Lejuplādēt PDF: Skola2030 Ziņas Novembris - 2020

Darba organizācija atkarībā no drošībai izvirzītajām prasībām

Laikā, kad drošības un veselības apsvērumi ir izvirzījušies priekšplānā un situācija mainās katru dienu, svarīgi ir izveidot domāšanas rāmi, kurā visu notiekošo ietilpināt, spriest un pieņemt lēmumus, un šajā kontekstā Ogres 1. vidusskolas direktors aplūkoja trīs iespējamos modeļus.

Visdrošākais veids ir individuāla distancēšanās, kad katrs skolēns atrodas savās mājās, arī skolotājs strādā mājās vai citur – drošā darbavietā. Šādā gadījumā iespējamas attālinātās mācības, kā arī kombinētās.

Otrs modelis ir distancēšanās starp klasēm. Šajā modelī distancēties ir daudz grūtāk, slimības ietekme ir atkarīga no klases lieluma, diagnostikas efektivitātes un disciplīnas saskarē ar citām klasēm. Skola apzinās risku, ka viens saslimušais bērns var inficēt pārējos, bet rūpējas, lai nenotiktu saslimšana starp klasēm. Mācības var notikt klātienē, kombinēti un attālināti.

Starp šiem diviem pretējiem modeļiem ir starprisinājumi – distancēšanās starp grupām. Tad slimības ietekme atkarīga no grupas lieluma, tikšanās biežuma, diagnostikas efektivitātes. Mācības var notikt kombinēti un attālināti. Izvēloties šo distancēšanās modeli, klasi var sadalīt grupās pēc dažādām pazīmēm, piemēram, divās daļās, un tad, ja klasē viens bērns saslimst, risks saslimt ir tikai vienai grupai. Cita iespēja – mācības klātienē tiek nodrošinātas bērniem ar mācīšanās grūtībām. I. Grigorjevs norādīja, ka būtu vērts domāt tieši par dažādu grupu veidošanu un skolēnu distancēšanos to ietvaros.

Katrā no šiem distancēšanās veidiem iespējamas attālinātas mācības un kombinētās mācības.

Mācību procesa organizācija attālinātā mācību darbā

Attālinātas mācīšanās pieredzi skolas uzkrājušas jau pavasarī. Tad Ogres 1. vidusskolā centrālais elements bija mācību plāns. Skolotāja sagatavoti materiāli, uzdevumi utt. virzīja skolēnu darbu, sagaidot, ka skolēns iespējami patstāvīgi sekos šim plānam un apgūs mācību saturu. Katrā mācību priekšmetā bija zināms sasniedzamais rezultāts, zināmi video un čata konsultāciju laiki, kad katrs skolotājs ir pieejams. Video nodarbības bija domātas kā konsultācijas skolēnu atbalstam mācībās. Šajā mācību gadā, 7. līdz 12. klases skolēniem pilnībā mācoties attālināti, Ogres 1. vidusskolā galvenais elements ir video nodarbība. Tās ir video stundas tiešsaistē visos mācību priekšmetos, un skolēni nedēļas plānā redz, kad tās paredzētas. Video nodarbības jeb video stundas virza skolēnu darbu, savukārt skolotāja sagatavots mācību plāns vai materiāli to atbalsta.

“Video nodarbībā pats galvenais ir tās nepārvērst par skolotāja monologu, bet sadalīt laiku, lai varētu izteikties gan skolotājs, gan skolēni, gan vēl paliktu iespēja skolēniem veikt patstāvīgo darbu. Vienojāmies, ka to videostundas daļu, kur skolotājs sniedz jaunu informāciju, ir svarīgi ierakstīt, jo tad skolēni to var izmantot satura atkārtošanai. Savukārt aicinājām neierakstīt to daļu, kad skolotājs komunicē ar bērniem, jo tas var pārkāpt bērna privātuma tiesības. Video nodarbībās aicinām veikt aktualizāciju un sniegt jauno mācību saturu, šim nolūkam video nodarbības tiešām ir efektīvas,” I. Grigorjevs raksturoja video stundu norisi. 

Kā top skolēna nedēļas darbu plāns?

Ogres 1. vidusskolā tas ir kopīgots dokuments – piemēram, tas ir pieejams katram 7. klases skolotājam, un visi strādā vienā dokumentā. Skolotāji ieraksta plānā paredzēto līdz ceturdienas plkst. 12.00, līdz piektdienas plkst. 12.00 to pārskata metodisko komisiju vadītāji, pievēršot uzmanību tam, vai skolēniem nav pārāk liela slodze. No piektdienas pusdienlaika to vēlreiz pārskata direktora vietnieki, īpaši novērtējot dokumenta noformējumu, proti, vai tas ir gana kvalitatīvs, lai to sūtītu ģimenēm. Piektdienas vakarā to nosūta, lai ģimenes laikus varētu saprast, kādi ir sasniedzamie rezultāti, kāds būs mācību process nākamajā nedēļā.

Ko skola dara, ja bērniem ģimenē pietrūkst viedierīču?

Gadījumā, ja viedierīču pietrūkst, par to ziņo sociālajam pedagogam, kurš koordinē papildu ierīču nonākšanu ģimenē. Šogad problēma varētu būt lielāka, jo video forma ir galvenais nodarbību veids. Skola cer arī uz IZM un pašvaldības atbalstu.

