Informatīvā jeb “runājošā” siena – gan bērniem, gan vecākiem

Grupā ir daudzveidīgās “runājošās” sienas. Ir informatīvas – par apkārtējām aktualitātēm, piemēram, mēneša plāns vecākiem, kalendārs (mēneša, gada), dienas gaita, kur vecāks un bērns var sekot līdzi ikdienas aktualitātēm. Un ir tematiskās “runājošās” sienas, kur vērojams, ko bērni pašlaik mācās. Tur parādās temata izklājums, ko mēs esam uzzinājuši, ko darām (procesa atspoguļojums), kā arī tas, ko vēlamies izzināt, izdarīt. Pašlaik mums ir temats “Reiz pasakā”, kur izspēlējam stāstu “Kas teica ņau?”. Ziemassvētkos mūsu skolas skolēni izspēlēja Hansa Kristiana Andersena pasaku “Sniega karaliene”, un redzētais pirmsskolas bērniem palīdzēja izplānot mūsu izrādi. Piemēram, izveidojām “ideju zirnekli”, kas darāms izrādei: jābūt kādai dziesmai, dejai, tekstam (dzejolim), dekorācijām, maskām, un ķērāmies pie darba! Ar laiku mūsu sienas tika papildinātas ar pašu veidotu epizožu attēliem, atspoguļojot to, kas notiek atsevišķās stāsta daļās. Tas palīdzēja ne vien vecākiem ieraudzīt, ko bērni paveikuši, bet arī pašiem bērniem saprast un veidot stāsta secību.

Nedēļas apskats vecākiem

Dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kad telefona funkcijas ļauj ātri un kvalitatīvi fiksēt bērnu ikdienas mirkļus. Rīgas pilsētas sākumskolas pirmsskolā katru nedēļu top nedēļas apskats vecākiem ar īsu aprakstu par svarīgākajiem notikumiem un fotogrāfijas, kas ir ielādētās kopīgā mapē. To  gatavo skolotājas. Katra dienas aktivitāte, kā arī dažreiz bērnu brīvā spēle – tas viss tiek iemūžināts fotogrāfijās, nedēļas beigās apkopots un nosūtīts vecākiem.

Iespējams, radīsies jautājums: pa kuru laiku skolotāji spēj to visu fiksēt? Protams, ne vienmēr ir jāfotografē, bet brīdī, kad bērni paši ir nodarbināti mācību procesā (īstenojot pašvadītu mācīšanos), skolotājai parādās laiks arī bildēšanai. Arī bērni ir jau pieraduši, ka svarīgākās darbošanās tiek fiksētas, dažreiz pat ietur pauzi, lai skolotājai būtu laiks pāris sekundēs uzņemt fotoattēlu. Reizēm jau bērni paši saka: “Re, mums izdevās! Vai vari, lūdzu, nofotografēt un parādīt mūsu mammai, tētim?”

Šajā vecāku ziņu izdevumā atbildam uz 3 svarīgiem jautājumiem: KO mēs darām, KĀPĒC mēs to darām un KĀ mēs to darām? Vecākiem ir ļoti dažāda izpratne par mācīšanos, tāpēc ir būtiski sniegt šos īsos skaidrojumus, piemēram, kādas prasmes tiek attīstītas, darot konkrēto darbiņu.

Vēl šajā ziņu lapā ir informatīvas ziņas, piemēram, par kādu kopīgu plānotu pasākumu vai par kādām izmaiņām ikdienā, ja tādas ir radušās. Un, protams, īpašais PALDIES kādam bērnam, vecākam par īpašu atbalstu vai labo darbu.

Līdz šim esam sagatavojušas jau 19 šādas iknedēļas ziņu lapas, un atgriezeniskā saikne un atsauksmes, ko saņemam no vecākiem, ir pozitīvas un pacilājošas. Vecākiem tā ir lieliska iespēja kaut ar acu kaktiņu tuvu ielūkoties savu lolojumu ikdienā. Tas viņiem dod tik nepieciešamo drošības izjūtu, savukārt skolotāji iegūst vecāku uzticēšanos, un tā veidojas ģimeniskas attiecības. Turklāt šie apkopojumi noder skolotāju darba plānošanā – mums vienmēr ir iespēja apskatīt, ko esam grupā jau darījuši, kas bērniem ir paticis, ko esam kopīgi piedzīvojuši.

