Pārmaiņas mācību saturā liek pārskatīt valsts pārbaudes darbu (turpmāk – VPD) mērķi, saturu, uzbūvi un norises kārtību. Līdzšinējā matemātikas centralizētā eksāmena koncepciju lielā mērā noteica politiskais lēmums to veidot vienotu un obligātu visiem skolēniem neatkarīgi no izglītības iestādes profila, skolēnu mērķiem u. tml. Kā piemēru līdzšinējā eksāmena pozitīvai ietekmei uz mācību procesu var minēt to, ka matemā
tikas mācīšanās procesā pakāpeniski palielinās īpatsvars skolēnu produktīvai, uz izpēti un pašatklājumu orientētai darbībai. Vienlaikus līdzšinējā eksāmena koncepcijā ir vairāki nozīmīgi trūkumi, piemēram, uzdevumi primāri tiek strukturēti pēc formas, bet ne pēc satura; eksāmena darba daļu apraksts ir pārlieku vispārīgs, kas skolotājiem un skolēniem nedod skaidru redzējumu par nepieciešamo mācīšanās rezultātu. Šo nepilnību apzināšana bija svarīgs posms jauno valsts pārbaudes darbu programmu un paraugu veidošanā.

Būtiskākā izmaiņa, salīdzinot ar līdzšinējo pieredzi, ir tajā, kā tiek strukturēts VPD saturs, proti, par vienu no kategorijām satura raksturošanai noteikts sasniedzamo rezultātu (turpmāk – SR) veids un grupa, kas skolotājiem un skolēniem ļauj precīzāk noteikt mācīšanās mērķus un rezultātu. SR veidi un to īpatsvars optimālā līmeņa un vispārīgā līmeņa matemātikas VPD programmās netieši raksturo sagaidāmo matemātisko kompetenci – joprojām nozīmīga vieta atvēlēta priekšmeta specifisko prasmju un algoritmu apguvei, vienlaikus skaidrāk kā līdz šim ir raksturotas prasības zināšanām un izpratnes dziļumam (piemēram, VPD iekļauti uzdevumi, kuros skolēni skaidro kāda jēdziena, darbības nozīmi), kā arī gatavībai risināt kompleksas problēmas – optimālā līmeņa un vispārīgā līmeņa VPD programmās noteikti attiecīgi četri un trīs tipiski kompleksu problēmu veidi, kas tiks pārbaudīti gadu no gada, tāpēc pēctecīgi un mērķtiecīgi iekļaujami arī mācību procesā.

Nozīmīgs jaunums un izaicinājums vērtēšanas procesa organizēšanā ir tas, ka matemātikas VPD tiks vērtēts matemātikas valodas lietojums (piemēram, cik konsekventi lieto mērvienības, cik korekti lieto vienādības zīmi u. c.) un prasmes organizēt risinājumu (piemēram, cik strukturēti un citam lasītājam saprotami izklāstīts risinājums, vai iekļauti nepieciešamie skaidrojumi u. c.).

Svarīgākās izmaiņas VPD uzbūvē un norisē ir šādas: 1) uzdevumi tiek strukturēti pēc atbilstības noteiktam satura modulim, piemēram, algebra (līdz šim pēc uzdevuma veida), kas skolēniem dos iespēju uz ilgāku laiku fokusēties kādam satura modulim, nevajadzēs nemitīgi “pārlēkt” no viena satura uz citu, 2) visa darba laikā skolēni var izmantot zinātnisko kalkulatoru (nav iespēju izmantot grafisko kalkulatoru), 3) darbam ir divas daļas (nosacīti var teikt, ka līdzšinējā eksāmena divas pirmās daļas apvienotas vienā), starp daļām ir 1 h garš starpbrīdis.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka nozīmīgs aspekts ir matemātikas VPD iekļauto uzdevumu grūtības pakāpe. Matemātikas optimālā līmeņa VPD veidots tā, ka skolēnu grupai ar zemu un vidēju matemātiskā snieguma līmeni dota iespēja apliecināt savas zināšanas un prasmes pietiekami plašā satura jautājumu lokā, t. sk. uzdevumos, kas mēra kompleksu problēmu risināšanas prasmes. Kopumā aptuveni 15–20 % VPD iekļauto uzdevumu reprezentē minimālo prasību kopumu.

Veiktas dažas izmaiņas, ievērojot skolēna perspektīvu – VPD struktūrā iekļauti elementi, kas ļauj skolēniem vadīt un uzraudzīt savu darbu, piemēram, katras uzdevumu kopas īss raksturojums un piktogrammas, kas signalizē par prasmēm, kas tiek vērtētas.