Attālinātās mācības – nākamie soļi

1. Ja attālinātās mācības ir plānotas ilgākam laikam, tad jāvērtē mācību priekšmetu sadalījums laikā, lai skolēni vienlaikus koncentrētos mazākam mācību priekšmetu skaitam, bet skolotāji – mazākam klašu skaitam. Būtiski ir sekot tam, lai skolēniem nebūtu vienlaikus jāmācās 14–16 mācību priekšmeti nedēļā.
2. Jāturpina uzturēt aktīvus saziņas un sadarbības kanālus, lai balstītu skolēnus un ģimenes. Ogres 1. vidusskolā gadījumā šim nolūkam kalpo google čati.
3. Jāapsver iespējas ieviest kombinētās mācības, t. i., gan attālināto, gan klātienes mācību elementus.

Mācību procesa organizācija kombinētā mācību darbā

Ir dažādi veidi, kā organizēt kombinētās mācības (daļa no laika ir klātienes mācības, daļa – mājās): pāra / nepāra nedēļas, pāra / nepāra dienas, trīs dienas vienā nedēļā, divas otrā. Lai kādu risinājumu izmantotu, svarīgākais ir saprast, kas ir jādara skolā, kas – mājās. Lūk, Ogres 1. vidusskolas, koleģiāli apspriežoties, izveidotais saraksts.

Mācību procesa aspekti, kurus nozīmīgi īstenot klātienē

1. Daļu summatīvās vērtēšanas.
2. Jauna mācību satura apguve.
3. Darbi, kuriem vajag specifisku skolas infrastruktūru (piem., laboratoriju kabinets).
4. Mācību process skolēniem ar mācīšanās traucējumiem.

Īpaši svarīgi ir pirmie divi punkti, jo kombinētajās mācībās samazinās tehnoloģiju īpatsvars. Ja skola strādā nepāra dienu modelī, tad vienā dienā skolēni apgūst jauno saturu, otrā dienā mājās pilda uzdoto, trešajā diena var pārbaudīt, kā veicies. Tiešsaistes saziņa internetā paliek, bet, ja iespējams periodiski un regulāri tikties klātienē, tad procesu var izplānot tā, ka daudz izdara, esot kopā.

Kombinētās mācības, lai distancētos starp grupām, var izmantot, lai vēl vairāk samazinātu kontaktu starp skolēniem, savukārt klātienes nodarbību biežumu var variēt no ļoti maza skaita (piem., tikai summatīvo pārbaudes darbu rakstīšana) līdz lielam. Attiecīgi variē arī attālināto mācību rīku īpatsvaru.

Daži piemēri. Visi mācās attālināti, bet uz skolu nāk:

• skolēnu grupa rakstīt pārbaudes darbus;
• skolēni ar mācību traucējumiem apgūt valodas un matemātiku;
• skolēnu grupas strādāt laboratorijas darbus;
• puse klases mācīties daļu laika klātienē.

Tas samazina inficēšanās riskus.

Lai kādu modeli skolā izvēlētos, tam jābūt visas skolas pieņemtam risinājumam.

Kā vērtēt kvalitāti šādā mācību procesā?

Lūk, četri būtiski rādītāji kvalitatīvam attālinātajam vai kombinētajam mācību darbam.

1. Ticama informācija par līdzdalību. Vai skolēni tiešam piedalās mācību procesā? Klātienē to redz vislabāk, kombinētajā procesā arī visai labi. Attālinātajā modelī ir jābūt sistēmai, kas to fiksē.
2. Objektīvs summatīvais vērtējums. Arī attālinātajās mācībās kaut kādai daļai mācību darba jānotiek skolā, lai redzētu, ka skolēns pats tiešām ir paveicis darbu. Summatīvā vērtēšana gan nav īpaši izceļama citu vidū! 
3. Ticama informācija par skolēnu labsajūtu. Attālinātajā mācību modelī skolotājiem par to jāiegūst papildinformācija.
4. Ticama informācija par tehnisko nodrošinājumu un IT sistēmām.

Jebkurā izvēlētajā mācību organizēšanas modelī svarīgi ir visi četri rādītāji.

IT loma attālināto mācību organizācijā

Skolai vissvarīgākais ir izmantot vienotus saziņas un satura veidošanas rīkus. Problēmas rodas tad, ja skolā nav vienotas sistēmas un katrs skolotājs dara tā, kā viņam ērtāk. Ogres 1. vidusskolā izmanto google rīkus. Skolēni dienas sākumā ieiet savā kalendārā, pievienojas google platformai. Katram skolēnam ir skolas google konts, tajā katrs arī saņem šo dokumentu. Var izmantot arī citus rīkus, var sūtīt e-klasē, bet jābūt šai vienotajai pieejai.

Vai skolotāji vada nodarbības no savas klases, vai viņiem ir tehniskais nodrošinājums, vai vienkārši ar savu datoru strādā no jebkuras vietas?

Skolotājiem lūgts norādīt, kurš strādā mājās, kurš – skolā, un tiem, kas strādā skolā, piešķirts katram savs kabinets, lai katram būtu noteikta darbavieta. Ja skolotājam mājās vajadzējis datoru, tad skola to iedevusi.

Iesakām noskatīties Igora Grigorjeva priekšlasījumu E-twinning konferencē par attālināta darba organizēšanu (https://youtu.be/d_f50MJrZ5E).

Rakstu pēc Igora Grigorjeva stāstītā mācību satura ieviešanas seminārā (pašvaldību izglītības nodaļu / pārvalžu vadītājiem un speciālistiem) 27. oktobrī sagatavoja Alnis Auziņš, Skola2030 eksperts