Atbilstoši bērnu spējām un jau no mazotnes

Sports nav no visa pārējā izglītošanās procesa atrauts mācību priekšmets. Arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā svarīgi attīstīt tādas vispārīgās jeb caurviju prasmes kā pašvadīta mācīšanās, kritiskā domāšana, problēmrisināšana un sadarbība. Pirmsskolā ieteicams ikvienā tematā ikdienas rotaļnodarbībās, kas notiek gan telpās, gan ārā, organiski iekļaut sporta elementus, tā rosinot bērnus iesaistīties daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs atbilstoši savām spējām jau no mazotnes.

Apgūstot pamatprasmes, sākotnēji ieteicams ļaut izmēģināt visu, ko ar konkrēto inventāru var darīt. Darbošanās laikā un pēc tam bērniem var uzdot pašvadītu mācīšanos un domāšanu rosinošus jautājumus: “Kas tev izdevās? Kā tu domā, kāpēc tas neizdevās? Kā tu domā, kāpēc bumba ripo?” Šim nolūkam veiksmīgi izmantojamas šķēršļu joslas, kuru izpildes laikā nevis skolotājs norāda, kā to izpildīt, bet bērns patstāvīgi izvēlas veidu, kā pārvarēt konkrēto, viņam parocīgo šķērsli, tā attīstot drosmi un vairojot ticību saviem spēkiem.Tikpat svarīgi ir veidot bērnam izpratni par veselīgu dzīvesveidu, kas vislabāk izdarāms, praktiski darbojoties. Pirmais solis – bērnam saprotami jāpamato higiēnas nozīme (sporta tērps, roku mazgāšana).

Lai bērni apgūtu kustības un būtu aktīvi, vajag atbilstošu vidi, un tas nozīmē, ka jāveido aktīvās zonas telpās, kur uzturas bērni, un daudzfunkcionālās āra aktivitāšu zonas. Ļoti labi, ja bērni var izmantot daudzveidīgu inventāru, bet to var arī aizstāt ar dabas materiāliem. Svarīgi skolotājam runāt par drošību, lai bērnus radinātu atpazīt riskus, padomāt pirms lēmumu pieņemšanas un rīcības.

Bērnu sadarbība un pašvadīta mācīšanās Gulbenes 3. PII “Auseklītis”

Pieredzē dalās sporta skolotāja Solvita Brezinska: “Lai sasniegtu mērķi – bērnam rotaļnodarbībā atbilstoši savām spējām, vajadzībām un interesēm iemācīties plānot un īstenot iecerēto –, piedāvāju bērniem dažādas uz sadarbību vērstas aktivitātes. Lūk, dažas.
Bērni sastājušies aplī un tur rokās plāna auduma gabalu, uz kura ir uzrakstīti cipari. Viņu uzdevums – secīgi aizvadīt bumbiņu no 1 līdz 5, neizlaižot nevienu no cipariem. Bumbiņa tiek vadīta, paceļot vai nolaižot auduma malas. Bērni sastājušies aplī un tur rokās plāna auduma gabalu, uz kura ir uzzīmēts labirints. Viņu uzdevums ir, paceļot vai nolaižot auduma malas, izvadīt bumbiņu caur labirintu. Bērni nostājušies apkārt “izpletnim” un tur to ar abām rokām. Sākotnēji uz tā tiek uzlikta viena bumba, tad to daudzums pakāpeniski tiek palielināts. Bērni, paceļot un nolaižot “izpletni”, cenšas noturēt visas bumbas uz tā.

Šīs aktivitātes demonstrē bērnu prasmi sarunāties, vienoties, risināt dažādas situācijas, kā arī ievērot rotaļas noteikumus.
Bērniem piedāvāju arī aktivitātes, kurās viņiem ir iespēja darboties pāros. Piemēram, spēlē ar gumijām un krāsainām plastmasas glāzēm bērni darbojas pārī, veicinot sadarbības prasmes, orientēšanos telpā un neatlaidību. Viņi savstarpēji vienojas, kurā vietā sporta zālē glāzītes tiks liktas, un tad dodas tās meklēt. Atrodot atbilstošās krāsas glāzīti, bērni cenšas ar gumijas palīdzību satvert to un aiznest uz norunāto vietu. Tas ir sarežģīts uzdevums, jo, lai satvertu glāzi, gumija jāiestiepj vienlīdz stipri abiem dalībniekiem. Ja bērni to nevarēs izdarīt, tad glāzi neizdosies satvert.

Lai sekmētu pašvadītu mācīšanos, pamatojoties uz programmā paredzētajiem sasniedzamajiem rezultātiem, esmu izveidojusi piktogrammas, zem kurām ir teksts, kas domāts bērniem, kuri lasa. Nodarbības sākumā bērniem ir iespēja iepazīties ar sasniedzamo rezultātu pēc piktogrammām. Lielākie izlasa un izstāsta to pārējiem grupas bērniem, kuriem vēl nepadodas lasīt. Mazākie pēc attēliem stāsta, ko viņi tajos redz, un es pēc vajadzības jautāju, lai bērni nonāktu līdz sasniedzamajam rezultātam.

