Vai un kādai jābūt vecāku iesaistei, lai atbalstītu skolēnus?

Ir trīs veidi, kā vecāki var palīdzēt jebkurā vecumā:

Pirmkārt.
Veidojiet pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, padarot to par ikdienas daļu. Lemiet kopā, ko gatavot vakariņās, kurp doties brīvdienās, sarunājieties par animācijas filmu varoņiem, attiecībām, par bērna neveiksmēm un zaudējumiem. Ļaujiet bērniem darīt un kļūdīties – pašam aizpogāt mēteli, uzvilkt zeķes, arī tad, ja tās būs atšķirīgas.

Otrkārt.
Palīdziet bērniem kļūt patstāvīgākiem un neatkarīgākiem, mācot, kā pašam plānot skolas un brīvo laiku, kā atrast laiku hobijiem un draugiem, kā arī, kā pārvarēt grūtības un neizdošanos.

Treškārt.
Veidojiet konstruktīvas attiecības ar skolu un skolotājiem, jo tieši kopā rodams labākais veids bērna atbalstam. Svarīgi neveidot nepatiku pret skolā notiekošo. Interesējieties vairāk nekā tikai par atzīmēm – biežāk jautājiet, ko bērns iemācījies.

Kā mainīsies skolēna ikdiena klasē?

Būtiskākās pārmaiņas ir veidā, kā notiek mācīšanās, – nevis sniedzot skolēniem gatavas atbildes, bet vairāk viņiem ļaujot pie atbildēm nonākt pašiem. Skolotājs piedāvās uzdevumus, kas rosina skaidrot, pretstatīt, vispārināt un sarunāties. Citiem vārdiem sakot – mācīties iedziļinoties.

Skolotājs savukārt virzīs un atbalstīs skolēnus, palīdzot izšķirt, kura informācija ir svarīgāka, kā arī mācīs daudzveidīgus uzdevumu risināšanas paņēmienus.

Tādā veidā skolēni ar skolotāja gudru palīdzību pakāpeniski būvēs savu zināšanu pamatus – līdzīgi kā no spēļu konstruktora top mašīna vai māja. Tas ir vērtīgāk par iekaltām zināšanām, kā arī efektīvāk, ar lielāku motivāciju un paliekošāku rezultātu.

Vai taisnība, ka skolā vairs neliks atzīmes?

Nē, tā nav taisnība.

Atzīmes netiks atceltas. Tās arī turpmāk rādīs, ko skolēns iemācījies temata, semestra, mācību gada noslēgumā.

Taču ikdienā ir svarīgi, lai vērtēšana palīdzētu skolēnam saprast, ko viņš jau zina un prot un ko vēl ne. Svarīgi, ka mācību procesā pirms noslēguma darba viņam ir iespēja pārliecināties par to, ko viņš zina, no klasesbiedra vai skolotāja, un viņam ir pieejams laiks un informācija, ko konkrēti viņš var darīt, lai uzlabotu savu rezultātu.

Vairāk par vērtēšanu lasi Skola2030 ziņu izdevumā - http://bit.ly/zinu_izdevums_vertesana, kā arī sadaļā "Vērtēšana". 

Vai taisnība, ka nebūs mājasdarbu?

Skolas mājasdarbu jēga ir divējāda.

Pirmkārt, tā ir papildu vingrināšanās iespēja, un dažiem bērniem šādas iespējas patiešām vajag vairāk. Svarīgi, lai mājasdarbi būtu tādi, kādus skolēns var izpildīt bez vecāku palīdzības, un lai pamatprasmes būtu iemācītas jau skolā. Vecāku loma ir nodrošināt vietu un mācīt bērnam patstāvīgi atcerēties,  kas jāizmācās uz rītdienu, u. tml.

Otrs mērķis mājasdarbiem ir sasaistīt skolā apgūto ar reālo dzīvi, kur mēs, piemēram, intervējam vecākus par dzimtas vēsturi vai par piedzīvoto kādā vēsturiskā notikumā. 

Vecākajās klasēs palielinās patstāvīgā darba apjoms. Taču arī tad ir svarīgi, lai skolēnam, mācoties patstāvīgi mājās, mēs skolā vispirms būtu apguvuši to, kā to darīt. Piemēram, mēs esam iemācījušies, kā strukturēt publisku runu, mēs zinām, kā veidot plānu referātam, mēs esam vingrinājušies klasē rēķināt sarežģītākus uzdevumus.

Jebkurā gadījumā vecākiem nebūtu jābūt tiem, kas māca un skaidro pamatmācību saturu. Viņu uzdevums ir izmantot iespēju un par kādu no tematiem rosināt un attīstīt bērna interesi tālāk. Vecāku uzdevums ir mācīt bērnam pašvadības prasmes, taču nedarīt mājasdarbus bērnu vietā.

Tas ir īpaši svarīgi, lai skolotājam neveidotos maldīgs priekšstats par to, ko bērns jau zina un prot, un tādēļ viņi varētu bērniem labāk iemācīt nepieciešamo klasē.