Mainot pieeju un redzējumu par  bērnudārzā pavadītu dienu un bērnu kā rosīgu un priecīgu cilvēku, kuram, dodoties mājās, ir daudz interesanta stāstāma vecākiem, tās vairs nav atsevišķas nodarbības, kuru rezultātā ģērbtuvē pie sienas redzami bērnu darbi –  apsnigušas eglītes vai sniegavīri uz zila fona, stipri līdzīgi kā brāļi. Tā vairs nav diena, kad bērna radošais gars var izpausties, vien spēlējoties rotaļu stūrī. Tā ir aizraujošām darbībām, kas vienmērīgi pāriet cita citā, un pārsteidzošiem un interesantiem atklājumiem piepildīta diena, kad valoda vairs nedzīvo tikai dzimtās valodas nodarbības rāmī, kad dabaszinātnes palīdz sajust un piedzīvot pasauli, kurā mītam mēs visi. 

Izglītības satura pilnveides mērķis, kā zināms, ir mainīt pieeju no saturcentrētas uz bērncentrētu,  respektējot to, ka pasauli, kurā dzīvos šodienas pirmsskolnieks, īsti nevar ne paredzēt, ne priekšstatīt, taču mēs varam attīstīt pratības, tikumus, dot vērtības, kas bērnam ļaus dzīvot, strādāt un turpināt izglītoties visu mūžu. Tāpēc ir svarīgi izglītības procesu veidot tā, lai koptu vispārcilvēciskās vērtības un uzturētu interesi par pasauli, dzīvi un cilvēkiem.

Ozolnieku novada PII “Saulīte”

Pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte” ir 170 audzēkņu vecumā no 1,5 līdz 7 gadiem un 8 pirmsskolas izglītības grupas. Tā īsteno Pirmsskolas izglītības programmu un Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmu, kā arī 6 speciālās izglītības programmas, – trīs no tām ir mazākumtautību. Iestāde ir viena no Zemgales reģiona aprobācijas pirmsskolām (jeb pilotskolām).

Divas skolotājas

“Atskatoties uz divu gadu darbu, aprobējot kompetenču pieeju un saturu, kā ļoti veiksmīgu vērtējam to, ka grupā vienlaikus strādā divi pirmsskolas skolotāji un skolotāju palīgs,” stāsta Inese Jumīte. (Vidējais apmeklējums pirmsskolas grupā ir 22 bērni.) Šāda komanda palīdz nodrošināt atbalstu bērna pašvadītai darbībai, un jāpiebilst, ka viena pirmsskolas skolotāja slodze Ozolnieku novadā ir 40 stundas. “Šādā veidā nodrošinām iespēju bērniem darboties nelielās apakšgrupās ar maksimālu individuālu pieeju, iespēju strādāt iekļaujoši. Skolotājiem ir arī jāseko līdzi aktivitātēm, saglabājot līdzsvaru  – 20 % skolotāja iniciatīvas,  80 %  – bērna. Pedagoģiskajā procesā skolotājiem palīdz skolotāja palīgs, kas vajadzības gadījumā nodrošinās atbalstu bērniem, kuri lēnāk ģērbjas, lai dotos ārā, vai palūko, kā darbojas kāda no apakšgrupām vai kā bērniem veicas  individuālās nodarbēs. Tas ļauj atbalstīt, bet nesteidzināt,” stāsta vadītāja.

Citāda plānošana

Bērnu darbība vairs nav saraustīta atsevišķās nodarbībās ar aktīvo laiku pēc brokastīm. Vairs nav situācijas, ka viena skolotāja māca matemātiku, bet cita –  valodu. Bērnu darbība netiek pārtraukta ar tādām piezīmēm kā “Pabeigsi vēlāk!”, un bērnam tiek piedāvāta iespēja aktīvi un jēgpilni darboties visu dienu.

