Skolās, kurās skolēni ar dzirdes traucējumiem apgūst latviešu valodu, pedagogu darba ikdiena ir vispārizglītojošo vai speciālo skolu mācību līdzekļu piemērošana skolēniem ar dzirdes traucējumiem viņu mācību vajadzībām. Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktore Kristiāna Pauniņa pirms vairākiem gadiem šo problēmu aktualizēja gan medijos, gan vērsās pie valsts pārvaldes pēc atbalsta. Viņa uzsvēra, ka skolām, kas strādā ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem, vispār nav pieejami specifiski, šim mērķim paredzēti mācību līdzekļi. "Ja neredzīgiem bērniem ir grāmatas Braila rakstā, tad nedzirdīgiem bērniem nav grāmatu, kurās teksts tulkots zīmju valodā digitālā formā," toreiz portālam Delfi teica Pauniņa.   
  
Tika rasts risinājums - Skola2030 uzsāka darbu pie Interaktīvo mācību līdzekļu latviešu valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem 1. – 6. klasei sagatavošanas. Mācību līdzekļus izstrādājis autoru kolektīvs, adaptējot ​​​​ārzemju pieredzi un veidojot oriģinālsaturu, kā arī sadarbojoties ar Latvijas ​​Nedzirdīgo savienību, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolu un Valmieras Gaujaskrasta vidusskolu. Izveidotie mācību līdzekļi skolēniem piedāvā iespēju interesanti, šim laikam atbilstoši, apgūt mācību saturu. Gatavojot materiālus, kas ietver ābeces mācīšanas posmu, autori adaptēja slovēņu mācību līdzekli ”Saproti mani”, izmantojot tajā esošās ilustrācijas un tekstus. Skolotājiem mācību līdzekļi sniedz metodisko atbalstu - piemēram, idejas, kā izmantot uzdevumus dažādos radošos veidos. Interaktīvie mācību materiāli latviešu valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem 1. - 6. klasei ir pieejami platformā skolo.lv.

​​​​​“Šobrīd mēs daudz runājam par iekļaujošo izglītību, par to, kā to īstenot, lai skola sniegtu izglītību, prasmes un atbalstu katram bērnam. Šie mācību līdzekļi ir veidoti, balstoties Pamatizglītības standartā un tie ir tiešā veidā saistīti ar pilnveidoto mācību saturu,” stāsta pirmsskolas un sākumskolas mācību satura eksperte un viena no mācību līdzekļu autorēm Agrita Miesniece.  

Kāpēc bērniem ar dzirdes traucējumiem nepieciešami īpaši materiāli? Skaidro viena no mācību materiāla autorēm Inamora Zaiceva: “Iedomājamies, ja mēs nedzirdētu – kā mēs uztvertu informāciju? Mums palīgā nāktu tā saucamā kompensējošā uztvere – ko mēs redzam ar acīm, ko mēs sajūtam ar tausti, arī kustība daudz ko pastāsta. Tāpēc mācību materiālā, kas domāts bērniem ar dzirdes traucējumiem, noteikti ir jābūt iekļautai vizuālajai informācijai. Taču ne tikai. Ir zīmes, kuru nozīme uztverama tikai dinamiskā veidā, kustībā, tās nevar attēlot statiski, tāpēc mācību materiālā iekļauts arī video.” 

Visos mācību materiālos blakus vizuālajai un tekstuālajai informācijai ir redzams QR kods. Kad skolēns vai skolotājs ar viedtālruni noskanē kodu, atveras ​​video, kurā iespējams apgūt dinamiskās zīmes, izspēlēt interaktīvus uzdevumus, noskatīties filmu fragmentus ar surdotulkojumu.  
 

Skolēniem ar dzirdes traucējumiem verbālā valoda līdzinās svešvalodai. Mācību procesā skolēniem jāapgūst abas komunikatīvās sistēmas – gan latviešu valoda, gan latviešu zīmju valoda. Jāņem arī vērā, ka katrai valodai ir savi likumi un gramatikas struktūra. Ir svarīgi veidot skolēnu izpratni par gramatiski pareizu latviešu valodu, kad tiek apgūtas valodas lietošanas prasmes, tostarp lasīšana un rakstīšana.   
 

“Kad bērni ar dzirdes traucējumiem apgūst valodu, attēliem ir būtiska nozīme. Saistībā ar konkrēto attēlu ir jābūt vienkāršam tekstam, un šim tekstam ir jāparādās arī zīmju valodā. Šim trim vienībām ir jābūt ​​savā starpā cieši saistītām, jāpapildina vienai otru, tā mēs mācāmies valodu,” skaidro Inamora Zaiceva, “Reizēm nedzirdīgie bērni nāk no dzirdīgo ģimenes, kur neizmanto zīmju valodu, tāpēc viņiem nav iespējas to iemācīties ģimenē. Ar mūsu izstrādātā materiāla palīdzību viņi apgūst gan zīmju valodu, gan verbālo valodu.”  
 

“Labs atbalsts mācību procesa organizācijai ir pievienotais interaktīvais zīmju valodas alfabēts un dažādie interaktīvie uzdevumi. Būtiska nozīme ir arī pievienotajiem Skolotāja ceļvežiem, kurā vienkopus pieejami gan ieteikumi mācību satura apguvei, gan sasniedzamo rezultātu noteikšanai un mācību sasniegumu vērtēšanai,” uzsver VISC Izglītības satura departamenta Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļas vadītāja ​​Anita Falka. 

​​5. ​decembrī notika vebinārs, kurā autori pastāstīja par mācību līdzekļu saturu, kā arī sniedza atbildes uz interesentu jautājumiem.