Nodarbības gaitu var trīs variantos atspoguļot uz tāfeles atkarībā no bērnu vecuma, kuriem nodarbība plānota:

• teksts ar plānotajām darbībām uzrakstīts ar drukātiem burtiem;
• veicamās darbības ir shematiski uzzīmētas;
• teksts apvienots ar shematisku zīmējumu.

Tas dod iespēju bērniem sekot līdzi nodarbības gaitai, un man vairs nav jāatgādina par nākamajām darbībām. Bērni paši zina secību un vajadzības gadījumā atnes nākamajai aktivitātei nepieciešamo inventāru.

Bērnus var iesaistīt materiālu izveidē, piedāvājot izspēlēt rotaļu, kurā viņiem jāatveido burti. Lai būtu saprotamāk, esmu izveidojusi attēlus, kuros uzzīmēts, kā šos burtus cilvēks var atveidot. Pēc rotaļas bērni secina, ka viņi arī varētu izveidot šādas kartītes. Bērnu ierosme tiek atbalstīta, un nākamajā nodarbībā viņu zīmētie attēli tiek izmantoti rotaļā. Pēc tam bērnu veikums tiek apkopots vienotā plakātā sporta zālē.

Skolotāja var sekmēt bērnu zināšanas par drošību, piemēram, pārrunājot jautājumus, kas saistās ar aizsargekipējumu un drošības noteikumiem, bērni var demonstrēt zināšanas par satiksmes noteikumiem, braucot ar velosipēdiem un skrejriteņiem ārpus iestādes teritorijas. Līdz ar to skolotājai jāpārliecinās par katra bērna prasmēm braukt ar velosipēdu vai pārvietoties ar skrejriteni.

Izglītības iestādes projektā “Eiropas brīvprātīgie darba veicēji” dalībnieki labprāt iesaistījās fiziskajās aktivitātēs – Erasmus+ projektā no ārzemēm brauc brīvprātīgie, kas desmit vai divpadsmit mēnešus strādā pie mums. Tā nesen pie mums bija puisis no Portugāles, kas iesaistījās bērnudārza dzīvē, arī sporta nodarbībās. Bērniem gan grūtības sagādāja saziņa, jo puisis nerunāja latviski, lai gan atbilstoši projekta nosacījumiem mācījās latviski, taču tas ļoti labi veicināja sadarbības prasmes, jo bija jāmeklē citas saziņas iespējas. Portugālis mēģināja pateikt to, ko vēlas, ar ķermeņa valodu, un bērni centās to izprast.

Pirmsskolā bērnu sadarbības prasmes tiek sekmētas ne tikai sporta nodarbībās, bet arī dažādās kopīgās norisēs, kā, piemēram, sporta svētkos. Ļoti nozīmīga ir vecāku līdzdalība dažādos pasākumos. Tā, piemēram, ģimeņu dienā vecāki ierodas kopā ar saviem bērniem un darbojas mūsu darbinieku izveidotajās stacijās. Atsevišķām grupām organizējam vecāku dienas ar sporta aktivitātēm. Reizēm vecākiem iesakām padomāt par piemērotu apģērbu, pieskaņojoties bērniem aktuālu animācijas filmu personāžiem. Papildus vēl katru mēnesi rīkojam sporta svētkus. Pirms tam izveidojam darba grupu. Esam izmantojuši mūsu lielisko resursu – tēti Daumantu Dreiškenu, bijušo Latvijas izlases bobslejistu. Viņš bija atvedis uz bērnudārzu īstu bobu, kamanas, un bērni varēja tajās iesēsties. Daumants pastāstīja par sacensībām, tehniku, apģērbu un pārējo aprīkojumu. Mums no motocikla blakusvāģa ir izveidots pašiem savs bobs, pielikām to klāt, lai salīdzinātu ar īsto.”

Bērnu pašvadīta mācīšanās Krāslavas PII “Pienenīte”

Pieredzē dalās sporta skolotāja Violeta Antonova: “Lai sekmētu pašvadītu mācīšanos, pamainījām vidi sporta zālē, kur tagad ir vieta runājošajai sienai. Tur izveidots:

• emociju stūrītis (katram vecumam atbilstošs daudzums), ko skolotāja izmanto gan nodarbības sākumā, gan beigās;

• drošības noteikumu saraksts, kura izveidē piedalās paši bērni.

