1 - Izvirziet konkrētu mērķi skolēnu mācīšanās uzlabošanai vienā mācību gadā!

• Kopīgi ar kolēģiem izvirziet konkrētu prioritāti, lai uzlabotu skolēnu mācīšanos noteiktā klašu grupā vienā mācību gadā. Plānojiet un organizējiet darbu mācību gada garumā, lai šo mērķi īstenotu.
• Lai izvērtētu prioritātes un nonāktu līdz svarīgākajam un aktuālākajam mērķim tieši jūsu skolā, izpētiet savas skolas skolēnu vajadzības – noskaidrojiet, kurā mācību jomā vajadzīgi uzlabojumi vai kuras vispārīgajās (caurviju prasmes) nepieciešams attīstīt, lai mācību rezultāti kopumā uzlabotos. Veiciet aptaujas, analizējiet diagnostikas darbus un  mācību rezultātus, izmantojiet citus jums pieejamos datus, izziniet un nonāciet pie secinājumiem.

Mērķu piemēri

• Skolēni spēj izvirzīt sev mācīšanās mērķi un izveidot plānu, kā to sasniegt. Skolēni iesaistās sasniedzamā rezultāta formulēšanā un sava snieguma novērtēšanā jeb pašvērtēšanā.
• Skolēni prot iegūt un lietot informāciju no dažādiem avotiem.
• Skolēni lasa ar izpratni.
• Skolēnu grupa, kurai ir noteiktas grūtības, saņem regulāru atbalstu konkrētu mācību priekšmetu apguvei.
• Skolēni izprot un spēj izmantot mācību satura kopsakarības dažādos mācību priekšmetos un prot demonstrēt to uzstājoties.
• Skolēni spēj izvērtēt savu un klasesbiedru sniegumu, izmantojot dažādus vērtēšanas rīkus.
• Skolēni nekavē mācību stundu sākumu.

Jautājumi pārdomām.  Kā mērķis ir saistīts ar vīziju par skolēnu – atbildīgu sabiedrības dalībnieku ar pašapziņu, radošu darītāju, lietpratēju izaugsmē? Kāds ir mērķa īstenošanas laiks? Kādēļ tieši pašlaik izvirzām šo mērķi? Kādu rezultātu sagaidām, kādas izmaiņas vēlamies panākt? Kā izvērtēsim mērķa īstenošanas gaitu, vai tas vispār ir sasniegts un kādā kvalitātē?

Mārupes vidusskolas pieredze ceļā uz mērķa izvirzīšanu

Skola katrā mācību gadā izvirza citu mērķi. Aizvadītā mācību gada mērķis bija: skolēns*, izmantojot dažādus vērtēšanas rīkus, spēj izvērtēt savu mācīšanās procesu/ rezultātu un plānot turpmāko ceļu mērķu sasniegšanā.

*Sākumskolā – ar skolotāja palīdzību, pamatskolā – konsultējoties ar skolotāju, vidusskolā – patstāvīgi.

Mērķa izstrādes un plānošanas gaitā skola vispirms izzināja, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas, – aptaujāja skolotājus dažādu jomu metodiskajās komisijās. Nākamais solis bija formulēt pārmaiņu vajadzības, tāpēc tika apkopota informācija no metodisko komisiju vadītājiem.

Lai pārmaiņas virzītu un plānotu, skolotāji piedalījās mācībās (gan Skola2030 rīkotajās, gan mācoties kopā skolā) un tika organizēts darbs grupās, t. sk. divu dienu izbraukuma mācības augustā. Pēc tam sekoja skolotāju sadarbības plānošana visam mācību gadam. Kopumā tika izveidotas 15 mazās darba grupas – katrai no tām bija sava tēma un fokuss, kas pakārtots skolas kopējam mērķim.

Piemēram, darba grupa, kuru vadīja fizikas skolotājs, aprobēja mācību programmas/materiālus 8. klasei fizikā. Lai skolēni apgūtās prasmes lietotu arī citos mācību priekšmetos, sadarbojās dažādu mācību priekšmetu skolotāji – fizikas, angļu valodas un informātikas. Grupas darba fokuss skolas mērķa ietvaros bija izvirzīt skolēniem kompleksus īstermiņa un ilgtermiņa sasniedzamos rezultātus, kā arī mācīt skolēniem izvērtēt savu mācīšanos un sniegt atgriezenisko saiti.

