Vispirms piedāvāju viņiem lietot mācību grāmatu un ieteicu skatīties TV raidījumus, kurus tagad var izvēlēties arī mācībām. Pārējiem skolēniem, vienojoties visiem skolas pedagogiem, piedāvājam pēc vienota principa izveidotu uzdevuma lapu vienai nedēļai, kurā skolēni saņem konkrētus uzdevumus un ieteikumus atbalsta materiālu meklēšanai un savas mācību dienas vai nedēļas plānošanai. Vispirms ar kolēģiem kopīgi nolēmām, ka no skolēniem vēlamies sagaidīt pašvērtējumu pēc individuāli izstrādātajiem kritērijiem katram tematam un īsu atskaiti par iemācīto ar iespēju pierakstīt jautājumus un neskaidrības. Piedāvājam skolēnam izvēlēties variantus, kā rīkoties tālāk, piemēram, pajautāt klasesbiedram, konsultēties ar skolotāju vai meklēt informāciju pašam. Ar šo saņemto pašvērtējuma lapu domājam plānot uzdevumus un nepieciešamo atbalstu nākamajai nedēļai. Mums kā skolotājiem viegli nebija, jo katram mācību priekšmetam ir sava specifika, un vēl katrai vecuma grupai ir savas īpatnības. Bet kā jūtas paši skolēni? Kā viņiem tagad klājas? To var atbildēt tikai paši skolēni.

Virtuālā sarunā par mācīšanos piedalījās dažādu skolu un klašu (no 1. līdz 12.) skolēni – no Dobeles sākumskolas, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas, Limbažu novada ģimnāzijas, Ropažu novada vidusskolas, Ikšķiles Brīvās skolas, Ogres 1. vidusskolas, Rīgas Franču liceja, Rīgas pamatskolas “Rīdze”, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, Laurenču sākumskolas, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Siguldas Valsts ģimnāzijas un pat bērns no Siguldas PII “Ābelīte”. Jāpiebilst, ka šoreiz nācās bieži lietot vārdus “vietne” un “tiešsaiste”, kā arī daudz vārdu svešvalodā.

Kā tu jūties šobrīd, kad mācības notiek attālināti?

Domāju, ka jūtos daudz labāk, nekā katru dienu mācoties skolā.
Jūtos lieliski, jo tas man ir kaut kas jauns.
Neesmu tik nogurusi kā tad, kad mācības notika skolā.
Man ļoti patīk, jo, manuprāt, skolotāja atsūta mazāk darbu, un tos var ātrāk izdarīt. Jauki, ka nav jāiet un skolu un es varu ilgāk pagulēt, ka varu pati saplānot savu dienu un pati izvēlēties, ko šodien mācīšos.
Dažas lietas žēl, ka nenotiek, bet citas lietas ir foršas.
Brīžiem jūtos nokaitināts. Bet vispār labāk patīk mācīties bez cilvēkiem.
Jūtos pilnīgi kā skolotājs. Pats varu plānot, ko mācīties pirmo un ko pēdējo.
Man ļoti patīk tas, ka pati varu spēlēties.
Es jūtos interesanti un dīvaini. Tiešsaistes stundās ir dīvaina sajūta, daudz trokšņu, kad visiem klasesbiedriem ieslēgti mikrofoni.

Kā skolotājs tev uzdod uzdevumus?