Tā mazo grupu bērniem ir pāris noteikumu, kas jāievēro. Esam vienojušies, ka uz sporta nodarbībām jābūt līdzi sporta tērpam, bet uz sporta zāli nedrīkst ņemt līdzi rotaļlietas, konfektes, cepumus, košļājamo gumiju u. c. našķus, tāpat nedrīkst likt mutē sīko inventāru, kā bumbiņas, lakatiņus u. tml. Ja tomēr  bērni kādu punktu neievēro, skolotāja piesprauž pie sienas sarkanu zīmīti un tad to kopā pārrunā – dažreiz jau stundas sākumā, citreiz arī beigās.  Pārējiem bērniem šo noteikumu apjoms ir lielāks, un tas tiek papildināts. Lai bērni varētu atcerēties drošības noteikumus, tiek izmantotas piktogrammas. 

Sporta nodarbības ievada daļu bērni vada paši. Vieni rāda vispārattīstošos vingrojumus. Lai varētu atcerēties vingrojumu kompleksa secību, esmu izveidojusi un pie sienas pielikusi piktogrammas. Citi bērni demonstrē soļošanas, skriešanas vai lekšanas veidus. Pie sienas ir izlikts arī figurālās soļošanas materiāls, kas dod iespēju pašiem izvēlēties soļošanas veidu un saprast, kā tas veicams.

Bērni ne tikai demonstrē vingrinājumus un kustības, bet arī tiek iesaistīti nodarbības plānošanā:

• nodarbības beigās izlieku piktogrammas ar dažādām darbībām, katrs bērns izvēlas vienu, un, apkopojot rezultātus, 2–3 aktivitātes ar lielāko izvēļu skaitu tiek iekļautas nākamajā nodarbībā;
• grupā bērni zīmē dažādas darbības, ko vēlas darīt sportā, pēc tam šo informāciju grupas skolotāja apkopo un nodod sporta skolotājai, kas to ņem vērā nākamajās nodarbībās;
• bērni plāno savas darbības rotaļnodarbības laikā, piemēram, “Kas ir taciņa?”, “Kur to var atrast?”, “Kāda tā var būt?”, “Kā to var izveidot?”, “Kā pa taciņu var pārvietoties?”;
• bērni paši plāno savus sporta svētkus.

Šim nolūkam viņiem tiek iedoti nosacījumi, piemēram, pasākumam jābūt nosaukumam; pasākumā jāpiedalās 2 varoņiem; jāizvēlas 3 spēles, ko vēlas spēlēt, jāizdomā 2 stafetes, kādas vēlas izskriet; jānosaka veids, kā tiks veidotas komandas, t. i., kā bērni sadalīsies, kā noteiks kapteiņus; jāizvēlas cienasts.

Katras rotaļnodarbības sākumā izstāstu, ko šodien darīsim. Rotaļnodarbības beigās ir refleksija, lai varētu izvērtēt, vai ir sasniegts sasniedzamais rezultāts un kāds tas ir bijis. Lielākie bērni jau zina, ka beigās būs jārunā, mazākajiem uzdodu uzvedinošus jautājumus. Sākumā man pašai bija grūtības refleksijai atlicināt laiku, bet tagad sokas aizvien labāk.”

"Lai bērns ir savu kustību autors!”

Inese Bautre: “Bērniem jākustas visu dienu, ne tikai nodarbību laikā. Rotaļnodarbībām pēc iespējas jānotiek ārā, kur bērni var attīstīt pamatkustības – skriet, kāpt, rāpot, lēkt, mest, ķert – dažādas nodarbību zonās, izmēģināt dažādas sajūtu jūtu takas. Svarīgi bērniem jau no mazotnes norūdīties, radinoties pie laikapstākļiem, kas nav ideāli. Tas skolotājam jānovērtē. Gluži slapjdraņķī droši vien labāk palikt telpās, taču arī ziemā var un vajag doties ārā. Veidojot nodarbību vietu, nevajadzētu aizrauties ar profesionālo inventāru. Dažādas iespējas sniedz dabas materiāli, kā čiekuri, zīles, smiltis utt. Daudzveidīgos vingrinājumos un rotaļās apgūstot pamatkustības, ļausim bērniem pašiem izvēlēties, kā vislabāk to darīt, neuztiepsim vienīgi “pareizos” veidus. Lai bērns ir savu kustību autors! Tā būs pilnvērtīga pašvadīta mācīšanās, ja bērns izvēlēsies sev piemērotākās kustības un ātrumu, pieaugušajam esot uzrauga un neuzkrītoša virzītāja lomā. Peldētmācīšana ir specifiska nodarbe, un pirmsskolas izglītības iestādēs īsta peldbaseina parasti arī nav, bet varbūt iespējams izveidot nelielu āra baseinu, lai bērni pierastu pie ūdens un vienkārši paplunčātos, arī tā nostiprinot veselību. Pirms tam jāvienojas, ka jāņem līdzi dvielis un peldkostīmi. Pats galvenais – veselība un savām spējām atbilstošas fiziskās aktivitātes!”

Sagatavoja Dace Augstkalne (Skola2030) un Alnis Auziņš (Skola2030)