Individuālas sarunas ar vecākiem

Otra būtiska lieta – individuālas sarunas ar vecākiem par katra bērna labjutību un izaugsmi pirmsskolā. Tā ir plānota saruna ar vecāku par bērna stiprajām pusēm, par viņa individuālo izaugsmes sasniegumu atbilstoši mācību programmai, plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Kopā ar vecāku izvērtējam bērna individuālo attīstības portfolio un darbiņu burtnīcu, izrunājam fiksētos pedagoģiskos novērojumus, kā arī sniegumu attiecībā pret plānoto sasniedzamo rezultātu. Uzklausām arī vecākus – ko viņi grib pateikt par savu bērnu, viņu bažas un novērojumus, jautājumus. Sarunas beigās abas puses vienojas par atbalsta veidiem atsevišķās mācību jomās, vispārīgajās prasmēs vai par bērna sociāli emocionālo prasmju pilnveidi mācību procesā. Šajās sarunās vecāki iegūst drošības izjūtu par to, kā attīstās viņa bērns, ka viņš ir pamanīts, ievērots, par viņu rūpējas. Sarunas notiek vienu vai divas reizes gadā un ilgst vismaz pusstundu, bet reizēm pat līdz stundai. Pēc nepieciešamības – vairāk un biežāk. Sarunās piedalās viens vai abi vecāki un abas skolotājas.

Vecāki viesojas pie bērna grupā

Mūsu pirmsskolā vecāki vienmēr gaidīti ienākt grupā un būt kopā ar bērnu. Vecākus mudinām no rītiem bērnus vest uz pirmsskolu laikus un tāpat laikus ierasties pēcpusdienās, lai nebūtu steigas, lai būtu brīvs brīdis, ko pavadīt ar bērnu grupā, jo mazajiem tas ir būtiski. Pirmsskola ir liela viņu ikdienas daļa, un viņi vēlas, lai vecāki redz un zina, ko viņi dara kopā ar saviem draugiem un skolotājām. Pirmsskolā bērni pavada ilgāku laiku nekā savās mājās! Mūsu durvis ir vienmēr atvērtas ikvienam. Kādreiz ienāk brālis, lai apskatītos, kā jūtas māsa, citu reizi ienāk vadītāja, skolas speciālais skolotājs, logopēds, lai sasveicinātos un būtu kādu laiku kopā ar mums, pavērotu, kā mums iet. Un mums tas patīk! Visi kopā veidojam lielas ģimenes un mājas sajūtu. Vakaros bieži bērni lūdz vecākiem “Vai vēl varu desmit minūtītes padzīvoties?”, “Kāpēc, mammīt, atnāci tik agri?”. Lielākais prieks bērnam ir tad, ja vecāks pēc darba atrod laiku uzspēlēt kādu rotaļu kopā ar visiem bērniem. Šāda kopā būšana veido izjūtu, ka ģimene arī pieder pie pirmsskolas dzīves un ka nošķīrums starp ģimeni un skolu nav nepārvarama plaisa. Tā veidojas plašāka kopiena, kurā savukārt veidojas līdzīga izpratne un kopīgas vērtības, pat ja vecākiem ir dažādas prasības, priekšstati un pārliecība.

Jāpiebilst, ka adaptācijas periodā, kad bērniņš sāk apmeklēt pirmsskolu, vecāki var nākt līdzi grupiņā. Cik ilgi – tas ir ļoti atkarīgs no katra bērna. Dažam vajag stundas, citam dienas, nedēļas. Tas ir jautājums par uzticēšanos pirmsskolai. Kad vecāks izveido uzticēšanās attiecības, tad arī bērns jūtas droši.

Mūsu pirmsskolā grupas durvis vienmēr ir vaļā, un arī lielie bērni, skolēni, bieži labprāt padzīvojas ar mazajiem, kopā spēlē spēles, dažreiz pievienojas mācību procesam, tādējādi cits no cita mācoties un saliedējoties.

Vecāki kopā ar bērniem veido talismanu, kas sniedz drošības izjūtu

Ja vecāki jūtas droši, tad arī bērns tā jutīsies. Arī pirmsskolā 1. septembris bērniem ir emocionāli ļoti piesātināta diena. Tā ir diena, kad satiec arī jaunus draugus, kad apkārtējā vide un dienas ritms bērniem ir jauns vai pa vasaru aizmirsies. Kas gan var būt drošāk, ja blakus ir mamma, tētis, ar kuru kopā ir iespēja visu izpētīt un iepazīt! Uzsākot jauno mācību gadu, pirmajās dienās bērni kopā ar vecākiem veido talismanu, kurš vienmēr būs grupā un kopā ar bērnu, sniegs tam drošības un piederības izjūtu.