“Esam mainījušas sava darba plānošanu, akcentējot visu izglītības iestādē strādājošo sadarbību. Jauninājums ir arī tas, ka temata ietvaros plānojam aktivitātes mēnesim vai pat diviem atkarībā no tā, cik šī tēma ir aktuāla bērniem, cik pamatīgi bērni aizraujas, lai izpētītu, izspēlētos un nonāktu pie atziņām.

Pedagoģiskā darba plānošanā no skolotāju dienasgrāmatas esam pārgājuši uz tādu piedāvāto mācību procesa plāna formu – domu karti,[1]” stāsta vadītāja. “Pirmsskolas skolotājas plāno sasniedzamos rezultātus visās jomās mēnesim.”

Plānojot ikdienas darbu, skolotāji pieturas pie svarīgākajiem integrēta pedagoģiskā procesa uzdevumiem:

• sekmēt harmonisku bērna personības attīstību, veidot pozitīvu attieksmi pret sevi, līdzcilvēkiem un apkārtējo vidi;
• rosināt bērnu iepazīt tuvākās apkārtnes dabas un sociālo vidi saistībā ar sevi;
• rosināt bērnu gan patstāvīgam darbam, gan kopdarbam;
• attīstīt bērna pašiniciatīvu un patstāvību;
• atbalstīt bērna pētniecības un radošo darbību.

Mācīšanās process tiek organizēts tā, ka bērns pats var izvēlēties, ko šajā dienā darīs, ko gribēs iemācīties. Skolotāja palīdz tiem bērniem, kuriem tas ir nepieciešams. Bērni darbojoties izveido apakšgrupas, un skolotājas netieši vada darbu visā grupā. Katrai apakšgrupai tiek piedāvāti vairāki veicamie uzdevumi. Katra jauna darbība izriet no iepriekšējās. “Esam pamanījuši, ka mainās bērnu mācīšanās motivācija: bērni mācās ar prieku, ar interesi,” vadītāja uzsver. 

“Jautājumā par lasītmācīšanu kopīgi esam nonākuši pie redzējuma, ka svarīgākais ir pieaugušajiem saprast, ka lasīšana nesākas, kolīdz bērns sasniedz 5–6 gadu vecumu un strādājot tikai ar darba burtnīcu un grāmatu,” viņa stāsta. “Lai bērns varētu apgūt jaunas zināšanas, arī lasīt un rakstīt prasmi, ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi: valodas attīstība, domāšanas attīstība un dažādu psihisko procesu attīstība – uztveres spējas, analīzes un sintēzes prasmes, klasifikācijas spējas, spēja integrēt kopā vairākas lietas, tīšā uzmanība un atmiņas apjoms.

Ja skolotāja veiksmīgi nodrošinās lasītprasmes aizmetņu attīstību agrīnajā vecumā, tad vēlāk bērns turpat izglītības iestādē, grupā, uz ielas pamazām sāks lasīt informāciju no reālās dzīves un ikdienas vides. Mūsu galvenais uzdevums ir pakārtot vidi, lai jau agrīnajā vecumā sāktu attīstīties lasīšanas uzvedība. Tādu, piemēram, bieži varam vērot ikdienas situācijās, kad bērns it kā “lasa pasaku” no grāmatas, kura ir ar “kājām gaisā”, – tādējādi viņš imitē lasīšanu.”

Sports, mūzika un medmāsa 

Sports, kas vienmēr ir saistījies ar jēdzienu “sacensība’’,  šajā izglītības iestādē tagad ir ieguvis citu nozīmi. Sporta skolotājs ikdienā organizē dažādas fiziskās aktivitātes. Reizi nedēļā visa grupa darbojas sporta zālē vai ārā, bet pārējās dienas daļa bērnu nodarbojas kopā ar sporta skolotāju, savukārt daļa mierīgi turpina vai pabeidz iesāktos darbus grupā. Līdzīgi strādā arī mūzikas skolotājs.

