Lejuplādēt PDF: Skola2030 Ziņas Novembris - 2020

Jāuzsver, ka esam tikai pārmaiņu ceļa pašā sākumā, tāpēc ir pāragri runāt par vērtēšanas izmaiņām mūsu skolā ar praktiskiem risinājumiem. Varam paust vienīgi to, kādu ceļu pašlaik ejam, balstoties uz visu iesaistīto pušu sarunām un fiksējot diskusiju rezultātus, lai veidotu vienotu izpratni par izmaiņām un īstenotu visas skolas pieeju vērtēšanā.

No šī mācību gada visos vecumposmos tika ieviesta vienota vērtēšanas kārtība, lai tā nebūtu jāpārstrādā un jāsalāgo visā mācību satura un ieviešanas laikā. Būtiski, ka tā balstās trīs vērtēšanas veidos, kurus esam izcēluši un arī izdiskutējuši kolektīvā, – formatīvajā, summatīvajā un diagnosticējošajā vērtēšanā. Šie vērtēšanas veidi ir saistoši visiem skolas skolotājiem un skolēniem. Pašlaik jau ir redzami pirmie rezultāti – skolēni sāk uzrādīt augstāku mācību motivāciju, jo daudz plašāk ir izmantota formatīvā vērtēšana.

Metodisko komisiju diskusijās 2019./20. mācību gada laikā par vērtēšanas sistēmu mūsu skolā aizvien pārliecinošāk tika pausta vēlme atteikties no iespējas uzlabot temata noslēguma (TN) darbos saņemto vērtējumu. Metodiskajā padomē tika apspriesti vairāki priekšlikumi, lai aktualizētu esošo vērtēšanas kārtību. Tika ņemtas vērā arī izmaiņas valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā, kas stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Salīdzinot ar iepriekšējo vērtēšanas kārtību, šajā esam īpaši izcēluši formatīvās vērtēšanas lomu un nozīmi, jo tā tiek izmantota kā ikdienas mācību procesa daļa. Šobrīd turpinās diskusijas metodiskajās komisijās, un Metodiskajā padomē plānojam apkopot šādus aktualizētos jautājumus.

• Mana labā prakse: kā savā ikdienas darbā klasē šajā mācību gadā esmu rīkojies, lai mainītu/skaidrotu skolēniem vērtēšanas nozīmes maiņu pašreizējā mācību procesā (vērtēšana, lai mācītos)? Kā es, mācību priekšmeta skolotājs, esmu reaģējis, ja kāds skolēns ieradies uz TN darbu, piemēram, pēc nedēļu ilgas slimošanas, kā pārliecinos, ka klase gatava TN darbam, un ko esmu darījis situācijā – TN darbs ieplānots, bet skolēni nav apguvuši to, ko es kā skolotājs esmu plānojis, u. tml.
• Kuros vērtēšanas jautājumos nepieciešams kopīgi mācīties ar kolēģiem, lai darbā ar klasi justos pārliecinoši?
• Kādi metodiskie materiāli vēl būtu nepieciešami, lai pilnveidotu savas zināšanas/prasmes formatīvās vērtēšanas procesā?

Īpaši izveidotā e-klases sadaļā esam ievietojuši dažādus metodiskus materiālus skolotāju atbalstam: “Kas ir formatīvā vērtēšana?”, skolotāja snieguma līmeņa ap- rakstu “Formatīvā vērtēšana un skolotāja dotā atgriezeniskā saite”, Skola2030 materiālus par vērtēšanu. Šajā platformā piedāvājam arī iespēju izmantot rīku “Skolotāja darba pašvērtējums: skolēnu mācību snieguma vērtēšana 2020./21.m.g.”, novērtējot 15 apgalvojumus, lai pārliecinātos, kā es – skolotājs – izprotu galvenos skolas vērtēšanas kārtībā iekļautos jautājumus.

Esam pārmaiņu ceļa pašā sākumā un sagaidām arī sava veida “ieviešanas bedri”, tāpēc metodiskajās komisijās aktualizējam Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāju pieredzi un vajadzības vērtēšanas jautājumos, jauno mācību gadu uzsākot. Apkopojot sarunu rezultātus, varam minēt, piemēram, latviešu valodas un literatūras skolotāju secinājumus: “Ikdienas darbā izmantojam formatīvo vērtēšanu, konstatējot, kā skolēni apguvuši tematu vai temata daļu, veicot individuālu atgriezenisko izaugsmei. Kļūdas analizē, izmantojot kritēriju lapas. Novērtētas mazākas prasmes ikdienas stundās. Tiek lietota temata pašvērtējuma lapa” u. c.