Skolotāji sūta uzdevumus un darba lapas ar e-klases pasta palīdzību, izmanto Microsoft Team, organizē Zoom video zvanus, piedāvā pildīt testus vietnē uzdevumi.lv un sagatavo arī savas prezentācijas ar skaidrojumiem.
Katru dienu saņemu no skolotājas uzdevumus un sūtu atpakaļ savas atbildes. Uzdevums varu pildīt datorā vai telefonā. Mūsu skolā stundas sadalītas pa pāriem, tāpēc man ir tikai divas vai trīs stundas dienā, vienā dienā bija četras.
Mūsu skola izmanto Google dokumentus, kur salikti visi uzdevumi, kas pa nedēļu ir jāizpilda. Vēl mēs izmantojam Google Meet, kur skolotāja skaidro visus tematus, vai ar skolotāju mēs varam sazināties caur Google Chat.
Man gan mamma saņem uzdevumus un palīdz man saprast, ko darīt.
Mēs saņemam uzdevumus dažādās platformās (kas, man šķiet, ir nedaudz problemātiski, jo katru dienu visas jāpārbauda) – e-klases dienasgrāmatā, e-klases pastā, WhatsApp lietotnē, e-pastā. Uzdevumu iesniegšana attiecīgi noris uz visām šīm vietnēm, kā arī Google Drive, Onedrive, Flipgrid. Dažos priekšmetos (šobrīd bijis angļu valodā un programmēšanā) notiek Zoom sazvani. Visbiežākais uzdevumu veids ir teorijas materiāls (kā dokuments vai saite) un uzdevumi, kas patstāvīgi jāpilda, piemēram, matemātikā nedēļas beigās tika atsūtītas atbildes, ko salīdzināt.
Pati izvēlos, ko es darīšu. Atrodu kādu darba lapu vai arī spēlējos, vai arī vienkārši kaut ko paņemu un tur darbojos. Kā bērnudārziņā.

Kāds ir bijis visinteresantākais uzdevums?

Mums bija jāsagatavo reklāmas rullītis par metālu izmantošanu televīzijas kanāla raidījumiem “Nekā bronzīga”, “Saimnieks meklē bronzu”, “Es mīlu tevi, bronza” un pat filmai “Limuzīns bronzas krāsā”. Tad es jūtos kā režisors, scenārists un aktieris.
Vizuālajā mākslā skolotājs atsūtīja video par dažādām zīmēšanas tehnikām, kuru man vajadzēja noskatīties, un tad pašai izvēlēties tehniku un tematu. Tas man ļoti patika, jo varēju uzzīmēt tieši to, ko gribēju.
Mums bija uzdevums uztaisīt pašiem savu mūzikas instrumentu. Es uztaisīju “melno kāju”. (Patiešām, pavasarīgi skanošs mūzikas instruments no liela koka zara ar spīdīgiem metāla gredzeniem un skanīgiem zvārguļiem. – M. B.)
Pirmo reizi taisīju 3D kvadrātu vai 3D trijstūri. Tas nebija viegli, bet bija ļoti interesanti.
Man bija jāveido lauku sētas zīmējums vai makets pēc J. Jaunsudrabiņa “Mūsmājas” apraksta. Es uztaisīju maketu ar māju un klēti. Kaut ko tādu man patīk darīt!
Man arī patika uzdevums vizuālajā mākslā, kad pašiem bija jāizveido kolāža no vairākiem maziem papīra gabaliem vai izgriezumiem no žurnāliem, un tematu varēju izvēlēties pati.
Mani pārsteidza un ļoti patika praktiskais interaktīvais uzdevums fizikā. Uzdevumā bija jāslēdz virknes, bet to vajadzēja darīt virtuālajā laboratorijā. Pirmajā nedēļā bija pārbaudes darbs dabaszinībās digitāli, pildāms datorā. Bija interesanti, jo bija visādi jautājumi un uzreiz varēja redzēt, kuras atbildes ir pareizas. Kas bija nepareizi, to varēja izlabot, bet dabūt mazāk punktu.
Man bija mājturības darbs, kurā bija pašai jāsagatavo ēdienreize ģimenei. Un mēs visi arī ēdām.
Visnegaidītākais uzdevums bija krievu valodā atrast meme joku, kas raksturo pašu vai emocijas. Man izdevās to atrast.
Mājturībā bija jātaisa puzurs, un tagad tas ir jāzīmē grafiskā zīmējumā.
Visinteresantākais uzdevums man ir bijis, kad mēs skatījāmies dabaszinību video caur cita ekrānu. Zoom video stundā skolotāja to video ieslēdza savā ekrānā iekšā, tāpēc mēs to redzējām. Tas bija par atstarojošām un neatstarojošām lietām. Ir tādi jūras dzīvnieki zem ūdens, kas izstaro no sevis gaismu, lai iebiedētu ienaidnieku.
Mans interesantākais uzdevums bija tāds, ka es pati uztaisīju nevis bērnudārzu, bet skolu ar dzīvniekiem. Ļoti labi izdevās lasīšana, matemātika, mūzika un sporta stundas viņiem.

