Skolotājs, kurš vada mācīšanos, iedvesmo, virza un atbalsta skolēnus izaugsmē, un rosina katru darīt labāko, kas viņa spēkos, veido fiziski un emocionāli drošu, attīstību veicinošu un iekļaujošu mācību vidi, kurai skolēns jūt piederību. Vienlaikus skolotājs ir arī profesionālis savā jomā, kurš pamatīgi pārzina savu mācību priekšmetu un to prasmīgi māca, stratēģiski plāno mācības un efektīvi īsteno šo plānu; viņš pastāvīgi pilnveido savu profesionālo praksi un sadarbojas ar skolēniem un kolēģiem, lai atbalstītu skolēnus mācīšanās procesā. Līdzīgs skolotāja raksturojums iekļauts samērā nesen, šā gada maijā apstiprinātajā jaunajā Skolotāja profesijas standartā (PS-048), ar kuru var iepazīties šeit: https://visc.gov.lv/profizglitiba/stand_registrs_2017.shtml .

Pēc jaunā standarta skolotāja pamatuzdevums ir mērķtiecīgi virzīt bērnu un jauniešu kompetenču attīstību saskaņā ar viņu individuālās attīstības, mācīšanās, personības un sociālās izaugsmes vajadzībām, patstāvīgi vai sadarbībā ar kolēģiem veidot atbalstošu mācību vidi, plānot un īstenot mācību procesu atbilstoši skolēna attīstības vajadzībām un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī izvērtēt, plānot un pilnveidot savu profesionālo kompetenci.

Acīmredzamas paralēles atradīsiet Valsts pētījumu programmas ietvaros LU SIIC pētnieku veiktajā dažādu skolotāju kompetenču modeļu apkopojumā: https://www.siic.lu.lv/skolam/petnieciba/monografija-macisanas-lietpratibai/ . LU SIIC pētnieki turpina izstrādāt konkrētus, praktiski izmantojamus rīkus skolotāja profesionālās prakses izvērtēšanai, kas var būt lielisks pamats profesionālās mācīšanās vajadzību apzināšanai un mācību procesa pilnveidei ikvienā skolā. Arī citi autori (Coe et al, 2014; Farr, 2012; Hattie, 2012) uzsver mērķtiecīgas, saskatāmas un apgūstamas skolotāja darbības, kuru rezultāts ir labāka skolēnu mācīšanās.

Ir tikai likumsakarīgi, ka šajos modeļos ir daudz kā kopīga, tie apstiprina daudzās skolās pazīstamu labu pedagoģisko praksi, kuru svarīgi ikdienā turpināt pilnveidot un nostiprināt soli pa solim. Pievienošos Guntas Lāces, Limbažu vidusskolas matemātikas skolotājas un direktores, teiktajam Skola2030 konferencē "Lietpratība pamatizglītībā" – svarīgi, lai skolotājs apzināti izlemj mācīt skolēnu lietpratībai (https://ej.uz/Konf_Lace). Rosinu savā skolā izvēlēties kādu no modeļiem, kas apraksta skolotāja darbību, un padarīt to par savu, piešķirot tekstam konkrētību, apaudzējot ar saviem piemēriem, vērojot viens otra stundas un diskutējot ar kolēģiem.

Bieži skolās dzirdu: “Mēs jau tā darām!” Lieliski! Tad padarām šo praksi redzamu, daudzkārt izmantojamu, lai labais vairojas un kolēģu vidū veidojas līdzīga izpratne, valoda, kurā skolā ikvienam sarunāties par mācīšanos. Izmantosim to kā atspēriena punktu, lai uzdrošinātos pamēģināt neierastus metodiskos paņēmienus, atļautos dot sev laiku un iespēju mācīties no savas un kolēģu pieredzes un nākamreiz darītu labāk.

Mācību kvalitātes atslēga slēpjas tieši skolotāju profesionālajā patstāvībā – apzinātos lēmumos par savu praksi, novērojumos un refleksijā, iespējā plānot mācības sadarbībā ar saviem kolēģiem, kuriem ir līdzīgs mērķis attiecībā uz skolēniem, saņemot atbalstu un konstruktīvu atgriezenisko saiti par savu darbu, nevis skolas kā institūcijas patstāvībā.

Arvien jaunos pētījumos un atziņās par skolu darba pilnveides priekšnoteikumiem uzsvērts tas, cik svarīgi skolās veidot un vairot sociālo kapitālu. Pitsburgas universitātes profesore, organizāciju atīstības un kultūras pētniece Kerija Līna (Leana, Fall 2011) savā rakstā par trūkstošo posmu izglītības reformās runā par to, ka skolās ar augstāku sociālo kapitālu skolotāju darbs ir ar lielāku ietekmi un bērnu sasniegumi tamdēļ – labāki. Pētnieces ieskatā skolas sociālo kapitālu nosaka biežas profesionālas sarunas par mācīšanos un augsts uzticēšanās līmenis kolēģu starpā.

Kopš 2016. gada iznāk zinātnisks žurnāls, kas īpaši veltīts profesionālās kapitāla un sadarbības tematikai skolu vidē – Journal of Profesisonal Capital and Community: http://www.jpccjournal.com/index.htm. Skola2030 pilotskolas jau vairāk nekā gadu mērķtiecīgi strādājušas, lai izveidotu un nostiprinātu tradīciju – savstarpējās mācīšanās un pedagoģiskās prakses izzināšanu ikdienā (https://ej.uz/Konf_piemers1 ; https://ej.uz/Konf_piemers2 ). Aicinu sekot viņiem pa pēdām. Šeit un tagad.

Priecāsimies, ja pastāstīsiet par pašu pieredzē apzinātiem vai kolēģu darbā saskatītiem labās prakses piemēriem skolēnu mācīšanās procesa virzīšanā ikdienā. Laipni aicināti sūtīt mums savus stāstus info@skola2030.lv!

Lai iedvesmas pilns mācību laiks!

Zane Oliņa, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja

Izmantotā literatūra

• Coe, R., Aloisi, C., Higgins, S., Major, L.E. (October 2014). What makes great teaching. The Sutton Trust. Pieejams šeit: https://www.suttontrust.com/wp-content/uploads/2014/10/What-Makes-Great-Teaching-REPORT.pdf
• Farr, S. (2012). Teaching as Leadership: The Highly Effective Teacher’s Guide to Closing the Achievement Gap, 1st ed. Jossey-Bass. Pieejams šeit: http://www.teachingasleadership.org/
• Hattie, J. (2012). Visible Learning for Teachers: Maximizing Impact on Learning, 1st ed. Routledge.
• Leana, C.R. (Fall 2011.) The Missing Link in School Reform. Stanford Social Innovation Review. Pieejams šeit: https://www2.ed.gov/programs/slcp/2011progdirmtg/mislinkinrfm.pdf
• Namsone, D., Volkinšteine, J., Lāce, G. (2018).  Skolotājam nepieciešamās kompetences. Mācīšanās lietpratībai. LU Akadēmiskais apgāds,  146.-157.lpp. Pieejams šeit: https://www.siic.lu.lv/skolam/petnieciba/monografija-macisanas-lietpratibai/
• Skolotāja profesijas standarts. IZM. (2018). Pieejams šeit: https://visc.gov.lv/profizglitiba/stand_registrs_2017.shtml (PS-048)