Mārupes vidusskolas ieteikums skolas mērķa izvirzīšanai: skolai jāizvirza savs vienots konkrēts sasniedzamais mērķis, domājot pa skolēnu, jāplāno darbības tā sasniegšanai un jāizveido reāla praktiska sistēma; Mārupes vidusskolā tās bija mazās darba grupas, kas regulāri tikās, lai kopīgi plānotu, pārraudzītu un koordinētu darbu mērķa sasniegšanai.

(Par skolas mērķa izvirzīšanu pastāstīja Sanita Zveja, Mārupes vidusskolas direktora vietniece mācību darbā.)

2 - Ieplānojiet regulāras un mērķtiecīgas skolotāju tikšanās!

Ieplānojiet noteiktu regulāru laiku darba dienās mācību gada garumā, kad dažādām skolotāju grupām ir iespēja tikties, pārrunāt un īstenot ar mācību darba pilnveidi saistītus mērķus. Šādām sadarbības grupām var būt dažādi uzdevumi – tās var būt mācīšanās grupas, kas darbojas kā atbalsts konkrētiem skolotājiem kāda mācīšanas aspekta uzlabošanai; tās var būt darba grupas, lai koordinētu kādu mācīšanas paņēmienu īstenošanu, u. c. 

Mērķtiecīgas tikšanās piemēri

• Interešu grupas tiekas dažādos sastāvos atbilstoši mērķiem.
• Grupās pārrunājam, kā sokas īstenot prioritāro mērķi.
• Mācīšanās grupās izvērtējam stundu vērošanas rezultātus.
• Formulējam skaidrus un vienotus vērtēšanas kritērijus, lai lietotu tos visā skolā.
• Pārrunājam skolēnu izaugsmi un nepieciešamos atbalsta risinājumus vecumposmu/klašu grupās.
• Aicinām ekspertus pastāstīt par noteiktu tēmu, kas interesē skolotājus. Eksperti var būt arī paši skolotāji.

Jautājumi pārdomām. Pēc kādiem principiem veidosim skolotāju sadarbības grupas? Cik bieži un kad tās tiksies? Ko tieši plānojam grupā darīt? Kā mācības par konkrētajiem tematiem palīdzēs skolotājiem praktiski uzlabot savu darbu, skolēnu mācīšanos un sasniegt skolas izvirzīto mērķi?

Vecumnieku vidusskolas pieredze – skolotāju mācīšanās grupās

Strādājot pie skolas mērķa, kas ir “Skolēns, kurš izvērtē savu darbu, lai mērķtiecīgi uzlabotu savu sniegumu”, skolotāju sadarbība notiek šādos veidos.

