Vai taisnība, ka skolā vairs neliks atzīmes?

Nē, tā nav taisnība.

Atzīmes netiks atceltas. Tās arī turpmāk rādīs, ko skolēns iemācījies temata, semestra, mācību gada noslēgumā.

Taču ikdienā ir svarīgi, lai vērtēšana palīdzētu skolēnam saprast, ko viņš jau zina un prot un ko vēl ne. Svarīgi, ka mācību procesā pirms noslēguma darba viņam ir iespēja pārliecināties par to, ko viņš zina, no klasesbiedra vai skolotāja, un viņam ir pieejams laiks un informācija, ko konkrēti viņš var darīt, lai uzlabotu savu rezultātu.

Vairāk par vērtēšanu lasi Skola2030 ziņu izdevumā - http://bit.ly/zinu_izdevums_vertesana, kā arī sadaļā "Vērtēšana". 

Kad būs pieejama detalizēta informācija par kursu saturu – programmas, eksāmenu paraugi, vērtēšanas prasības?

Pamatkursu programmu paraugi skolām apskatāmi šajā saitē: https://skola2030.lv/lv/skolotajiem/pamatkursu-programmu-paraugi-videja-izglitiba. Padziļināto kursu programmu paraugi būs pieejami līdz 2020. gada beigām. Tie atšķirsies no pamatkursu programmām ar to, ka tajos būs iekļauti uzdevumu piemēri, kursu noslēgumu darbu piemēri un vērtēšanas kritēriji. Mērķis – lai pēc iespējas konkrētāk skolotājs ieraudzītu uzdevumu veidus un vērtēšanas kritērijus un tā varētu izprast kursa detalizācijas pakāpi. Šādā veidā programmas tiek veidotas arī tāpēc, lai parādītu, kādas būs valsts pārbaudes darbu prasības, jo skolēniem pēc viņa izvēles būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu visos piecpadsmit padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī. Tas nozīmē, ka skolotāji zinās par padziļināto kursu apguves prasībām 2–3 gadus pirms skolēnam šis pārbaudījums būs jākārto.

Taču jau tagad gan pamatkursu, gan padziļināto kursu prasību līmeni var lasīt standartā – katrā mācību jomā iekļauts prasmju līmenis, kas skolēnam jāapgūst. Ar standarta prasībām katram mācību satura apguves līmenim var iepazīties šeit: https://skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/sasniedzamie-rezultati. Uz padziļinātajiem kursiem attiecas augstākā līmeņa prasības attiecīgajā jomā.  Vismaz gadu pirms valsts pārbaudes darba būs redzami arī eksāmenu projekti. Katrā kursā sasniedzamie rezultāti definēti vispārējās vidējās izglītības standarta 9. pielikumā: https://likumi.lv/ta/id/309597. Tāpat kā pašlaik arī turpmāk skolotāji varēs izmantot VISC izstrādātos kursu programmu paraugus vai veidot savas programmas.

Kad un kā izteikt summatīvos vērtējumus?

Tāpat kā līdz šim, summatīvo vērtēšanu skolotājs organizē mācīšanās posma noslēgumā. Par mācīšanās posma noslēgumu tiek uzskatīts ne tikai mācību gads, bet arī temats, temata daļa vai, piemēram, apjomīgāks mācību darbs (pētnieciskais, jaunrades darbs u. c.), kura laikā skolēnam ir bijusi iespēja apgūt noteiktu sasniedzamo rezultātu kopumu.

Summatīvo vērtēšanu īsteno:

• pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;
• Valsts izglītības satura centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.

Par summatīvo vērtējumu izlikšanas principiem un biežumu mācību laikā vienojas katras izglītības iestāde pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā, piemēram, nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, «nv» (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus. Ja dažādiem mācību priekšmetiem vienas klašu grupas ietvaros ir dažādi veidi gada summatīvā vērtējuma izteikšanai, šo informāciju iekļauj vērtēšanas kārtībā.

Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus, mācību priekšmeta programmu un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

Pamatizglītības pakāpē izliek summatīvo vērtējumu mācību gada noslēgumā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu.

Vidējās izglītības pakāpē summatīvo vērtējumu izliek mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā un mācību gada noslēgumā par apgūtā kursa daļu, ja kursa īstenošana turpinās arī nākamajā gadā. Taču izglītības iestāde atbilstoši tajā noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu par apgūtā kursa daļu.

