Pirmsskolas izglītībā svarīgi dot iespēju bērnam veidot izpratni par notiekošo patstāvīgi

“Skolotāja loma ir būt bērna mācīšanās mērķtiecīgam virzītājam, uzmanīgi vērojot un konkrētās situācijās pamanot brīžus, kuros jāiesaistās, lai viņu atbalstītu. Mēs kā pedagogi diemžēl šodien biežāk neesam pacietīgi un sniedzam gatavas atbildes vai “darām bērna vietā”, saka S.Lazdiņa, atgādinot, ka to varētu salīdzināt ar vārda “pedagogs” grieķu un latīņu valodu brīvāku skaidrojumu – kāds, kas pavada un uzrauga bērnu skolas gaitās.

Konference bija veltīta bērna mācībām agrīnā vecumā, skatot kopumā bērnu formālās izglītības sākuma posmu – no pirmsskolas 1,5 gada vecumā līdz sākumskolai desmit, vienpadsmit gadu vecumā. Šajā laikā bērniem mācībās īpaši svarīgi gūt daudzveidīgu tiešu pieredzi, pētīt, eksperimentēt un atklāt, tā veidojot pirmos priekšstatus par lietām un parādībām, un vienlaikus likt pamatus vispārīgām prasmēm – domāt kritiski un radoši, sadarboties, apzināties un pārvaldīt savas emocijas un rīcību.

Oksfordas Universitātes vadošā pētniece K. Silva īpaši uzsvēra agrīnā vecuma izglītības nozīmi bērna tālākajā izaugsmē. Gandrīz 20 gadu ilgā pētījumā, sekojot 3000 bērniem no 3 – 16 gadu vecumam, pierādīts, ka mācību kvalitātei pirmsskolā ir izšķirīga ietekme uz bērna akadēmiskajām zināšanām un prasmēm vēlākajā laikā, kā arī – uz prasmi patstāvīgi mācīties.

Savukārt, citā – ES finansētā pētījumā, kurā analizētas 11 Eiropas valstu agrīnās izglītības mācību saturs un pieeja, secināts – šajā gadsimtā noticis būtisks pavērsiens izglītības pieejā: valstis izvēlas turpināt jau agrāk iedibināto tradīciju attīstīt bērnu sociālās un emocionālās prasmes pirmsskolā, taču vienlaikus būtiska un lielāka lielāka uzmanība tiek pievērsta lietpratības pamatiem akadēmiskajās mācību jomās un caurviju prasmju attīstībai.

Domājot par mācību saturu, šajā vecumposmā galvenais uzdevums – likt pamatus tādām caurviju prasmēm kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, pašvadīta mācīšanās, sadarbība un citas. Vienlaikus bērni apgūst lietpratību un pamatus visās mācību jomās, piemēram, valodu mācību jomā, matemātikā, dabaszinātnēs u.tml., kuras pēctecīgi turpinās nostiprināt uzsākot skolas gaitas.

Šo savā uzrunā kā vienu no satura pārmaiņām uzsvēra arī Arita Lauka, Skola2030 Pirmsskolas pedagogu profesionālās pilnveides vadītāja, vienlaikus norādot: Latvijas izglītības sistēmā mainās mācību pieeja – no mācīšanas kā zināšanu sniegšanas uz mācīšanās vadīšanu, un tas būtiski maina skolotāja lomu un arī vidi, kurā mācīšanās notiek.

Šī ir trešā konference, kas tiek organizēta Valsts izglītības satura centra (VISC) ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros. Tā notiek laikā, kad gatavojamies pakāpeniski un pēctecīgi sākt ieviest pilnveidotu mācību saturu un pieeju Latvijā – 2018./2019. mācību gadā visās pirmsskolās Latvijā, bet nākamajos gados secīgi pārējos vecumposmos, tā stiprinot mūsdienīgas lietpratības izglītību. Konferenci ar ievadrunu atklāja VISC vadītājs Guntars Catlaks.

Konferences prezentācijas iespējams lejupielādēt šeit:

• Kā domāt un darīt ar prieku? Stāsts par robežām, kas ierobežo. (Sanita Lazdiņa)
• Pārvērtejot pirmsskolas mācību saturu 21.gadsimtam (Ketija Silva)
• Skolotāja loma sākumizglītībā (Arita Lauka)
• Kāda ir laba pirmsskola? (Ivonna Lindstade)
• Sociāli emocionālās mācīšanās loma sākumizglītībā (Baiba Martinsone)

Konferences tiešraides ierakstus iespējams noskatīties Skola2030 Facebook profilā: https://www.facebook.com/Skola2030

Skola2030 pateicas par atbalstu konferences rīkošanā saviem partneriem: Britu Padomei Latvijā un Swedbank Latvija, kā arī Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldei par sadarbību.