Varbūt ir bijis kāds atgadījums, par kuru tu gribētu pastāstīt?

Bija dīvaini video zvana laikā redzēt skolotāju uz kalnu fona. Tad es sapratu, ka skolotāja izmanto green screen funkciju.
Bieži sarunājamies ar klasesbiedriem mesendžerī un izdomājam uzaicināt arī skolotāju. Norunātajā dienā mēs gribējām sarīkot klases stundu. Sanāca visi, tikai skolotājas nebija, jo viņai neizdevās pieslēgties. Tad mēs klases stundu noturējām paši, bez skolotājas, bija interesanti. Pēc tam visu izstāstījām skolotājai. Visticamāk mums drīz būs klases stunda ar skolotāju.
Pagājušajā nedēļā mums bija jāraksta domraksts. Uzrakstīju divus domrakstus, nevis vienu. Izrādās, ka es biju nepareizi sapratis un izdarīju divreiz vairāk nekā vajag.
Es arī vienu reizi nepareizi sapratu uzdevumu. Mums bija jāizlasa trīs lapas, katrā lapā bija kādi astoņi jautājumi. Biju sapratusi, ka uz visiem šiem jautājumiem ir jāatbild, bet izrādījās, ka nevajag. Daudz laika iztērēju.
Matemātikā netīšam uzšķīru nepareizo lapaspusi, sāku risināt un nevarēju saprast, kāpēc ir tik grūts uzdevums, un paprasīju mammai. Mēs paskatījāmies, un izrādījās, ka mans mājas darbs bija pavisam citā lapaspusē. Baigi daudz laika iztērēju.
Man gadījās palaist garām vairākus uzdevumus, jo skatījos tikai to, ko atsūtīja mana skolotāja, nevis citu priekšmetu skolotāji. Nācās visu iekavēto izpildīt vienā dienā. Visu paspēju. Mēs pildām dažādus mūsu sporta kluba “Pantera” uzdevumus. Mums katru dienu jānoskrien kāds maršruts burta formā, burtam jābūt vismaz 3 km garam. Piemēram, šonedēļ jāskrien UZVARA. Man vislabāk patika, ka šodien mēs, skrienot burtu V, izskrējām ārā no Siguldas. Šodien, ar riteni braucot burtu V, iebraucu grāvī.

Kas tev īpaši patīk, kad mācības notiek attālināti?

Tagad laiks mācībām ir daudz fleksiblāks. Ja kaut kas nav uzreiz skaidrs, tad varu tam atvēlēt vairāk laika, lai apgūtu.
Patīk pildīt uzdevumus tad, kad gribas to darīt, kad ērtāk, jebkurā dienas laikā, nevis kā skolā pēc stundu saraksta.
Visvairāk patīk tas, ka es mācos kopā ar vecākiem un vairāk laika esmu ar mammu.
Man patīk tas, ka es varu visu ātri darīt. Jo klasē parasti es visu izpildu, un skolotājs saka, lai es gaidu pārējos.
Tagad labākais ir tas, ka varu pagulēt pat līdz septiņiem un man ir laiks paēst brokastis. Jo parasti cēlos, gatavojos skolai, tad jāaizbrauc līdz skolai, un, kad atbraucu, tad sapratu, ka brokastis neesmu paēdusi.
Man patīk, ka mācoties ir stipri lielāks miers un klusums, nav stresa un klasesbiedri netraucē. Arī skolotāja netraucē, un es varu mācīties savā tempā.
Forši, ka var mācīties no dažādām vietām. Galvenais, ka dators ir līdzi. Pagājušonedēļ biju pie vecvecākiem un mācījos no Skrundas. Varēju brīvo laiku daudz dzīvoties pa āru.
Patīk tas, ka neliek piezīmes un nevar nokavēt stundas. Var pārvietoties pa māju ar skūteri. Varu uzreiz pēc mācīšanās taisīt savu BMX trasīti. Tikai mamma bēdīga, jo viņai vairāk nav dārza.
Ir priekšmeti, kuros arī ikdienā tiktu uzdoti apjomīgi darbi, ko paveikt mājās (teorētiski - pabeigt mājās, jo neviens nekad neuztver īsto darba apjomu, ko iespējams paveikt mācību stundā). Tagad šiem darbiem tiešām var veltīt laiku, turklāt mazāk laika ir jāpatērē priekšmetiem, kuros skolotājs parasti velta 30 minūtes savam monologam.
Liels prieks, ka nav jāpavada ilgais laiks stundām, tikai ceļojot uz skolu un atpakaļ.
Man patīk mācīties un uzdevumus pildīt kopā ar draugiem. Mēs sarunājamies vietnē Discord.
Nenotiek milzīgs jampadracis skolas vestibilā. Man vēl patīk tas, ka tad, kad pildi uzdevumus, tevi neviens nekontrolē un nesaka, ka tev obligāti vispirms jāizdara tas uzdevums un pēc tam tas. Man patīk tas, ka es varu izvēlēties, kādā secībā tos darīt.