Izglītības iestāde pēc savas iniciatīvas vai nepilngadīgā izglītojamā vecāka vai pilngadīgā izglītojamā pieprasījuma izsniedz liecību vai izziņu par izglītības programmas daļēju apguvi. Ieteikumi šo dokumentu noformēšanai un liecību paraugi pievienoti pielikumā.

Summatīvos vērtējumus, tāpat kā šobrīd, 4.-12.klasē visos mācību priekšmetos izsaka 10 ballu skalā mācīšanās posma noslēgumā. Pedagogs izmanto 10 ballu skalu vērtējumu izlikšanai saskaņā ar MK 27.11.18. Nr. 747 “Noteikumu par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 10. pielikumu un MK 3.09.19. Nr. 416 “Noteikumu par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 10. pielikumu.

1.-3. klasē summatīvos vērtējumus mācīšanās posma noslēgumā, tostarp mācību gada beigās, izsaka apguves līmeņos pret plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem. Vērtējuma izteikšanai izmanto apguves līmeņu aprakstus atbilstoši MK 27.11.18. Nr. 747 “Noteikumu par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 9.pielikumam. Elektroniskajās klasvadības sistēmās apguves līmeņu atspoguļošanai ikdienā ieteicams izmantot saīsinājumus S, T, A, P.

Kad un kā izteikt formatīvo vērtējumus?

Pedagogi ikdienas mācību procesā īsteno formatīvo vērtēšanu skolēnu mācīšanās atbalstam. Formatīvās vērtēšanas mērķis ir noteikt skolēna apgūtos sasniedzamos rezultātus atgriezeniskās saites sniegšanai skolēnam un skolotājam, lai uzlabotu skolēna sniegumu un plānotu turpmāko mācību procesu, kā arī lai veicinātu skolēna mācību motivāciju attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes, iesaistot viņu vērtēšanas procesā.

Formatīvo vērtēšanu pedagogs veic mācību procesa laikā, tās saturu veido plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācīšanās laikā. Formatīvajā vērtēšanā izmantotie vērtējumi kalpo kā atgriezeniskā saite skolēnam mācīšanās laikā par to, ko viņš jau ir apguvis un kas viņam vēl jāiemācās, tādēļ formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus mācību priekšmetos un mācību priekšmetu kursos.

Formatīvos vērtējumus izsaka, dokumentē un komunicē atbilstoši mērķauditorijai (piemēram, skolēns, kolēģis, atbalsta personāls, skolas vadība, vecāks), lai mērķtiecīgi atbalstītu skolēna mācīšanos un sekotu līdzi skolēna sniegumam ilgtermiņā. Vērtējumu var izteikt apguves līmeņos, procentos, punktos, ieskatīts/ neieskaitīts.

Par formatīvo vērtējumu izlikšanas principiem, biežumu mācību laikā, vērtējumu izteikšanas veidiem vienojas katras izglītības iestādēs pedagogi, izglītības iestāde šos vērtēšanas principus atrunā izglītības iestādes vērtēšanas kārtībā. Svarīgi, lai skolēni un viņu vecāki būtu informēti un izprastu plānotos vērtēšanas principus un vērtējumu izteikšanas veidu.

Vai 1. klasē apguves līmeņus izmanto gan summatīvajai, gan formatīvajai vērtēšanai? Vai 1. klasē formatīvajam vērtējumam var izmantot punktus?

1.–3. klasē summatīvos vērtējumus izsaka līmeņos pret sasniedzamiem  rezultātiem, bet formatīvos vērtējumus – procentos, i/ni, līmeņos vai punktos.  Par formatīvajiem vērtējumiem katra izglītības iestāde vienojas individuāli, kopīgi nolemjot par savas izglītības iestādes vērtēšanas kārtību. Par formatīvo vērtējumu biežumu lemj skolotājs atbilstoši plānotiem sasniedzamiem rezultātiem. 

Kā vērtēt mājasdarbus? Vai mājasdarbu pārbaudes rezultātus drīkst neatspoguļot e-klases žurnālā, lapā “Mājas darbi”, izmantojot tos tikai atgriezeniskas saites sniegšanai?

Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.Formatīvā vērtēšana, pirmkārt, ir atgriezeniskās saites sniegšana, kuru skolēni spēj izmantot, lai nākamajā reizē demonstrētu labāku sniegumu. Skolotājs pieņem lēmumu, vai skolēna demonstrēto sniegumu mājasdarbos piefiksēs arī, izmantojot formatīvos vērtējumus.

Kad tiek plānoti diagnosticējošie darbi, un kad skolotājam ieplānot to izmantošanu?

Trīs gadu pārejas periodā vienlaikus būs spēkā pilnveidotā mācību satura pamatizglītības standarts un iepriekšējais standarts. Tas nozīmē, ka vēl divus gadus 3. un 6. klasēs būs nodrošināti un arī organizēti Valsts izglītības satura centra izstrādātie diagnosticējošie darbi, kuri būs obligāti un saistoši visiem skolēniem attiecīgajās klasēs norādītājos laikos - https://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/vpd_grafiks_2021.pdf. 

Vienlaikus uzsākam pakāpeniski publicēt 20 diagnosticējošus darbus, kuri ir izstrādāti atbilstoši pilnveidotā mācību satura sasniedzamajiem rezultātiem un aprobēti sadarbībā ar pilotskolām. Katru diagnosticējošo darbu plānojam skaidrot īsā vebinārā, kura ieraksts būs pieejams kopā ar publicēto diagnosticējošo darbu Skola2030 mācību resursu krātuvē (https://mape.skola2030.lv/). 

Izstrādātie diagnosticējošie darbi ir rīks skolotājam, lai sistēmiski plānotu nepieciešamo atbalstu, nevis novērtētu bērna snieguma ar atzīmi, tāpēc arī iegūtie formatīvie vērtējumi diagnosticējošos darbos (piemēram, punkti, procenti) neietekmē atzīmi mācību gada beigās. Ņemot vērā gan mērķi, gan skolotāja brīvību izstrādāt savu mācību priekšmeta programmu, skolotājs patstāvīgi izvēlas laiku, kurā izmantos diagnosticējošus darbus. 

Kāpēc atgriezenisko saiti ir svarīgi sniegt jau mācību procesa laikā, nevis tikai mācību posma beigās?

Atgriezeniskai saitei vienmēr ir jābūt ciešā saistībā ar mācību saturu – KO mēs vēlamies, lai skolēns sasniedz, – kā arī ar mācību procesu – KĀ skolēns mācās. Atgriezenisko saiti skolotājs sniedz kā komentāru, kas var būt gan par mācīšanās rezultātu, gan par procesu, lai sekmētu katra skolēna izaugsmi. Citējot Austrālijas un Jaunzēlandes izglītības pētnieku Džonu Hetiju (John Hattie): “Atgriezeniskā saite ir informācija, kuras mērķis ir mazināt plaisu starp to, kā ir tagad, un to, kā ir jābūt vai kā varētu būt.”

Katrai skolotāja darbībai un mijiedarbībai ar skolēnu ir ietekme uz skolēna attīstību un izaugsmi. Ir darbības, kam ir vidēja vai augsta ietekme uz skolēna attīstību un izaugsmi, ir darbības, kas var ietekmēt skolēna attīstību negatīvi (darbību rezultātā skolēna attīstība un izaugsme mazinās), ir darbības, kas skolēna attīstību neietekmē (skolēna attīstība un izaugsme nenotiek). Džona Hetija pētījumos ir pierādīts, ka atgriezeniskā saite ļoti būtiski ietekmē skolēna izaugsmi un attīstību.

Atgriezenisko saiti skolotāji skolēniem sniedz regulāri. Tāpēc katram skolotājam ir svarīgi sev atbildēt: kāds ir šīs atgriezeniskās saites mērķis? Vai veids, forma, saturs un laiks, kurā tas tiek izteikts, ir orientēts uz to, lai skolēns spētu parādīt labāku rezultātu, un uz izaugsmi? Vai skolēns šo atgriezenisko saiti sapratīs, un kā viņš to sapratīs? Vai viņš šo saņemto informāciju varēs izmantot, lai uzlabotu savu sniegumu?

