Līdz ar plānotām pārmaiņām VISC mainās Skola2030 vadības komanda
Abas līdzšinējās vadītājas bijušas projektā kopš tā pirmsākumiem. Zane Oliņa ir viena no projekta idejas autorēm; viņas mērķis ir tādu skolu izveidošana Latvijā, kas iesaista un atbalsta personīgi nozīmīgās, uz izaugsmi vērstās mācībās katru bērnu un jaunieti. Santa Prancāne, pirms kļuva par projekta vadītāju, Skola2030 vadīja pedagogu profesionālās pilnveides programmu izstrādi un īstenošanu, mācību satura aprobāciju, plānoja un pārraudzīja daudzveidīgus mācību satura ieviešanas pasākumus.
"Saku milzīgu paldies Zanei Oliņai un Santai Prancānei par darbu ne vienkāršajā, taču Latvijas sabiedrībai tik ļoti nozīmīgajā projektā. Santu Prancāni raksturo spēja aiz ikdienas praktiskajām detaļām nepazaudēt kopainu tik liela mēroga projektā kā šis, pragmatiska pieeja problēmu risināšanai un patiesa, dziļi personiska ieinteresētība skolu darba pilnveidē. Ievērojams Zanes Oliņas devums ir bijusi prasme un spēja redzēt kā visu izglītības sistēmu kopumā, tā atsevišķus to veidojošos elementus, piedāvāt savu vīziju tās attīstībai un konsekventi virzīties uz galveno mērķi – labāku katra skolēna pieredzi," uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa.
“Atstāju projektu ar pārliecību, ka ir izveidota unikāla komanda – augsti motivēti profesionāļi, izglītības darba praktiķi ar ilgstošu darba pieredzi skolās, kas pārzina reālo situāciju un vajadzības. Komandu vieno redzējums par skolu, kas ierauga un atbalsta personīgā izaugsmē katru bērnu. To vieno gatavība paveikt iecerēto," uzsver Zane Oliņa, "Vienlaikus esošā mandāta, nosacījumu un valsts pārvaldes kultūras ietvaros es neredzu iespēju, kā personīgi efektīvi panākt vēlamo projekta ietekmi. Man diemžēl jāsecina, ka savā valstī esam radījuši publiskās pārvaldības sistēmu, kurā dominējošie atslēgvārdi ir procedūras, reglamenti, padotības un pakļautības, iepirkumi, protokoli, kontroles - viegli saskaitāmas aritmētiskas kategorijas kā darbību ietekmes mērs. Nepieciešamas necilvēcīgas pūles, lai veidotu un virzītu organizācijas kultūru, kurā cilvēki uzņemas atbildību par darāmo, ierauga savu lomu mērķa sasniegšanā un, galvenais, – nepazaudē pašu mērķi."
Lai izdotos sāktais izglītības pārmaiņu projekts, Zane Oliņa norāda: "Pirmais priekšnoteikums – radīt apstākļus, lai skolu vadības komandas un skolotāji uzņemtos un īstenotu pilnu atbildību pār savu darbu un saviem lēmumiem. Tas, protams, ir kapacitātes jautājums. Taču vienlaikus tas ir arī mūsu attieksmes jautājums – vai skatāmies uz skolotājiem kā procedurāli ar normatīvajiem aktiem regulējamiem subjektiem, vai tomēr kā uz sava darba profesionāļiem. Mums jāizvēlas – mācību un darba vide, kuras kultūra ir tiesāt un tapt tiesātiem, vai vide, kuras mērķis ir radīt iespēju mācīties un pilnveidoties katram. Protams, jāsakārto skolotāju noslodze un tās apmaksa, lai viņiem būtu laiks domāt un sagatavoties, plānot savu darbu klasē gan individuāli, gan sadarbībā ar kolēģiem. Tikpat svarīgi ir ilgtermiņā attīstīt metodoloģiskā atbalsta sistēmu.”
Viens no lielākajiem projekta ieguvumiem, kā uzskata Santa Prancāne, "ir bijusi iespēja skolotājiem, skolu vadītājiem, mācību satura un mācību līdzekļu autoriem nākt kopā, domāt, diskutēt par mācību saturu skolā. Projekts ir bijis platforma, kur runāt par izglītības standartu, par tā ieviešanas atbalsta pasākumiem, programmām, mācību un metodiskajiem līdzekļiem, visbeidzot, par praksi skolā. Tādējādi tas visiem iesaistītajiem ir palīdzējis profesionāli. Esam iekustinājuši domāšanu par katru bērnu skolā, skolotāju kopienu veidošanu, par dažādu, arī pašvaldību, atbalstu skolām un skolotājiem. Esmu pateicīga šiem pieciem gadiem projektā, jo grūtībās arī personīgi esmu augusi un pilnveidojusies." Vienlaikus arī Santa Prancāne atzīst: "Nebiju gatava procesu vadībai, kurā ikdienišķi pirkumi prasa garu saskaņojuma ķēdi, kamēr daudz būtiskākiem lēmumiem grūti atrast atbildīgo. Milzu ieguldījumu šādā sistēmā prasa kvalitatīvu darbinieku piesaiste un noturēšana, motivēšana un apstākļu radīšana, lai viņi varētu pēc būtības darīt savu darbu."
Projekta vadību pēctecīgi pārņems tajā jau strādājoši profesionāļi: mācību satura izstrādes komandu, kas šobrīd veido digitālos mācību līdzekļus augstākajam mācību satura apguves līmenim un jaunos valsts pārbaudes darbus, vadīs Santa Kazaka; eksāmenu satura izstrādes darbu turpina vadīt Pāvels Pestovs; Rinalds Rudzītis, līdzšinējais Tava klase projekta vadītājs, vadīs mācību satura digitalizācijas komandu, kas, cita starpā, rūpēsies par mācīšanās platformas skolo.lv un mācību resursu krātuves mape.skola2030.lv attīstību, uzturēšanu un ieviešanas atbalstu; Katrīna Duka-Gulbe turpinās vadīt ieviešanas atbalsta komandu, kas veido un virza komunikāciju, mācību līdzekļu sagatavošanu publicēšanai, kā arī nodrošina visu projekta atbalsta pasākumu praktisko norisi. Kā minēts, mācību satura ieviešanas komandu vadīs pieredzējusi skolas un pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja, mācību satura aprobācijas vadītāja Rasa Dirvēna – viņas lielākā prioritāte būs skolotāju un izglītības iestāžu vadītāju profesionālais atbalsts.