Kas tev nepatīk attālinātajās mācībās?

Dažreiz skolotāji neatsūta uzdevumus laikā vai arī neskaidri dod uzdevumu noteikumus. Man ir bijušas arī tehniskas grūtības, kas aizņem daudz  laika, jo mans dators nav tik jaudīgs.
Man matemātikas skolotāja pārāk daudz uzdevumu uzdod, bet pārējie skolotāji mazāk, jo viņi saprot, ka bērniem būs grūtāk mācīties bez skolas.
Man nepatīk tas, ko paralēli gribas darīt arī kaut ko citu, piemēram, noiet gar virtuvi un tur kaut ko paķert un apēst. Grūtāk koncentrēties.
Man nepatīk, ka citreiz skolotāji nav tik precīzi uzrakstījuši uzdevumus, kuri jāpilda. Tad var rasties neskaidrības, tu pārproti un izpildi nepareizi, lieki patērē laiku.
Ir uzdots tik daudz darba, ka nevar sevi motivēt pieķerties, un ir slikta sajūta, ka paši no sevis darbi nemazināsies. Pavadu daudz vairāk laika, mācoties attālināti, nekā es mācījos skolā. Parēķināju, ja skolā man bija astoņas stundas, tad bez visiem starpbrīžiem aktīvi mācījos kādas 5,3 stundas. Bet tagad mājās es pavadu vismaz septiņas stundas, pildot uzdevumus. Reizēm liekas, ka izdaru tik maz, bet tik daudz laika pavadu. Tas nav motivējoši man, un nolaižas rokas.
Nepatīk tas, ka lielākajā daļā mācību nenotiek online. No pirmās klases man stundas ir vadījuši skolotāji, un man tagad ir grūti pašai apgūt jaunus tematus.
Skolotāji nez kāpēc sākuši uzdevumus izteikt tādā kā vēlējuma formā: “Jūs varētu…”, “Varbūt pamēģiniet…”, “Mums vajadzētu izdarīt…”, turklāt bez termiņiem.
Skolā es uzreiz uzdotu jautājumus par informāciju, kas trūkst. Tagad komunikācija ir lēnāka, turklāt parasti vajadzīga tieši ar tiem skolotājiem, kuriem jautājumi jāuzdod vairākas reizes.
Man pietrūkst tā, ka es nevaru redzēt savu skolotāju. Man nākamajā gadā būs cita skolotāja, un es ļoti gribēju pavadīt šo semestri kopā ar manu mīļo skolotāju manā klasē. Un vēl pirms visas šīs aizslēgšanās es divas nedēļas nebiju skolā, un tagad man vispār paliek skumji.
Mums dažās stundās mēdz uzdot daudz vairāk darba un uzdevumu, nekā būtu skolā.
Nepatīk, ka tiešsaistes stundās visi skolēni var ieslēgt mikrofonu un ļoti skaļi bļaut. Vai kad nokavē pieslēgšanos, ir grūti saprast, kas notiek. Tiešsaistes stundā skolotāja tikai turpina stāstīt, viņa nav pamanījusi, vai te tu esi vai ne, vai tiec līdzi stāstam.
Kad brālim ir tiešsaistes Zoom un viņš ar saviem klasesbiedriem skaļi sarunājas, man jāsēž klusu un nevar traucēt.
Man pietrūkst manu draugu, kurus es varēju satikt tikai skolā. Un arī starpbrīžu.
Man ir sajūta, ka es nevaru pilnvērtīgi apgūt to, ko mācos. Izpildu uzdevumus, bet nesaprotu, vai ar to pietiek, lai to iemācītos līdz galam. Es nesaņemu tūlītējo atgriezenisko saiti kā skolā. Skolotāji, protams, cenšas to darīt ātri, bet tas vairs nav tas. Ja tā atgriezeniskā saite ir pēc dienas vai pēc nedēļas, tad man tas jautājums vairs nav tik svarīgs.
Pietrūkst ļoti klases sajūtas. Kad tu mācies un tu redzi, ka tev apkārt arī citi mācās. Pietrūkst arī skolotājas, kura ir ar mums kopā visu dienu.

