Kādēļ vidusskolā maina mācību darba organizāciju un ievieš jaunu modeli? Kāds ir vidusskolas padziļināto kursu komplektu (izvēļu grozu) ieviešanas mērķis?

Pirmkārt, ir ļoti svarīgi panākt, lai visi skolēni, kas mācās vidusskolā, to darītu ar lielu motivāciju, interesi, iedziļinoties. Tas ir brīdis dzīvē, kad cilvēki visvairāk var atļauties mācīties. Tāpēc svarīgi palielināt izvēles iespējas, dot iespējas skolēniem vairāk mācīties to, kas viņus interesē. Gandrīz visā pasaulē tieši pēc šādiem principiem ir veidoti vidējās izglītības pakāpes modeļi.

Otrkārt, pašlaik vidusskolā mums ir ļoti sadrumstalots mācību process. Skolēniem jāmācās vairāk nekā 18 mācību priekšmetu vienlaikus ik nedēļu, līdz ar to grūti panākt jēgpilnu mācīšanos.

Treškārt, pašlaik pēc viena standarta, pēc vienām prasībām, viena satura pamata jaunieši mācās ar ļoti dažādu iespēju šo saturu apgūt. Kāpēc? Ievērojami atšķiras stundu skaits vairākos mācību priekšmetos, piemēram, profesionālās izglītības iestādēs un valsts ģimnāzijās. Lai to mainītu, tiek ieviests princips, ka visi skolēni apgūst vispusīgu pamata izglītību, taču, diferencēti apgūstot mācību saturu dažādos līmeņos, skolēniem ir iespēja nozīmīgi vairāk mācīties to, kas viņus tiešām interesē, kas viņiem būs svarīgi tālāk profesionālajā dzīvē, savukārt kaut ko citu mācoties mazāk. 

Kad būs pieejama detalizēta informācija par kursu saturu – programmas, eksāmenu paraugi, vērtēšanas prasības?

Pamatkursu programmu paraugi skolām apskatāmi šajā saitē: https://skola2030.lv/lv/skolotajiem/pamatkursu-programmu-paraugi-videja-izglitiba. Padziļināto kursu programmu paraugi būs pieejami līdz 2020. gada beigām. Tie atšķirsies no pamatkursu programmām ar to, ka tajos būs iekļauti uzdevumu piemēri, kursu noslēgumu darbu piemēri un vērtēšanas kritēriji. Mērķis – lai pēc iespējas konkrētāk skolotājs ieraudzītu uzdevumu veidus un vērtēšanas kritērijus un tā varētu izprast kursa detalizācijas pakāpi. Šādā veidā programmas tiek veidotas arī tāpēc, lai parādītu, kādas būs valsts pārbaudes darbu prasības, jo skolēniem pēc viņa izvēles būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu visos piecpadsmit padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī. Tas nozīmē, ka skolotāji zinās par padziļināto kursu apguves prasībām 2–3 gadus pirms skolēnam šis pārbaudījums būs jākārto.

Taču jau tagad gan pamatkursu, gan padziļināto kursu prasību līmeni var lasīt standartā – katrā mācību jomā iekļauts prasmju līmenis, kas skolēnam jāapgūst. Ar standarta prasībām katram mācību satura apguves līmenim var iepazīties šeit: https://skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/sasniedzamie-rezultati. Uz padziļinātajiem kursiem attiecas augstākā līmeņa prasības attiecīgajā jomā.  Vismaz gadu pirms valsts pārbaudes darba būs redzami arī eksāmenu projekti. Katrā kursā sasniedzamie rezultāti definēti vispārējās vidējās izglītības standarta 9. pielikumā: https://likumi.lv/ta/id/309597. Tāpat kā pašlaik arī turpmāk skolotāji varēs izmantot VISC izstrādātos kursu programmu paraugus vai veidot savas programmas.

Vai 9. klases skolēni spēs pieņemt pamatotu izvēli?

Vidusskolas modelis ir veidots tā, lai skolēnam "visas durvis" atstātu vaļā.

