Jau kopš 2014. gada valodu apguves jautājumos VISC sadarbojas ar Eiropas padomes Eiropas moderno valodu centru (EMVC) Grācā. Rīgā vairākkārt viesojušies Eiropas Komisijas un EMVC eksperti – Jose Noijons (José Noijons) no Nīderlandes un Gabors Šabo (Gabor Szabo) no Ungārijas. Eksperti ir iepazinušies ar standartā izvirzīto prasību saikni ar mācību procesu, ar svešvalodu eksāmenu saturu un tajos izmantotajiem uzdevumu veidiem, kā arī ar mūsu svešvalodu eksāmenu prasību atbilstību EKP. Atbilstoši viņu ieteikumiem jaunajos svešvalodu valsts pārbaudes darbos ietvertas izmaiņas gan saistībā ar darbu uzbūvi un saturu, gan eksāmenu struktūru.

Pirmkārt, turpmāk vidējās izglītības pakāpē skolēniem būs iespēja kārtot divus svešvalodu eksāmenus – optimālajā un augstākajā līmenī, katru eksāmenu veidojot saskaņā ar valsts vispārējās izglītības standartā ietvertajiem sasniedzamajiem rezultātiem katram līmenim un iespējām izglītības programmā šīs prasmes iegūt. Līdz šim visi skolēni neatkarīgi no viņu izglītības iestādes profila, valodu apguvei pieejamā stundu skaita un skolēnu interesēm 12. klases noslēgumā kārtoja vienu centralizēto eksāmenu svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu valodā). Turpmāk visiem skolēniem, kuri apgūst vispārējās izglītības saturu, tostarp vispārizglītojošo skolu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, jākārto svešvalodu eksāmens vismaz optimālajā līmenī angļu, franču vai vācu valodā, taču pēc padziļinātā kursa Svešvaloda II apguves viņi var kārtot arī augstākā līmeņa eksāmenu angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

Otrkārt, līdz šim, kārtojot centralizēto svešvalodu eksāmenu 12. klases noslēgumā, līdztekus eksāmena vērtējumam procentuālajā izteiksmē skolēni varēja saņemt arī apliecinājumu par valodas apguves līmeni – B1, B2 vai C1 – atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei (EKP). Lai apmierinātu skolēnu interesi iegūt oficiālu apliecinājumu savām svešvalodas zināšanām, valodas apguves līmeņa aplie-cinājumu varēs iegūt arī turpmāk, taču kārtojot atsevišķus katram līmenim atbilstošus eksāmenus.

Turpmāk svešvalodu eksāmens optimālajā līmenī būs veidots, lai izvērtētu un apliecinātu tikai vienu konkrētu valodas apguves līmeni – B2, lai ar lielāku precizitāti izvērtētu skolēnu valodas prasmes attiecīgajā līmenī.

Šīs izmaiņas veiktas, gan izvērtējot līdzšinējo praksi, gan atsaucoties uz Eiropas Komisijas ekspertu ieteikumiem, kas ļoti atzinīgi novērtējuši mūsu svešvalodu eksāmena kvalitāti, taču vairākkārt norādījuši, ka viena eksāmena ietvaros izvērtēt trīs (B1; B2 un C1) valodas līmeņu apguvi nav pietiekami objektīvi. Ja mēs vēlētos šādu praksi turpināt, tad kvalitātes uzlabošanas nolūkos eksāmenam būtu jākļūst daudz apjomīgākam, iekļaujot tajā lielāku skaitu jautājumu katrā no pārbaudāmajām valodas prasmēm. Šīs izmaiņas tiks ņemtas vērā, veidojot arī jaunos valsts pārbaudes darbus pamatizglītības pakāpes noslēgumā.

Augstākā līmeņa eksāmens tiks veidots, lai izvērtētu skolēnu valodas prasmes augstākajā līmenī – C1, bet atbilstoši šajā eksāmenā iegūtajiem rezultātiem skolēni varēs saņemt oficiālu apliecinājumu savām valodas prasmēm gan līmenī C1, gan arī līmenī B2. Treškārt, jaunais optimālā līmeņa valsts pārbaudes darbs svešvalodās atšķiras no līdzšinējā pēc uzbūves un satura. Kā jau minēts, tajā iekļauti uzdevumi, kas pārbauda tikai vienu valodas līmeni, tādēļ tas sniegs labāku iespēju izvērtēt skolēnu zināšanu atbilstību B2 līmenim. Jaunais optimālā līmeņa VPD svešvalodā dod iespēju novērtēt skolēnu sniegumu svešvalodā receptīvajās un produktīvajās darbībās un to savstarpējā mijiedarbībā. VPD pārbauda skolēnu spēju saprast un lietot literāro valodu, runājot un rakstot par sev zināmām un nezināmām tēmām, ar kurām saskaras personiskajā, sabiedriskajā, mācību vai ar darba vidi saistītā jomā.

Pēc uzbūves VPD paraugs atšķiras ar to, ka tā uzdevumi pārbauda tikai vienu valodas līmeni pretēji līdzšinējam, kurā bija iekļauti B1, B2 un C1 līmeņa uzdevumi, kas ietekmēja eksāmena rezultātu ticamību. Jaunais formāts sniegs iespēju labāk izvērtēt skolēnu zināšanu atbilstību B2 līmenim.

Būtiskākā izmaiņa saturā ir lielāka valodas prasmju integrācija valodas darbībās. Tā izpaužas nedaudz garākos lasāmā teksta fragmentos rakstīšanas un runāšanas uzdevumos, kas ļauj tuvināt pārbaudes darba uzdevumu saturu autentiskam un konkrētai situācijai atbilstošam valodas lietojumam. Piemēram, rakstīšanas uzdevumos viena iedevuma vietā turpmāk piedāvāsim divus – vienu tekstuālu un vienu grafisku vai arī divus tekstuālus, kas ļaus skolēniem savā darbā parādīt augstākas domāšanas prasmes (atbilstoši SOLO taksonomijai).

Jaunā vērtēšanas pieeja atbilstoši EKP paredz gramatiku un leksiku vērtēt kopā, nevis atsevišķi, kā tas bija līdz šim. Tas ļauj iegūt statistiski drošāku un pamatotāku informāciju par skolēnu zināšanām.