Mācoties skolēnam ir jābūt skaidram, kāds ir sasniedzamais rezultāts. Ir jābūt zināmam, cik tālu es kā skolēns atrodos no sasniedzamā rezultāta, ko es jau protu, kas man vēl jāapgūst, jāpapildina, jāpilnveido, lai es pietuvotos vai pilnībā sasniegtu noteikto sasniedzamo rezultātu, par to saņemot atgriezenisko saiti mācīšanās posmā.

Pētījumos novērots, ka skolēna sniegums neuzlabojas, ja skolotājs sniedz tikai vērtējumu par paveikto vai arī vērtējumu kopā ar komentāru. Taču, ja skolēns atgriezenisko saiti saņēma kā komentāru par nepieciešamajiem uzlabojumiem mācību procesā, tad sniegums uzlabojās vidēji par 30 %.

Atgriezeniskās saites sniegšanas tehnikai mācībās var būt dažādi varianti – to var izteikt rakstiski vai mutiski. Taču svarīgāk par izvēlēto formu ir saprast, ko bērns tālāk ar šo atgriezenisko saiti darīs. Ja atgriezeniskā saite ir iedota, tad jāiedod skolēnam arī laiks, lai viņš varētu to izmantot sava snieguma uzlabošanai. Tāpēc ir svarīgi, lai atgriezeniskā saite būtu nevis secinājums par paveikto, bet ietvertu ieteikumus par tālākām darbībām, kas skolēnam būtu jāveic, lai uzlabotu savu sniegumu. Šādas atgriezeniskās saites mērķis ir sekmēt, lai nākamreiz skolēns demonstrētu labāku rezultātu.

Tāpēc vienmēr ir svarīgi saprast sniedzamās atgriezeniskās saites mērķi. Var uzdot sev kontroljautājumu: vai manis sniegtā atgriezeniskā saite ir virzīta uz to, lai skolēns nākamajā reizē spētu uzlabot un demonstrēt labāku sniegumu?

Kādi valsts pārbaudes darbi (eksāmeni) šogad jākārto 12. klašu skolēniem, kas mācījušies pēc iepriekšējā standarta, un kam un kad būs jākārto eksāmeni pēc jaunā standarta?

Šogad skolēni, kuri uzsākuši mācības pēc iepriekšējā standarta (12. klase, 3., 4. kurss) pēdējo reizi kārtos eksāmenus atbilstoši iepriekšējiem standartiem. Šos eksāmenus kārtos tikai 12. klašu vai 3. kursa, vai 4. kursa audzēkņi profesionālajās izglītības iestādē. 11. klašu skolēni jau kārtos eksāmenus, kas veidoti pēc jaunā standarta.

Visu valsts pārbaudes darbu norises datumus skatīt šeit: https://likumi.lv/ta/id/321679-noteikumi-par-valsts-parbaudes-darbu-norises-laiku-2021-2022-macibu-gada.

Aktuālākajai informācijai par valsts pārbaudes darbu norisi šajā mācību gadā sekojiet VISC tīmekļvietnē: https://www.visc.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-darbi-20202021mg.

Kā zināms, no 2020./2021. mācību gadā stājas spēkā jauns valsts vidējās izglītības standarts, kas ietver pārskatītus vidējās izglītības iegūšanas principus un saturu. Pārmaiņas sāk skart vidusskolēnus, kas 2020./2021. mācību gadā uzsāka mācības 10. klasē vai 1. kursā (profesionālajās izglītības iestādēs). Jauna tipa eksāmenus saskaņā ar pilnveidoto saturu un vidusskolas modeli, tostarp pielāgotu līmeņiem, pirmie kārtos tieši šie skolēni, kuri vidusskolu absolvēs 2023. gadā.

Aicinām Skola2030 tīmekļvietnē iepazīties ar detalizētu informāciju, kurā minēti priekšnoteikumi vidējās izglītības iegūšanai: https://skola2030.lv/vecakiem-un-skoleniem/vidusskola/skoleniem.

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību:

• mācību stundās vidusskolēns pavadīs tikpat daudz laika kā līdz šim (~36 stundas nedēļā);
• apgūs visas mācību jomas, taču atšķirīgā līmenī atkarībā no savām interesēm;
• izvēlēsies un apgūs 3 padziļinātos kursus;
• veiks un aizstāvēs projekta darbu, kas varbūt pētniecības vai jaunrades, vai sabiedriskais darbs saistībā ar vienu vai vairākiem padziļinātajiem kursiem.