Pirmkārt, esam rūpīgi izvērtējuši agrāko Latvijā īstenoto vidusskolas modeļu pieredzi, lai mazinātu riskus. Aptuveni 70 % jeb divas trešdaļas no mācību laika visi skolēni apgūs līdzīgu saturu. Tas nozīmē, ka visi iegūs vispusīgu izglītību, kas viņam pavērs daudzveidīgas nākotnes izvēles iespējas. Aptuveni 30 % laika, un tas lielākoties būs 12. klasē, skolēns mācīsies noteiktus tematus padziļināti un vairāk nekā pašlaik, kad visi mācās līdzīgu saturu.

Otrkārt, skolēns, stājoties vidusskolā, pieņem pirmo svarīgo lēmumu, pasakot: es gribu mācīties šajā skolā un pašlaik domāju, ka mācīšos šos kursus no skolas piedāvātā. Tāpēc mūsu ieteikums ir skolēniem iet pakāpenisku ceļu, vispirms apgūt kursus optimālajā līmeni un tad pieņemt gala lēmumu par augstākā līmeņa kursu izvēli. Ir būtiski, ka saturs ir veidots trīs līmeņos, tāpēc tieši pakāpeniska izvēle var nodrošināt, ka skolēns saprot labāk, ko vēlas mācīties kā augstākā līmeņa kursu. Protams, skolēniem vajag atbalstu izvēļu izdarīšanā. Tāpēc jāstiprina karjeras izglītība, karjeras vadības prasmes mācību saturā. Pedagogi karjeras konsultanti, kas jau darbojas daudzās skolās, arī klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji būtu labi palīgi skolēnu izvēlēs.

Un visbeidzot, treškārt, pilnveidotā pieeja veidota tā, lai no pirmās klases gan mācību saturā un pieejā, gan individuālās sarunās bērnam palīdzētu saprast, kas viņu visvairāk interesē, proti, skolēni ikdienā vairāk darbosies paši, gūs tiešu pieredzi gan dažādās darbības jomās, gan mācoties arī ārpus skolas sienām. Šādam darbam noteikti jāpastiprinās un jāturpinās līdz pat 12. klasei.

Ko darīt, ja skolēnam tuvumā neviena no skolām nepiedāvā viņa interesējošo profilu?

Lai šo risku mazinātu, esam aptaujājuši skolas. Te parādās būtiska pašvaldību loma, kas ir skolu dibinātāji. Gan IZM, gan mēs runājam ar pašvaldībām un rosinām tās izvērtēt, ko viņu dibinātās skolas plāno piedāvāt. Pašvaldībām būtu jāpārliecinās, ka tuvākajā apkārtnē skolēnam ir pieejami visi padziļinātie kursi vai lielākā daļa no tiem.

Mēs redzam, ka ir lielās pilsētas, kuru pašvaldības jau ir vienojušās ar skolām, kā tās specializēsies. Taču noteikti būs gadījumi, kad skolēnam tuvumā viņa vēlamais piedāvājums nebūs pieejams. Tas nozīmē, ka skolēns dosies uz kādu citu skolu. Vidējās izglītības pakāpē skolām ir jābūt relatīvi lielām, lai spētu nodrošināt gan izvēles, gan kvalitatīvu padziļināto kursu saturu tādā mērā, lai skolēni tur gribētu mācīties.

Vai skolu specializācija un padziļināto kursu komplektu veidošana mazinās skolotāju slodzi?

Vidusskolas modelis nevienā jomā nenosaka stundu skaitu konkrētam skolotājam – to nedz ievērojami samazina, nedz palielina. Stundu skaita samazinājums vai palielinājums katram skolotājam veidosies ļoti individuāli un ir ļoti saistīts ar skolas piedāvāto mācību plānu. Tieši tas, kā katra konkrētā skola veidos savu mācību plānu, noteikts konkrēto skolotāju slodzi.

Katrā skolā ir vairākas klases, ir iespēja, ka palielināsies stundu skaits pamatkursā, arī tas, ka būs vairāk darba, mācot pamatkursu. Vismaz divās trešdaļās skolu ir vismaz divas paralēlklases, tātad skolotājam būs stundas citās klasēs. Turklāt vēl divus mācību gadus paralēli turpināsies mācības 11.un 12. klašu skolēniem, kas mācīsies pēc pašlaik spēkā esošā standarta.

Vai vidusskolas modelis sniegs lielākas priekšrocības studijām ārvalstīs?