• Izveidotas četras skolotāju komandas – pirmsskolai, sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai. Komandas tiekas reizi nedēļā. Visiem skolotājiem tas ir apmaksāts metodiskais darbs. Komandu vadītāji ir direktora vietnieki izglītības jomā. Komandā skolotāji: (1) reflektēja un diskutēja par pašvadības caurviju,  apmainījās ar iegūtajiem metodiskajiem materiāliem, atziņām,  ierosināja idejas, kā mācīt plānošanu, uzraudzību un novērtēšanu dažāda vecuma skolēniem; (2) izstrādāja pašvadības  prasmes mācīšanas plānu vidusskolas posmā; (3) kopīgi veidoja pašvadītas mācīšanas aktivitātes klašu grupās, mācīja izvirzīt mācīšanās mērķus, kopīgi ar skolēniem plānoja darba soļus, veidoja skolēniem atgādnes darba plānošanā, mērķu sasniegšanā, vienojās par to, kas ir labs sniegums, un veidoja snieguma līmeņu aprakstus, aprobēja piedāvātos Skola2030 materiālus.
• Skolotāji savstarpēji vadīja, vēroja un analizēja atklātās stundas, kurās notika pašvadības caurvijas mācīšana skolēniem.
• Skolotāja konsultanta grupa skolotāju stratēģiskās skaidrības atbalstam. Šīs grupas darbu vadīja īpaši sagatavots šīs skolas skolotājs konsultants ar pieredzi atbalsta sniegšanā skolotājiem profesionālā pilnveidē. Šādas grupas uzdevums ir mērķtiecīgi pilnveidot skolotāju prasmes izvēlēties un īstenot noteiktu mācīšanas paņēmienu kopumu, lai sasniegtu konkrētu mācību mērķi. Grupā bija septiņi skolotāji, kuri mācību gada laikā pilnveidoja prasmi mācīt skolēniem darboties grupā. Skolotāji tikās  reizi nedēļā un mācījās precīzāk, skaidrāk atšķirt labu kooperatīvās mācīšanās praksi no grupu darba, veidoja snieguma līmeņa aprakstus grupas dalībnieku lomām (piemēram, līderis, dizaineris u. c.), mācību stundās izmantoja piedāvāto metodi, vēroja kolēģu stundas un dalījās pieredzē.
• Skolotāju grupas profesionālai pilnveidei saskaņā ar individuālām vajadzībām. Šādā grupā apvienojas skolotāji, kuri vēlas savā profesionālajā sniegumā uzlabot atsevišķu aspektu, piemēram, apgūt vai pilnveidot skolēniem noderīgas atgriezeniskās saites došanu, formatīvās vērtēšanas organizēšanu mācību stundā, skaidru mācīšanās mērķu izvirzīšanu. Grupas vada skolotāji līderi. Grupas darba laikā skolotāji apzināti papildina zināšanas un prasmes par vienu pašvadītas mācīšanas veicināšanas aspektu vai skolotāja mācīšanas paņēmienu, konsultē cits citu, iesaka un ierosina, dalās pieredzē.

(Pieredzē dalījās Vecumnieku vidusskolas direktora vietniece Rolanda Ķiņķevska.)

Izziņai un iedvesmai

• Skolotājs, kurš vada mācīšanos (Skolotāja snieguma apraksts) http://ejuz.lv/pej
• Vadīt mācīšanos lietpratībai. Zane Oliņa, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja, konferencē “Lietpratība pamatizglītībā” youtu.be/AJGCcjhsCQM
• Padarīt mācīšanos redzamu šeit un tagad. Zane Oliņa. skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/padarit-macisanos-redzamu-seit-un-tagad
• Skolotāju savstarpējā mācīšanās. Zaķumužas pamatskolas un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas pieredzes piemērs. Ieraksts no konferences “Lietpratība pamatizglītībā”  youtu.be/317WLytKGuE
• Es kā pieaugušais, kurš mācās. Inga Pāvula, Skola2030 profesionālās pilnveides vecākā eksperte, Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvaldes Metodiskā dienesta vadītāja. Ieraksts no konferences "Lietpratība pamatizglītībā". youtu.be/4fq1eIC8D-o

 3 - Izvēlieties un izmēģiniet jaunu mācību darba organizācijas formu!​

Lai uzlabotu skolēnu mācīšanos un īstenotu jauno izglītības standartu, izvēlēties un izmēģiniet kādu jaunu un līdz šim neierastu mācību darba organizācijas risinājumu. Izvērtējiet, kurā klašu grupā šo risinājumu īstenosiet, izvērtējiet iespējas un ierobežojumus šādas prakses turpināšanai un paplašināšanai.

Darba organizācijas formu piemēri

• Ieplānojiet blokstundas jeb pāru stundas vairākos mācību priekšmetos. Priekšmetos ar nelielu stundu skaitu, piemēram, vizuālajai māksla, mūzikai, mājturībai un tehnoloģijām, atvēliet divas stundas nedēļā katru otro nedēļu.
• Veidojiet modulāru stundu sarakstu ar atšķirīgu stundu izkārtojumu pa nedēļām, mēnešiem vai semestriem. Piemēram, sadaliet mācību gadu četros periodos ar atšķirīgu stundu sarakstu katrā no tiem. Šādā veidā iespējams samazināt skolēnam vienlaikus apgūstamo mācību priekšmetu skaitu.
• Mērķtiecīgi ieplānojiet laiku stundu sarakstā ārpusskolas aktivitātēm konkrētu mācību priekšmetu ietvaros uzņēmumu, laboratoriju, meža, kultūras pasākumu, muzeju u. c. apmeklējumam.
• Ieplānojiet lielākus laika blokus sociālajām zinībām vai dabaszinātņu jomas mācību priekšmetu tematu apguvei, kuriem nepieciešami lauka pētījumi.
• Izmēģiniet elastīgu pieeju mācību stundu norises laikam un telpai. Piemēram, var atteikties no zvana; mācību procesu īstenot ne tikai klašu telpās, bet izmantot arī bibliotēku, informātikas kabinetu u. c.