Vidējās izglītības iegūšanai jānokārto arī VPD jeb eksāmeni:

• latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī );
• svešvalodā – angļu, vācu vai franču (vismaz optimālajā līmenī );
• matemātikā (vismaz optimālajā līmenī );
• divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī ).

Ja latviešu valodu, svešvalodu, matemātiku skolēns mācās optimālajā vai augstākajā līmenī, valsts pārbaudes darbs jākārto tikai vienreiz – optimālajā vai augstākajā līmenī.

Kā pieņemt lēmumu, kad un kurus jaunos eksāmenus skolēnam vislabāk kārtot?

Šis ir pirmais mācību gads, kad skolēni, kuri no 10. klases mācās saskaņā ar jauno standartu, var kārtot optimālā līmeņa valsts pārbaudes darbus (VPD), ja viņi līdz 11. klases beigām ir pabeiguši apgūt attiecīgo priekšmetu optimālā līmeņa kursus – “Latviešu valoda I”, “Svešvaloda I” un “Matemātika I”. Šogad pirmo reizi pēc jaunā satura vispārīgā līmeņa eksāmenu matemātikā var kārtot arī profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, ja viņi pabeiguši apgūt vispārīgā līmeņa pamatkursu “Matemātika”.

Skolēnu, pieņemot lēmumu, kad vislabāk kārtot valsts pārbaudes darbus, aicinām ņemt vērā šādus apsvērumus:

• Ja latviešu valodu, svešvalodu, matemātiku skolēns mācās optimālajā vai augstākajā līmenī, VPD jākārto tikai vienreiz – optimālajā vai augstākajā līmenī.
• Atgādinām, ka skolēni mācās trīs padziļinātos kursus, taču augstākā līmeņa eksāmens jākārto tikai divos no trim padziļinātajiem kursiem.
• Skolēni optimālā līmeņa VPD var kārtot arī 12. klases (attiecīgi 3., 4. kursa) beigās.
• VPD tiek veidoti saskaņā ar standarta sasniedzamajiem rezultātiem, kurus skolēni apgūst attiecīgajos kursos. Tādēļ gan vispārīgā, gan optimālā, gan augstākā līmeņa VPD skolēni var kārtot ne ātrāk kā tad, kad pabeigta attiecīgā līmeņa kursa apguve – attiecīgi optimālā līmeņa eksāmeni pēc “Latviešu valoda I”, “Svešvaloda I”, “Matemātika I” apguves, bet augstākā līmeņa eksāmeni – pēc “Latviešu valoda un literatūra II”, “Svešvaloda II”, “Matemātika II”, “Kultūra un māksla II,” “Fizika II” u. tml. apguves. Ja skolēns pēc 11. klases plāno turpināt latviešu valodas, svešvalodas vai matemātikas apguvi augstākajā mācību satura apguves līmenī, bet neplāno kārtot tajā augstākā līmeņa eksāmenu, viņš var izvēlēties nokārtot optimālā līmeņa eksāmenu 11. klases beigās vai arī kārtot optimālā līmeņa eksāmenu 12. klases beigās, kad iespējami varēs uzrādīt kvalitatīvākas zināšanas šajā jomā, jo būs turpinājis mācības.
• Uzsākot jaunā standarta ieviešanu un ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz mācību procesu, skolēniem būs iespēja gan vispārīgā, gan optimālā līmeņa eksāmenus kārtot atkārtoti, piemēram, kad pabeigts attiecīgā līmeņa kurss – 11. klases beigās un vēlreiz 12. klases beigās, taču jāņem vērā, ka vienā mācību priekšmetā vienā mācību gadā skolēns drīkstēs kārtot tikai vienu eksāmenu – vispārīgajā, optimālajā vai augstākajā līmenī, jo tie notiks vienlaikus. Ilgtermiņā atkārtotu eksāmenu kārtošanas prakse nav plānota, lai turpmāk skolēni mērķtiecīgi izvēlētos kārtot viņu tālākajām profesionālajām izvēlēm atbilstošākos valsts pārbaudes darbus.