Šī modeļa veidošanas viens nozīmīgs mērķis ir bijis piedāvāt Latvijas skolēniem konkurētspējīgu izglītību. Tas tādēļ dod viņiem lielākas iespējas iestāties arī pasaules labākajās augstskolās. Latvijas skolēni reizēm nevar sekmīgi konkurēt ar citu valstu vienaudžiem ne tāpēc, ka viņi būtu slikti mācījušies, bet tāpēc, ka mācījušies nedaudz no visiem priekšmetiem. Mūsu skolēniem bieži pietrūcis dziļuma tajos mācību priekšmetos, kuros viņi grib profilēties. Tādēļ ir veidots kursu komplekts, lai, nonākot līdz augstākajam līmenim, pietiktu dziļuma un stundu skaita, lai sekmīgi iestātos pasaules labākajās augstskolās.

Vai skolēns var izvēlēties vairāk par 3 padziļinātajiem kursiem, ja viņš ir spējīgs un grib iegūt iespējami vairāk?

Aizliegts tas nav, taču jautājums ir, vai to vajag. Ir ļoti svarīgi, lai skolēni mācītos ar interesi un prieku. Mācīties padziļinātos kursus trīs dienas nedēļā, veselu dienu vienu priekšmetu, tas prasa lielu intelektuālo slodzi un emocionālo enerģiju. Tāpēc jautājums ir, cik dažādos virzienos skolēns spēj strādāt vienlaikus. Svarīgi skolēnam arī plānot laiku apjomīgam patstāvīgam darbam padziļināto kursu pamatīgai apguvei un pārējās nedēļas dienās dot iespēju jaunietim strādāt citādā darba ritmā. Nebūtu pareizi pārblīvēt visas piecas dienas. Jāatceras arī, ka skolēnam jāveic patstāvīgais projekta darbs saistībā ar vienu vai vairākiem no padziļinātajiem kursiem. Tāpēc rosinām šādi bērnus nepārslogot, drīzāk piedāvāt specializētu kursu, kas ļautu skolēnam iet vairāk dziļumā savā profilējošā jomā. Ieteiktu vispirms izvērtēt programmu paraugus un tad izlemt.

Kad un kādā veidā izglītības iestādei jāievada informācija VIIS par savu izglītības programmas piedāvājumu vidējās izglītības pakāpē?

Atbild Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD):

Saskaņā ar jauno vispārējās vidējās izglītības standartu izglītības iestāde īsteno vienu Vispārējās izglītības programmu, ja vien skola neveido savu autorprogrammu (skatīt standarta 13.punktu un 11.pielikumu). Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnijā noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” tiks ieviests jauns vispārējās izglītības programmas kods: 31016011 (klātiene); 31016013 (neklātiene) un 31016014 (tālmācība). Ieviešot standartu, izglītības iestāde izveido savu izglītības programmas piedāvājumu ar dažādajiem šīs programmas mācību plānu variantiem, ietverot visus kursus, kurus skola plāno īstenot trīs gadu periodā 10.klases skolēniem, norādot arī stundu skaitu attiecīgajā kursā mācību gadā. Šobrīd licencējot jaunu paraugprogrammu vai veicot grozījumus esošajā programmā, mācību plānu variantus augšupielādē VIIS sistēmā pielikuma formā. Plānots, ka no augusta vidus mācību plānu variantus varēs ievadīt VIIS, veicot kursu un kursu komplektu izvēles.

Dažādajiem izglītības programmas variantiem (ar dažādiem kursu komplektiem) var piešķirt numurus vai nosaukumus, lai ir skaidrs, kādus kursus katrs konkrētais skolēns apgūst. Ja izglītības iestāde, ievērojot standarta 13. punktu, izstrādā autorprogrammu, tad šo programmu iesniedz licencēšanai IKVD un pēc licencēšanas pievieno VIIS kursu un stundu plānu. Izglītības iestāde rīkojumā norāda, kuri skolēni vai kuras skolēnu grupas apgūs konkrētus plānotos kursus.

Ikdienas komunikācijai ar skolēniem un viņu vecākiem skola piedāvā aprakstu par viņu izvēles iespējām. Skolas pēc saviem ieskatiem var veidot nosaukumus dažādiem padziļināto kursu komplektu piedāvājumiem, piemēram, Inženierzinātņu komplekts/variants/variācija/padziļinājums/ specializācija. Taču tie nav uzskatāmi par izglītības programmu virzieniem līdzšinējā izpratnē un kā tādi nostiprināmi obligātajā dokumentācijā.