Piemērs izmaiņām mācību darba organizācijā 4.–6. klašu grupā Ogres 1. vidusskolā

2018./19. mācību gada otrajā pusgadā divās Ogres 1. vidusskolas ceturtajās klasēs tika veikts pedagoģiskais eksperiments – mācību priekšmetus “mājturība un tehnoloģijas”, “dabaszinības” un “sociālās zinības” mācīja modulāri. Pastāvot šādai mācību darba organizācijai, skolēni vienu vai divas nedēļas mācījās dabaszinības (5 mācību stundas nedēļā), tajā laikā nemācoties sociālās zinības un mājturību. Tad sekoja sociālo zinību nedēļa, kurā skolēni neapguva dabaszinības un mājturību. Visbeidzot, kārta bija mājturības un tehnoloģiju nedēļai, kuras laikā skolēni savukārt neapguva dabaszinības un sociālās zinības. Dabaszinību nedēļā dabaszinības tika mācītas trīs dienas – divās dienās notika pāra stundas, vienā dienā – atsevišķa mācību stunda. Sociālo zinību un mājturības un tehnoloģiju nedēļās darbs tika organizēts analogi. Citi mācību priekšmeti tika apgūti ierastā ritmā.

Darba organizācijas maiņas mērķis.

Veidojot stundu sarakstu pēc modulārā principa, skolēns var veltīt iespējami daudz uzmanības un laika mācību saturā paredzētā temata apguvei. Skolas mērķis bija panākt, lai skolēns iedziļinātos tematā un piedāvātajā mācību saturā. Skolēnam ir viena vai divas nedēļas laika, lai pilnībā nodotos piedāvātā temata apguvei. Skolotājs savukārt var izvēlēties daudzveidīgākas mācību darba organizācijas formas – projektus, pētniecības darbus, ekskursijas u. c., zinot ka to īstenošanai pietiks laika ka. Būtiski, ka skolotājam vienlaikus jāstrādā ar mazāku klašu skaitu. Samazinās skolotāja pārslodze, un viņam ir iespēja veidot ciešākas attiecības ar skolēniem.

Darba organizācijas maiņas rezultāti.

Gan skolotāji, gan skolēni, gan vecāki darba organizācijas maiņu novērtēja pozitīvi. Dabaszinību skolotājas atzina: “Šajās divās nedēļās skolēni atklāja, kādus vielu maisījumus mēs izmantojam ikdienā. Vērojot un skaidrojot skolotājas daudzveidīgos demonstrējumus par tematu, paši darbojoties un praktiski eksperimentējot, bērni pārliecinājās, kā zināšanas par vielu atdalīšanu no maisījumiem palīdz risināt sadzīves problēmas. Skolēni atzina, ka, mācoties jaunajā modelī, viņiem ir iespēja darboties mierīgi, jo nav steigas, visu var pagūt. Informācija labāk paliek atmiņā, jo katru dienu ir iespēja atcerēties vakar mācīto, lietot apgūto jaunā situācijā. Ir laiks pārrunāt interesējošos jautājumus, pārbaudīt minējumus un izteiktās hipotēzes tūlīt, nevis tiekoties pēc nedēļas.” Laikā līdz nākamās tēmas pētīšanai ir iespēja veikt ilgstošāku pētījumu mājās. Šoreiz skolēni veica eksperimentu “Dzelzs ķīmiskās pārvērtības”. Savukārt skolas vecāku padomes sanāksmē vecāki norādīja, ka mācību slogs bērniem ir samazinājies, jo vienlaikus jāmācās viens mācību priekšmets, nevis trīs.

Riski un iespējas.