Kopsavilkumā, visi skolēni, kas 10. klasē uzsākuši mācības saskaņā ar jauno saturu un būs pabeiguši pamatkursu “Latviešu valoda I”, “Svešvaloda I” un/vai “Matemātika” (tikai profesionālajās izglītības iestādēs), “Matemātika I” apguvi, 2022. gada pavasarī var kārtot kādu vai visus optimālā līmeņa eksāmenus. Šos eksāmenus drīkst nekārtot šajā mācību gadā, bet izvēlēties to darīt nākamajā mācību gadā. Tos drīkstēs kārtot atkārtoti pēc gada, ja neapmierina rezultāts, taču tikai tādā gadījumā, ja šajā pašā gadā attiecīgajā mācību priekšmetā skolēns neizvēlēsies kārtot augstākā līmeņa eksāmenu. Ja attiecīgajā priekšmetā – latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā – skolēns kārto eksāmenu augstākajā līmenī, tad optimālā līmeņa eksāmens nav jākārto.

Paredzams, ka pakāpeniski mainīsies arī augstskolu uzņemšanas noteikumi un mācību darba organizācija, uzņemot vidusskolu beidzējus, kas atšķirīgā līmenī apguvuši dažādus mācību priekšmetus. Tādēļ, ka padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī skolēni attiecīgo jomu apguvuši padziļināti un vairāk, paredzams, ka uzņemšanai dažādās studiju programmās augstākā līmeņa eksāmenu rezultātiem būs lielāks svars salīdzinājumā ar optimālā līmeņa eksāmenu rezultātiem.

Kā top un kas veido jaunos eksāmenus?

Pirmkārt, eksāmenu pamatā ir standartā noteiktie sasniedzamie rezultāti, un pārbaudes darbi izriet no standarta, tātad tie nav nekas ārkārtējs un negaidīts. Skola2030 veido vērtēšanas rīkus, kas ļauj izvērtēt standartā ietvertā satura apguvi.

Skola2030 ietvaros jauno VPD programmas veido eksperti praktiķi, augstskolu mācībspēki ciešā sadarbībā ar VISC speciālistiem. Eksāmenu paraugi tiek aprobēti ar skolēniem un skolotājiem, tos izvērtē ārējie eksperti. Darbu izstrādātāji pēta pasaules praksi un paši profesionāli pilnveidojas, tostarp sadarbībā ar ilggadēju Skola2030 partneri Kembridžas universitātē Lielbritānijā – Cambridge Assessment International.

Otrkārt, konkrētā gada eksāmenu veidos Valsts izglītības satura centra (VISC) komanda, izmantojot izstrādāto VPD programmu un paraugus, tātad arī nākamie ikgadējie eksāmeni būs veidoti pēc tiem pašiem principiem un satura ietvara. Paraugs ir veidots atbilstoši standarta prasībām, taču, izstrādājot konkrētā gada eksāmenus, VISC pielāgos konkrētas prasības, ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz mācību procesu.

Kādi nosacījumi izglītības iestādēm jāievēro, ieviešot jaunos eksāmenus?

Izglītības iestāde nedrīkst izvirzīt 11. klasē kārtoto optimālā līmeņa valsts pārbaudes darbu (VPD) kā nosacījumu šī mācību priekšmeta apguvei augstākajā līmenī. Tas pats attiecas uz vispārīgā līmeņa VPD matemātikā profesionālajās izglītības iestādēs.

Ja skolēns vispārīgā vai optimālā līmeņa eksāmenā neiegūst minimālos procentus, viņš drīkst turpināt izglītību nākamajā klasē vai kursā. Tas nav par iemeslu, lai skolēnu atskaitītu no vidējās izglītības programmas ne vispārizglītojošajā skolā, ne profesionālās izglītības iestādē.

Ja skolēns kādu eksāmenu kārto atkārtoti (gan 11., gan 12. klasē), tad sekmju izrakstā ieraksta visu skolēnam izsniegto sertifikātu numurus.

Izglītības iestāde sertifikātus skolēniem izsniedz nākamajā dienā pēc to saņemšanas no izglītības pārvaldes. Ja skolēns turpina mācības nākamajā klasē vai kursā, tad arī izglītības iestādei jāodrošina sertifikāta vai tā kopijas izniegšana, lai skolēni varētu uzzināt centralizētā eksāmena rezultātu.