Vai tiks veidoti jauni mācību līdzekļu paraugi angļu, vācu un franču valodas apguvei?

Angļu, vācu un franču valodas apguvei mācību materiāli netiek veidoti, jo ir pieejams milzīgs klāsts augstas kvalitātes ārzemju izdevniecību veidoto mācību materiālu, kuri ir Valsts izglītības satura centra apstiprināti un izmantojami. Tos var apskatīt Aleph datu bāzē - https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/maclit.shtml.

Kur var apskatīt materiālus, kurus izstrādājušas pilotskolas?

Pilotskolu pieredzes piemērus pakāpeniski aprakstām Skola2030 ziņu izdevumā atbilstoši katra izdevuma tematikai. Līdz šim aprakstītos skolu pieredzes piemērus vienkopus var apskatīt šajā saitē: https://skola2030.lv/lv/atbalsts/aprobacija/laba-prakse

Atsevišķi stundu un tematisko plānu piemēri tiek iekļauti metodiskajos līdzekļos, kā arī e-mācību kursos atbilstoši tematikai.

Pilotskolu saraksts pieejams - https://skola2030.lv/lv/atbalsts/aprobacija/pilotskolas. Tās līdz šim ir dāsni dalījušās ar interesentiem savā pilnveidotās mācību pieejas aprobācijas pieredzē – aicinām interesēties pie savas apkārtnes pilotskolām un ar tām sarunāties.

Kad būs pieejami pilnie mācību līdzekļu komplekti?

Kopš standartu pieņemšanas pamatizglītībā (2018. gada 27/11) un vidusskolā (2019. gada 3/09), pusotra gada laikā strādājot paralēli, mācību satura izstrādes un ieviešanas projekta ietvaros jau izveidoti 67 mācību priekšmetu programmu paraugi pamatizglītībā, pamatkursu un viena specializētā kursa programmu paraugi vispārējā vidējā izglītībā. 

Secīgi kā nākamie skolotāju atbalsta materiāli top saskaņoti mācību līdzekļu paraugi visos pamatizglītības mācību priekšmetos un visos pamatkursos vidējās izglītības pakāpē – 43 mācību priekšmetos un kursos no pirmās līdz pat divpadsmitajai klasei, kopā aptuveni 1000 tematiem.

Skolotājiem 1.,4. 7. un 10. klašu grupās, kas sākuši pilnveidotā mācību satura īstenošanu, mācību resursu krātuvē (mape.skola2030.lv) ir pieejami visi šī mācību gada (2020./2021.m.g.) tematu mācību līdzekļu paraugi. Pārējām klasēm mācību materiālu paraugi krātuvē pakāpeniski tiks papildināti.

Mācību līdzekļu paraugā jeb piemērā katrā temata komplektā iekļauts temata atsegums skolēnam, uzdevumi, atgādnes un citi uzskates līdzekļi, kā arī paraugi skolēnu mācību snieguma vērtēšanai. Katra temata komplektu veido skolotāja ceļvedis un mācību līdzekļi tūlītējai izmantošanai darbam ar skolēniem. 

Mācību līdzekļu piemēri veidoti kā starta komplekts pilnveidotā mācību satura īstenošanai, tie neietver visus katra temata apguvei nepieciešamos mācību līdzekļus. Mācību procesa sekmīgai īstenošanai tāpat kā agrāk skolotājam būs nepieciešami arī citi mācību līdzekļi:

• skolas tāpat kā līdz šim var izmantot arī agrāk izdotos un iegādātos mācību līdzekļus un grāmatas, izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem; 
• tāpat kā līdz šim - mācību līdzekļus skolām veidos izdevniecības, izglītības tehnoloģiju uzņēmumi un citas organizācijas saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu.  

Vai pilnveidotajā mācību saturā atsevišķi definēta arī karjeras izglītība?

Karjeras izglītība ir integrēta visā pilnveidotajā mācību saturā un pieejā.  Pilnveidotā mācību satura  būtība ir vērsta uz to, lai skolēniem būtu iespēja atklāt, attīstīt un pilnveidot savas stiprās puses, realizēt intereses, mācīties darot, skaidri apzinoties katras darbības sasniedzamos rezultātus, kā arī saņemt pilnvērtīgu atgriezenisko saiti.

Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav atsevišķi aplūkota karjeras izglītība kā mācību priekšmets, taču ir minēti satura īstenošanas principi un sasniedzamie rezultāti mācību jomās attiecībā uz karjeras izglītības jautājumiem. Karjeras izglītība pilnveidotajā mācību saturā iekļauta gan skolēniem plānotajos sasniedzamajos rezultātos mācību jomās, gan caurviju prasmju mērķos.

Vispārējās vidējās izglītības standartā MK noteikumu Nr. 416. 14.7. punktā par mācību satura īstenošanas principiem teikts: “Izglītības iestāde rosina skolēnus laikus un mērķtiecīgi apzināties savas intereses, turpmāko studiju un profesionālās darbības virzienus un iespējas, piedāvājot daudzveidīgas darbības un karjeras izglītības pieredzi mācību procesā, kvalitatīvu un daudzpusīgu informāciju par turpmāko studiju un profesionālās darbības iespējām, individualizētas konsultācijas un atbalstu”.

Turpat 2. pielikumā pie plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem svešvalodā 1.2.4. punktā teikts, ka skolēns: “Meklē iespējas savai izaugsmei starptautiskā akadēmiskā vidē, izstrādā karjeras plānu un sagatavo tam nepieciešamo dokumentāciju svešvalodā.” Turpat 3. pielikumā sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā 1.1. punktā teikts, ka skolēns augstākajā apguves līmenī “izmantojot kritisko domāšanu, formulē savas vērtības, izvērtē individuālās zināšanas, prasmes un atpazīst iztrūkstošo. Pieņem lēmumus par prasmju attīstīšanu un profesionālo pilnveidi savā turpmākās karjeras vadībai, lai elastīgi pielāgotos pārmaiņām.” Nozīmīga karjeras izglītības satura daļa ir pašvadītas mācīšanās caurvija, kas ietver to, ka skolēns apzinās sevi kā indivīdu, savas vēlmes, vajadzības un intereses, izvirza mērķus un plāno, kā tos sasniegt utt.

Daudzās skolās darbojas karjeras konsultants vai profesionāls pedagogs karjeras konsultants (PKK), kurš var veidot sadarbību starp skolēnu, skolotājiem, atbalstīt personālu un skolas administrāciju un sniegt metodisku, informatīvu atbalstu skolotājiem, tostarp – kā karjeras jautājumus var iekļaut mācību saturā un procesā (darba pasaules izzināšana, profesiju iepazīšana, izglītības iespēju izpēte, mērķu plānošana u. c.), un kurš arī atbalsta skolēnus savu spēju un interešu apzināšanā un turpmākās karjeras un izglītības jautājumos.

Pedagogu karjeras konsultantu (PKK) ieteicamie darbības virzieni skolā.

• PKK ir galvenais sadarbības uzturētājs starp skolēnu, pedagogiem, atbalsta personālu un skolas administrāciju, kas nodrošina savu zināšanu un pieredzes pārnesi karjeras izglītības dziļākai integrēšanai dažādās mācību jomās.

• PKK veicina skolotāju savstarpējo sadarbību mācību jomu ietvaros un starp jomām, iedod instrumentus, kā identificēt karjeras vadības prasmes pilnveidotajā mācību saturā un attīstīt tās.

• PKK sniedz metodisku, informatīvu un konsultatīvu individuālo atbalstu skolēniem pamatskolā izsvērtu karjeras lēmumu pieņemšanai, lai izvēlētos vispārējās vai profesionālās izglītības virzienu un veidotu savām tālākajām profesionālajām un personīgajām interesēm atbilstošu karjeras plānu pēc 9. klases.

• PKK seko mācību satura sasaistei ar turpmākās izglītības un darba ceļu, piedāvājot skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem informāciju par darba tirgus attīstības tendencēm un dažādām izglītības iespējām Latvijā un pasaulē.

Pārejot uz jauno vidusskolas modeli, PKK var sniegt skolēniem nepieciešamo individuālo atbalstu vidējās izglītības izvēlēs. Ieteicamās darbības.

• PKK veic skolēnu interešu un vajadzību izpēti.

• Balstoties uz izpētes datiem, PKK sniedz atbalstu skolas administrācijai izglītības piedāvājuma veidošanā.

• PKK informē skolēnus un viņu vecākus par skolas izglītības piedāvājumu.