Kā tu plāno savu mācību dienu?

Tagad varu atļauties mosties ap 9.00 vai 9.30. Tad mācos pēc stundu saraksta. Kad ir brīvs laiks, tad ķeros klāt mājasdarbiem un projektiem.
Pēc brokastīm uzreiz lasu materiālu un pildu uzdevumus. Pēc pusdienām parasti ejam ar māsu pastaigāties mājas pagalmā svaigā gaisā. Vakaros ar vecākiem pavadām laiku kopā.
Es katrai dienai izdomāju salikt tā, lai būtu, kas man ļoti patīk, kas varbūt ne tik ļoti patīk un kas pa vidu. Lai nav tā, ka vienā dienā visu foršu izdari un pēc tam galīgi negribas ķerties ne tik patīkamiem darbiem klāt.
Katru dienu skatos, kuri darbi ir visgrūtākie, un tad sāku ar tiem. Visbiežāk pabeidzu ar matemātiku, jo tā ir mana vismīļākā stunda. Tad man ir laimes sajūta, ka es forši pabeidzu dienu.
Sāku dienu ar vismīļākajām stundām un pabeidzu ar tām stundām, kuras man nepatīk. Sāku ar vieglākiem un pabeidzu ar grūtākiem uzdevumiem.
Katru dienu cenšos turēties pie viena un tā paša plāna. Dienas pirmajā daļā izpildu visus dienai paredzētos darbus un pēcpusdienā pievēršos mākslas skolas darbiem vai darbiem, kuri man uzdoti ilgākam laikam.
Pats rīts ir domāts “mazajiem uzdevumiem” – tādiem kā matemātika vai latviešu valoda. Tikai pēc tam jūtos pietiekami pamodusies brokastīm, tāpēc seko “starpbrīdis”. Pēc tam izpildu “lielos uzdevumus” (tādus, kuriem jāmeklē informācija vai jātaisa prezentācijas), kas jāiesniedz līdz vakaram. Pusdienas, mājas darbi un aptuveni stunda svaigā gaisā sportojot. Tad vēl atliek laiks “visādiem pārpalikumiem” un darbiem, kas vajadzīgi nākamajām dienām. Pašā vakarā ar ģimeni spēlējam galda spēles un / vai skatāmies seriālus.
Mana plānošanas metode, ko izmantoju šobrīd, ir: savākt informāciju par darāmajiem darbiem no visām uzdošanas platformām; izveidot sarakstu; izsvītrot no saraksta, kad pabeigts. Un bonusā tam man apkārt darba videi ir salīmētas kaudzēm līmlapiņu.
No rīta ceļos vienā laikā, tad vingroju un tad ķeros klāt pie mācībām. Parasti visu izdaru dienas pirmajā pusē. Gadās, ka esmu visu izmācījies, bet ir jāgaida uz kādu pārbaudes darbu, kas sākas vēlāk. Bet viss notiek mierīgi.
Sākumā izdomāju, kāda būs manas dienas secība. Izdomāju pirmo darāmo, kas vēl nav pārāk aktīvs, tad vēlāk ko aktīvāku, tad atkal aktīvu un tad atkal neaktīvāku.