Protams, arī skolēniem tas prasa piepūli – sekot līdzi savai izaugsmei, jo tas ir nepārtraukts darbs ar sevi, bet, uzņemoties lielāku atbildību par savu mācīšanos, beigās būs arī labāka atzīme, kurai tāpat ir sava jēga. Ar lielu pārliecību varam apgalvot, ka tieši attālinātās mācīšanās process 2019./20. mācību gada noslēgumā mums visiem ir devis lielāku izpratni par to, ko nozīmē akcentu maiņa no mācīšanās novērtēšanas uz vērtēšanu mācīšanās atbalstam – ar lielāku uzsvaru uz formatīvo vērtēšanu, jēgpilnas atgriezeniskās saites sniegšanu, vienlaikus aizvien vairāk iedrošinot skolēnus individuālai saziņai ar skolotāju.

Diagnosticējošā vērtēšana – neatņemama mācību procesa sastāvdaļa

Mērķtiecīgi virzāmies uz to, ka diagnosticējošā vērtēšana kļūst par loģisku un neatņemamu mācību procesa sastāvdaļu. Pagājušā mācību gada sākumā visas skolas līmenī dažādos mācību priekšmetos mērķtiecīgi diagnosticējām skolēnu pašvadītās mācīšanās prasmes, t. i., pētījām, cik attīstīta ir skolēnu prasme lasīt, klausīties, analizēt, mēģināt, plānot, īstenot, ņemot vērā, ka mēs kā Skola2030 ideju aprobētāji esam pievērsušies pašvadītās mācīšanās caurvijai. Veiktā diagnostika un mācību priekšmetu skolotāju secinājumi bija ierosināšana profesionālām sarunām par atbalstu skolēniem mācīšanās procesā. Esam gatavi tam, ka ikkatrs skolotājs var izvēlēties diagnosticējošās vērtēšanas formas mācību gada sākumā, bet mācību gada laikā meklēsim un realizēsim starppriekšmetu saiknes iespējas kompleksu diagnostikas darbu izstrādei, kas ļautu noskaidrot, kā gada laikā pilnveidojušās skolēnu prasmes.

Skaidrojošs darbs ar vecākiem

Būtiski, ka esam ieviesuši jaunu aspektu – skolēniem nav iespējas pārlabot vērtējumu, neatkarīgi no tā, kādu viņi ir ieguvuši. Protams, ka sākotnēji tas raisīja plašas diskusijas, īpaši 7. klašu vecākiem, bet, veicot plašu skaidrošanas darbu, kā arī aktualizējot formatīvās vērtēšanas nozīmi, esam panākuši pozitīvu attieksmes maiņu. Ir arī sagatavots vecākiem pieejams izziņas materiāls par vērtēšanu, sk. šeit: https://bit.ly/parvertesanuLV1G .

Aktualizētā vērtēšanas kārtība ir pieejama skolas mājaslapā kopš jūnija, tomēr īpaši būtu jāizceļ e-klases pārbaudes darbu plānotājs kā rīks, kas ir parocīgs gan skolas vadībai, gan skolotājiem un skolēniem. Tāpat skolotāji jau laikus ir sākuši plānot tematu vai mācību posmu nobeiguma vērtēšanas darbus, un I semestra plāns jau ir noformēts.

Mērķis – vienots, viendabīgs un ilgtspējīgs vērtēšanas ietvars

Pašlaik lielākais izaicinājums ir panākt, ka skolā tiek īstenota vienota pieeja vērtēšanā, nodrošinot pēc iespējas pilnvērtīgāku atgriezenisko saiti kā signālu atbalstošiem mācīšanās pasākumiem, virzoties uz TN darbiem, kā arī nodrošinot maksimālu pārliecību gan skolotājam, gan skolēnam par gatavību TN darbiem un ieskaitēm. Tādējādi tiks panākts vienots, viendabīgs un ilgtspējīgs vērtēšanas ietvars.

Kopumā raugoties, izstrādātā jaunā vērtēšanas kārtība ir mainījusi vērtēšanas lomu un vietu skolā. Primāri tā ir neatraujama daļa no ikdienas mācībām, kas skolotājiem un skolēniem ļauj fiksēt viņu zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu mācību laikā. Sekundāri tiek panākts, ka visi skolas skolotāji ņem vērā vērtēšanas ietvara un uzsvaru maiņu. Tādējādi tiek īstenota skolas kā vienotas mācību institūcijas pieeja.”

Uzziņai

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā ir izveidota skolotāju “Sadarbības telpa”, kas ietver

• informatīvās sanāksmes otrdienās, kurās reizēm piedalās visi skolotāji, lai runātu par kādiem aktuāliem skolas dzīves jautājumiem, reizēm tiekamies metodiskajās komisijās vai kādās citās darba grupās;
• sadarbības laiks ceturtdienās – dažādu darba grupu sanāksmes, kopīgās mācīšanās nodarbības, atklāto stundu refleksijas, pieredzes stāsti.