• PKK sniedz individuālu atbalstu skolēniem, veidojot individuālo mācību plānu (palīdz izvēlēties vispiemērotāko padziļināto kursu komplektu), balstoties uz skolēna spējām, interesēm un skolas piedāvājumu.

• PKK veic skolēnu interešu un vajadzību monitorēšanu un fiksē izmaiņas attiecībā uz skolēna nākotnes plāniem.

• PKK sniedz individuālu atbalstu skolēniem visā vidējās izglītības pakāpē, kopā ar skolēnu modelē nepieciešamās izmaiņas  skolēna individuālajā plānā, kā arī aktualizē šos jautājumus skolas administrācijai un iesaistās labāko risinājumu izstrādē.

Kā pieņemt lēmumu, kad un kurus jaunos eksāmenus skolēnam vislabāk kārtot?

Šis ir pirmais mācību gads, kad skolēni, kuri no 10. klases mācās saskaņā ar jauno standartu, var kārtot optimālā līmeņa valsts pārbaudes darbus (VPD), ja viņi līdz 11. klases beigām ir pabeiguši apgūt attiecīgo priekšmetu optimālā līmeņa kursus – “Latviešu valoda I”, “Svešvaloda I” un “Matemātika I”. Šogad pirmo reizi pēc jaunā satura vispārīgā līmeņa eksāmenu matemātikā var kārtot arī profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, ja viņi pabeiguši apgūt vispārīgā līmeņa pamatkursu “Matemātika”.

Skolēnu, pieņemot lēmumu, kad vislabāk kārtot valsts pārbaudes darbus, aicinām ņemt vērā šādus apsvērumus:

• Ja latviešu valodu, svešvalodu, matemātiku skolēns mācās optimālajā vai augstākajā līmenī, VPD jākārto tikai vienreiz – optimālajā vai augstākajā līmenī.
• Atgādinām, ka skolēni mācās trīs padziļinātos kursus, taču augstākā līmeņa eksāmens jākārto tikai divos no trim padziļinātajiem kursiem.
• Skolēni optimālā līmeņa VPD var kārtot arī 12. klases (attiecīgi 3., 4. kursa) beigās.
• VPD tiek veidoti saskaņā ar standarta sasniedzamajiem rezultātiem, kurus skolēni apgūst attiecīgajos kursos. Tādēļ gan vispārīgā, gan optimālā, gan augstākā līmeņa VPD skolēni var kārtot ne ātrāk kā tad, kad pabeigta attiecīgā līmeņa kursa apguve – attiecīgi optimālā līmeņa eksāmeni pēc “Latviešu valoda I”, “Svešvaloda I”, “Matemātika I” apguves, bet augstākā līmeņa eksāmeni – pēc “Latviešu valoda un literatūra II”, “Svešvaloda II”, “Matemātika II”, “Kultūra un māksla II,” “Fizika II” u. tml. apguves. Ja skolēns pēc 11. klases plāno turpināt latviešu valodas, svešvalodas vai matemātikas apguvi augstākajā mācību satura apguves līmenī, bet neplāno kārtot tajā augstākā līmeņa eksāmenu, viņš var izvēlēties nokārtot optimālā līmeņa eksāmenu 11. klases beigās vai arī kārtot optimālā līmeņa eksāmenu 12. klases beigās, kad iespējami varēs uzrādīt kvalitatīvākas zināšanas šajā jomā, jo būs turpinājis mācības.
• Uzsākot jaunā standarta ieviešanu un ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz mācību procesu, skolēniem būs iespēja gan vispārīgā, gan optimālā līmeņa eksāmenus kārtot atkārtoti, piemēram, kad pabeigts attiecīgā līmeņa kurss – 11. klases beigās un vēlreiz 12. klases beigās, taču jāņem vērā, ka vienā mācību priekšmetā vienā mācību gadā skolēns drīkstēs kārtot tikai vienu eksāmenu – vispārīgajā, optimālajā vai augstākajā līmenī, jo tie notiks vienlaikus. Ilgtermiņā atkārtotu eksāmenu kārtošanas prakse nav plānota, lai turpmāk skolēni mērķtiecīgi izvēlētos kārtot viņu tālākajām profesionālajām izvēlēm atbilstošākos valsts pārbaudes darbus.