Savukārt iestādes medicīnas māsa kopā ar bērniem veic dažādus eksperimentus, skatās, analizē īsfilmas un spriež par dažādām ikdienas situācijām un palīdz radīt priekšstatu par veselīgu dzīvesveidu. Pētot tēmu par pārtikas produktiem cilvēka uzturā, medmāsa bija pievērsusi uzmanību cukura nozīmei un daudzumam ikdienas uzturā. Piemēram, salīdzinot tā daudzumu sulā un “Coca-cola” dzērienā. Dzērienu attēliem līdzās bija piestiprināti maisiņi ar to cukura daudzumu, kas ir katra dzēriena sastāvā. Bērni sprieda, ka ģimenes locekļi, iespējams, nezina šo informāciju un tā būtu jāpastāsta ģimenēs, lai ēšanas paradumi mainītos un kļūtu veselīgāki.

Ciemošanās citās grupās – jauna pieredze

Iestādē darbs tiek organizēts tā, lai bērniem būtu iespēja ciemoties citās grupās un tādējādi gūt pieredzi, tiekoties ar dažāda vecuma un tautību bērniem. Vecākie bērni izrāda iniciatīvu – sniedz atbalstu un palīdzību mazajiem (palīdz saģērbties, ejot ārā, darbojoties kopā, iemāca kaut ko jaunu, lasa grāmatas, dalās savā pieredzē). Bērniem ir iespēja izvēlēties grupu, kurā grib paciemoties, atstājot ziņojumu vecākiem, kurā grupiņā viņus gaidīs.

Dienas plāns

Ikdienā skolotāja kopā ar bērniem:

• izvirza uzdevumus,
• plāno secīgas darbības uzdevumu īstenošanai,
• iekārto grupas vidi,
• pēta, eksperimentē, risina problēmsituācijas,
• sniedz atgriezenisko saiti katram bērnam,
• kopā ar bērniem secina, vai plānoto izdevies sasniegt un kādas jaunas zināšanas iegūtas.

Āra vide mācību procesā

Ļoti bieži jau no paša rīta mācību process mērķtiecīgi sākas ārā, svaigā gaisā. Šajā iestādē āra vidē ir četri balkoni, kuros tiek piedāvāti materiāli un aktivitātes atbilstoši mācību jomām, un bērni var radoši darboties, eksperimentēt. Āra nodarbībās bērniem piedāvā, piemēram, eksperimentus, lai iepazītu vielu īpašības un agregātstāvokļus, piemēram, ar ūdeni, smiltīm, sniegu un ledu, kā arī pētniecības darbības ar dažādiem dabas materiāliem. 

Darbības var būt gan pētniecības, lai iepazītu materiālus ar visām maņām, gan mākslinieciskas –  tiek veidoti, piemēram, dekori telpu rotāšanai. Ārā bērni arī sapoš vidi atbilstoši sezonai, rūpējas par putniņiem un papildina barību putnu barotavās, baro un apkopj trusi, pavasarī gatavo putnu būrīšus no koka kopā ar iestādes darbinieku. Protams, neizpaliek arī kustību aktivitātes – skriešana, lēkšana, mešana, ķeršana.

Āra nodarbības notiek apakšgrupās. Ikdienas mācību process noris āra vidē  arī ārpus iestādes teritorijas, piemēram, mežā vai rotaļlaukumā ārpus iestādes, lai viss jauni apgūstamais būtu ciešā sasaistē ar reālo dzīvi.

Sadarbība ar vecākiem

Lai sadarbība būtu efektīva, tai jābūt regulārai un uzticības pilnās attiecībās  no abām pusēm. Tas nozīmē gan saziņu (tostarp e-pastā, WhatsApp grupās), gan ikdienas tikšanās reizes un individuālas sarunas, gan organizētus pasākumus – vecāku sapulces un citus pasākumus.