Svētki kopā ar vecākiem

Organizējot svētkus, vecāki nav tikai no malas vērotāji ar fotoaparātiem rokās, bet ir aktīvi svētku līdzdalībnieki. Piemēram, Miķeļdienā bērni izspēlēja stāstu, dziedāja un spēlēja rotaļas kopā ar vecākiem. Ziemassvētkos organizējam darbnīcu vecākiem, kur viņi paši darina dāvanas saviem bērniem. Šogad piedāvājām izgatavot filca auduma piekariņu un veselīgās konfektes. Iesaiņojām kastītēs un ielikām tās Rūķa maisā. Bērni saņēma ar mīlestību un labām domām vecāku darinātu dāvanu. Svētku gatavošanās laikā neizpaliek arī kopīgas sarunas un notikumu nostāsti, kas mūs vieno! Svētki tiek svinēti kā kopā būšana visai ģimenei.

Bērna darbu portfolio

Pie mums katram bērnam ir sava darbu mape / portfolio un izveidota Darbiņu burtnīca. Pie mums katrs pats uzņemas atbildību par mācību procesa virzību un kvalitāti. Gandrīz katru dienu kādā brīdī bērni pēc savas ierosmes izvēlas kādu rakstu darbiņu rakstītprasmes, lasītprasmes vai matemātisko prasmju attīstībai. Skolotājas sagatavotās darba lapas bērniem ir brīvi pieejamas grupā “Valodas” vai “Matemātikas” stūrītī. Kad darbiņš ar skolotājas atbalstu vai bez tā ir pabeigts, bērni zina, ka tam vieta ir katra paša sagatavotā Darbiņu burtnīcā. Bērni to tur ielīmē. Tā veidojas vērtīgs materiāls, lai varētu novērtēt katra bērna prasmes un zināšanas (kognitīvo attīstību, mācību jomu pamatprasmes), kā arī iespēja laika gaitā redzēt katra bērna personisko izaugsmi.

Ikdienas vidē bērniem ir pieejami dažādi materiāli ar valodas, matemātikas jomas vingrinājumiem un domāšanas uzdevumiem. Paši bērni ir noformējuši savas burtnīcas un labprāt lepni rāda un stāsta saviem vecākiem par paveiktiem darbiem. Mums ir jauktās grupas bērni (3–7 gadi), bet šīs burtnīcas ir katram bērnam. Arī pašam mazākajam ir būtiski apzināties, ka es varu un daru! Viņi lepojas un ir gandarīti par paveikto.

Mapes atrodas grupā un ir vienmēr pieejamas bērniem, lai viņi paši varētu patstāvīgi papildināt tās ar saviem darbiem. Tās tiek paņemtas uz vecāku individuālajām sarunām, savukārt mācību gada beigās skolotājs kopā ar bērnu izvērtēs un atlasīs darbus, kurus pēc tam apkopos un noformēs kā mācību gada grāmatu. Kopā ar bērnu pierakstīs arī viņa stāstus par šiem darbiem. Šo grāmatu katrs bērns saņems līdzi uz mājām.

Dalīšanās ar noderīgu un izglītojošu informāciju

Esam iecerējuši sadarbību ar vecākiem izvērst vēl vienā jomā. Ir plānots reizi mēnesī nosūtīt vecākiem noderīgu, izglītojošu informāciju par dažādiem ar bērnu attīstību saistītiem jautājumiem – par katra vecumposma svarīgākajiem attīstības jautājumiem, par bērnu mācīšanās, uztveres jautājumiem, par sensitīvajiem periodiem bērnu attīstībā, par vecāku un bērnu attiecībām, par bērnu emociju pasauli un citiem  psiholoģiskas dabas jautājumiem. Bieži vien skolotājām, veicot gan mācību darbu grupā, gan novērošanas darbu, ir iespēja pamanīt kaut ko svarīgu, kas skar vairākumu bērnu attiecīgajā brīdī, un tad ir lieliska iespēja izmantot šādu izglītojošu informāciju, kas var palīdzēt vecākiem izprast savu bērnu uzvedību un veidot dziļākas attiecības ar saviem bērniem. Protams, mūsdienās ir ļoti plaši publiski pieejama psiholoģiska satura informācija par bērnu attīstības jautājumiem, taču ne vienmēr iespējams atrast aktuālo tieši īstajā brīdī. Skolotāji ar savām uzkrātajām zināšanām un pieredzi var būt lieliski palīgi šādos gadījumos, turklāt tā tiek lieliski stiprināta vecāku un skolotāju sadarbība un savstarpējā uzticēšanās. Piemēram, februārī ieteicām izlasīt rakstu par to, kā uzprast uzvedības problēmas un mazināt trauksmi, kā arī Skola2030 sagatavoto bukletu vecākiem par pārmaiņām izglītībā https://www.skola2030.lv/vecakiem/pirmsskola. Izdevuma veidošanā piedalās visas skolotājas, iesaistās arī sporta un mūzikas skolotājas.