Pedagoģiskā eksperimenta gaitā tika apzināti riski un to risināšanas iespējas. Risks pastāv mācību priekšmeta skolotāja prombūtnē (piemēram, saslimis), jo tad skolēns varētu neapgūt tematu vai tā būtisku daļu. Šī riska mazināšanai tika paredzēti divi risinājumi. Viens no tiem – mācību priekšmeta skolotājs sagatavo tādu mācību temata metodisko materiālu, ar kuru aizvietojošais skolotājs varētu pasniegt mācību priekšmeta tematu. Otrs risinājums – veidot vispārīgāku tematu plānus (piemēram, par veselības, drošības jautājumiem), kurus kolēģa prombūtnes laikā klasē var īstenot citi skolotāji. Tāpat risks ir arī gadījumos, kad skolēns ir ilgstošākā (vairāku dienu vai nedēļu) prombūtnē. Kā risinājumu skola ir iecerējusi pārveidot konsultāciju sistēmu, lai paredzētu, ka dabaszinību, mājturības un tehnoloģiju un sociālo zinību skolotāji sniedz nevis vienu vai divas atsevišķas konsultācijas nedēļā, bet gan nedēļu ilgas konsultācijas ik pēc divām nedēļām. Tad skolēns, kurš nebūtu apguvis kādu tematu, to pilnā mērā varētu izdarīt konsultācijās nedēļas laikā.

Secinājumi.

Lai mācību procesu organizētu modulāri, skolā ir jāveic organizatoriskas izmaiņas, un skola tām ir gatava. Vadības grupai, skolotājiem, vecākiem un skolēniem būs jāpierod pie cita mācību stundu saraksta. Šīs izmaiņas skolas vadība saredz kā pirmo no diviem soļiem pārmaiņu procesā. Darba organizācijas maiņai seko jaunā mācību satura īstenošana.
(Pieredzē dalījās Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs.) 

Izziņai un iedvesmai

Stāsts par skolotāja un skolēna atbildību. Stāsta Paivi Nilvara (Päivi Nilivaara), M. Ed., skolotāja praktiķe, izglītības konsultante un profesionālās izaugsmes trenere izglītībā, SIA “Innoline“ “izpilddirektore no Somijas. Ieraksts no konferences “Lietpratība pamatizglītībā”. https://youtu.be/isYZaikdzoo

4 - Izveidojiet savu rīcības plānu jeb ceļa karti katrā mācību jomā vai klašu grupās!

Veidojiet mācību priekšmetu vai jomu metodiskās grupas, kurās skolotāji kopīgi varētu iepazīties ar pilnveidoto saturu, noteiktu uzsvaru maiņu, pārrunātu un vienotos, kā to īstenot ikdienā, vienotos par sadarbības principiem. Pārrunājiet būtiskākās izmaiņas, pieņemiet lēmumu izmēģināt kādu jaunu metodi vai pieeju nākamajā mācību gadā.

Daži piemēri

• Individuāli un mācību priekšmetu vai mācību jomu grupās pakāpeniski un detalizēti iepazīstieties un apspriediet pilnveidotā mācību satura dokumentus un pieejamos izziņas materiālus.
• Pieejiet radoši un salieciet akcentu karti kā mozaīku, lai ieraudzītu, kas mainās tematos, satura un pieejas uzsvaros, kam turpmāk īpaši pievērsīsiet uzmanību. Izvērtējiet, kādus pieejas, metodes un satura aspektus savā praksē jau īstenojat un kas vēl ir jauns un nesaprasts, ko vajadzētu izpētīt un saprast pamatīgāk.
• Formulējiet rīcības plānu soli pa solim, gatavojoties jaunā satura īstenošanai. Pārdomājiet, kā saplānot mācāmos tematus vienas jomas mācību priekšmetu vai vienas klašu grupas ietvaros; kādas pārmaiņas paredzamas katra skolotāja individuālajā darbā ar skolēniem mācību stundās, ņemot vērā izmaiņas tematos, satura un pieejas akcentos, kam turpmāk īpaši pievērst uzmanību.

Iedvesmai un izziņai

Dokumenti: Ministru kabineta “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 747, https://likumi.lv/ta/id/303768 ) “Noteikumu par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējā vidējās izglītības programmu paraugiem” projekts (15.05.2019.) 