Ja tu būtu skolotājs, ko tu mainītu, lai mācības attālināti notiktu vēl labāk?

Noteikti nedotu saviem skolēniem rakstīt tik daudz eseju. Man taču tās būs arī jālasa un jāpārbauda.
Organizētu vairāk video konferenču. Mums, piemēram, tagad ir tikai trīs. Tad var uzreiz saņemt atbildes uz jautājumiem, jo citādi skolotāji dažreiz neatbild vai atbild par vēlu.
Mainītu to, ka visi izpildītie darbi jānosūta nevis līdz četriem, bet tajā pašā dienā. Tad būtu vieglāk plānot visu dienu.
Man vēl nav bijusi neviena video konference. Visa komunikācija caur e-klasi vai WhatsApp. Saziņa ar skolotāju – tikai sūtot darbus. Es sarīkotu video tikšanās.
Noteikti neuzdotu saviem skolēniem veidot prezentācijas, jo prezentācija nozīmē ne tikai smuku noformējumu, bet tā ir arī uzstāšanās klasei, lai vieglāk un interesantāk pasniegtu visu informāciju. Tagad sanāk, ka vienīgais, kas prezentāciju redz, ir skolotājs. Tad kāda jēga no smuki noformētas prezentācijas, ja tu nevari neko izstāstīt?
Es uzdotu skolēniem vieglākus tematus, ko viņi paši var saprast, jo skolotājs vairs nevar visu izskaidrot.
Man gribētos, lai matemātikā nav tikai uzdevumi no grāmatas. Stundā tā nebija, tur bija dažādi interesanti uzdevumi. Dažreiz gribētu video konferencē satikt savu klasi bez skolotājiem.
Ļoti gribētu, lai klases stunda notiek kā online stunda, lai es varētu ieraudzīt klasesbiedrus un skolotāju.
Būtu sajūsmā, ja visus darbus varētu redzēt vienuviet un ja visus uzdevumus (vai vismaz plānu) varētu iegūt jau nedēļas sākumā – ideālā variantā svētdienas vakarā.
Gribētu uztaisīt tādu programmu, kur katrs, kurš vēlas, varētu pieslēgties un sazināties ar kādu vienu savu klasesbiedru.

Sarunu noslēdzot, aizdomājos, vai mēs kā skolotāji pietiekami skaidri saviem skolēniem formulējam sasniedzamo rezultātu, mācīšanas procesa noteikumus un snieguma kritērijus. Vai padomājam par to, kā šobrīd jūtas mūsu skolēni viens pret vienu ar uzdevumu kaudzi, patstāvīgi plānojot savu dienu vai pat nedēļu darba paveikšanai. Dīvaini, bet jāatzīst, ka, sazinoties ar skolēniem attālināti, es tagad katru individuāli uzrunāju daudz biežāk, nekā tiekoties klasē dažas stundas nedēļā. Katram cenšos sniegt nepieciešamu atbalstu un no savas puses maksimāli palīdzēt organizēt mācīšanos. Frontālais darbs šajā situācija vairs nestrādā. Acīmredzama kļūst individuālās pieejas un diferencēšanas nozīme un jēga mācību procesā.

Šobrīd ir īstais laiks mums, skolotājiem, pašvadītas mācīšanās prasmes izvirzīt par reālu mērķi un sistemātiski tās attīstīt, piedāvājot skolēniem arvien lielākus izaicinājumus un iespējas to praktizēt, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu, mācot stratēģijas un veidojot ieradumus.

Par sarunu virtuālajā telpā pateicamies Tīnai Lotei, Mikam, Alisei, Verai, Asnātei, Katei, Alisei, Kristīnei, Martai, Leo, Lizetei, Krišam, Irbei, Lienei, Voldemāram, Paulam, Eduardam un Līvai.