Bērni ar vecāku palīdzību tiek pie grupas mājdzīvnieka – krabja

Interesants un iedvesmojošs ir arī stāsts par to, kā grupiņa tika pie mājdzīvnieka – krabja. Bērni vēlējās kādu dzīvnieku akvārijā, izpētīja dažādas iespējas un balsojot visi nolēma, ka tas būs krabis. Un krabi nopelnīja… Interesanti, kā? Te arī vajadzēja vecāku iesaistīšanos un palīdzību. Bērni kopā ar skolotājām sagatavoja priekšnesumu, ko kādā pēcpusdienā jaukā un mājīgā gaisotnē grupā parādīja vecākiem. Pasākumam bija sagatavota ziedojumu kastīte, lai vecāki varētu finansiāli atbalstīt bērnu ieceri – krabja iegādi. Nākamajā dienā ar milzīgu aizrautību bērni paši skaitīja iegūto naudu un rēķināja, vai tā pietiks krabja iegādei. Liels bija gandarījums un prieks, ka naudas pietika gan krabim, gan barībai! Bērniem šis process lieliski atklāja, kā reālajā dzīvē notiek lēmumu pieņemšana, proti, kļuva redzams tas, kā lēmumus pieņem, kāds ir ceļš, kas jānoiet, lai piepildītu savu sapni, cik daudz pūļu un spēka tam jāveltī, kā strādāt komandā, kas iet uz kopīgu mērķi. Un kāds ir prieks un gandarījums par izdošanos!

Protams, katram pasākumam un idejas īstenošanai ir vajadzīgs laiks un atbalstoša skolas komanda, vecāki! Rīgas pilsētas sākumskolā mums tāda ir. Gan liels, gan mazs uz skolu nāk ar prieku, un vecāki bieži vien no bērniem dzird: “Kad beigsies brīvlaiks? Mēs gribam uz skolu!” Tas nozīmē, ka bērni pie mums jūtas droši un labi, un tas ir mūsu kopējais nopelns – veiksmīgas vecāku un skolotāju sadarbības rezultāts.

Vecāku viedokļi

Laura, mamma, meitai 5 gadi:

“Grupiņā ir tāfelīte, uz kuras ir uzrakstīts aktuālais temats, ko bērni apgūst. Uz sienām ir arī vizuālie materiāli. Tie vēsta par to, kas grupiņā notiek un par ko bērni, piemēram, šajā mēnesī mācās. Mēs, vecāki, vedot bērnus uz skoliņu, to redzam. Līdz ar to varam arī mājās par to parunāties.

Svarīgas ir arī sarunas ar skolotājām. Man patīk, ka skolotājas vienmēr atrod laiku, lai aprunātos, – no rītiem, kad atvedu, vai vakarā, kad nāku pakaļ. Skolotājas ir pieejamas saziņai, un nav jāgaida vecāku sapulce. Dažreiz skolotājas pašas pienāk un pastāsta, kā bērnam iet, un stāsta nevis slikto, bet to, kas labs noticis, un man tas ļoti patīk. Man bērna emocionālā labsajūta ir ļoti svarīga, tas, ka viņam patīk un viņš grib nākt uz skoliņu, rotaļāties, jo caur rotaļām, brīvā pieejā viņi arī mācās. Līdz šim nebiju domājusi arī par to, ka speciāli jāmāca rakstīt vai lasīt, bet meita ir iemācījusies rakstīt burtus un jau raksta vēstulītes draugiem, – kad nosauc burtus, viņa tos pieraksta.

