Lai uzzinātu, ko Latvijas bērni domā par mācībām nākotnē, devos uz Majoru vidusskolu pie 2. klases skolēniem, kuriem jau ir skaidra vīzija par to, kāda būs skola pēc 2030. gada. Piedāvāju bērniem iztēloties, kādus mācību priekšmetus viņi gribētu mācīties 12. klasē, lai pašiem būtu interesanti mācīties un lai varētu strādāt nākotnes profesijā – tādā, kādas vēl nav!

“Es gribētu tādas stundas, kādas skolā vēl nav. Piemēram, citu matemātiku. Lai vairāk domātu par kvadrātiem, kuriem ir vienādas malas, bet tie visu laiku mainās, un jādomā, kā tos var salikt kopā. Un tad varēs domāt pat vairāk, nekā matemātikā.”

“Es gan gribētu fiziku un kādu fantastisku zinātni. Pēc tam ķīmiju, un beigās vēl robotiku. Ja es kaut ko zināšu par fiziku, tad es labāk uzzināšu arī par robotiku.”

"Es gribētu, lai būtu daudz dažādu priekšmetu, kur mēs varētu spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Man personīgi patīk spēlēt klavieres, un es jau tagad spēlēju ceturtās klases skaņdarbus. Nevaru iedomāties, ko es spēlēšu 12. klasē.”

 “Es noteikti gribētu speciālu ķīmiju, kurā ir daudz interesantu lietu un dažreiz kaut kas var notikt, var sanākt kaut kas smuks un var ko jaunu izgudrot. Piemēram, es sajauktu visādas gāzes, un iznāktu kaut kas jauns un nezināms. Tikai jāzina, kā ar ko darīt. Tur nekā indīga nav. Visbīstamākās vielas tāpat ir ieslēgtas skapītī.”

“12.klasē noteikti ir jābūt vēsturei, jo tur stāsta lietas, kas notika pirms 100 un 1000 gadiem. Tad mēs varētu saprast, kā viss notika, kā parādījās pirmais cilvēks. Būtu forši, ja mēs ceļotu laikā un paši paskatītos, kā tas viss notika.”

“Man patiktu tādas stundas, kurās mēs taisītu visādus ķiņķēziņus – no stikla vai kāda cita materiāla, ar rokām. Arī 3D lietas. Līdzīgi kā tehnoloģijās, bet ko interesantāku.”

“Es gribu tādas stundas, kad mēs nesēžam klasē, bet ejam, piemēram, uz bibliotēku un lasām visādas grāmatas. Vai mēs visi braucam dabā, kur ir dzīvnieki, un mēs tur visi mācāmies, un dzīvnieki ir kopā ar mums. Interesanti, vai viņiem arī patiktu mācīties?”

“Gribētu kaut ko līdzīgu maģijas stundām, lai mēs domātu un lietas kustētos no prāta. Jo, man liekas, mēs to varam iemācīties.”

“Man ir ļoti laba ideja: es gribētu tādu stundu, kurā mēs mācītos vadīt burvju nūjiņas  un no tām burvju nūjiņām uzburtu visu, ko mēs gribam. Lai gan tad citas stundas nebūtu vajadzīgas.”

“Man liekas, būtu foršākas stundas, kad bērni ir skolotāji un skolotāji – bērni.”

Ceļojam laikā ... uz 2040. gadu. Šie bērni jau ir izauguši, pabeiguši skolu un atraduši savu nodarbošanos. Kādu nākotni viņi iztēlojas? 

“Cilvēki noteikti audzēs puķes un dažādus ēdienu augus, lai būtu ko ēst. Tie augi būs citi, nekā tagad. Uz viena koka augs apelsīni, āboli un kartupeļi. Visu gadu.”

“Es domāju, ka būs izgudrota tāda liela kaste, kurā tu ieliec monētu un uzraksti, kādu lietu gribi, un iznāks tā lieta. Bet tu vari ielikt to lietu kastē atpakaļ, un tev būs monēta. Būs cilvēki, kas skatīsies, lai viss notiek godīgi.”

“Es domāju, tad taisīs mašīnas, kas lidos pa gaisu, un būs šoferi, kas brauks ar lidojošām mašīnām. Būs vilcieni ar magnētiem, kas brauks uz priekšu un atvilksies atpakaļ, un tos vajadzēs regulēt. Es kādreiz pats gribēju tādus izgudrot, bet pagaidām vēl nav laika.”

“Noteikti būs ārsti, kuri ārstēs cilvēkus no attāluma, jo cilvēkiem tāpat būs smagas slimības, ar ko viņi netiks galā. Nākotnē būs speciālie aptiekāri, kas pārdos speciālas zāles, kuras var pataisīt cilvēkus atkal jaunus.”

“Es domāju, ka nākotnē, ja tu gribēsi kaut kur nokļūt vai aiziet pie kāda ciemos, tad tu atvērsi durvis un tu tur jau būsi, un būs tādas profesijas cilvēki, kuri palīdzēs tā ceļot.”

“Būtu jauki, ja būtu tāda ierīce, kas palīdzētu teleportēties. Iedomājieties, ja visi atkal būs jauni, tad nebūs vietas, kur dzīvot. Būs vajadzīgi cilvēki, kas palīdz ceļot uz citām pasaulēm, citām planētām un galaktikām.”

“Man šķiet, ka būs tādi cilvēki, kuri izdomās tādu pulveri vai dzērienu, lai cilvēki varētu lidot pa gaisu, un gaiss būs kā ūdens, kur mēs peldam.”

“Es gribētu, lai būtu tādas mašīnas šoferis, kur sanāk bērni ar skolotāju, un tad šoferis nospiež vienu pogu un viņi visi ceļo laikā un mācās, piemēram, vēsturi. Būs noteikti arī tādu ceļojumu programmētāji.”

“Būs tāda profesija kā skolas pavēlnieki, kuri liks bērniem izvēlēties, ko mācīties un kur lidot uz stundu. Ja bērni neklausīs, tad viņus ieslēgs speciālajos boksos.”

“Būs arī jauno noteikumu izdomātāji, jo cilvēku būs daudz un jābūt kārtībai.”

“Vajag arī tādu profesiju, kurā cilvēks iznīcina sliktas domas citiem cilvēkiem, un tad visi būs tikai ar labām domām.”

“Būs arī tādi cilvēki kā elektronisko grāmatu bibliotekāri, kuri palīdzēs ar elektroniskajām grāmatām iepludināt tev prātā visu vajadzīgo informāciju.”

“Re, kā, es izdomāju tādu profesiju – cilvēki sēž un izdomā jaunas profesijas.”

“Man liekas, ka es sapratu, viss kas būs nākotnē, mums pašiem jāizdomā tagad!”

Sarunu noslēdzot, skolēni uzzīmēja savu nākotnes skolu un stundas, kādas gribētu mācīties. 

Cien. lasītāj, vai tev ir savas domas par nākotnes skolu?

Par iespēju sarunāties ar bērniem pateicamies Majoru vidusskolas kolēģiem: direktorei Ilzei Osei, skolotājai Elitai Laukalējai, kā arī pašiem 2. klases skolēniem – Ulrikai, Tomam, Ričardam, Gustavam, Dinārai, Andrim, Edgaram, Alisei, Robertam, Jānim, Annijai, Gundegai, Grētai, Tomam, Keitai, Robertam, Katrīnai, Inārai, Solvitai un Lilijai, Emīlijai, Ērikam, Aleksam un Martam.