Ar ”Mācīties būt“ labjutība ienāk skolā

Sociāli emocionālā mācīšanās ir process, kurā apgūst prasmes (1) saprast sevi (pazīt un pārvaldīt savas emocijas, domas un uzvedību), (2) saprast citus (būt iejūtīgiem, spēt ieņemt otra cilvēka skatapunktu), (3) veidot pozitīvas attiecības ar vienaudžiem un (4) pieaugušajiem un (5) pieņemt atbildīgus lēmumus. Visas šīs prasmes rada pamatu apzinātam mācību procesam un mazina iespēju atsvešināties no skolas.

Jau vairāk nekā divdesmit gadu šādas pieejas efektivitāte ir pierādīta visā pasaulē. Izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta sociāli emocionālā mācīšanās, skolēniem ir augstāki mācību sasniegumi, mazāk uzvedības un garīgās veselības problēmu, veidojas pozitīvs skolas klimats un ilgtermiņā šie jaunieši ir efektīvāki savā turpmākajā dzīvē. Turklāt būtiski ir šīs prasmes mērķtiecīgi attīstīt jau agrīnā vecumā.

Iniciatīva “Mācīties būt” balstās pārliecībā, ka mūsdienu Eiropas skolās vērtēšanai nevajadzētu aprobežoties tikai ar skolēnu zināšanu un akadēmisko sniegumu novērtējumu, tai vajadzētu būt vērstai arī uz skolēnu personiskās izaugsmes, sociālo prasmju, attieksmju un citu vispārīgu prasmju novērtēšanu. Gan akadēmiskā, gan sociāli emocionālā mācīšanās skolā ir vienlīdz nozīmīgas, un to nodrošināt ir katras skolas pienākums, lai veidotu harmoniskas, uz ilgtspējīgu nākotni vērstas personības.

Projekta sekmīgai īstenošanai apvienojušies deviņi partneri no septiņām Eiropas valstīm: Lietuvas, Latvijas, Somijas, Itālijas, Portugāles, Slovēnijas un Spānijas. Piecās no šīm valstīm tika īstenotas līdzīgas aktivitātes kā Latvijā – aprobēti izstrādātie metodiskie materiāli, mācīti skolu vadītāji un skolotāji, kā arī veikta izpēte par izstrādāto rīku un pieejas efektivitāti.

Latvijā projektā piedalījās 22 skolas, kas tika iedalītas eksperimentālajās un kontrolskolās. Abu grupu skolās 2018./2019. mācību gada sākumā un beigās anketējot tika aptaujāti 3.–4. un 7.–8. klašu skolēni un viņu skolotāji, lai iegūtu iespējami plašāku informāciju par sociāli emocionālajām prasmēm un to mācīšanu skolās.

Skolēniem tika uzdoti jautājumi par vairākām tēmām, tostarp skolēnu līdzdalību un mācību motivāciju, fizisko un emocionālo labsajūtu, skolēnu savstarpējām attiecībām klasē, pašcieņu, kā arī par dažādām sociāli emocionālajām prasmēm, piemēram, savstarpējo attiecību un konfliktu risināšanas prasmes, stresa pārvaldīšanu u. c.

Pēc anketēšanas 11 Latvijas eksperimentālajās skolās skolu administrācijas pārstāvjiem un skolotājiem tika nodrošināti divu dienu mācību semināri par skolēnu sociāli emocionālo prasmju pilnveidi. Eksperimentālajā fāzē 2018./2019. mācību gadā eksperimentālajās skolās praksē tika pārbaudīta projektā izstrādātā “Rokasgrāmata: Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā” un rīki skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai.

Metožu un rīku ieviešanas posmā skolām tika sniegts atbalsts – skolu konsultanti trīs reizes mācību gadā skolā organizēja supervīzijas, lai pārrunātu skolotāju veiksmes un grūtības, ieviešot sociāli emocionālo prasmju mācīšanas pieeju skolā, un analizētu, vai izmantotajā pieejā un izstrādātajos rīkos nepieciešami uzlabojumi.

2019./2020. mācību gadā arī kontrolskolu administrāciju pārstāvjiem un skolotājiem tika nodrošināti divu dienu mācību semināri par skolēnu sociāli emocionālo prasmju pilnveidi. Kopumā projektā mācījās vairāk nekā 100 skolu visās piecās projekta dalībvalstīs, un šajās skolās anketēti gan skolotāji, gan skolēni.

Balstoties uz kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem datiem, kas iegūti, gan anketējot skolotājus un skolēnus, gan arī daļēji strukturētās intervijās atbalsta grupu nodarbībās jeb supervīzijās, tika secināts, ka projektā izstrādātie materiāli un izstrādātā sociāli emocionālo prasmju mācīšanas pieeja ir efektīva.

Pētījuma rezultāti parāda, ka ir vērojama pozitīva ietekme skolēnu spējā saprast citus. Tā ir spēja saskatīt cita cilvēka skatapunktu, attīstīt empātiju un izprast sociālās un ētiskās normas dažādās vidēs. Tā ietver otra perspektīvas ieņemšanu, empātiju, dažādības pieņemšanu un cieņu pret citiem. Pētījuma rezultāti parāda, ka īstenotās aktivitātes ir efektīvas neatkarīgi no skolēnu vecuma, dzimuma un sociāli ekonomiskā statusa.