Kopsavilkumā, visi skolēni, kas 10. klasē uzsākuši mācības saskaņā ar jauno saturu un būs pabeiguši pamatkursu “Latviešu valoda I”, “Svešvaloda I” un/vai “Matemātika” (tikai profesionālajās izglītības iestādēs), “Matemātika I” apguvi, 2022. gada pavasarī var kārtot kādu vai visus optimālā līmeņa eksāmenus. Šos eksāmenus drīkst nekārtot šajā mācību gadā, bet izvēlēties to darīt nākamajā mācību gadā. Tos drīkstēs kārtot atkārtoti pēc gada, ja neapmierina rezultāts, taču tikai tādā gadījumā, ja šajā pašā gadā attiecīgajā mācību priekšmetā skolēns neizvēlēsies kārtot augstākā līmeņa eksāmenu. Ja attiecīgajā priekšmetā – latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā – skolēns kārto eksāmenu augstākajā līmenī, tad optimālā līmeņa eksāmens nav jākārto.

Paredzams, ka pakāpeniski mainīsies arī augstskolu uzņemšanas noteikumi un mācību darba organizācija, uzņemot vidusskolu beidzējus, kas atšķirīgā līmenī apguvuši dažādus mācību priekšmetus. Tādēļ, ka padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī skolēni attiecīgo jomu apguvuši padziļināti un vairāk, paredzams, ka uzņemšanai dažādās studiju programmās augstākā līmeņa eksāmenu rezultātiem būs lielāks svars salīdzinājumā ar optimālā līmeņa eksāmenu rezultātiem.

Kā top un kas veido jaunos eksāmenus?

Pirmkārt, eksāmenu pamatā ir standartā noteiktie sasniedzamie rezultāti, un pārbaudes darbi izriet no standarta, tātad tie nav nekas ārkārtējs un negaidīts. Skola2030 veido vērtēšanas rīkus, kas ļauj izvērtēt standartā ietvertā satura apguvi.

Skola2030 ietvaros jauno VPD programmas veido eksperti praktiķi, augstskolu mācībspēki ciešā sadarbībā ar VISC speciālistiem. Eksāmenu paraugi tiek aprobēti ar skolēniem un skolotājiem, tos izvērtē ārējie eksperti. Darbu izstrādātāji pēta pasaules praksi un paši profesionāli pilnveidojas, tostarp sadarbībā ar ilggadēju Skola2030 partneri Kembridžas universitātē Lielbritānijā – Cambridge Assessment International.

Otrkārt, konkrētā gada eksāmenu veidos Valsts izglītības satura centra (VISC) komanda, izmantojot izstrādāto VPD programmu un paraugus, tātad arī nākamie ikgadējie eksāmeni būs veidoti pēc tiem pašiem principiem un satura ietvara. Paraugs ir veidots atbilstoši standarta prasībām, taču, izstrādājot konkrētā gada eksāmenus, VISC pielāgos konkrētas prasības, ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz mācību procesu.

Kādi nosacījumi izglītības iestādēm jāievēro, ieviešot jaunos eksāmenus?

Izglītības iestāde nedrīkst izvirzīt 11. klasē kārtoto optimālā līmeņa valsts pārbaudes darbu (VPD) kā nosacījumu šī mācību priekšmeta apguvei augstākajā līmenī. Tas pats attiecas uz vispārīgā līmeņa VPD matemātikā profesionālajās izglītības iestādēs.

Ja skolēns vispārīgā vai optimālā līmeņa eksāmenā neiegūst minimālos procentus, viņš drīkst turpināt izglītību nākamajā klasē vai kursā. Tas nav par iemeslu, lai skolēnu atskaitītu no vidējās izglītības programmas ne vispārizglītojošajā skolā, ne profesionālās izglītības iestādē.

Ja skolēns kādu eksāmenu kārto atkārtoti (gan 11., gan 12. klasē), tad sekmju izrakstā ieraksta visu skolēnam izsniegto sertifikātu numurus.

Izglītības iestāde sertifikātus skolēniem izsniedz nākamajā dienā pēc to saņemšanas no izglītības pārvaldes. Ja skolēns turpina mācības nākamajā klasē vai kursā, tad arī izglītības iestādei jāodrošina sertifikāta vai tā kopijas izniegšana, lai skolēni varētu uzzināt centralizētā eksāmena rezultātu.