Vēl līdz 1. februārim sabiedrība aicināta vērtēt iecerētās izmaiņas skolu mācību saturā

Sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties un izglītības jomas ekspertiem izvērtējot visus priekšlikumus, uz šī dokumenta pamata apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK) šī gada pavasarī tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības standarts.

Kopš sabiedriskās apspriešanas sākuma pagājušā gada septembrī gaidāmās mācību satura un pieejas pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas Latvijas skolu vadību komandām un to pedagogiem, visu mācību satura jomu koordinatoriem pilsētas, novada, novadu apvienību teritorijās, visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, tiekoties ar dažādām interešu grupām. Papildus kopējam satura ietvaram 100 pilotskolas Latvijā, ar kurām sākta regulāra mācību satura aprobācijas sadarbība, saņēmušas arī pirmos mācību priekšmetu programmu paraugus. Vietnē www.skola2030.lv/apspriesana paredzēta iespēja sniegt atsauksmes, kā arī nodrošināts tas, ka komentārus var izteikt ikviens, arī tad, ja viņa profesionālā darbība nav saistīta ar izglītību. Iesniegtie komentāri, ieteikumi un jautājumi ir lasāmi vietnes www.skola2030.lv/apspriesana sadaļā “Priekšlikumi”.

“Vērtējot līdz šim sniegtos priekšlikumus un komentārus, arī vērtējot dzirdēto semināros ar vairākiem tūkstošiem pedagogu Latvijā, skaidri redzams atbalsts un izpratne, ka nepieciešams īstenot pārmaiņas izglītības saturā un mācīšanās pieejā. Skolas un skolotāji īpaši novērtē sistēmisko pieeju, ar kādu saturs tiek pārskatīts, kā arī centienus mācības padarīt saistošākas skolēniem, dodot viņiem iespēju iedziļināties, mācoties mazāk, toties dziļāk,” vērtē projekta mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Vienlaikus Z. Oliņa uzsver: “Protams, skolotāju vidū ir satraukums par mācību satura un pieejas ieviešanu. Viens no būtiskiem komentāriem ir par laiku un ieguldījumu, kas nepieciešams katram skolotājam, lai sagatavotos tādai mācību stundai, kas iesaista un sasniedz katru skolēnu. Skolas bažījas arī, kā praktiski īstenot regulāru sadarbību un stundu plānošanu ar citu mācību priekšmetu kolēģiem, lai ieguvums būtu efektīvas mācības skolēniem un  plānotie sasniedzamie rezultāti dažādu mācību jomu vai priekšmetu  ietvaros nepārklātos, bet būtu saskaņoti un pēctecīgi. Skolotāji arī bažījas, vai pašreizējais satura piedāvājums sešgadīgam bērnam pirmajā klasē atbilst bērnu vecumam un sagatavotībai.”

Kā norāda Z. Oliņa, visi būtiskie aspekti tiks izsvērti gan turpmākajā sabiedrības iesaistes procesā, gan gatavojot vadlīnijas un standartus apstiprināšanai MK. 

Jaunā mācību satura un pieejas sabiedriskā apspriešana ilgst jau no 2017. gada septembra. Šajā laikā ir  mērķtiecīgi skaidrotas iecerētās pārmaiņas, pirmām kārtām skolu vadītājiem un skolotājiem, pašvaldībām, mācību jomu koordinatoriem, lai izvērtētu piedāvāto un saņemtu ieteikumus mācību satura un pieejas uzlabošanai:

• oktobrī notika aprobācijas semināri apmēram tūkstotim 100 Latvijas pilotskolu skolotājiem, kuros ne vien tika skaidrots satura ietvars, bet arī nodotas aprobācijai mācību priekšmetu mācību programmu pirmās versijas;
• novembrī un decembrī sekoja vairāki semināri par mācību darba organizāciju 100 pilotskolu vadības komandām;
• novembrī notika semināri pedagogiem, kuri piekrituši kļūt par mācību jomu koordinatoriem savas pilsētas/novada/novadu apvienības teritorijā, tā sasniedzot skolas un skolotājus, kuras nav iesaistītas aprobācijā. Kopā šajos semināros piedalījās vairāk nekā 1000 pedagogu. Tādējādi katrā novadā un pilsētā pakāpeniski veidosies profesionāļu komanda, kas ar semināros un e-vidē pieejamajiem materiāliem būs saņēmuši tiešu informāciju par jauno mācību saturu un tā ieviešanu, lai varētu to izskaidrot kolēģiem un arī virzīt un atbalstīt savas mācību jomas kolēģu ciešāku sadarbību, arī – satura pilnveidē un papildināšanā;
• decembrī uz semināriem bija aicināti visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītāji vai pārstāvji, lai  iesaistītu pašvaldības un veicinātu ilgtermiņa atbalsta mehānismu veidošanu jaunā mācību satura ieviešanai, īpaši  runājot par pedagogiem un skolām nepieciešamo atbalstu;
• projekta komanda piedalījusies nozīmīgos ar izglītības jomas attīstību saistītos pasākumos, to skaitā augstskolu organizētajās konferencēs un Latvijas Bankas izglītībai veltītajā konferencē, notikušas  individuālās tikšanās ar dažādu interešu grupu pārstāvniecībām, piemēram, ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, LU Zinātnes padomi, Latvijas Pašvaldību savienību;
• lai iesaistītu plašāku sabiedrību, līdz sabiedriskās apspriešanas noslēgumam janvāra beigās notiks vēl 7 forumi ar aptuveni 700 dažādu jomu viedokļu līderu līdzdalību.

Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā no pirmsskolas līdz 12. klasei. Tas darīts, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, lai mazinātos līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība un bērniem un jauniešiem būtu nodrošināta saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve.

Topošais mācību saturs veidots ar līdz šim plašāko pedagogu iesaisti. Tā izstrādē bijuši iesaistīti turpat 300 praktizējošu Latvijas pedagogu un augstskolu mācībspēku.

Pirmsskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pilsētu vai novadu pedagogu metodiskās apvienības, uzņēmēju asociācijas vai biedrības u.c., ir aicinātas, apkopojot savu biedru, kopienas viedokli, iesniegt oficiālus priekšlikumus par mācību satura un pieejas aprakstu Valsts izglītības satura centrā elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci "Priekšlikumi mācību satura aprakstam" uz adresi visc@visc.gov.lv līdz 2018. gada 1.februārim.

Vienlaikus ikviens interesents, vecāks, uzņēmējs, interešu grupu pārstāvis var izteikt savus ierosinājumus vietnē www.skola2030.lv/apspriesana.

Papildinformācija:
Iveta Bojāre
Projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā”
iveta.bojare@skola2030.lv
Tālr. 29417278
www.skola2030.lv