašam vadīt savu mācīšanos (pašvadīta mācīšanās – angļ. val. “self regulated learning”).

Skolotāja metakognīcija
Šādu augstāku domāšanas prasmju attīstība ir aktualizēta mūsdienu izglītības un kognitīvajās zinātnēs un tiek definēta kā viena no noteicošajām kompetencēm, kas “bērniem jāiemācās tik ātri, cik vien iespējams” (Council of the European Union, 2002; Dignath et al., 2008 ; Stoeger et al., 2014). Tādējādi viens no Latvijā īstenotās jaunās izglītības pieejas uzdevumiem ir integrēt metakognitīvo prasmju mācīšanu skolā. Šādas prasmes ļautu skolēnam attīstīt spēju proaktīvi mācīties un pašam spēt pakāpeniski plānot, uzraudzīt un novērtēt savu izaugsmi (Greene, Costa, & Dellinger, 2011). Pētījumu dati liek secināt, ka metakognitīvās prasmes kopumā veicina skolēnu lielāku izaugsmi, taču ne mazāk svarīgi ir atbalstīt pašu skolotāju metakognitīvo attīstību (Seraphin et al., 2012). 

Labākie panākumi gūstami tad, ja skolotājs pats pietiekami labi reflektē par savu domāšanu un – konkrēti skolas kontekstā – par savu profesionālo darbību, mācīšanu. Lai labāk palīdzētu skolēniem attīstīt domāšanas un metakognitīvās spējas, skolotājiem jāzina pašu spējas (Kallio et al., 2017). Strukturētai metakognitīvo spēju izziņai tiek veidoti dažādi novērtējuma rīki, un viens no tādiem ir “Skolotāja metakognitīvās izpratnes aptauja” (Metacognitive Awareness Inventory for Teachers, Balcikanli, 2011). Aptauja ir latviskota Latvijā un veikts pirmais pilotpētījums, lai noskaidrotu rīka ticamības un pamatotības rādītājus (Vanags, Pestovs, Peršēvica, 2018).

Aptauja balstās pašvadītas mācīšanās teorijā (Schraw & Denisson, 1994) un ir specifiski veidota skolotāju izglītības vajadzībām. Šī rīka nolūks ir palīdzēt skolotājiem labāk saprast savas mācīšanas metakognitīvos līmeņus, attīstot stiprās puses un vairojot spējas vadīt mācību procesu skolēniem (Balcikanli, 2011, lpp. 1320).

Aptauju veido vairākas daļas, kurās tiek izzināta skolotāju zināšanas par savu mācīšanu, zināšanas par savām darbībām un nosacījuma zināšanas par mācīšanu mainīgos apstākļos. Turklāt aptaujā ir pašpārbaudes jautājumi par skolotāja spēju plānot mācīšanas darbības, novērot jeb uzraudzīt sevi darba gaitā un spējām novērtēt savu pedagoģisko darbību procesa beigās.

Pilotpētījuma rezultāti norāda, ka darbs, pielāgojot aptauju, ir jāturpina, lai attīstītu svarīgu pašnovērtējuma rīku, kas būs noderīgs skolotājam, lai labāk apzinātos sava mācīšanas procesa stiprās un attīstāmās puses.

Attēls. Skolotāju metakognitīvās izpratnes aptaujas struktūra un piemēri apgalvojumiem.

Atsauces

Flavell, J.H. (1970). Developmental studies of mediated memory. In H. W. Reese & L. Lipsitt (Eds.), Advances in child development and behavior New York: Academic Press.

Dignath, S., Buettner. G., Langfeldt. H. P. (2008), “How can primary school students Learn self-regulated Learning strategies Most effectively? A Meta-analysis on self-regulation Training programs”, Educational Research Review, Vol. 3, pp. 101-129.

Stoeger, H., Sontag, C., & Ziegler, A. (2014). Impact of a teacher-led intervention on preference for self-regulated learning, finding main ideas in expository texts, and reading comprehension. Journal of Educational Psychology, 106(3), 799-814.

Greene, J. A., Costa, L. J., & Dellinger, K. (2011). Analysis of Self-Regulated Learning processing using statistical models for count data. Metacognition Learning, 6, 275-301. https://doi.org/10.1007/s11409-011-9078-4

Seraphin, K. D., Philippoff, J., Kaupp, L., & Vallin, L. M. (2012). Metacognition as Means to Increase the Effectiveness of Inquiry-Based Science Education. Science Education International, 23(4), 366-382.

Kallio, H., Virta, K., Kallio, M., Virta, A., Hjardemaal, F. R., & Sandven, J. (2017). The Utility of the Metacognitive Awareness Inventory for Teachers among In-Service Teachers. Journal of Education and Learning. 6. 78. 10.5539/jel.v6n4p78.

Balcikanli, C. (2011). Metacognitive Awareness inventory for teachers (MAIT). Electronic Journal of Research in Educational Psychology, 9(25), 1309-1332

Vanags, E., Pestovs, P., Peršēvica, A. (2018). Metacognitive awareness inventory for teachers (MAIT-18) reliability and validity. International Scientific Conference "Society, integration, education - SIE2018". Rezekne Academy of Technologies, Rezekne, Latvia.