Skola2030 izglītojošu vebināru ieraksti.

Meklējiet tos Skola2030 YouTube kanālā, skatieties kopā ar kolēģiem, pārrunājiet, izmēģiniet:

• Aktualitātes mācību saturā: Ekonomikas izglītība sociālo zinību priekšmetā https://youtu.be/h6RGkslZpjM
• Aktualitātes mācību saturā: Sociāli emocionālā mācīšanās https://youtu.be/wzu4f-JbOdM
• Aktualitātes mācību saturā: Izglītības satura plānošana vidusskolā https://youtu.be/rkoKgWZDtfo
• Aktualitātes mācību saturā: Valodu mācību joma, svešvalodas https://youtu.be/M122PhAYrW8
• Aktualitātes mācību saturā: Dabaszinātņu mācību joma https://youtu.be/dyICONCx9Bw
• Aktualitātes mācību saturā: Matemātikas mācību joma https://youtu.be/4DHcns960GM
• Aktualitātes mācību saturā: Sociālā un pilsoniskā mācību joma https://youtu.be/6YUmbDCxSIo
• Aktualitātes mācību saturā: Datorika https://youtu.be/LYFw3PHbm2Y
• Aktualitātes mācību saturā: Tehnoloģiju mācību joma https://youtu.be/ZBqm76teQ8I
• Aktualitātes mācību saturā: Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma https://youtu.be/2X3L8Vr_1P4
• Aktualitātes mācību saturā: Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma https://youtu.be/F2gqClob2Z4
• Aktualitātes mācību saturā: Latviešu valoda un literatūra https://youtu.be/2k_qV89AOZg

Kad mana labā skaidrošana stundā nedod gaidīto rezultātu. Limbažu novada ģimnāzijas direktores un matemātikas skolotāja Gunta Lāce konferencē “Lietpratība pamatizglītībā” https://youtu.be/nuz6pxb9EPk

Piemērs skolotāju sadarbībai un darba plānošanai valodu mācību jomas ietvaros Jelgavas Valsts ģimnāzijā

Plānojot darbu valodu jomas ietvaros – angļu valodā un krievu valodā –, viens no pamatelementiem bija organizēt regulāru un mērķtiecīgu sadarbību starp mācību priekšmetu skolotājiem. Skolotāji vispirms izpētīja noteiktos sasniedzamos rezultātus katrā valodā, pēc tam noskaidroja, kuras zināšanas un prasmes jau iepriekš apgūtas, kā arī tās, kuras plānotajā tematā vēl jāapgūst. Skolotāji kopīgi plānoja, kurām prasmēm un kādiem metodiskajiem paņēmieniem pievērsīs īpašu uzmanību savās valodu stundās astoto klašu grupā, kā arī īpaši strādāja pie tā, lai palīdzētu skolēniem labāk ieraudzīt saistības starp valodām un tādējādi sekmētu pārnesi un izpratni par valodu kā tādu. Papildus tam skolotāji strādāja, lai attīstītu skolēnu pašvadītas mācīšanās iemaņas, angļu valodas un krievu valodas mācību priekšmetā kopā ar skolēniem tika izstrādāti vērtēšanas kritēriji un snieguma līmeņa apraksti (SLA) rezultāta sasniegšanai un izvērtēšanai. Izmantojot tos, skolēni labāk izprata, cik daudz katrs ir paveicis, kas to apliecina un kas vēl jādara, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Kopīgi tika izstrādāti tematu atsegumi, lai skolēniem jau sākumā būtu skaidrs, ko viņi apgūs šajā tematā, kā arī tika apzināti ieradumi, kas tādēļ ir jāattīsta.
(Pieredzē dalījās Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Agita Ozoliņa un krievu valodas skolotāja Irina Ivanova.)

5 - Mazliet sāņus. Baudiet vasaru!

Vislabāk strādā tie, kas prot arī labi atpūsties. Smelieties saules un vasaras dabas spēku, lai ar jaunu sparu un prieka pilni sagaidītu jauno mācību gadu! Varbūt izmēģiniet šovasar kādu jaunu atpūtas veidu vai iemācieties jaunu deju?