Interesanti pētījuma rezultāti ir vērojami skolotāju grupā. Lai arī tie neatspoguļoja statistiski nozīmīgas izmaiņas, tomēr ir vērojama pozitīva tendence skolotāju iesaistē darbā. Iesaiste darbā ir viens no skolotāja izdegšanas aspektiem, un ir tipiski, ka paguris pedagogs atsvešinās no darba (proti, iesaiste darbā samazinās). Taisnība, pētījums neapstiprināja pieņēmumu, ka eksperimentālajās skolās skolotāji mazāk izdegtu, jo abu grupu respondentiem minētais rādītājs mācību gada nogalē pazeminājās. Tomēr, salīdzinot abu grupu rādītājus, tika novērots, ka kontrolskolās, kurās netika īstenota sociāli emocionālo prasmju pieeja, indikatora skolotāju iesaiste darbā vērtība mācību gada noslēgumā samazinājās būtiski, turpretī eksperimentālajās skolās minētā indikatora vērtības samazinājums bija maznozīmīgs.

Apskatot kvalitatīvo datu rezultātus, secināms, ka projekta sākumā skolotājiem bija vispārīgs priekšstats par to, kā novērot skolēnu sociāli emocionālo izaugsmi, biežāk minot nekonkrētas, vispārīgas gaidas, tādas kā: “skolēni būs motivētāki, priecīgāki u. c.”. Projekta laikā skolotāji sāka atpazīt skolēnu sociāli emocionālās izaugsmes pierādījumus, spēja identificēt skolēnu izaugsmi visos piecos sociāli emocionālās mācīšanās aspektos, kā arī skolotāji norādīja savus personiskos un profesionālos ieguvumus (piemēram, skolotāji izmanto “gaidīšanas laiku” ne tikai darbā ar skolēniem, bet arī ģimenē), darbā izmantojot sociāli emocionālo prasmju mācīšanas pieeju.

Balstoties uz projektā gūto pieredzi, pētījuma rezultātiem, kā arī citiem zinātniskajiem pētījumiem sociāli emocionālo prasmju kontekstā, sagatavoti ieteikumi, lai turpmāk skolās sekmīgāk īstenotu sociāli emocionālo prasmju apguvi.

Galvenie ieteikumi ir šādi: (1) mācību programmās sociāli emocionālo prasmju apguve ir jānosaka kā viens no aspektiem, kas skolēniem ir jāapgūst un jāattīsta; (2) sociāli emocionālo prasmju apguve un to novērtējums būtu jānosaka kā viens no skolu akreditācijas rādītājiem; (3) lai nodrošinātu sekmīgu sociāli emocionālo prasmju apguvi, tā ir jāievieš visas skolas līmenī vienlaikus; (4) skolas vadībai ir jābūt atbildīgai par sociāli emocionālo prasmju apguvi un tā jākoordinē; (5) skolas ir jānodrošina ar nepieciešamo atbalstu sociāli emocionālo prasmju apguvei.

Valsts izglītības satura centra īstenotajā Erasmus+ projektā “Mācīties būt” izstrādāta “Rokasgrāmata: Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā”.

Rokasgrāmatā iezīmēti galvenie principi, lai skolā sekmīgi īstenotu sociāli emocionālo mācīšanos, kā arī piedāvāti praktiski paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo kompetenču novērtēšanai klasē, lai sekmētu un atbalstītu turpmāku mācīšanos.

Projektā skolu administrācijas pārstāvjiem un skolotājiem tika nodrošināti divu dienu mācību semināri un sniegts atbalsts skolēnu sociāli emocionālo prasmju attīstīšanai. Arī pēc projekta beigām skolu konsultanti piedāvā skolām, kas ir ieinteresētas ieviest sociāli emocionālo prasmju pieeju skolā, sazināties ar skolu konsultantiem:

• Elīna Seleviča  +371 26555540,
• Zinta Biseniece  +371 29175870,
• Ingūna Griškēviča  +371 29151509,
• Elita Šneidere  +371 28623625,
• Zaiga Jemeļjanova  +371 26744469.

Rakstu sagatavoja Aija Peršēvica, "Mācīties būt" projekta vadītāja

Projekts “Mācīties būt” tiek īstenots ar Eiropas Savienības ERASMUS + Rīcībpolitikas eksperimentēšanas (Policy Experimentation) apakšprogrammas atbalstu.

Metodiskie paņēmieni SEM stiprināšanai (PDF formātā)

Rokasgrāmata: Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā un instrumenti skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai (izstrādāta Valsts izglītības satura centra īstenotā Erasmus + projekta “Mācīties būt” ietvaros)

Materiālu var lejupielādēt ŠEIT

Rokasgrāmata primāri ir paredzēta pamatskolu skolotājiem. Tajā iezīmēti galvenie principi, lai skolā sekmīgi īstenotu sociāli emocionālo mācīšanos, kā arī piedāvāti praktiski paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo kompetenču novērtēšanai klasē ar mērķi sekmēt un atbalstīt turpmāku mācīšanos. Sociāli emocionālā mācīšanās ir salīdzinoši jauna un strauji augoša joma, kurā visā pasaulē ik dienu parādās jauni pētījumu rezultāti un izglītības prakses.

Rokasgrāmata necenšas sniegt pilnīgas un visaptverošas zināšanas par sociāli emocionālo mācīšanos, tās mērķis ir drīzāk atbalstīt pedagogus viņu praktiskajā darbā skolā, kā arī sekmēt turpmāko novērtēšanas prakšu attīstību.

Lai arī “Rokasgrāmata” primāri ir paredzēta pamatskolu skolotājiem, to savā darbā var izmantot arī citu līmeņu skolotāji, kā arī profesionāļi neformālajā izglītībā, to skaitā jaunatnes darbinieki, sporta treneri, mākslas skolotāji, kā arī citi speciālisti, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem. Svarīgi, lai visiem, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem, būtu vienota izpratne par sociālo un emocionālo attīstību, kā arī kopējas novērtēšanas prakses, kas sekmētu turpmāku mācīšanos.