Vecākiem ir iespējams tikties ar iestādē strādājošajiem atbalsta speciālistiem – logopēdu, psihologu un speciālo pedagogu. Tāpat viņiem ir iespēja arī piedalīties grupā un iestādē rīkotajās darbnīcās, semināros, dažādos svētkos, darboties kopā ar saviem bērniem.

“Aicinām organizēt un aktīvi iesaistīties ekskursijās un izbraukumos visai ģimenei un kopā ar citām ģimenēm. Tas ļauj labāk iepazīt bērnu grupas biedru ģimenes, sadraudzēties. Dalāmies pieredzē, kurus objektus ir vērts apmeklēt kopā ar bērniem,” stāsta vadītāja. “Divas reizes mācību gadā tiek rīkotas individuālās sarunas ar bērnu vecākiem par bērna izaugsmi konkrētajā laika periodā. Tajās piedalās bērns, vecāki un skolotājas.

Vecāki iepazīstas ar bērna darbu izlasi – portfolio, kas raksturo izaugsmes dinamiku, stiprās puses, sasniegumus, skolotājas atbild uz vecākus interesējošiem jautājumiem. Sadarbībā ar bērnu vecākiem iestādes teritorijā ir uzbūvēta siltumnīca, kurā bērni strādā ar patiesu ieinteresētību. 
 

Svētku svinēšana

Uz jautājumu, vai izmaiņas ir skārušas arī svētku svinēšanas tradīcijas, “Saulītes” vadītāja atbild: “Jā, organizējot svētku pasākumus, no bērniem vairs netiek prasīts, lai visi stāvētu rindiņā, skaitītu dzejoļus un atdziedātu pirmsskolas vecumam paredzēto dziesmu repertuāru. Esam pilnīgi atteikušies no līdzšinējās pieredzes,  kad svētkus organizējām kā izrādi vecākiem. Tas radīja milzum daudz stresa situāciju gan bērniem, gan skolotājiem, gan vecākiem. Tas tika uztverts kā vērtējums, un neizbēgama bija arī salīdzināšana. Nu tas ir pagātnē. Tagad mēs priecājamies par procesu un nesteidzoties to izbaudām – svētkus bērni svin kopā ar vecākiem. Svētki nu ir katra bērna pieredzes kulminācija, un mēs visi ejam kopā un priecājamies par to, ko katrs esam iemācījušies.” 

Turklāt mūzikas nodarbība mūsu skolotāju redzējumā ir ieguvusi pilnīgi citu nozīmi –  bērni, īpaši jaunākajā vecumā, jūtas droši, priecājas par iespēju dziedāt, iet rotaļās kopā ar vecākiem. Kopā ar vecākiem tiek gatavotas, piemēram, maskas, ko vilkt svētkos, vai bundziņas, ko bērni spēlēs svētkos.

Vecāki ir aktīvi līdzdalībnieki: 

• svētku sagatavošanas posmā (dekorāciju, masku gatavošana utt. kopā ar bērniem),
• kopā izgatavo vienkāršus mūzikas instrumentus,
• piedalās svētku orķestra izveidošanā un saspēlē,
• dzied visiem zināmas dziesmas kopā ar bērniem,
• iet kopīgās rotaļās un improvizētās dejās.

“Gatavojoties Latvijas dzimšanas dienas pasākumam, visi iestādes darbinieki kopā ar bērniem gatavoja svētku torti. To kopīgi ar bērnu vecākiem baudījām svinīgā pēcpusdienā, iestādes pagalmā dziedot dziesmas, ejot rotaļās un izliekot svecītes latvju rakstu ornamentos,” pastāstīja vadītāja.

[1] Domu karte ir informācijas organizēšanas metode – tīklveida zīmējums informācijas sakārtošanai, kurā tiek izmantoti atslēgvārdi un atmiņu rosinoši vārdi un attēli. Par to vairāk var lasīt metodes teorētiķa Tonija Bazena grāmatā “Kas ir domu karte?” (Rīga, 2008).