Vēl ļoti svarīgs ir tas laiks, ko pavadām kopīgos darbos. Mēs, vecāki, kopā ar bērniem piedalāmies skolas uzpošanas un sakārtošanas darbos  pirms mācību gada sākuma – tīrām, šķirojam spēles u. tml. Bērni labprāt pastāsta un izrāda, kas un kur viņiem grupiņā atrodas vai kam kur jābūt. Man liekas, ka bērniem ir svarīgi gan kopā pavadītais laiks, gan tas, ka viņi var izrādīt savu vidi vecākiem, jo viņi tajā pavada lielu daļu dienas. Tas dod drošības izjūtu gan bērniem, gan vecākiem. Arī svētku svinēšana kopā bērniem daudz nozīmē – kopā svinam vai spēlējam kādu spēli. Reizēm bērni paši izdomā savus noteikumus, un skolotāja viņiem to ļauj. Man liekas, tas viņiem ir svarīgi – ka viņiem ir kaut kas savs.

Meitai patīk skoliņā, un viņa vienmēr vēlas, lai tad, kad aizeju pakaļ, es vēl uzkavētos kādu brīdi kopā ar viņu. Gaidīšana 10 minūtes ir minimums, reizēm sagaidām, kad visi bērni aiziet. Viņai patīk piedzīvot dažādu laiku grupiņā – gan ar daudz bērniem, gan bez bērniem.

Nedēļas apskats ir ļoti vērtīgs. Parasti jau, ja bērnam viss ir labi, vecāki neiedziļinās, bet, saņemot šo apskatu, ieraugu, cik daudz bērni pa nedēļu ir darījuši, cik piepildīta un krāsaina bijusi viņu nedēļa.”

Edgars, tētis, dēlam 5 gadi:

“Mūsu dēlam nebija viegli uzsākt bērnudārza gaitas, viņš bija izteikts mājas bērns. Ļoti palīdzēja skolotāju individuāla pieeja un atbalsts, kas palīdzēja iejusties. Sākumā varējām kaut vai visu laiku pavadīt grupā kopā. Pēc skolotāju ieteikuma sākām nākt uz 2–3 stundām, tad jau palikām pusi dienas. Visā šajā laikā audzinātājas meklēja kopīgu valodu, lai palīdzētu bērnam iejusties, ieteica, par kādām situācijām mājās aprunāties. Adaptācijas periods bija pat īsāks, nekā bijām gaidījuši, pēc pāris nedēļām dēls jau labprāt palika skoliņā un pēc pusgada jau grib uzkavēties pat pēc dienas beigām. Vajadzības gadījumā vienmēr varam sazināties – skolotājas atraksta īsziņu vai ļauj sazvanīties un parunāties, ja bērns ir par kaut ko satraucies, un tas dod drošības izjūtu gan bērnam, gan vecākiem.

Ļoti patīk, ka skolotāja pamana un pievērš uzmanību, ja rodas kāda problēma, un meklē individuālu risinājumu, iesaistot gan vecākus, gan pārējos skolotājus. Dēlam nepatika iet uz sportu, un skolotāja aicināja izrunāt šo situāciju ar bērnu, saprast cēloni, pārrunāja to arī ar sporta skolotāju. Noskaidrojās, ka dēls baidās, jo citi bērni var uzskriet viņam virsū. Skolotājas, to saprotot, piedāvāja piedalīties tik, cik viņš ir gatavs, un deva iespēju pasēdēt malā, ja tā drošāk. Plāns B viņam deva drošības izjūtu, un, sēžot malā, viņš pats jau atkal juta vēlmi iesaistīties. Ir svarīgi, ka skolotājas šādas lietas neatstāj pašplūsmā, bet runā un risina.

Ļoti patīk nedēļas ziņu lapa, ko sūta vecākiem. Tā liek iedziļināties tajā, ko bērni pa nedēļu ir darījuši. Citādi mēs neuzzinātu ne pusi no tā. Turklāt mēs varam par to sarunāties ar bērnu. Ziņu lapā ir arī informācija par tuvākajām aktivitātēm, pasākumiem un lietām, ko būs nepieciešams paņemt līdzi. Vērtīgi ir arī tas, ka skolotājas, piedalījušās kursos un ieguvušas jaunu informāciju, dalās arī ar vecākiem. Iepriekšējā ziņu lapā bija 5 metodes, kā pārvarēt stresa situācijas.”

Uzziņai
Rīgas pilsētas sākumskolas pirmsskolas grupā ir 17 jaukta vecuma bērni (3–7 gadi). Dienas pirmajā pusē strādā viena audzinātāja kopā ar audzinātāja palīgu, otrajā dienas daļā tikai skolotāja. Ikdienā pievienojas arī mūzikas, sporta, deju skolotājas, kuras darbojas arī ar skolas bērniem.

Rakstu sagatavoja Liene Rolanda, Agnese Braunberga, Rīgas pilsētas sākumskolas pirmsskolas skolotājas